13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā. Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".

1. EIROPAS UN LATVIJAS SITUĀCIJA GLOBĀLO EKONOMISKO
UN ĢEOPOLITISKO NOTIKUMU VIRPULĪ
Andris Strazds
Latvijas Bankas padomnieks
13.12.2016

2. 2
SMAGUMA CENTRA PĀRBĪDE
PASAULES EKONOMIKĀ

3. 49.04% 49.03% 50.13% 50.25%
20.26% 19.46% 15.81% 14.62%
24.70% 21.66%
16.92% 15.30%
5.90% 9.74%
17.08% 19.76%
1995 2005 2015 2021*
Ķīna
ES-28
ASV
Citas
Pasaules IKP sadalījums (pēc pirktspējas paritātes)
41.78% 37.06% 38.29% 37.02%
24.91%
27.73% 24.53% 23.84%
30.92% 30.36%
22.17%
20.54%
2.39% 4.85%
15.01% 18.60%
1995 2005 2015 2021*
Pasaules IKP sadalījums (ASV dolāros)
ASV – JOPROJĀM LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ,
BET ĶĪNAS NOZĪME BŪTISKI PIEAUG
Avots: IMF World Economic Outlook datu bāze, LB aprēķini
* - SVF prognozes
3

4. Avots: Starptautiskais Valūtas fonds
41.90%
37.40%
9.40%
11.30%
41.73%
30.93%
10.92%
8.33%
8.09%
ASV dolārs
Eiro
Ķīnas juaņa
Japānas jēna
Lielbritānijas
mārciņa
SDR valūtu grozs līdz 01.10.2016 SDR valūtu grozs pašlaik
4
GRAVITĀCIJAS CENTRA MAIŅA: CEĻĀ UZ G-2?

5. 5
EIROPAS SAVIENĪBA: LABKLĀJĪBAS SAVIENĪBA,
KAS PATI NESPĒJ SEVI AIZSARGĀT
PRET ĀRĒJU APDRAUDĒJUMU?

6. 6
Eiropā dzīvo mazāk par 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas
apjoma, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu
Rietumeiropas valstu institūcijas nav
gatavas iedzīvotāju sagaidāmā dzīves
ilguma būtiskam pieaugumam
(līdz ~90 gadiem), kas kļūst par arvien
ticamāku scenāriju
Vienlaikus tikai 4 Eiropas NATO
dalībvalstis – Lielbritānija, Grieķija,
Polija un Igaunija – pilda savas
finansiālās saistības pret aliansi
Avoti: Pasaules banka, Atlantijas padome
Militārie izdevumi
n=124, 2010
Sociālie izdevumi
n=96, 2004-2009
Valdības izdevumi
EIROPA: IESPĒJAMS, BŪTISKĀKAIS IZAICINĀJUMS
Pārējā
pasaule,
57%
Pārējā
pasaule,
42%
ASV,
43%
Eiropa
(n=36),
58%

7. Avots: Eurostat, Eiropas Komisijas rudens prognozes
Daudzas valstis turpina dzīvot
pāri saviem līdzekļiem. Šogad
sabalansētu budžetu sasniegs
tikai 4 valstis
Māstrihtas kritērijus (parāds
zem 60% no IKP, deficīts
nepārsniedz 3% no IKP)
pilnībā ievēro tikai 11 no 28
ES valstīm
Valdības parāda līmeņi ir ļoti
augsti, vidēji Eiropā –
86% no IKP
0.0
20.0
40.0
60.0
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
-5.0 -4.0 -3.0 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0
Vispārējāsvaldībasparāds,%noIKP
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
7
EIROPA: LABKLĀJĪBA UZ PARĀDA?

