"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.

1. Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā:
vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu
Mārtiņš Kazāks,
Latvijas Bankas padomes loceklis
27.09.2019.

2. Avots: Eurostat, Sentluisas FRS.
IKP gada pārmaiņas
(%; ceturksnis pret ceturksni)
2
Pasaules ekonomikā vasara ir beigusies, bet tas nudien
nenozīmē tūlītēju ziemu
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
2014 2015 2016 2017 2018 2019
ASV
Vācija
Francija
Itālija

3. Avots: Sentluisas FRS, Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķins.
Piezīme: Recesija tiek noteikta pēc NBER metodoloģijas. Atkopšanās fāze nozīmē, ka reālais IKP aug straujāk par potenciālo, bet reālā-potenciālā IKP starpība ir negatīva. Ekspansija nozīmē, ka reālais IKP
aug straujāk par potenciālo un reālā-potenciālā IKP starpība ir pozitīva. Palēnināšanās nozīmē, ka reālais IKP aug lēnāk par potenciālo, bet reālā-potenciālā IKP starpība ir pozitīva. Lejupslīde nozīmē, ka
reālais IKP aug lēnāk par potenciālo un reālā-potenciālā IKP starpība ir negatīva.
Piem., ASV ekonomika atrodas ilgākajā izaugsmes periodā tās vēsturē, bezdarbs jau ir vēsturiski ļoti
zemā līmenī un izaugsmei sāk aptrūkties jaudas
3
Ekonomikas gadalaiki
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
0.9
1
-2
-1
0
1
2
3
4
1985 1987 1989 1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019
Atkopšanās Ekspansija Palēnināšanās Lejupslīde Recesija 10Y-3M Likmju starpība

4. Monetārā politika ir ekonomiku atbalstoša
Centrālo banku bāzes likmes (%)
Avots: Bloomberg. 4

5. Avots: Bloomberg LP, Eurostat, Eiropas Centrālā banka (ECB).
Eiro zonas lielāko ekonomiku un ASV valdības
10 gadu parāda vērtspapīru ienesīgumi
5
Zema inflācija un negatīvas procentu likmes:
monetārā politika viena nevar atrisināt visas problēmas
Inflācija eiro zonā (%; g/g)
Eirosistēmas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 1.2%
2020. gadā: 1.0%
Eirosistēmas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 1.2%
2020. gadā: 1.0%
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
08.2016
10.2016
12.2016
02.2017
04.2017
06.2017
08.2017
10.2017
12.2017
02.2018
04.2018
06.2018
08.2018
10.2018
12.2018
02.2019
04.2019
06.2019
08.2019
Vācija Francija Itālija Spānija ASV
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
01.2016
04.2016
07.2016
10.2016
01.2017
04.2017
07.2017
10.2017
01.2018
04.2018
07.2018
10.2018
01.2019
04.2019
07.2019
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
Pamatinflācija (izslēgta pārtika un enerģija)

6. Ģeopolitiskā nenoteiktība dara situāciju sarežģītāku
6

7. prognoze
IKP pieauguma tempi
(%; s.i.; pret iepriekšējo periodu un iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Līdzīgi kā pasaulē, arī Latvijā izaugsme kļūst lēnāka
7Avots: Eurostat, centrālo banku prognozes.
2.5 2.6 2.8
2019 2020 2021
Latvija Lietuva Igaunija
3.2
2.9
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
1. cet.
2017
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2019
2. cet.
cet./cet. gads/gads

8. Avots: CSP. 8
Nozaru griezumā izaugsme kļuvusi lēnāka un nevienmērīgāka
Pievienotās vērtības gada pieaugums (%; s.i.)
-10 -5 0 5 10 15 20 25
Lauksaimniecība (3.3%)
Apstrādes rūpn. (10.5%)
Enerģētika, ieguve (3.6%)
Būvniecība (6.2%)
Tirdzniecība (12.3%)
Transports (8.3%)
Tūrisms (1.6%)
Inform. un komun. tehn. (4.8%)
Finanšu pak. (3.2%)
Nek. īpaš. (10.5%)
Prof. pak. (6.8%)
Valsts pārvalde (13.7%)
Izklaide, atpūta (2.6%)
Nozareuntāsīpatsvarsekonomikā
2018
2019 1. pusg.

9. Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; s.i.)
Bezdarbs turpina sarukt, bet arī darba tirgū jau sāk iezīmēties
vājāka izaugsme
6.4
0
5
10
15
20
25
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
9Avots: CSP, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Bankas aprēķini.
Vidējās bruto nominālās algas izmaiņas
(%; gada pieauguma temps)
7.9
8.4
7.8
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2. cet.

