Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
2013. gada 6. jūnijā Rīgā norisinājās Finanšu ministrijas organizēta starptautiska konference „Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un Eiropas Savienībā”.
Konferencē diskutēja par fiskālās politikas reformām, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas politikas darba kārtībā. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar pašreizējām tendencēm Baltijas valstu publiskajās finansēs un turpmākā darba prioritātēm.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija un Valsts iestāžu darba plāns ēnu eko...Finanšu ministrija
Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Septembris 2020Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
El taller busca entregar a los participantes, herramientas útiles en torno a una mejor gestión emocional en situaciones de desborde emocional, distinguiendo la gran fuente de información que es nuestro emocionar. Todo ello, utilizando técnicas de Nuevas Constelaciones, PNL de Tercera Generación, Coaching Generativo y Trabajo Simbólico.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
2013. gada 6. jūnijā Rīgā norisinājās Finanšu ministrijas organizēta starptautiska konference „Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un Eiropas Savienībā”.
Konferencē diskutēja par fiskālās politikas reformām, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas politikas darba kārtībā. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar pašreizējām tendencēm Baltijas valstu publiskajās finansēs un turpmākā darba prioritātēm.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija un Valsts iestāžu darba plāns ēnu eko...Finanšu ministrija
Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Septembris 2020Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās makroekonomiskās norisēs Latvijas tautsaimniecībā.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
El taller busca entregar a los participantes, herramientas útiles en torno a una mejor gestión emocional en situaciones de desborde emocional, distinguiendo la gran fuente de información que es nuestro emocionar. Todo ello, utilizando técnicas de Nuevas Constelaciones, PNL de Tercera Generación, Coaching Generativo y Trabajo Simbólico.
importantes aspecto de la arquitectura colonial venezolana mas que todo basada en la arquitectura espadaña, tomando por ejemplo la iglesia del cristo del buen viaje, ubicada en Pampatar en el Estado Nueva Esparta.
ΕΝΟΤΗΤΑ 5 Ο ελληνισμός από τα μέσα του 18ου αι. έως τις αρχές του 19ου αι.Nasia Fatsi
Παρουσίαση της κοινωνίας των Ελλήνων από τον 15ο έως το 19ο αιώνα και οι οικοινομικοί και κοινωνικοί μετασχηματισμοί που έλαβαν χώρα από τα μέσα του 18ου έως τις αρχές του 19ου αιώνα.
A team player, result driven, fast learner and self motivated with 14 plus years experience in training, change management, project management , business process requirement and improvement plus business operation. Spend almost 8 years in Malaysia Electronic Government Initiative Project known as e-Perolehan (e-Procurement). Currently, holds a position of Senior Business Process Analyst in Vale Serve Malaysia Sdn. Bhd. Finance Accounts Payable with main scope is to plan, define, map and perform recommendation on Kuala Lumpur Financial Hub’s business process operation in meeting the Vale Annual Index of Performance. Besides that, undertake a project managing role in assigned business continuity and improvement project which able to develop sustainable repeatable and quantifiable business model.
Simpleslides merupakan media presentasi ConTeXt dan salah satu module yang memudahkan kita dalam membuat presentasi dengan tampilan yang sederhana namun terlihat professional, dan pilihan tema yang beragam yang dikembangkan oleh pihak pengembang
Otrdien, 18. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2015., 2016. un 2017. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2015. gadam aprēķināti 5368,3 miljonu eiro apmērā, 2016. gadam – 5342,2 miljonu eiro, savukārt 2017. gadam – 5269,4 miljonu eiro apmērā.
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...Finanšu ministrija
26.martā ministrs Andris Vilks piedalās Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā tiek lemts par 2015.gada budžeta bāzes izdevumiem un 2015.-2017.gada budžeta prioritātēm.
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.dzivosiltak
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.
Toms Buls, Ekonomikas ministrija
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
2022.gada 16.septembris
#ESfondi
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencēMartins
Ministru prezidenta Valda Dombrovska prezentācija Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa konferencē "Virzoties uz ekonomikas izaugsmi", 2010.gada 3.decembrī
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Similar to Informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2016.-2018.gadā" (20)
FM priekšlikums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanaiFinanšu ministrija
Finanšu ministrija atbilstoši valdības deklarācijai izstrādājusi konceptuālo ziņojumu. Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu. Ir arī apskatīts alternatīvs risinājums – progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju sistēmas ieviešana.
Kohēzijas politikas ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības investīciju progr...Finanšu ministrija
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 30. jūnijam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī.
4. 4
IKP pieauguma struktūra 2015. gada I cet., salīdzinot ar 2014. gada I cet., %
IKP pieaugums 2015.gada 1.ceturksnī tuvu FM
prognozēm
Datu avots: CSP
2,6
-0,5
3,3
1,1
-1,6
-0,1
1,9
-8,6
1,4
-10 -8 -6 -4 -2 0 2 4
Citi pakalpojumi
IT un komunikācijas pak.
