Latvijas Bankas ekonomistes Ievas Opmanes lekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Biznesa augstskolā "Turība".

1. AKTUĀLĀS NORISES LATVIJAS
TAUTSAIMNIECĪBĀ
Ieva Opmane
Monetārās politikas pārvalde
2019. gada 7.novembrī

2. EKONOMIKAS KOPSKATS - IKP
2

3. 3Avots: CSP
Reālais IKP (2007.g.3.cet=100%)
LATVIJAS EKONOMIKA AUG. TAS REDZAMS ARĪ MAKROEKONOMIKAS LIELAJĀ
KOPAINĀ – IEKŠZEMES KOPPRODUKTS (IKP) PIEAUG. TAS IR APTUVENI
PIRMSKRĪZES LĪMENĪ
Reālā un nominālā IKP gada pārmaiņas; %
50
60
70
80
90
100
110
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
nominālais
reālais
Ātrais
novērējums:
Nominālais 3.cet.
+5.5% (s.i.)

4. 4
KĀDAS, JŪSUPRĀT, IR AKTUĀLĀS NORISES
LATVIJAS EKONOMIKĀ
?
Kas notiek ar:
ražošanu?
inflāciju?
darba algām?
bezdarbu?
Citas aktualitātes?

5. PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA VISSTRAUJĀK AUG BŪVNIECĪBĀ
Pievienotās vērtības izaugsme (g/g, s.i., %)
5.4
3.4
0.0
31.8
3.5
2.8
6.2
10.7
-13.6
3.1
5.4
3.1
4.1
-20 -10 0 10 20 30
Lauksaimniecība (3.4%)
Apstrādes rūpn. (11%)
Enerģētika (3.3%)
Būvniecība (5.2%)
Tirdzniecība (12.8%)
Transports (8%)
Tūrisms (1.7%)
Inform. un komun. tehn. (4.4%)
Finanšu pak. (3.5%)
Nek. īpaš. (10.2%)
Prof. pak. (7%)
Valsts pārvalde (14%)
Izklaide, atpūta (2.7%)
2017
2018 1.pusg.
5
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

6. 6
Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķins
Sektoru noskaņojuma rādītāji Latvijā
(ilgtermiņa vidējais = 100) , 2018.g.8 mēn. rezultāts
LŪKOJOTIES NĀKOTNĒ, PĒDĒJOS MĒNEŠOS VISSTRAUJĀK PIEAUG
BŪVNIEKU UN PATĒRĒTĀJU NOSKAŅOJUMS
Rūpniecība 105.0
Tirdzniecība 101.2
Pakalpojumi 100.1
Būvniecība 125.0
Patērētāji 111.3
10
punkti
Pašlaik visi
noskaņoti
pozitīvi

7. 7
KO SARAŽOJAM? KĀDAS VARĒTU BŪT LATVIJAS STIPRĀS PUSES – "SALĪDZINOŠĀS
PRIEKŠROCĪBAS"?
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LB aprēķins
RAŽOŠANĀ:
Visstraujāk
2018.g. aug:
Kokrūpniecība,
Augsti tehn.
rūpniecība
Vājāki rezultāti:
Pārtika un
dzērieni
17.9%
17.4%
9.4%
9.2%
7.4%
6.6%
6.2%
4.6%
4.3%
3.5%
0% 2% 4% 6% 8% 10% 12% 14% 16% 18% 20%
Mašīnas,mehānismi, elektriskās iekārtas
Koksne un tās izstrādājumi
Pārtikas rūpn. produkti
Metāli un to izstrādājumi
Ķīmiskās rūpniecības produkcija
Augu valsts produkti
Transporta līdzekļi
Minerālie produkti
Dzīvnieki un lopkopības produkcija
Dažādas rūpniecības preces
Latvijas eksporta preces pēdējā gada laikā
(% no kopējā eksporta apjoma)

8. 8
INVESTĪCIJAS UN ES FONDI

9. 9
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
1.cet.
2016
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet.
Privātais patēriņš Sabiedriskais patēriņš Kopējā pamatkapitāla veidošana
Krājumu pārmaiņas Preču un pakalpojumu eksports Preču un pakalpojumu imports
Izlietojuma komponentu devums (sez.izl.; pp) IKP gada pieaugumā
INVESTĪCIJAS IR KĀ PAMATS NĀKOTNES IZAUGSMEI. VEIDO KAPITĀLU
NĀKOTNES RAŽOŠANAI.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

10. RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMI 2018.GADĀ PLĀNO INVESTĒT RAŽOŠANAS
PAPLAŠINĀŠANĀ GANDRĪZ TIKPAT LIELĀ APMĒRĀ KĀ NOLIETOTU IEKĀRTU
AIZSTĀŠANĀ.
Latvijas investīciju struktūra (2004-2018)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Aizstāšana Paplašināšana Racionalizācija Citi (vides, darba drošības)
Avots: Eiropas Komisija

11. JAUDU NOSLODZE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ IR VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ LĪMENĪ
UN NORĀDA UZ INVESTĪCIJU NEPIECIEŠAMĪBU TĀLĀKAI ATTĪSTĪBAI
30
50
70
90
Jaudu noslodze 2018. g. 3.cet.
(% un to variācija kopš 2004.g)
Avots: Eiropas Komisija, CSP
11

12. VIENS NO INVESTĪCIJU AVOTIEM: ES FONDI. NĀKAMAIS PLĀNOŠANAS PERIODS NO
2021. GADA – VĒL NESKAIDRĪBAS, BET ES FONDU FINANSĒJUMS LATVIJAI BŪS.
Ar ES strukturālajiem fondiem saistītie valdības izdevumi, milj.
eiro
Avots: Finanšu Ministrija
775
723
394 404 484
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2014 2015 2016 2017 2018
ES fondu izdevumi Līdz 2018.g. sept beigām

13. 13
BŪVNIECĪBA UN NEKUSTAMAIS
ĪPAŠUMS

14. 14
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2000.1.cet.
3.cet.
2001.1.cet.
3.cet.
2002.1.cet.
3.cet.
2003.1.cet.
3.cet.
2004.1.cet.
3.cet.
2005.1.cet.
3.cet.
2006.1.cet.
3.cet.
2007.1.cet.
3.cet.
2008.1.cet.
3.cet.
2009.1.cet.
3.cet.
2010.1.cet.
3.cet.
2011.1.cet.
3.cet.
2012.1.cet.
3.cet.
2013.1.cet.
3.cet.
2014.1.cet.
3.cet.
2015.1.cet.
3.cet.
2016.1.cet.
3.cet.
2017.1.cet.
3.cet.
2018.1.cet.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
BŪVNIECĪBAS IZAUGSME IR TĀLU NO PIRMSKRĪZES PERIODA
PIEAUGUMA TEMPA
Būvniecības nozares ražošanas apjoms,
2015=100, sez.izl.

15. TIEK BŪVĒTI GAN CEĻI, GAN ĒKAS – ATTĪSTĪBA DAŽĀDOS VIRZIENOS
15
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
1.cet.
2016
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet.
Dzīvojamās ēkas Tirdzniecības ēkas Biroji Citas nedzīv. ēkas Ceļi Citas inženierbūves Gada pārmaiņas, %
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Būvniecības nozares produkcijas gada pārmaiņas un būvobjektu devumi gada pārmaiņās (faktiskajās
cenās, % un p.p.)

16. ĀRĒJĀ VIDE,
EKSPORTS

17. ĀRĒJO VIDI NESKAIDRU DARA BREXIT UN TIRDZNIECĪBAS
KARI
17Avots: Latvijas Banka, CSP
Lielbritānijas loma ārējā tirdzniecībā:
5.2% no Latvijas preču eksporta;
aptuveni 8.2% no pakalpojumu
eksporta 2017. gadā.
Nespējot vienoties, arvien reālāks
paliek "no-deal Brexit" – UK iegūstot
trešās valsts statusu.
Situāciju Latvijas ārējā ekonomiskajā
vidē nekaidru dara arī "tirdzniecības
kari"

18. 18
Avots: Latvijas Banka
Tekošā konta bilance (% no IKP)
LATVIJAI KĀ MAZAI ATVĒRTAI EKONOMIKAI ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA SVARĪGA.
PĀRROBEŽU DARĪJUMU RAKSTUROJOŠAIS TEKOŠAIS KONTS AR NELIELIEM
PLUSIEM. LATVIJA PRECES VAIRĀK IMPORTĒ, BET PAKALPOJUMUS – EKSPORTĒ.
-0.5
1.6 0.7
3.2
0.5
-15
-10
-5
0
5
10
15
2015 2016 2017 1.cet.
2018
2.cet.
Preces Pakalpojumi Sākotnējie ienākumi Otrreizējie ienākumi Tekošais konts