8. 8
ATPAKAĻGAITA
STARPTAUTISKAJĀ TIRDZNIECĪBĀ

9. 9
Avoti: Pasaules Tirdzniecības organizācija, SVF
PASAULES TIRDZNIECĪBAS IZAUGSME PALĒNINĀS
Pasaules preču tirdzniecības un reālā IKP izaugsme, 2005-2015 (%)
Preču tirdzniecības izaugsme (vid. eksports un imports)
Reālā IKP izaugsme
Vidējā preču tirdzniecības izaugsme kopš 1990. gada
Vidējā reālā IKP izaugsme kopš 1990. gada

10. 10
Sarūk investīciju īpatsvars IKP (investīcijas ir importintensīvākā IKP daļa)
Avoti: ECB, SVF
LĒNĀKAS TIRDZNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS IEMESLI
Ķīna pārorientējas uz izaugsmes modeli, kura pamatā ir pakalpojumu
sektora un iekšzemes pieprasījuma attīstība
Globālo piegādes ķēžu attīstība šķiet apstājusies, iespējams, t.sk.
tehnoloģiju attīstības rezultātā
Pasaules ekonomiskajā izaugsmē arvien lielāku īpatsvaru veido t.s. jaunās
tirgus ekonomikas, kas ir mazāk atvērtas tirdzniecībai nekā attīstītās valstis
Ekonomiskā atvērtība pasaulē vairs nepieaug, ir vērojamas jaunas
protekcionisma vēsmas

11. 11
Tieši trūcīgākie pasaules iedzīvotāji ir
bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas 20
gadu laikā pirms nesenās finanšu krīzes
Šobrīd vērojamās politiskās tendences
attīstītajās valstīs vismaz daļēji varētu būt
skaidrojamas ar iedzīvotāju reālo
ienākumu ilgstošu stagnāciju
Vienlaikus attīstīto valstu vidusslāņa
reālie ienākumi ir pieauguši stipri lēnāk
vai pat samazinājušies
Avots: Global Policy Volume 4 . Issue 2 . May 2013
KAS IR LIELĀKIE IEGUVĒJI NO GLOBALIZĀCIJAS?
Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988 un 2008
dažādām ienākumu procentīlēm
(aprēķini 2005.gada dolāros)
Reāloienākumuizmaiņas(%)
Ienākumu procentīle

12. 12
ŠRĒDINGERIZĀCIJA

13. 13
Avots: politico.eu, openeurope.org.uk
ŠRĒDINGERA BREXIT

14. 14
Avoti: thelocal.dk, dpa-international.com, euobserver.com, euractiv.com
ŠRĒDINGERA ŠENGENAS ZONA

15. 15
(MEGA)PILSĒTU LAIKMETS

16. 16
Avots: Shutterstock

17. 17
Avots: OECD
LIELĀKAS PILSĒTAS IR PRODUKTĪVĀKAS (1/2)

18. 18
Avots: OECD
LIELĀKAS PILSĒTAS IR PRODUKTĪVĀKAS (2/2)

19. 19
"Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas divas trešdaļas no
visas pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules
tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18% pasaules
iedzīvotāju. <…> Lai megareģioni darbotos kā integrētas ekonomiskas
vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un ātrāki veidi kā pārvietot
preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas dzelzceļš to var paveikt, turklāt tas
arī rada priekšnoteikumus "tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā koridoru
nākotnē."
/Ričards Florida, 2009/
PILSĒTU LOMA TURPINA PIEAUGT

20. 20
PAMATSCENĀRIJS

21. 21
Ķīnas īpatsvars pasaules ekonomikā turpinās pieaugt, bet ES - samazināties
PILSĒTU OĀZES FRAGMENTĒT(ĀK)Ā PASAULĒ
Pieaugs protekcionisms, pasaules tirdzniecība turpinās stagnēt un tās loma
ienākumu līmeņa izlīdzināšanā saruks
Eiropas Savienība turpinās pastāvēt, taču arvien ticamāks kļūst Šrēdingerizētas
savienības scenārijs – situācija, kad ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek
nodrošinātas
• Viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū
• Pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv
Pilsētas spēlēs arvien lielāku lomu kā labklājības "oāzes", taču ļoti svarīga būs
kritiskā masa un transporta un sakaru savienojumi

22. 22
JAUNĀ GADA APŅEMŠANĀS:
KO VAJADZĒTU DARĪT LATVIJAI?

23. 23
Tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai
Avoti: ECB, SVF
KO DARĪT LATVIJAI?
Stiprināt divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu
Bez kavēšanās īstenot Rail Baltica
Veikt administratīvo reformu un koncentrēt attīstību Rīgā, tās apkārtnē un
vien dažos attīstības centros ārpus tās
Nepieļaut sociālo izdevumu sloga pieaugumu

24. PALDIES PAR UZMANĪBU
24