Finanšu pak. un op. ar NI
Tirdzniecība, izmitināšana
Transports un uzglabāšana
Būvniecība
Rūpniecība
Lauksaimniecība
Kopējā pievienotā vērtība
3,5
-1,2
-0,9
3,4
2,6
1,9
-4 -2 0 2 4
Eksports
Imports
Investīcijas
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
5. 5
IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc sabremzēšanās
2015.gada 1.ceturksnī atkal uzrādījusi straujāku kāpumu
Datu avots: CSP, FM aprēķini
1,9
2,7 2,1
3,0 3,6 3,6
9,8
-3,2
-14,2
-2,9
5,0 4,8 4,2
2,4
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
2015
2016
2017
2018
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Prognoze
pret iepriekšējā gada atb.ceturksni gada pieaugums
6. 6
Makroekonomiskā scenārija riski
Ekonomiskās attīstības pozitīvie un negatīvie riski
« + » « – »
Straujāka nekā prognozēts ekonomiskā izaugsme eirozonā
Ģeopolitiskās situācijas turpmāka pasliktināšanās saistībā ar
konfliktu Ukrainā un jaunu sankciju ieviešana no Krievijas puses
Ražošanas atjaunošana plānotajā apjomā AS «KVV Liepājas
metalurgs»
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un rubļa kursa
svārstību negatīvā ietekme uz Latvijas eksportu
ECB īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi pozitīvi
ietekmē eirozonas ekonomikas izaugsmi
Produktivitātes pieaugumam ilgstoši neatbilstošs algu kāpums
un tā ietekme uz Latvijas ekonomikas konkurētspēju
Eiropas Komisijas 315 miljardu eiro investīciju plāna
veiksmīga ieviešana
Zems kreditēšanas un investīciju līmenis
Izmaiņas kreditēšanas tendencēs ar pozitīvu ietekmi uz
patēriņa un investīciju attīstību
Demogrāfiskā situācija un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita
samazināšanās ietekmē ekonomikas izaugsmes potenciālu
Zemo naftas cenu pozitīvā ietekme
Jauni satricinājumi globālajos finanšu tirgos un globālās
ekonomiskas izaugsmes palēnināšanās, tajā skaitā saistībā ar
nenoteiktību par Grieķijas maksātspēju
12. 12
Izmaiņas vispārējās valdības budžeta bilancē pie nemainīgas
politikas salīdzinājumā ar SP 2015-2018 , milj. euro
atbilstoši Eiropas kontu sistēmai
2015 2016 2017 2018
SP 2015-2018 – Bilance -362,1 -406,8 -63,1 70,2
Nodokļu ieņēmumi 16,3 33,6 20,3 32,6
Nenodokļu ieņēmumi -11,8 -34,1 -38,1 -31,0
Valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumi -21,0 63,9 93,3 176,7
Valsts pamatbudžeta ĀFP daļas izdevumi 29,8 83,9 10,0 11,3
Valsts speciālā budžeta izdevumi (pensijas,
pabalsti*)
-41,4 -47,0 -57,1
Pašvaldību budžeta izdevumi -48,3 -23,1 -21,8 -27,9
Pārējās izmaiņas 13,3 -5,4 -4,9 -6,9
Budžets 2016-2018 – Bilance -383,8 -329,3 -51,4 167,8
Izmaiņas kopā -21,8 77,5 11,7 97,7
* Nav iekļauta ietekme uz valsts speciālā budžeta izdevumiem saistībā ar 2015.gada 27.jūnijā izsludinātajā likumā «Grozījumi
likumā «Par valsts pensijām»» paredzēto nosacījumu par pensiju sākuma kapitāla un pensiju kapitāla pārrēķināšanu. 2016.gadā
valsts speciālā budžeta izdevumi palielināsies par 4,3 milj. euro, 2017.gadā – 21,0 milj. euro un 2018.gadā – 47,0 milj. euro.
13. 13
BILANCE pie nemainīgas politikas, milj. euro (1)
1) Lielāki nekā iepriekš prognozēts nodokļu ieņēmumi;
2) 2015.g. aktualizētais izdevumu plāns, 2016-2018
precizētās bāzes uz 14.07.2015;
3) Nav iekļauti papildus izdevumi aizsardzībai, lai nodrošinātu
straujāku pieaugumu līdz 2% no IKP 2018.g.
1) Mazākas soc. iemaksas nekā iepriekš prognozēts;
2) Lielāki bāzes izdevumi pensijām un vecāku pabalstiem;
3) Nav ņemti vērā iespējamie papildus izdevumi saistībā ar
grozījumiem likumā «Par valsts pensijām».
-600
-500
-400
-300
-200
-100
0
100
200
300
400
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Valsts pamatbudžeta bilance
SP 2015-2018 (aprīlis, 2015)
Budžets (augusts, 2015)
-100
-50
0
50
100
150
200
250
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Valsts speciālā budžeta bilance
SP 2015-2018 (aprīlis, 2015)
Budžets (augusts, 2015)
atbilstoši naudas plūsmai
14. 14
BILANCE pie nemainīgas politikas, milj. euro (2)
Aktualizētas ieņēmumu un izdevumu
prognozes, ņemot vērā 6 mēnešu
izpildi. 2015.gadā būtiski palielināti
izdevumi kapitālajiem ieguldījumiem.