10. 60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
20191.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Algas aug straujāk par ražīgumu: tas vājinās konkurētspēju,
bet strauju bezdarba kāpumu nav pamata gaidīt
Darba ražīgums un reālā atlīdzība par nostrādāto stundu
(indekss; 2005. gada 1. cet. = 100)
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini. 10
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20031.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20061.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20091.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20121.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20151.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20181.cet.
4.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Tautsaimniecībā, izņemot apstrādes rūpniecību un
lauksaimniecību
Apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā

11. Kreditēšana joprojām vāja, uz strauju uzrāvienu šajā biznesa
ciklā cerēt nav pamata
Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti*
(%; gada pārmaiņas)
Avots: Latvijas Banka; * salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme. 11
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019(jūl.)
Iekšzemes kredītportfelis 2019. gada
2. ceturksnī veidoja 40% no IKP
Iekšzemes kredītportfelis 2019. gada
2. ceturksnī veidoja 40% no IKP

12. Inflācija zema un uz bīstamu nesabalansētību ekonomikā
nenorāda
Inflācija Latvijā un eiro zonā (%; g/g)
Avots: CSP; Eurostat. 12
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
3.cet.
20191.cet.
Saskaņotais patēriņa cenu indekss Pamatinflācija (izslēgta pārtika un enerģija)
Eirosistēmas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 1.2%
2020. gadā: 1.0%
Eirosistēmas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 1.2%
2020. gadā: 1.0%
Latvijas Bankas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 2.9%
2020. gadā: 2.5%
Latvijas Bankas inflācijas prognoze:
2019. gadā: 2.9%
2020. gadā: 2.5%

13. prognoze
1.6
-0.9 -0.2
1.4
2.1 2.0
2.4
1.8
1.1 1.2
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Avots: Eurostat, Latvijas Banka, ECB, prognozes publicētas 2019. gada septembrī.
Latvijas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.)
13
Augam lēnāk, vairums risku ir lejupvērsti
Eiro zonas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.)
2.5 2.6
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
prognoze

14. ►Laicīgi pieņemts 2020.
gada budžets mazinās
nenoteiktību
►Būtiski pabeigt finanšu
sektora kapitālo remontu,
novērst šķēršļus investīciju
un kreditēšanas jomā
►Strukturālas reformas
pārvaldē (t.sk., ATR),
izglītībā un zinātnē,
veselības aprūpē
Latvijas ekonomikas politikas uzstādījumi 2020. gadam
14
Politika
Biznesa
cikls
Nodokļu
politika
►Sagatavot infrastruktūras
projektus ekonomikas
"sildīšanai", ja ekonomika
sabremzējas straujāk nekā
gaidīts
►Nodrošināt ES fondu
ieplūdes nepārtrauktību
►Ierobežotu budžeta
līdzekļu apstākļos tēriņu
efektivitāte un precīzas
prioritātes
►Ienākumu nevienlīdzība
nav tas pats, kas
nabadzība: būtiski ne tikai
nodokļi, bet arī pabalstu
politika
►Gatavojot 2021. gada
nodokļu reformu,
ieklausīties uzņēmējos

15. Labklājībā iešmaukt nav iespējams: pārtikušai valstij
nepieciešama moderna un sociāli atbildīga ekonomika
Reālā IKP indekss
(1995 = 100; iekavās IKP uz iedz. 2018. gadā; PPS; % no ES vidējā)
Avots: Eurostat. 15
80
100
120
140
160
180
200
220
240
260
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Lietuva (81%)
Igaunija (82%)
Polija (71%)
Latvija (70%)
Slovākija (78%)
Rumānija (65%)
Slovēnija (87%)
Čehija (91%)
Ungārija (70%)
Bulgārija (50%)
Horvātija (62%, 2017)
► teritoriālais plānojums un
atbilstoša infrastruktūra
► efektīvs un moderns publiskais
sektors
► modernu tehnoloģiju ieviešana
un izstrāde
► izglītība un prasmes
► veselība
► mazāka ēnu ekonomika u.c.
► teritoriālais plānojums un
atbilstoša infrastruktūra
► efektīvs un moderns publiskais
sektors
► modernu tehnoloģiju ieviešana
un izstrāde
► izglītība un prasmes
► veselība
► mazāka ēnu ekonomika u.c.

16. ► Lai arī Latvijas ekonomikas izaugsme bremzējas, ekonomika turpina augt; dziļa
recesija šoreiz nav gaidāma
► Latvijai jāpilda savi mājasdarbi, lai mazinātu ekonomiskas cikla svārstības un būtu
labāk sagatavota sabremzēšanās periodiem un pēc tam jaunam uzrāvienam
► Dzīvojam laikā, kad Latvijas pārticība ir vēsturiski visaugstākajā līmenī, tomēr ir daudz
darāmā, lai turpinātu konverģenci ar vadošajām Eiropas valstīm
► Aiz kokiem nepazaudēt mežu:
• zinošs, spējīgs, inovatīvs un vesels iedzīvotājs;
• pievilcīga vieta, kur dzīvot un strādāt, investēt un attīstīt
uzņēmējdarbību;
• moderns, jaudīgs un atvērts sabiedriskais sektors.
Galvenie secinājumi
16

17. Mūsu valsts, mūsu banka