Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentiem šī gada 11. decembrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.

1. Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā
A.Rutkovska
2020.gada decembris

2. Īsi pirms krīzes
•Augsta nenoteiktība, tarifu kari
•Vājš transporta nozares sniegums
•Vāja enerģētika
•Nelāgs gads kokrūpniecībai: kukaiņu postījumi Eiropā, zemas kokmateriālu cenas, nestabils
pieprasījums
•Patērētāji un uzņēmēji mēreni optimistiski
•Runas par gaidāmo labo ziemāju ražu
Covid-19 šoks
•Strauja Covid-19 vīrusa izplatība
•Patērētāju un uzņēmēju noskaņojums krīt
•Ārējos tirgos aug nenoteiktība
•Samazinās ienākumi, ārējais un iekšējais pieprasījums, sarūk ražošanas jaudu noslodze,
parādās neiespējamais patēriņš (nenotiek lieli publiski sporta, kultūras pasākumi, slēgtas
robežas ceļošanai)
•Ātrs un apjomīgs fiskālās un monetārās politikas atbalsts
•Naftas kari->sarūk naftas cena
Krīzes hronoloģija Latvijas ekonomikā
2
janvāris 0.9
februāris 0.3
marts -5.7
aprīlis -18.4
maijs 1.2
LV ekonomikas
sentimenta indeksa
pārmaiņas

3. Atkopšanās pēc krīzes saasinājuma
•Finanšu tirgos situācija tuva pirms krīzes novērotajai
•Daudzviet (bet ne visur) mazinās Covid-19 saslimstība
•Atjaunojas ceļošanas iespējas uz kaimiņvalstīm
•Aug patērētāju un uzņēmēju optimisms
•Ražošana atjaunojas straujāk nekā cerēts
•Rekordaugsta graudu raža, mizgraužu aktivitāte mērena – laba ziņa mežistrādei/kokapstrādei
•Bažas par ienākumu nevienlīdzības pastiprināšanos
Otrais Covid-19 vilnis
•Vīrusa izplatība strauji palielinās, tiek ieviesti arvien stingrāki ierobežojumu
•Tomēr saslimstība norit vieglākā formā
•Patērētāju un uzņēmēju noskaņojums krīt
•IKP stiprina graudu un koksnes produktu eksports
•Samazinās ienākumi, ārējais un iekšējais pieprasījums, sarūk ražošanas jaudu noslodze,
parādās neiespējamais patēriņš (nenotiek publiski sporta, kultūras pasākumi)
•Apjomīgs fiskālās un monetārās politikas atbalsts
•COVID-19 vakcīnu jaunumi, ASV vēlēšanu iznākums un optimistiskākas nākotnes gaidas
Krīzes hronoloģija Latvijas ekonomikā
3
jūnijs 4.8
jūlijs 3.9
augusts 3.4
septembris 3.3
oktobris -2
novembris -1.9
decembris ?

4. Nākotne?
4
Jauni faktori vidēja un ilgtermiņa attīstībai
(2021-2023):
• Piešķirts papildu finansējums krīzes seku
mazināšanai (t.sk. NextGen)
• Deglobalizācijas tendences. Tiek vētītas
iespējas dažādas pirmās nepieciešamības
preces ražot ES robežās, LV jāiesaistās...

5. Covid-19 aktualitātes un ārējā vide

6. 0
20
40
60
80
100
120
140
160
Austrija Beļģija
Francija Vācija
Itālija Nīderlande
Polija Spānija
Lielbritānija ASV
0
20
40
60
80
100
120
140
160
01.03. 01.04. 01.05. 01.06. 01.07. 01.08. 01.09. 01.10. 01.11. 01.12.
Igaunija
Latvija
Lietuva
Avots: European Centre for Disease Prevention and Control (pēdējais novērojums 5. decembris, 2020).
Covid-19 pozitīvi testēto skaits (7 dienu vidējais) uz 100 000 iedzīvotājiem pa dienām
6
Eiropā jauno Covid-19 gadījumu skaits sarūk,
bet tas vēl ir augsts

7. Source: ECDC (latest observation 29.11.2020) 7
Valdības pastiprinājušas ierobežojumus, bet šobrīd tie ir
mazāk strikti kā pavasarī
Intensīvās terapijas gultu noslodze (%)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Austrija
Beļģija
Čehija
Dānija
Igaunija
Somija
Francija
Īrija
Itālija
Nīderlande
Portugāle
Oxford stringency indekss, Eirozona,
svērtais vidējais
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100

