Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.

1. 2013.gada 30.jūlijā
Makroekonomisko rādītāju prognozes,
ieņēmumu prognozes un vispārējās
valdības budžeta finansiālās bilances
prognozes 2014.-2016.gadam

2. Makroekonomisko rādītāju prognozes
Fiskālo rādītāju prognozes
2

3. Ekonomikas izaugsme Latvijā
joprojām straujākā ES
3
-5,6
-4,8
-4,4
-2,8 -2,8
-2,3 -2,2
-1,7
-1,4
-0,9 -0,9 -0,8 -0,8 -0,7
-0,1
0,2
0,6 0,6 0,8 0,8
1,1
1,6
2,6
3,5 3,6
-8,0
-6,0
-4,0
-2,0
0,0
2,0
4,0
6,0
Grieķija
Slovēnija
Kipra
Čehija
Itālija
Spānija
Somija
Nīderlande
Vācija
Francija
Ungārija
Beļģija
Dānija
Austrija
Lielbritānija
Luksemburga
Polija
Slovākija
Bulgārija
Zviedrija
Igaunija
Malta
Rumāija
Lietuva
Latvija
Datu avots: Eurostat
IKP pieaugums 2013. gada 1.ceturksnī, %

4. Latvijas tirdzniecības partnervalstīs
vērojams izaugsmes tempu
samazinājums
4Datu avots: CSP, Eurostat, EK un SVF prognozes, FM aprēķini
IKP izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni
-0,1
1,4
4,2 4,2
2,4
3,2
2,4
1,9
1,4
0,6 0,6
-0,7 -0,6 -0,6
-1,2
6,2
5,3
6,0
4,5
3,4
2,1
2,8
2,4
1,4
3,6
5,7
6,6
5,7
7,0
5,2 5,2 5,1
3,6
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
I II III IV I II III IV I
2011 2012 2013 2013 2014
ES27 Partnervalstis* Latvija
prognoze

5. Kopš pērnā gada rudens SVF un EK
samazinājuši Latvijas tirdzniecības
partnervalstu izaugsmes prognozes
5
2013 2014
Starptautiskaisvalūtasfonds
SVF 2012.g. rudens
prognozes
SVF 2013.g. pavasra
prognozes
SVF 2013.g.
vasaras prognozes
SVF 2012.g. rudens
prognozes
SVF 2013.g. pavasra
prognozes
SVF 2013.g.
vasaras prognozes
Latvija 3.5 4.2 - 4.2 4.2 -
Lietuva 3 3.0 - 3.5 3.3 -
Igaunija 3.5 3.0 - 3.5 3.2 -
Zviedrija 2.2 1.0 - 2.5 2.2 -
Vācija 0.9 0.6 0.3 1.4 1.5 1.3
Polija 2 1.3 - 2.7 2.2 -
Krievija 3.8 3.4 2.5 3.9 3.8 3.3
Eirozona 0.2 -0.3 -0.6 1.2 1.1 0.9
Pasaule 3.6 3.3 3.1 4.1 4.0 3.8
EiropasKomisija
EK 2012.g. rudens
prognozes
EK 2013.g. ziemas
prognozes
EK 2013.g.
pavasaria
prognozes
EK 2012.g. rudens
prognozes
EK 2013.g. ziemas
prognozes
EK 2013.g.
pavasaria
prognozes
Latvija 3.6 3.8 3.8 3.9 4.1 4.1
Lietuva 3.1 3.1 3.1 3.6 3.6 3.6
Igaunija 3.1 3.0 3.0 3.5 4 4
Zviedrija 1.9 1.3 1.5 2.5 2.7 2.5
Vācija 0.8 0.5 0.8 2 2 1.8
Polija 1.8 1.2 1.1 2.6 2.2 2.2
Krievija 3.9 3.4 3.4 4.0 3.9 3.8
Eirozona 0.1 -0.3 -0.4 1.4 1.4 1.2
Pasaule 3.3 3.2 3.1 3.9 3.9 3.8
Datu avots: EK un SVF prognozes

6. Ekonomikas sentimenta indekss Latvijā
joprojām viens no augstākajiem ES
6
60
70
80
90
100
110
120
130
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
VII
IX
XI
I
III
V
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
ES27 Vācija Igaunija Latvija Lietuva Polija
Datu avots: EK patērētāju un uzņēmēju apsekojumu dati
Eiropas ekonomikas sentimenta indekss (ESI)