1) Augstāki nekā iepriekš prognozēts nodokļu ieņēmumi;
2) Ņemot vērā 6 mēnešu izpildi, 2015-2018 palielināti izdevumi
atalgojumiem, precēm un pakalpojumiem, kā arī kapitālie izdevumi;
3) Izmaiņas ĀFP daļā– aktualizētas ESFUD prognozes par
apstiprinātajiem un veiktajiem maksājumiem, koriģēta nacionālā
līdzfinansējuma daļa.
-120
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
40
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Pašvaldību budžeta bilance
SP 2015-2018 (aprīlis, 2015)
Budžets (augusts, 2015)
atbilstoši naudas plūsmai
-24
-20
-16
-12
-8
-4
0
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Atvasināto publisko personu budžeta bilance
SP 2015-2018 (aprīlis, 2015)
Budžets (augusts, 2015)
15. 15
Bilances mērķi un fiskālā telpa
Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta bilance
% no IKP
2014
Fakts
Budget Law
17.12.2014
SP
2015-2018
Budget 2016
11.08.2015
SP
2015-2018
Budget 2016
11.08.2015
SP
2015-2018
Budget 2016
11.08.2015
SP
2015-2018
Budget 2016
11.08.2015
Strukturālā vispārējās valdības
budžeta bilance -1,3 -1,0 -1,4 -1,5 -1,0 -0,9 -0,9 -1,0 -1,2 -0,8
izmaiņas pret iepriekšējo
gadu, %punkti -0,3 0,3 -0,1 -0,2 0,4 0,6 0,1 -0,1 -0,3 0,2
Bilances cikliskā komponente 0,2 0,0 -0,1 -0,1 -0,1 -0,1 0,0 0,0 0,0 0,0
One-off un citi īslaicīgie
pasākumi -0,4 -0,3 -0,4 -0,5
Vispārējās valdības budžeta
bilance -1,4 -1,0 -1,5 -1,5 -1,4 -1,0 -1,3 -1,0 -1,7 -0,8
Vispārējās valdības budžeta
bilance, milj. euro -347,0 -248,0 -362,1 -383,8 -363,0 -258,7 -356,8 -284,2 -496,2 -228,7
Fiskālā nodrošinājuma rezerve
% no IKP 0,1 0,1 0,1 0,1 0,1 0,1
milj. euro 26,1 26,1 27,7 27,8 29,4 29,5
Fiskālā telpa
% no IKP -0,3 -0,4 1,0 0,7 1,8 1,2
milj. euro -69,9 -96,8 266,0 205,0 537,0 367,0
Vispārējās valdības budžeta bilances prognozes (pie nemainīgas politikas)
milj. euro
2014
Vispārējās valdības budžeta
bilance, % no IKP -1,4 -1,0 -1,5 -1,5 -1,6 -1,3 -0,2 -0,2 0,2 0,6
Vispārējās valdības budžeta
bilance -347,0 -248,7 -362,1 -383,8 -406,8 -329,3 -63,1 -51,4 70,2 167,8
2015 2016 2017 2018
2015 2016 2017 2018
16. 16
1. Pieņemt zināšanai finanšu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu „Par makroekonomisko
rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2016.-
2018. gadā”.
2. Apstiprināt, ka iekšzemes kopprodukta novērtējums faktiskajās cenās 2015. gadam ir
24841,6 milj. euro, prognozes 2016. gadam – 26126,5 milj. euro; 2017. gadam –
27750,2 milj. euro un 2018. gadam - 29476,7 milj. euro; patēriņa cenu izmaiņu
novērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2015. gadam ir 0,8%, prognozes
2016. gadam 2,0%, 2017. gadam 2,5% un 2018.gadam 2,5%; nodarbinātības izmaiņu
novērtējums 2015. gadam ir 0,1%, prognozes 2016. gadam 0,2%, 2017. gadam 0,4% un
2018. gadam 0,4%.
3. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis 2016.gadā tiek
noteikts -0,9% no IKP, 2017.gadā -1,0% no IKP un 2018.gadā -0,8% no IKP.
4. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta bilances novērtējums 2015.gadam ir -1,5% no
IKP, un vispārējās valdības budžeta bilance, kas izriet no strukturālās budžeta bilances
mērķa, 2016.gadam tiek noteikta -1,0% no IKP, 2017.gadam -1,0% no IKP un
2018.gadam -0,8% no IKP.
5. Pieņemt zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības
budžetā 2016. gadā -96,8 milj. euro apmērā, 2017. gadā 205,0 milj. euro apmērā un
2018. gadā 367,0 milj. euro apmērā.
MK sēdes protokolā paredzamie lēmumi: