Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.

1. Eiro zonas ekonomika un
monetārā politika
Krista Kalnbērziņa
Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomiste
Latvijas Banka

2. Eirosistēma

4. ♦EIRO ZONA
♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS
♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība – kas izmanto
eiro kā nacionālo valūtu?
€
340
miljoni iedzīvotāju
dalībvalstīs katru
dienu izmanto eiro
175
miljonu
iedzīvotāju dzīvo
valstīs, kuru valūta
ir piesaistīta eiro
60
valstis vai
teritorijas pasaulē
piesaistījušas savu
valūtu eiro
19
dalībvalstis

5. Eiro ir otra visplašāk izmantotā maksājumu
valūta pasaulē
Globālo maksājumu sadalījums pa valūtām, procentos
Avots: ECB
Citas

6. Eirosistēmas uzdevumi
6
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
Noteikt un īstenot monetāro politiku Padomdevējfunkcija
Veikt valūtas operācijas Statistisko datu vākšana un apkopošana
Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Banknošu emisija
Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās
rezerves
Starptautiskā sadarbība
Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē

7. Pieņemot lēmumus ECB Padomē, katram tās loceklim ir
viena balss neatkarīgi no pārstāvētās ekonomikas lieluma
Latvijas Banka ir līdzvērtīga Eirosistēmas
dalībniece
7
• ECB Padomes lēmumus sagatavo komitejās un darba grupās,
kurās piedalās visu 19 eiro zonas valstu centrālo banku pārstāvji
• Latvijas Bankas darbinieki ES institūcijās piedalās 130 komiteju,
darba grupu un mērķa grupu darbā
• Vairāk nekā 400 ES līmeņa sanāksmju gadā
Foto: Monica Sierra, ECB

8. ECB mērķis – cenu stabilitāte
GALVENAIS UZDEVUMS – CENU STABILITĀTE
ECB padome
Pieņem monetārās politikas lēmumus,
balstoties uz risku novērtējuma
Ekonomikas
rādītāju un
šoku
novērtējums
Monetāro
rādītāju
analīze
Visa pieejamā informācija
EKONOMIKAS
ANALĪZE
MONETĀRĀ
ANALĪZE
“stāsta”
saskaņošana

9. Eiro zonas ekonomika

10. Eiro zonas ekonomikas struktūra

11. Eiro zona ir viena no lielākajām pasaules
tautsaimniecībām
Iedzīvotāji, miljonos
IKP uz iedzīvotāju, tkst euro
Avots: Eurostat, SVF

12. Tuvu 30% no eiro zonas IKP veido Vācija
Pārējās
3%
Grieķija
2%
Portugāle
2%
Somija
2% Īrija
3%
Austrija
3%
Beļģija
4%
Nīderlande
7%
Spānija
10%
Itālija
15%
Francija
20%
Vācija
29%
Eiro zonas IKP sadalījums pa valstīm, 2017 (%) IKP struktūra, 2017 (%)
Avots: Eurostat

13. Pasaules ekonomikas norises ietekmē eiro zonas
izaugsmi, jo būtisku daļu no IKP veido eksports
Preču un pakalpojumu eksports, % no IKP Eiro zonas eksporta tirgi, % no kopējā eksporta
Avots: Eurostat

14. Ārējā vide

15. Izaugsmes tempi sasniedza augstāko punktu 2018. gada vidū. Šī gada
sākumā palēninās
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Attīstītās valstis Jaunattīstības valstis
Avots: SVF
Pasaules IKP, % Apstrādes rūpniecība, jaunie pasūtījumi, PMI, %
Avots: ECB, Markit
Eiro zonaPasaule

16. Politiskās nesaskaņas būtiski ietekmējušas
starptautiskās tirdzniecības apjomus
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
Pasaules tirdzniecības apjomi, 3 m/3m, %
Avots: CPB World Trade Monitor

17. Arī politiskā nenoteiktība saistībā ar Brexit
mazina izaugsmes tempus
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
01.2008
07.2008
01.2009
07.2009
01.2010
07.2010
01.2011
07.2011
01.2012
07.2012
01.2013
07.2013
01.2014
07.2014
01.2015
07.2015
01.2016
07.2016
01.2017
07.2017
01.2018
07.2018
01.2019
Eiropas politiskās nenoteiktības indekss
BREXIT
Avots: Bloomberg

18. 2019. gadā mazinājusies izejmateriālu ietekme uz
inflāciju eiro zonā un arī citur pasaulē
Pasaules preču cenas (pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)
Avots: Bloomberg
0
20
40
60
80
100
120
140
160
800
900
1000
1100
1200
1300
1400
2016 2017 2018 2019
Pārtika Nafta (labā ass)

19. Eiro zonas aktualitātes

20. Eiro zonas IKP turpina pieaugt, tomēr daudz
lēnākā tempā
Eiro zonas reālā IKP izaugsme, %
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2007Q1
2007Q3
2008Q1
2008Q3
2009Q1
2009Q3
2010Q1
2010Q3
2011Q1
2011Q3
2012Q1
2012Q3
2013Q1
2013Q3
2014Q1
2014Q3
2015Q1
2015Q3
2016Q1
2016Q3
2017Q1
2017Q3
2018Q1
2018Q3
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
Valdības patēriņš Privātais patēriņš Investīcijas
Krājumu pārmaiņas Neto eksports IKP
IKP pārmaiņas pa komponentēm, pp
Avots: Bloomberg, Eurostat

21. Tomēr iekšzemes pieprasījumu balsta labvēlīgi
nosacījumi darba tirgū
Bezdarba līmenis, % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem
7.0
8.0
9.0
10.0
11.0
12.0
13.0
Bezdarbs
Strukturālais bezdarbs
Source: Eurostat, ECB

22. Inflācija eiro zonā joprojām salīdzinoši zema
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
20051.cet
3.cet
20061.cet
3.cet
20071.cet
3.cet
20081.cet
3.cet
20091.cet
3.cet
20101.cet
3.cet
20111.cet
3.cet
20121.cet
3.cet
20131.cet
3.cet
20141.cet
3.cet
20151.cet
3.cet
20161.cet
3.cet
20171.cet
3.cet
20181.cet
3.cet
20191.cet
Inflācija Pamatinflācija Algas ECB mērķis
Inflācija un algu pārmaiņas eiro zonā, gads pret gadu %
Source: Eurostat, SDW
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Enerģija
Pārtika
Rūpniecības preces
Pakalpojumi
Kopā
Inflācija pa komponentēm, %

23. Aizvien augstais parāda līmenis ierobežo iespējas
veicināt izaugsmi ar fiskālās politikas palīdzību
Eiro zonas valstu parāda līmenis, % no IKP
Source: Eurostat
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Eiro zonas valdību parāds
max
min

24. Krīzei attālinoties, arī motivācija veikt
nepieciešamās reformas mazinājusies
Eiropas komisijas rekomendēto strukturālo reformu izpilde, %
Source: European Commission
ievērojams progress vidējs nav progress novērtējums sekos

25. Monetārā politika

26. ECB mērķis: cenu stabilitāte vidējā termiņā
Monetārā transmisija
Ekonomiskā
aktivitāte
Inflācija
Inflācijas
gaidas
Procentu
likmes
Valūtas
maiņas kurss

27. 27
2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo
banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes
→Stabilizēt cenu līmeni monetārajā
savienībā
→Uzlabot transmisijas mehānismu
→Samazināt īstermiņa aizņēmumu
procentu likmes eiro zonas
starpbanku tirgū
→Stimulēt kreditēšanas attīstību
Galvenās procentu likmes Eirosistēmā (%)
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Aizdevuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme
Avots: ECB

28. ECB monetārā politika turpina būt ļoti
atbalstoša
Sagaidāms, ka
procentu
likmes paliks
zemas ilgāku
laika periodu
TLTRO I
ABSPP – CBPP
ABS iegādes un
banku covered
bonds
PSPP: Valsts
vērtspapīru
iegāde 60
miljardu mēnesī
APP: Paziņo
reinvestēšanu
TLTRO II
CSPP:
Uzņēmumu
parādzīmju
iegāde
APP: 80
miljardi/mēnesī
Sagaidāms, ka
procentu likmes
paliks zemas
ilgāku laika
periodu un pēc
aktīvu iegādes
programmas
beigām
APP: 60
miljardi/
mēnesī
APP: 30
miljardi/
mēnesī
APP: 15
miljardi/m
ēnesī
APP: Noslēdz
aktīvu iegādes
programmu
Sagaidāms, ka
procentu likmes
paliks esošajā
līmenī ilgāku
laika periodu un
pēc aktīvu
iegādes
programmas
beigām
esošajā
līmenī vismaz
līdz 2019
gada vasarai
un jebkurā
gadījumā lai
vidējā
termiņā
nodrošinātu
ilgtspējīgu
inflācijas
atgriešanos
līmenī, kas
zemāks par
2%, bet tuvu
tam
pilnībā atkārtoti
ieguldīt ilgāku
laiku pēc tam,
kad tā būs
sākusi
paaugstināt
procentu
likmes, un
jebkurā
gadījumā tik ilgi,
cik tas būs
nepieciešams…
tagadējā līmenī
vismaz līdz 2019.
gada beigām un
jebkurā gadījumā tik
ilgi, kamēr tas būs
nepieciešams…
Jul. 2013 Jun. 2014 Sept. 2014 Jan. 2015 Dec. 2015 Mar. 2016 Dec. 2016
Jun. 2017
Oct. 2017 Jun. 2018 Dec. 2018 Jan. 2019 Feb. 2019
MRO: 0.15%
MLF:0.4%
DFR: -0.1%
MRO: 0.05%
MLF: 0.3%
DFR: -0.2%
MRO: 0.05%
MLF: 0.3%
DFR: -0.3%
MRO: 0.0%
MLF: 0.25%
DFR: -0.4%

29. 29
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) darbojās?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu
institūcijām iegādājas
parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2.
4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un
mājsaimniecībām
aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās
procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu
attīstību un mājsaimniecību
patēriņu…
…stimulējot
tautsaimniecības
izaugsmi un inflāciju

30. ECB monetārā politikas ietekme

31. 31
ECB noteiktajām likmēm seko naudas tirgus likmes – arī
negatīvā teritorijā
• Kredītiestādēm jāmaksā par
brīvajiem naudas līdzekļiem (kas
pārsniedz minimālo obligāto
rezervju prasības)
• Starpbanku darījumu likmes
samazinās, kļūst pat negatīvas
=> bankas aizdod vairāk nekā
saņem atpakaļ
Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)
Avots: ECB
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
2014 2015 2016 2017 2018 2019
EONIA
EURIBOR-3M
Galvenā refinansēšanas likme
Noguldījuma iespējas likme
Aizdevuma iespējas likme

32. 32
Jauno kredītu likmes būtiski mazinājušās kopš
ECB aizsāka aktīvu iegādes programmu
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2003Jan
2003Aug
2004Mar
2004Oct
2005May
2005Dec
2006Jul
2007Feb
2007Sep
2008Apr
2008Nov
2009Jun
2010Jan
2010Aug
2011Mar
2011Oct
2012May
2012Dec
2013Jul
2014Feb
2014Sep
2015Apr
2015Nov
2016Jun
2017Jan
2017Aug
2018Mar
2018Oct
Eiro zona
Aktīvu iegādes
programma
* Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
Avots: SDW

33. Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā uzlabojas, it sevišķi
kopš ne-standarta monetārās politikas ieviešanas
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem (g/g, %, s.i.)
Avots: ECB
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
4 %
6 %
8 %
10 %
Aizdevumi, kopā
Aizdevumi nefinanšu uzņēmumiem
Aizdevumi mājsaimniecībām
APP

34. Tomēr liela daļa no tirgū iepludinātās
likviditātes tiek glabāta banku kontos
0
1
2
3
4
5
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Citi aktīvi
MRO
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
PSPP
ABSPP
CBPP
CSPP
Likviditātes pārpalikums
Eirosistēmas bilance, tn EUR
Avots: Bloomberg

35. PAPP uztur valstīm labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus
Valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes, %
Avots: Bloomberg
ECB samazina likmes un
paziņo par papildu
monetārajiem pasākumiem
ECB paziņo un sāk
Paplašināto aktīvu
pirkšanas programmu
ECB noslēdz APP un
turpina ieguldīt
esošajos aktīvos
-1
1
3
5
7
9
11
13
15
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Spānija
Itālija
Portugāle
Grieķija
Francija
Vācija
ECB paziņo, ka ir gatava
izmantot visus
instrumentus, kas ir to
pārziņā

36. Stimulējošas monetārās politikas ietekmē izaugsme eiro zonā atsākās
straujāk, nekā iepriekš prognozēts, tomēr ietekme mazinās laika gaitā
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Reālais IKP, %
Septembra 2015 prognozes
dec.16
dec.17
dec.18
marts.19
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Inflācija, %
Septembra 2015 prognozes
dec.16
dec.17
dec.18
marts.19
Eiro zonas IKP un inflācija un ECB prognozes (gada pieauguma temps %)

37. Paldies par uzmanību!
Prezentācija tiks publicēta www.makroekonomika.lv