8. 30
35
40
45
50
55
60
Eirozona Lielbritānija ASV Ķīna
10
15
20
25
30
35
40
45
50
55
60
Eiro zona Lielbritānija ASV Ķīna
Avots: Markit IHS (pēdējais novērojums 11/2020)
Apstrādes rūpniecības sektora iepirkumu
vadītāju indekss
8
Šoreiz negatīvi ietekmētas pamatā pakalpojumu nozares
Pakalpojumu sektora iepirkumu vadītāju
indekss

9. 60
70
80
90
100
110
120
Euro Stoxx 50 S&P 500 Nikkei 225
Šanhajas Indekss Itālijas FTSE MIB OMX Rīga
Avots: Bloomberg.
Atsevišķu akciju tirgu indeksi, 01.01.2020.=100
9
COVID-19 vakcīnu jaunumi, ASV vēlēšanu iznākums un
optimistiskākas nākotnes gaidas spēcina risk-on sentimentu
Izmaiņas
1.decembrī pret
1.martu (%)
Izmaiņas
1.decembrī pret
21.septembri
(%)
Nikkei 225 +27 +15
S&P 500 +24 +12
Šanhaja +20 +4
OMX Riga +10 -1
Euro Stoxx
50 +6 +12
Itālijas
FTSE MIB +1 +18

10. Norises Latvijā (t.sk. uz Baltijas kaimiņu fona)

11. 0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
15.01.2020
31.01.2020
16.02.2020
03.03.2020
19.03.2020
04.04.2020
20.04.2020
06.05.2020
22.05.2020
07.06.2020
23.06.2020
09.07.2020
25.07.2020
10.08.2020
26.08.2020
11.09.2020
27.09.2020
13.10.2020
29.10.2020
14.11.2020
30.11.2020
ES-27 Latvija
Avots: Oxford University, Blavatnik School of
Government (jaunākais novērojums 30.11.2020),
MPP aprēķins.
Covid-19 ierobežojumu stingrība (indekss: 0 -
100)
11
Latvijā ierobežojumi vidēji stingri uz Eiropas fona
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
18.02.2020
03.03.2020
17.03.2020
31.03.2020
14.04.2020
28.04.2020
12.05.2020
26.05.2020
09.06.2020
23.06.2020
07.07.2020
21.07.2020
04.08.2020
18.08.2020
01.09.2020
15.09.2020
29.09.2020
13.10.2020
27.10.2020
10.11.2020
24.11.2020
ES valstis Latvija
Mājās pavadītais laiks (%; salīdzinājumā ar 2020. gada sākumu;
centrēts septiņu dienu slīdošais vidējais)

12. Avots: Google Covid-19 Community Mobility Reports; autora aprēķins. Sabiedriskā transporta mezgli ietver autobusu un dzelzceļa stacijas, ostas, taksometra un mašīnu nomas centrus utml.
Mazumtirdzniecības un atpūtas centri ietver tādas vietas kā restorāni, kafejnīcas, iepirkšanas centri, atrakciju parki, muzeji, bibliotēkas un kinoteātri. Jaunākais novērojums: 27.11.2020.
Apmeklētāju skaits (Latvijā vs. citas ES valstis)
(%; salīdzinājumā ar 2020. gada sākumu; centrēts septiņu dienu slīdošais vidējais)
12
Iedzīvotāju mobilitāte samazinās,
lai gan ne tik strauji kā 1. viļņa gadījumā
-100
-90
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
18.02.2020
09.03.2020
29.03.2020
18.04.2020
08.05.2020
28.05.2020
17.06.2020
07.07.2020
27.07.2020
16.08.2020
05.09.2020
25.09.2020
15.10.2020
04.11.2020
24.11.2020
ES valstis Latvija
Mazumtirdzniecības un atpūtas centri
-100
-90
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
18.02.2020
09.03.2020
29.03.2020
18.04.2020
08.05.2020
28.05.2020
17.06.2020
07.07.2020
27.07.2020
16.08.2020
05.09.2020
25.09.2020
15.10.2020
04.11.2020
24.11.2020
ES valstis Latvija
Lieldienas
4. maija
brīvdienas
Jāņi
-100
-90
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
18.02.2020
09.03.2020
29.03.2020
18.04.2020
08.05.2020
28.05.2020
17.06.2020
07.07.2020
27.07.2020
16.08.2020
05.09.2020
25.09.2020
15.10.2020
04.11.2020
24.11.2020
ES valstis Latvija
Sabiedriskā transporta mezgli Darba vietas

13. -9.3
-8.6
-7.7
-6.2
-5.8
-4
-10.0
-9.0
-8.0
-7.0
-6.0
-5.0
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
IKP (pret 2019. gada 4. cet.) IKP (g/g)
Latvija Igaunija Lietuva
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
Valdības
patēriņš
Privātais
patēriņš
Investīcijas Eksports
kopā
Preču
eksports
Pakalpojumu
eksports
Avots: Eurostat.
Reālais IKP Baltijas valstīs 2020. gada 2. cet. (%)
13
Baltijas valstīs krīzes ietekme atšķirīga. Kas to noteica?
Atsevišķas IKP komponentes 2020. gada 2. cet. (%,
pret 2019. gada 4. cet.)

14. -30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris
Latvija
Igaunija
Lietuva
Vidēji 2. cet.
LV -20
EE -14
LT -9
Avots. Eiropas Komisija.
Patērētāju konfidence (bilance)
14
Patērētāju konfidence Latvijā saruka visvairāk, iespējams, arī
iepriekšējās krīzes pieredzes dēļ

15. 5
10
15
20
25
30
35
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
Igaunija Latvija Lietuva ES-27
Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas ekspertu aprēķins
IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes
Latvija ienākumu ziņā arvien vairāk atpaliek
no Igaunijas un Lietuvas?
tūkst. eiro PPP % no ES-27
84
69
82
30
40
50
60
70
80
90
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
Igaunija Latvija Lietuva

16. -5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
Citas+novirze
Māksla, izklaide
Valsts pārvalde, izglītība, veselība
Profesionālie pakalpojumi
Nosacītās īres maksas
Operācijas ar NĪ
Finanšu pakalpojumi
IKT pakalpojumi
Izmitināšana un ēdināšana
Transports
Tirdzniecība
Būvniecība
Enerģētika, ūdens apgāde
Apstrādes rūpniecība
Lauksaimniecība/ieguve
Kopējā pievienotā vērtība
Nozaru devumi pievienotās vērtības pieaugumā (salīdzināmās cenās, p.p.)
16
EE izaugsmē lielākā artava IKT nozarei, LT transportam.
Igaunija Latvija Lietuva
Avots: Eurostat. LB aprēķini.

17. Investīcijas pa to veidiem (ķēdēti, 2015.g. salīdzināmās cenās, milj.eiro)
17
LV investīcijas pēdējos gados iepaliek no kaimiņiem. Pēc krīzes LV
aktīvāka atsvirošanās, bailes atkārtoti apdedzināties, bankas
piesardzīgākas?
-500
1500
3500
5500
7500
9500
11500
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
Novirze+stat.kļūda
Intelektuālais
īpašums
Bioloģiskie resursi
Citas mašinērijas
iekārtas
IKT iekārtas
Transporta
aprīkojums
Citas būves
Mājokļi
Investīcijas kopā
-500
500
1500
2500
3500
4500
5500
6500
7500
8500
9500
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
-500
500
1500
2500
3500
4500
5500
6500
7500
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
Igaunija Latvija Lietuva

18. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Izlietojuma komponentu devums (sez.izl.; pp) IKP gada pieaugumā (%)
18
Patēriņa sarukumu noteica gan ienākumu kritums, gan
uzkrājumu pieaugums
3.6
2.4
1.5
0.8
-1.0
-8.6
-2.6
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. 3.cet.
Preču un pakalpojumu imports
Preču un pakalpojumu eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP

19. Avots: Latvijas Banka
Pakalpojumu eksports (g/g, %) un devumi grupu
dalījumā (pp)
19
Pakalpojumu eksportā būtiska uzlabojuma nebija pat relatīvi
mazāku ierobežojumu apstākļos
Pakalpojumu imports (g/g, %) un devumi grupu
dalījumā (pp)
4.8
6.9
-5.4
-29.5
-27.0
-35
-25
-15
-5
5
15
2019 2019 4. cet. 2020 1. cet. 2020 2. cet. jūl-sep
Transporta pakalpojumi Braucieni Būvniecība
Finanšu pakalpojumi Telesakaru pakalpojumi Datoru un informācijas pakalpojumi
Citi biznesa pakalpojumi Citi pakalpojumi Kopā
4.8 3.0
-3.6
-31.5
-22.8
-35
-25
-15
-5
5
15
2019 2019 4. cet. 2020. 1.cet. 2020. 2.cet. jūl-sep

20. -120
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
2019
janv
mar mai jūl sep nov 2020
janv
mar mai jūl sep
Apkalpotās personas % g/g
Pavadītās naktis % g/g
Lidostā "Rīga" iebraukušie un izbraukušie pasažieri
0
50000
100000
150000
200000
250000
300000
350000
400000
450000
2019
janv
mar mai jūl sep nov 2020
janv
mar mai jūl sep
Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un apdzīvojamo autopiekabju laukumi
Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes
Viesnīcas un līdzīgas mītnes
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Viesu skaits un uzturēšanās ilgums (naktis) tūristu
mītnēs, % g/g
20
Ierobežojumiem mazinoties, vasarā tūristu aktivitāte auga
Apkalpotās personas, tūkst.

21. -26.6
-29.0
-43.5
-79.5
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
40
60
1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. 3. cet.
Transporta PV (salīdz cen, n.s.i.)
Kravas ostās
Kravu apgrozība dzelzceļā
Auto kravu apgrozība
Pasažieri lidostā
-80
-60
-40
-20
0
20
40
60
Sauszemes Ūdens Gaisa Palīgdarbības Pasts un kurjeri
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, VAS
Starptautiskā lidosta «Rīga», Eiropas Komisija.
Transporta pievienotā vērtība un atsevišķu transporta
veidu kravu apgrozība (g/g; %)
21
Transporta nozarē 3. ceturkšņa rezultāti arvien ir vāji, un
oktobrī noskaņojums saglabājas kopumā pesimistisks
Transporta un uzglabāšanas konfidence
(s.i. izvēlēto atbilžu saldo)

22. 55
65
75
85
95
105
115
2019
I
III V VII IX XI 2020
I
III V VII IX
Mazumtirdzniecība
Vairumtirdzniecība
Auto tirdzn un remonts
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
2019
I
III V VII IX XI 2020
I
III V VII IX XI
Noskaņojums mazumtirdzniecībā
Pasūtījumi nākamajos 3 mēn
Biznesa aktivitāte iepriekšējos 3
mēn
Patērētāju noskaņojums
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas
Komisija.
Tirdzniecības apakšnozaru apgrozījuma indeksi
(2019.janv = 100%, s.i.)
22
Preču patēriņu mazāk skar tiešie ierobežojumi, tādējādi
tirdzniecības nozarē bija gandrīz V-veida attīstība
Noskaņojuma aptauju rādītāji, atbilžu bilance

23. 12.2
-13.2
0.4
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
1.cet.
2018
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. 3.cet.
Ēkas Inženierbūves Specializētie būvdarbi Kopā
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
Jan
2016
Jūl Jan
2017
Jūl Jan
2018
Jūl Jan
2019
Jūl Jan
2020
Jūl
Nodarbinātības novērtējums nākamajiem 3 mēnešiem
Kopējo pasūtījumu novērtējums
Būvnieku noskaņojums
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas
Komisija.
Būvniecības produkcijas apjoma ceturkšņa izmaiņas
(salīdz. cenās, cet./cet/, s.i.)
23
Būvniecība svārstīga, bet konfidenci, iespējams, nedaudz
uzlabojušas ziņas par finansējuma pieejamību nākotnē
Galvenie faktori, kas ierobežo būvniecības aktivitāti
(s.i., %)

24. 90
95
100
105
110
115
120
125
130
135
2015
1.cet.
3.cet. 2016
1.cet.
3.cet. 2017
1.cet.
3.cet. 2018
1.cet.
3.cet. 2019
1.cet.
3.cet. 2020
1.cet.
3.cet.
390
440
490
540
590
640
690
2015
1.cet.
3.cet. 2016
1.cet.
3.cet. 2017
1.cet.
3.cet. 2018
1.cet.
3.cet. 2019
1.cet.
3.cet. 2020
1.cet.
3.cet.
IKT neto apgrozījums:
H1 2020 + 0.5% g/g
1.-3.cet. 2020 -1.1% g/g
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
IKT pakalpojumu nozarē pievienotā vērtība (sal. c.
s.i., 2015. gada vidējais = 100%)
24
IKT nozare iepriekšējos gados piedzīvoja strauju uzplaukumu,
taču pakāpeniska lejupslīde sākās jau 2019. gada laikā
IKT pakalpojumu nozares neto apgrozījums (fakt.c.,
n.s.i., milj. EUR)
IKT pakalpojumu eksports H1 2020 g/g
Kopā -2%
Telesakaru eksports -13%
IT eksports +5%

25. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA 25
Eksportu papildus stutē labā graudaugu raža
13.0
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
-200
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
Jan
2019
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan
2020
Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep
Pārējās preces
Satiksmes līdzekļi
Mehānismi, elektroierīces
Parastie metāli, met. izstr.
Tekstils
Papīrs un tā izstr.
Koksne un tās izstr.
Plastmasa, tās izstr.
Ķīmiskās rūpn. ražojumi
Minerālprodukti
Pārtikas produkti
Dzērieni
Lauksaimn. produkti
Kopā eksports (% g/g, labā ass)
Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (g/g; milj. EUR)
IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBAAvots: Centrālā statistikas pārvalde.