19. 19
Avots: Latvijas Banka
Pakalpojumu grupu pārmaiņu devumi gada pieauguma tempā (p. p.) un nominālais gada
pieaugums (%)
MŪSU STIPRĀS PUSES – DATORPAKALPOJUMI, TELESAKARI, ĀRVALSTU TŪRISTU
UZŅEMŠANA
6.1
5.1
6.9
1.8
10.6
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
2015 2016 2017 1.cet.
2018
2.cet.
Citi pakalpojumi
Citi saimnieciskās darbības
pakalpojumi
Datorpakalpojumi un informācijas
pakalpojumi
Telesakaru pakalpojumi
Finanšu pakalpojumi
Būvniecība
Braucieni
Transporta pakalpojumi
Pakalpojumi kredīts (eksports)

20. TRANSPORTA PAKALPOJUMI IR VIENI NO SVARĪGĀKAJIEM LATVIJAS
PAKALPOJUMU EKSPORTĀ. PIEAUG AUTO KRAVU PAKALPOJUMU EKSPORTA
NOZĪME
Transporta pakalpojumu eksports un to struktūra
(% (labā ass), miljrd EUR (kreisā ass))
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka
20
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Jūras kravas Dzelzceļa kravas Auto kravas Gaisa kravas Gaisa pasažieri Citi Transporta eksports (rhs)

21. LATVIJAS PREČU EKSPORTA STRUKTŪRA IR PIETIEKAMI DIVERSIFICĒTA. KOKA
ĪPATSVARS TAJĀ SAMAZINĀS
Preču eksporta struktūra, %
21
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2000 2005 2010 2015 2018 8 mēn
Citi Transp. līdz
Mehānismi Metāli
Būvn. materiāli Tekstils
Papīrs Koks
Plastmasa Ķīm. prod.
Minerālprodukti Pārtika
Lauksaimn. prod.
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins

22. 22
30% 28% 28%
19% 20% 20%
24% 23% 24%
11% 13% 12%
15% 16% 16%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2016 2017 2018 Jan-Jūl
Hundreds
Pārējās
NVS valstis
Pārējās ES valstis
Pārējās Eirozonas
valstis
Baltijas valstis
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķins
Latvijas preču eksporta struktūra (%)
GALVENIE LATVIJAS PARTNERI ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBĀ IR BALTIJAS VALSTIS
UN PĀRĒJĀS EIROZONAS VALSTIS

23. 23
BEZDARBS
UN ALGAS

24. DARBASPĒKA TRŪKUMS KĻŪST AKTUĀLĀKS, TOMĒR NAV TIK IZTEIKTS
KĀ BIJA PIRMS KRĪZES
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo faktoru
(sez. izl. dati; %)
Avots: EK dati
0
10
20
30
40
50
60
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi

25. 25
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
Jan
2016
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2017
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2018
Mar Mai Jūl
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi (bez tirdzniecības) Mazumtirdzniecība
Kopējā nodarbinātība uzņēmumā 3 turpmākajos mēnešos, Jūsuprat, “+” pieaugs / “0” paliks
nemainīga / “-” samazināsies”
(sez. izl.; atbilžu saldo)
UZŅĒMĒJI TOMĒR SAGAIDA, KA DARBINIEKUS ATRADĪS
Avots: Eiropas Komisijas dati, Latvijas Bankas aprēķins

26. ALGAS PIEAUG. TOMĒR SAMĒRĪGĀK NEKĀ PIRMSKRĪZES LAIKĀ
26
Vidējās bruto nominālās darba samaksas gada pieauguma temps (%) sektoru dalījumā
Avots: CSP dati
2018.g. 2. cet. +8.4%,
valsts vidējā bruto
alga 1004 eiro.
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet
Kopā Privātais sektors Sabiedriskais sektors

27. ALGAS AUG STRAUJĀK NEKĀ PRODUKTIVITĀTE, BET VAIRĀK SEKTOROS, KAS MAZĀK SAISTĪTI
AR STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU (MAZĀK IETEKMĒ KONKURĒTSPĒJU)
60
80
100
120
140
160
180
200
2000Q1
2001Q1
2002Q1
2003Q1
2004Q1
2005Q1
2006Q1
2007Q1
2008Q1
2009Q1
2010Q1
2011Q1
2012Q1
2013Q1
2014Q1
2015Q1
2016Q1
2017Q1
2018Q1Darba produktivitāte Reālais stundas atalgojums
27
Produktivitāte un algas rūpniecībā un lauksaimniecībā
(indekss, 2005.g. 1. cet.=100)
Produktivitāte un algas pārējās ekonomikas nozarēs
(indekss, 2005.g. 1. cet.=100)
60
80
100
120
140
160
180
200
2000Q1
2001Q1
2002Q1
2003Q1
2004Q1
2005Q1
2006Q1
2007Q1
2008Q1
2009Q1
2010Q1
2011Q1
2012Q1
2013Q1
2014Q1
2015Q1
2016Q1
2017Q1
2018Q1
Darba produktivitāte Reālais stundas attalgojums
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins

28. NETO REĀLĀS ALGAS DINAMIKA, KAS LIECINA PAR PIRKTSPĒJAS
PĀRMAIŅĀM, NEPAĀTRINĀS UN NEPĀRSNIEDZ PIRMSKRĪZES TEMPU
28
Reālās neto algas gada pieauguma temps (%)
Avots: CSP dati
7.4
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.

29. IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINA SARUKT, BET IEDZĪVOTĀJU ĪPATSVARS
DARBASPĒJAS VECUMĀ PAGAIDĀM STABILS
29Avots: CSP
Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tūkst. un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, %
48
52
56
60
64
68
1750
2000
2250
2500
2750
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Pavisam Darbspējas vecumā

30. LĪDZDALĪBAS LĪMENIS DARBA TIRGŪ VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ
LĪMENĪ UN PĀRSNIEDZ ES VIDĒJO
77.0
50
55
60
65
70
75
80
85
Zviedrija
Nīderlande
Dānija
Igaunija
Vācija
Lielbritānija
Latvija
Somija
Austrija
Čehija
Lietuva
Portugāle
Slovēnija
Spānija
Kipra
Īrija
Malta
Slovākija
Francija
Bulgārija
Ungārija
Luksemburga
Polija
Grieķija
Beļģija
Rumānija
Horvātija
Itālija
Līdzdalības līmenis (15-64 gadi; %) Līdzdalības līmenis 2017. gadā (vecums 15-64; %)
30
77.0
73.1
62
64
66
68
70
72
74
76
78
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Latvija Eiro zona (19)
Avots: CSP un Eurostat dati

31. ARĪ NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS LATVIJĀ IR SALĪDZINOŠI
AUGSTS
70.1
40
45
50
55
60
65
70
75
80
Zviedrija
Nīderlande
Vācija
Dānija
Igaunija
Lielbritānija
Čehija
Austrija
Lietuva
Latvija
Somija
Slovēnija
Malta
Ungārija
Portugāle
Īrija
Bulgārija
Luksemburga
Slovākija
Polija
Kipra
Francija
Rumānija
Beļģija
Spānija
Horvātija
Itālija
Grieķija
Nodarbinātības līmenis (15-64 gadi; %) Nodarbinātības līmenis 2017. gadā (15-64 gadi; %)
31Avots: CSP un Eurostat dati
70.1
65.4
56
58
60
62
64
66
68
70
72
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Latvija Eiro zona (19)

32. SAMAZINĀS GAN ILGTERMIŅA BEZDARBS, GAN NEAKTĪVO
IEDZĪVOTĀJU SKAITS
11
0
10
20
30
40
50
60
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
Ilgtermiņa (>1 gads) bezdarbnieku īpatsvars (%) Cerības zaudējušo atrast darbu ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju skaits (tūkst.)
Avots: CSP dati 32
44.2
0
10
20
30
40
50
60
70
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.

33. BEZDARBS IZTEIKTĀKS CILVĒKIEM AR ZEMĀKU IZGLĪTĪBU, BŪTISKAS
ATŠĶIRĪBAS REĢIONOS
33
8.7
3.9
8.6
12.1
18.8
0
5
10
15
20
Kopā
Augstākā
Profesionālāvidējā
Vispārējāvidējā
Pamatizglītība
8.7
7.1
8.8 9.3 9.7
14.1
0
5
10
15
20
Kopā
Rīga
Kurzeme
Zemgale
Vidzeme
Latgale
Bezdarbs 2017. gadā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini

34. 34
PATĒRIŅŠ UN TIRDZNIECĪBA

35. PATĒRIŅĀ STRAUJĀKAIS PIEAUGUMS ĪSTERMIŅA
PRECĒM UN PAKALPOJUMIEM
35
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
1.cet.
2016
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2017
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2018
2.cet.
Ilgtermiņa preces Vidēja termiņa preces Īstermiņa preces Pakalpojumi Privātais patēriņš
Privātā patēriņa gada pārmaiņas (sez.izl.;%)
patēriņa preču un pakalpojumu dalījumā (pp)
Avots: Eurostat

36. MAZUMTIRDZNIECĪBU PĒDĒJĀ GADĀ STIPRINĀJA IZAUGSME PĀRTIKAS UN
MĀJSAIMNIECĪBAS PIEDERUMU TIRDZNIECĪBĀ
36Avots: Centrālā statistikas pārvalde
-3
0
3
6
9
2017.
jan
feb Mar apr mai jūn jūl aug sep okt nov dec 2018.
jan
feb mar apr mai jūn jūl aug
Pārējās
Citu preču mazumtirdzniecība (apģērbi,
apavi, farmāc., kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu
mazumtirdzniecība
IKT iekārtu mazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
Mazumtirdzniecības preču grupas (devumi g/g, %)

37. 37
INFLĀCIJA

38. 12 MĒNEŠU VIDĒJĀ INFLĀCIJA IR IEVĒROJAMI ZEMĀKA NEKĀ PIRMSKRĪZES
PERIODĀ
-3
0
3
6
9
12
15
18
2000I
VII
2001I
VII
2002I
VII
2003I
VII
2004I
VII
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
2018I
VII
38
Patēriņa cenu indeksa pārmaiņas
(12 mēnešos vidēji pret iepriekšējiem 12 mēnešiem, %)
Avots: CSP

39. 39
-2
-1
0
1
2
3
Jan
2016
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2017
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2018
Mar Mai Jūl Sep
Neapstrādātā pārtika Apstrādātā pārtika Enerģija Pārējās preces Pakalpojumi Gada inflācija
* SPCI, izslēdzot netiešos nodokļus, enerģiju, neapstrādāto pārtiku un adm. cenas
Galveno komponentu devums gada inflācijā, pp
GADA INFLĀCIJA SVĀRSTĀS AP 3%, LĪMENI BŪTISKI IETEKMĒ GLOBĀLĀS
RESURSU CENAS
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķins

40. KREDITĒŠANA UN FINANŠU SEKTORS
40

41. Avots: Latvijas Banka 41
KREDITĒŠANA ATJAUNOJAS LĒNI
Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps (%)
-20
0
20
40
60
80
100
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Rezidenti kopā Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības

42. VALDĪBAS FINANSES
42

43. LABAJOS LAIKOS BEIDZOT JĀSĀK VEIDOT
BUDŽETS AR PĀRPALIKUMU. KĀDS BŪS JAUNĀS VALDĪBAS LĒMUMS?
-10%
-8%
-6%
-4%
-2%
0%
2%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018*
2019*
2020*
43
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP, EKS` 2010)
*Prognoze no Stabilitātes programmas 2018-2021
Avots: Eurostat, CSB, FM

44. 44
NO LV UZŅĒMĒJU VIEDOKĻA SKATOTIES,
KURAS IR GALVENĀS AR EKONOMIKAS
ATTĪSTĪBU SAISTĪTĀS PROBLĒMAS?
?
Kādi varētu būt iespējamie
risinājumi?

45. 45
UZŅĒMĒJIEM AKTUĀLĀS AR EKONOMIKAS ATTĪSTĪBU
SAISTĪTĀS PROBLĒMAS
1. DARBASPĒKA TRŪKUMS
2. AUG RAŽOŠANAS IZMAKSAS (gan resursu cenas, gan atalgojums nodarbinātajiem)
3. NESKAIDRĪBAS EKSPORTA TIRGUS ATTĪSTĪBĀ
4. .. CITI? Kādi varētu būt iespējamie
risinājumi?

46. GALVENIE SECINĀJUMI
46
• Latvijas ekonomika turpina spēcīgu izaugsmi;
• Ekonomikas attīstību stiprina investīciju pieaugums, kreditēšana attīstās pakāpeniski;
• Attīstība notiek dažādās nozarēs, "karstākā tēma" pašlaik būvniecība;
• Latviju būtiski ietekmē situācija citviet (gan dēļ ārējās tirdzniecības, gan resursu cenu izmaiņu dēļ);
• Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams stiprs pamats – darbaspēks, kapitāls, tehnoloģijas.

47. 47
Plašāk par ekonomikas aktualitātēm un
Latvijas Bankas rīkoto zinātniski pētniecisko darbu konkursu studentiem:
www.makroekonomika.lv

48. 48