Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa iepazīstināja ar inflāciju ietekmējošiem faktoriem pasaulē.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa iepazīstināja ar inflāciju ietekmējošiem faktoriem pasaulē.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
Latvijas Bankas prezidenta preses konference 2014.gada 6.jūnijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija 2014.gada 6.jūnija preses konferencē par eiro zonas ekonomiku un Latvijas Bankas aktuālajām tautsaimniecības attīstības prognozēm.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Septembris 2020Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas prezidenta preses konference 2014.gada 6.jūnijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija 2014.gada 6.jūnija preses konferencē par eiro zonas ekonomiku un Latvijas Bankas aktuālajām tautsaimniecības attīstības prognozēm.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Septembris 2020Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā: kas un kur zaudēja darbu?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Eiro zonas makroekonomiskās, monetārās un finanšu norisesLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Andra Strazda 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par eiro zonas makroekonomiskajām, monetārajām un finanšu norisēm
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Tautsaimniecības un monetārās politikas aktualitātes krīzes apstākļosLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 2014. gada 16. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Similar to Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi? (20)
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Eiro banknošu pretviltošanas elementi un to pārbaudeLatvijas Banka
Šī Latvijas Bankas naudas zīmju ekspertu prezentācija iepazīstina ar eiro banknošu pretviltošanas elementiem un veidiem kā ikviens var pārlecināties par banknošu īstumu. Vienkāršākais veids - aptaustiet, apskatiet un pagroziet banknotes!
Kā atpazīt ar pretzagšanas ierīcēm bojātas banknotesLatvijas Banka
Latvijas Banka nemaina un neatgriež ar drošības tinti iekrāsotas banknotes, jo tās varētu būt iegūtas noziedzīgā ceļā. Izņēmums ir gadījumi, kad naudas zīmes iesniedz īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, kurš ir cietusī persona saistībā ar noziedzīgu darbību vai tās mēģinājumu, kas izraisījusi banknošu bojājumus.
Kā atpazīt šādi bojātas banknotes?
Vairāk informācijas par šādi bojātām banknotēm: https://www.ecb.europa.eu/euro/banknotes/ink-stained/html/index.lv.html
Kā atpazīt ar pretzagšanas ierīcēm bojātas banknotes
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?
1. PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMSKādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?
Dr. Oļegs Krasnopjorovs,
Galvenais ekonomists, Monetārās politikas pārvalde, Latvijas Banka
Pētījuma rezultāti prezentēti:
• ECB Task Force on Structural Reforms (2017. gads)
• 2nd Lisbon Conference on Structural Reforms (06.07.2017)
Pētījuma rezultāti publicēti:
• ECB (2018) - Structural Policies in the Euro Area. Occassional Paper #210 pp. 76-77.
2. PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN METODES
• Strukturālās reformas kādās jomās spēj paātrināt ekonomikas izaugsmi un par cik?
• IKP uz iedzīvotāju izaugsme = f (Globālās konkurētspējas indeksa apakškomponentes)
• Kāpēc klasiskā ekonometrija (viena vienādojuma novērtējums) nav pietiekama?
2
Modeļu nenoteiktības problēma:
• Risinājums: Bejiesa modeļu svēršana (BMA).
Rezultāti balstās nevis uz vienu modeli, bet uz visām iespējamām faktoru kombinācijām
(simti un tūkstoši modeļu)
3. DATI UN METODES
3
• 191 valsts dati. Neiekļauj:
o pundurvalstis (< 250 tūkst. iedzīvotāju); valstis ar trūkstošiem datiem;
o dabas resursu eksportētājus (dabas resursu tīrā rente pārsniedz 20% no nacionālā ienākuma);
• => 106 valstis.
• Teorētiskais pamatojums: nosacītās beta-konverģences modelis (jo nabadzīgāka ir valsts, jo ātrāk tā
attīstīsies pie citiem nemainīgiem faktoriem).
• Endogenitātes novēršana:
Šķērsgriezuma dati (1 valsts = 1 novērojums):
Globālās Konkurētspējas Indeksa (GKI) indikatori 2005. gadā => Reālā IKP uz iedzīvotāju pieaugums 2006. –
2015. gadā.
• Ekonomikas cikla ietekmes novēršana:
1) atkarīgais mainīgais ir 10 gadu vidējais IKP uz iedzīvotāju pieauguma temps;
2) turklāt izlīdzināts ar Hodrika-Preskota filtru
4. 4
Avots: autora aprēķins
Investīciju apjoms (% no IKP)
Izglītības sistēmas kvalitāte (t.sk. matemātikas jomā)
Efektīva talantu (darbinieku) izmantošana
Investoru aizsardzība
eksports (% no IKP); atspoguļo tirdzniecības atvērtību
Kopējie nodokļi, % no peļņas
Investīciju kvalitāte (ĀTI spēja ienest jaunās tehnoloģijas)
GKI 3. sadaļa "Makroekonomiskā stabilitāte"
Algas elastība; atspoguļo arī darba tirgus elastību kopumā
(Zems) noziedzības un vardarbības līmenis
Zils: ↑ ekonomikas izaugsmi;
Sarkans: ↓ ekonomikas izaugsmi;
Treknrakstā: minimums, ko var mainīt ar strukturālām reformām
sākotnējais ienākumu līmenis
veselības sistēmas kvalitātes rādītājs
ĀTI ierobežojumi
106 valstu dati:
IKP uz iedzīvotāju izaugsme 2006.-2015. gadā = f (GKI apakš komponentes)
5. KĀPĒC GRIEĶIJĀ UN ITĀLIJĀ NAV EKONOMISKĀS IZAUGSMES? INSTITUCIONĀLĀ
VĀJUMA DĒĻ – UN TO VARĒJA PAREDZĒT VĒL AR 2005. GADA DATIEM
Lielāko daļu no ekonomikas izaugsmes
tempa atšķirībām ES var aprakstīt ar
sākotnējo ienākumu līmeni un padsmit GKI
apakšindeksiem.
Tas nenozīmē, ka nepastāv valsts-specifiski
faktori (kas, iespējams, nav pienācīgi
iekļauti GKI).
5
Globālā institūciju kvalitātes modeļa pielietojums ES valstīm
Avots: autora aprēķins
6. IETEKMES UZ EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPU NOVĒRTĒJUMS:
(PIEMĒRS: ↑ INVESTORU AIZSARDZĪBA)
• Top-3 ES valstis ar lielāko investoru aizsardzību (pēc GKI):
• Īrija (8.3); Lielbritānija (8.0); Beļģija (7.0).
=> Top-3 vidēji: 7.77;
• BMA koeficients (vidējais no visiem modeļiem, kuros šis faktors ir vai nav ietverts): 0.035
Latvija: 5.7 (nepietiekama investoru aizsardzība palēnina ekonomikas izaugsmi par 0.07 pp. gadā);
Grieķija: 3.0 (par: 0.17 pp. gadā).
6
7. INSTITUCIONĀLIE VĀJUMI BREMZĒ ES EKONOMIKAS IZAUGSMI
PAR 1 PROCENTA PUNKTU GADĀ
Darba tirgus
elastība un
efektivitāte
Izglītības
kvalitāte
Veselības
aprūpes
kvalitāte
Noziedzība Investoru
aizsardzība
ĀTI ierobežojumi un
spēja ienest jaunās
tehnoloģijas
KOPĀ
Baltijas valstis:
Igaunija 0.02 0.03 0.08 0.04 0.06 0.13 0.36
Latvija 0.06 0.05 0.16 0.06 0.07 0.41 0.82
Lietuva 0.05 0.03 0.13 0.09 0.09 0.55 0.94
Zemās izaugsmes ES valstis:
Grieķija 0.59 0.05 0.02 0.03 0.17 0.59 1.44
Itālija 0.60 0.07 0.02 0.17 0.10 0.66 1.61
ES vidēji:
ES vidēji 0.37 0.05 0.04 0.06 0.08 0.38 0.97
7Avots: autora aprēķins
Institucionālo vājumu negatīvā ietekme uz 2006. – 2015. gada ekonomikas izaugsmi (pp.)
8. JA LABĀKĀ INSTITUCIONĀLĀ PRAKSE TIKTU IEVIESTA PIRMS 10
GADIEM, EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPS BŪTU
PAR 1.0 PP GADĀ AUGSTĀKS
1.61
1.44
1.32
1.30
1.29
1.24
1.23
1.18
1.12
1.11
1.07
1.05
1.05
1.00
0.97
0.94
0.87
0.86
0.82
0.82
0.80
0.75
0.68
0.63
0.61
0.47
0.46
0.36
0.34
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
Itālija
Grieķija
Bulgārija
Horvātija
Kipra
Slovēnija
Austrija
Vācija
Polija
Somija
Zviedrija
Rumānija
Nīderlande
Beļģija
ES-28
Lietuva
Spānija
Malta
Latvija
Luksemburga
Francija
Portugāle
Dānija
Ungārija
Īrija
ČehijasRep.
SlovākijasRep.
Igaunija
Lielbritānija
8
Institucionālā vājuma negatīvā ietekme uz izaugsmi 2006.-2015. gadā
(reālā IKP uz iedzīvotāju gada pieauguma temps; pp.)
Avots: autora aprēķins
9. PAŠREIZĒJAIS INSTITUCIONĀLAIS VĀJUMS BREMZĒS TURPMĀKO 10
GADU ES EKONOMIKAS IZAUGSMI PAR 0.8 PP. GADĀ
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
Itālija
Grieķija
Bulgārija
Austrija
Horvātija
Slovēnija
Ungārija
Somija
Kipra
Rumānija
Vācija
Polija
ES-28kopā
SlovākijasRep.
Spānija
Latvija
Beļģija
Zviedrija
Nīderlande
Francija
Dānija
Portugāle
Malta
Lietuva
ČehijasRep.
Luksemburga
Igaunija
Lielbritānija
Īrija
ĀTI ierobežojumi un spēja
ienest jaunās tehnoloģijas
Investoru aizsardzība
Noziedzība
Veselības aprūpes kvalitāte
Izglītības kvalitāte
Darba tirgus elastība un
efektivitāte
Negatīva ietekme uz 2006. -
2015. gada izaugsmi
9
Institucionālā vājuma negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmi 2017.-2026. gadā (pp.)
Avots: autora aprēķins
10. STRUKTURĀLO REFORMU PROGRESS NAV PIETIEKAMS
ES-28 vidēji:
Institucionālā bremze uz
2006.-15. gada ekonomikas
izaugsmi: 0.97 pp. gadā.
uz 2017.-26. gada ekonomikas
izaugsmi: 0.83 pp.
=> strukturālo reformu
progress 0.14 pp.
10
Institūciju kvalitāte 2005. gadā un strukturālo reformu progress 2006. – 2015. gadā
Avots: autora aprēķins
11. SECINĀJUMI
• Ekonomikas izaugsmes temps (2005. - 2016.g.):
• Strukturālās reformas spēj paātrināt eiro zonas ekonomikas izaugsmi par 1
procentpunktu.
• Ar reformām visa eiro zona pēc 10 gadiem būs par gandrīz 10% bagātāka nekā bez
reformām (t.sk. Itālija un Grieķija – par 15% bagātākas).
• Ja reformas tiktu veiktas pirms desmit gadiem, eiro zonas ekonomikas izaugsme nevis
atpaliktu no ASV, bet būtu priekšā!
11
1.0% 1.6%
2.0%