26. Avots: Zemkopības ministrija. 26
Rudenī eksportu atbalsta arī
lauksaimniecības sektors
Graudaugu sējumu platība, kopraža
un ražība Latvijā
Kviešu cenas Latvijā (eiro/t)
Jūlija prognoze:
• 2020. gadā tiks iegūta Latvijā lielākā graudaugu
kopraža (+5.1% pret 2019.gadu);
• ar graudaugiem apsēti +1% vairāk lauki kā 2019.gadā
• Vidējā graudaugu ražība otra augstākā Latvijas
vēsturē (pēc 2015.gada)

27. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija. 27
Apstrādes rūpn. izlaide (g/g, %; devumi, pp) un konfidences indikators (%)
1.0
-20
-10
0
10
20
-10
-5
0
5
10
Jan
2019
Mar Mai Jūl Sep Nov Jan
2020
Mar Mai Jūl Sept Nov
Nezināmās nozares + stat. kļūda
Citas zināmās nozares
Iekārtu remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Elektriskās un citas iekārtas
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
Rūpniecība / konfidences indikators (labā
ass)
Apstrādi virs ūdens tur kokapstrāde, kopš pandēmijas pirmā
viļņa nozare būtiski atguvusies

28. 2.9 2.8 2.7 3.3 3.5 3.1 3.0 3.1 2.3 2.2 2.0 2.1 2.2 2.3 1.4
-0.1 -0.9 -1.1
0.1 -0.5 -0.4 -0.7
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
2019I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2020I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
90% produktu
75% produktu
50% produktu
SPCI
augļi
degviela
izmītināšanas pakalpojumi
Piezīme: pamatojas uz SPCI sadalījumu 163 komponentēs.
Avots: CSP dati, MPP aprēķins.
Latvijas patēriņa cenu pārmaiņu sadalījums (% 12 mēnešu laikā) pa komponentēm
28
Deflāciju pandēmijas laikā galvenokārt nosaka dažas specifiskas cenas;
¾ produktu cenu aug straujāk par kopējo inflācijas rādītāju

29. ► Covid-19 krīze vissāpīgāk skārusi
finansiāli mazāk nodrošinātos
iedzīvotājus, kā arī aptaujas
dalībniekus pirmspensijas vecumā.
► Covid-19 krīze pasliktināja iedzīvotāju
finansiālo stāvokli, lielai daļai trūka
līdzekļu, uzkrājumu krīzes
pārvarēšanai. Uzkrājumu neesamību
oktobrī atzīst 41% no Latvijas
iedzīvotājiem, visbiežāk tie ir
finansiāli mazāk nodrošinātie
respondenti.
28%
34%
31%
41%
18%
18%
17%
29%
9%
11%
11%
13%
29%
18%
25%
7%
13%
15%
13%
7%
3%
4%
3%
3%
2020 IV
2020 VI
2020 VIII
2020 X
man uzkrājumu nav
uzkrājumi ir, bet šķietami par mazu, lai pietiktu krīzes laikam
piesardzības dēļ veidošu vēl papildu uzkrājumus
paredzu, ka man pietiks uzkrājumu krīzes pārlaišanai
uzkrājumu izmantošana man nebūs nepieciešama
Nezina / NA
Iespējams, krīzē vairāk cietuši iedzīvotāji ar
zemākiem ienākumiem
Covid-19 krīzes ietekme uz iedzīvotāju finanšu situāciju
Avots: Latvijas Fakti/Latvijas Banka. 29

30. Kopsavilkums un jautājumi diskusijai

31. ►Kādas ir galvenās atšķirības, salīdzinot Covid-19 izraisīto krīzi un
finanšu krīzi 2008.gadā?
►Kā krīze varētu ietekmēt dažādas iedzīvotāju grupas: kurās nozarēs,
kādus ienākumus?
►Kā krīze varētu ietekmēt "ēnu ekonmiku"? Vai visus procesus
pamanīsim oficiālajos datos?
►Kadi faktori palīdz stiprināt tautsaimniecību šajā krīzē?
Jautājumi diskusijai:
31

32. ►https://ej.uz/s9o5
►Lekcija: Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā
►Lektore: A.Rutkovska
Lūgums aizpildīt lekcijas novērtējuma anketu
32

33. Mūsu valsts, mūsu banka