7. Situācija finanšu tirgos pēdējos mēnešos
bijusi stabila, lielākie riski joprojām saistāmi
ar Dienvideiropas valstīm
7Datu avots: Reuters
CDS 10 gadu likmes, bāzes punkti
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
02.01.2009
10.02.2009
19.03.2009
27.04.2009
03.06.2009
10.07.2009
18.08.2009
24.09.2009
02.11.2009
09.12.2009
19.01.2010
25.02.2010
05.04.2010
12.05.2010
18.06.2010
27.07.2010
02.09.2010
11.10.2010
17.11.2010
24.12.2010
01.02.2011
10.03.2011
18.04.2011
25.05.2011
01.07.2011
09.08.2011
15.09.2011
24.10.2011
30.11.2011
06.01.2012
14.02.2012
22.03.2012
30.04.2012
06.06.2012
13.07.2012
21.08.2012
27.09.2012
05.11.2012
12.12.2012
22.01.2013
28.02.2013
08.04.2013
15.05.2013
21.06.2013
Vācija
Igaunija
Spānija
Francija
Īrija
Itālija
Lietuva
Latvija
Portugāle

8. Latvijas eksporta attīstība ir tieši saistīta ar
pasaules tirdzniecības apjomu izmaiņām
8
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
VII
X
I
IV
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Latvijas preču eksports Pasaules tirdzniecība
Datu avots: CSP, CPB
Latvijas eksporta un pasaules preču tirdzniecības apjoma izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, %

9. Latvijas ekonomikas izaugsmi šā gada
pirmajā ceturksnī galvenokārt nodrošinājis
iekšējais pieprasījums
9
2,2
13,4
8,0
4,9
4,3
9,8
-4,0
-1,3
3,4
-5 0 5 10 15
Citi pakalpojumi
IT un komunikācijas pak.
Finanšu pak. un op. ar NI
Tirdzniecība, izmitināšana
Transports un uzglabāšana
Būvniecība
Rūpniecība
Lauksaimniecība
Kopējā pievienotā vērtība
2,9
1,0
-10,6
1,1
4,7
3,6
-15 -10 -5 0 5 10
Eksports
Imports
Investīcijas
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
Datu avots: CSP
IKP pieaugums 2013. gada 1.ceturksnī, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, salīdzināmās cenās, %

10. Mazumtirdzniecība joprojām saglabā
ievērojamus pieauguma tempus;
patēriņš sniedz būtisku ieguldījumu izaugsmē
10
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
2009 2010 2011 2012 2013
Degviela Pārtika Nepārtika (-degviela) Mazumtirdzniecība
Datu avots: CSP, FM aprēķini
Mazumtirdzniecības apgrozījums, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, svērtais devums, %

11. Būvniecības izlaide turpina palielināties
11
Būvniecības izlaide faktiskajās cenās, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, svērtais devums, %
Datu avots: CSP
-35,8
-42,4
-50,0 -51,3
-44,1
-34,1
-5,7
-0,2
-15,2
1,7
22,9
32,6
36,5 34,9
17,9 16,2 15,8
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
2009'I II III IV 20010'I II III IV 2011'I II III IV 2012'I II III IV 2013'I
Dzīvojamās ēkas, pavisam Nedzīvojamās ēkas, pavisam Inženierbūves, pavisam Būvniecība kopā

12. Transporta nozarē vairs nav vērojams
straujš pieaugums
12
Kravu pārvadājumi, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu %
Datu avots: CSP
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
Dzelzceļa transports Jūras transports Autotransports

13. AS «Liepājas metalurgs» ietekmē apstrādes
rūpniecības izlaides pieauguma tempi
kļuvuši negatīvi
13
-30
-20
-10
0
10
20
30
70
80
90
100
110
120
130
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V
2008 2009 2010 2011 2012 2013
Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma indekss, sez. izl. (2010=100)
Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, % (labā ass)
Datu avots: CSP
Apstrādes rūpniecības izlaide, indekss 2010=100

14. Eksporta un importa
pieauguma tempi samazinās
14
-400
-200
0
200
400
600
800
1000
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V
2008 2009 2010 2011 2012 2013
Bilance Eksports Imports
Datu avots: CSP
Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. Ls

15. Eksporta izaugsmi negatīvi ietekmē
problēmas metāla un
samazinājums reeksporta nozarēs
15
-40%
-30%
-20%
-10%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
-400
-300
-200
-100
0
100
200
300
400
500
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
Apr-Mai*
2009 2010 2011 2012 2013
Citas preces
Satiksmes līdzekļi
Mehānismi un ierīces
Metāli un to izstrādājumi
Koksne un koksnes
izstrādājumi
Ķīmiskās rūpniecības
ražojumi
Minerālprodukti
Lauksaimniecības preces
un pārtika
Eksporta gada pieaugums
(%, labā ass)
Datu avots: CSP
Izmaiņas eksportā pa preču grupām, milj. Ls

16. Pirmajā ceturksnī būtiski
samazinājies investīciju apjoms
16
-180
-160
-140
-120
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
40
60
80
-350000
-300000
-250000
-200000
-150000
-100000
-50000
0
50000
100000
150000
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I
2009 2010 2011 2012 2013
Lauksaimniecība Apstrādes rūpniecība
Būvniecība Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un izmitināšana
Transports un uzglabāšana Valsts pārvalde
Elektroenerģija, gāzes apgāde, ūdens apgāde u.c. Citi
Gada izaugsme, % (labā ass)
Datu avots: CSP
Nefinanšu investīciju izmaiņas pa nozarēm, tūkst. Ls pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

17. Naftas cenu un zemās pamatinflācijas
ietekmē inflācija būtiski samazinājusies,
turpmāk gaidāms pakāpenisks pieaugums
17Datu avots: CSP
Patēriņa cenu indekss (PCI), %
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V
2009 2010 2011 2012 2013
importētā inflācija nodokļi pamatinflācija PCI

18. Patēriņa cenu degvielai un energoresursiem
ietekmē gan naftas cenas pasaules biržās,
gan arī EUR/USD kursa svārstības.
18Datu avots: Reuters
Naftas cena ASV dolāros un eiro, EUR/USD kurss
1,1
1,2
1,2
1,3
1,3
1,4
1,4
1,5
1,5
1,6
1,6
0
20
40
60
80
100
120
140
01.01.2010
28.01.2010
24.02.2010
23.03.2010
19.04.2010
14.05.2010
10.06.2010
07.07.2010
03.08.2010
30.08.2010
24.09.2010
21.10.2010
17.11.2010
14.12.2010
10.01.2011
04.02.2011
03.03.2011
30.03.2011
26.04.2011
23.05.2011
17.06.2011
14.07.2011
10.08.2011
06.09.2011
03.10.2011
28.10.2011
24.11.2011
21.12.2011
17.01.2012
13.02.2012
09.03.2012
05.04.2012
02.05.2012
29.05.2012
25.06.2012
20.07.2012
16.08.2012
12.09.2012
09.10.2012
05.11.2012
30.11.2012
27.12.2012
23.01.2013
19.02.2013
18.03.2013
12.04.2013
09.05.2013
05.06.2013
02.07.2013
naftas cena, USD naftas cena, EUR EUR/USD kurss (labā ass)

19. 17,3
9,6
20,5
12,8
0
4
8
12
16
20
0
50
100
150
200
250
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V
2008 2009 2010 2011 2012 2013
t.sk. ilgstošie bezdarbnieki, tūkst. reģistrētais bezdarbs, tūkst.
reģistrētais bezdarbs, % (labā ass) darba meklētāju īpatsvars, % (labā ass)
Tautas skaitīšanas rezultāti 2011
Bezdarba līmenis pakāpeniski
samazinās, tomēr tas joprojām
saglabājas augstā līmenī
19Datu avots: CSP, NVA
Reģistrētais bezdarbs un darba meklētāju īpatsvars, % no nodarbināto skaita

20. Cenu stabilitāte un nominālās algas
pieaugums nosaka pirktspējas
pieaugumu
20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I
2008 2009 2010 2011 2012 2013
reālā alga, PCI deflators bruto alga
Datu avots: CSP, FM aprēķini
Reālās algas izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

21. Makroekonomiskā attīstības
scenārija pieņēmumi
• Arī vidējā termiņā Latvijas ekonomika būs viena no straujāk augošajām
ekonomikām ES.
• Scenārija ietvaros tiek pieņemts, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas
mājsaimniecību uzkrājumu līmenī un kreditēšanas tendencēs, kā rezultātā privātā
patēriņa pieaugums būs atkarīgs no algu fonda izmaiņām un tā īpatsvars IKP
saglabāsies nemainīgs.
• Vidējā termiņā darba samaksas pieaugums būs līdzvērtīgs produktivitātes
pieaugumam.
• Scenārija ietvaros netiek prognozētas būtisks pasaules energoresursu un pārtikas
cenu izmaiņas. Inflācijas prognozēs ņemts vērā gaidāmais elektroenerģijas cenas
pieaugums un tabakas akcīzes nodokļa pieaugums.
• Pamatinflācija 2013. gada pirmajā pusē vēl arvien turēsies zemā līmenī, savukārt
2013. gada otrajā pusē un 2014. gadā tā pakāpeniski pieaugs.
21

22. IKP izaugsmes prognoze šim un
nākamajam gadam palielināta no 4,0%
līdz 4,2%
22
3,6 4,2 4,2 4,0
+11,2
+9,6
-3,3
-17,7
-0,9
+5,5 +5,6
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I 201320142015
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 prognoze
pret iepriekšējā gada atb.ceturksni
gada pieaugums
Datu avots: CSP, FM prognozes
IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %

23. Galveno makroekonomisko
rādītāju prognozes
23
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Prognoze
Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. latu 13070 12784 14275 15520 16333 17404 18548 19774
pieaugums faktiskajās cenās , % -18.7 -2.2 11.7 8.7 5.2 6.6 6.6 6.6
pieaugums salīdzināmās cenās, % -17.7 -0.9 5.5 5.6 4.2 4.2 4.0 4.0
IKP deflators (gads pret gadu), % -1.2 -1.3 5.9 3.0 1.0 2.3 2.5 2.5
PCI (gads pret gadu), % 3.5 -1.1 4.4 2.3 0.4 2.3 2.5 2.5
Tautsaimniecībā nodarbināto mēn. vid. bruto
darba samaksa, lati 461 445 464 481 502 528 555 584
pieaugums faktiskajās cenās, % -3.8 -3.5 4.3 3.7 4.4 5.1 5.2 5.2
pieaugums salīdzināmās cenās, % -7.0 -2.4 -0.1 1.3 4.0 2.7 2.7 2.6
Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju (atbilstoši
darbaspēka apsekojumiem) 986.7 940.9 861.6 885.6 908.1 921.3 933.1 945.5
pieaugums, % -12.2 -4.6 -8.4 2.8 2.5 1.5 1.3 1.3
Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekon.
aktīviem iedzīv. 16.9 18.7 16.2 14.9 12.1 10.6 9.3 7.9

24. Prognozes (1)
24
2011 2012 2013 2014
Prognozes
Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. latu 14275 15520 16333 17404
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 16382 17426
izmaiņas prognozēs -49 -22
..pieaugums faktiskajās cenās, % 11,7 8,7 5,2 6,6
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 5,6 6,4
izmaiņas prognozēs -0,4 +0,2
..pieaugums salīdzināmās cenās, % 5,5 5,6 4,2 4,2
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 4,0 4,0
izmaiņas prognozēs +0,2 +0,2
Patēriņa cenu indekss (gada vidējais), % 4,4 2,3 0,4 2,3
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 1,5 2,3
izmaiņas prognozēs -1,1 0

25. Prognozes (2)
2011 2012 2013 2014
Prognozes
Mēneša vidējā bruto darba samaksa, lati 464 481 502 528
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 501 527
izmaiņas prognozēs +1 +1
..pieaugums faktiskajās cenās, % 4,3 3,7 4,4 5,1
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 4,2 5,0
izmaiņas prognozēs +0,2 +0,1
Nodarbinātība, tūkst. 861,6 885,6 908,1 921,3
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 898,3 909,0
izmaiņas prognozēs +9,8 +12,3
Izmaiņas nodarbinātībā, % -8,4 2,8 2,5 1,5
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 1,4 1,2
izmaiņas prognozēs +1,1 +0,3
Darba meklētāju īpatsvars, % 16,2 14,9 12,1 10,6
2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 12,6 11,3
izmaiņas prognozēs -0,5 -0,7
25

26. Pozitīvie riski
26
• Eirozonas ekonomikas straujāka atlabšana un patreizējās krīzes pārvarēšana,
pozitīvi ietekmētu Latvijas eksporta un rūpniecības attīstību.
• Spēcīgāka nekā prognozēts pasaules ekonomikas attīstība, t.sk. ASV un
attīstības valstīs, var dot papildus stimulu augsto ienākumu valstīm, t.sk. veicināt
eirozonas krīzes pārvarēšanu.
• Starptautisko aizdevēju un kredītreitinga aģentūru labvēlīgais vērtējums
Latvijas tautsaimniecībai apstiprina to, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā turpina
uzlaboties. Tas var veicināt investīciju ieplūdes, kas, iespējams, palielinās
apstrādes rūpniecības un eksporta jaudu.
• Latvijas plānotā pievienošanās eirozonai 2014.gadā vidējā termiņā ir būtisks
pozitīvs risks jaunu investoru piesaistei, palielinoties valsts atpazīstamībai un
uzticamībai. Valūtas riska mazināšanās var veicināt arī straujāku eksporta
kāpumu.
• Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana var dot augstāku kā prognozēts
privātā patēriņa izaugsmi.

27. Negatīvie riski
• Ekonomikas izaugsmes atjaunošanās eirozonā var notikt lēnāk kā prognozēts. Ņemot
vērā Latvijas zemo uzkrājumu līmeni un ekonomikas mazo izmēru, iekšējais patēriņš nevar
ilgstoši un noturīgi augt bez eksporta kāpuma, līdz ar to iespējama būtiska Latvijas kopējo
izaugsmes tempu samazināšanās.
• Nepārliecinoša ekonomikas atgūšanās eirozonā un Latvijas ekonomikas attīstības
tempu samazināšanās var ietekmēt uzņēmēju un patērētāju konfidenci, kā rezultātā var
samazināties kopējais pieprasījuma pieaugums Latvijā, mājsaimniecībām izvēloties veidot
uzkrājumus un atliekot patēriņu, savukārt uzņēmējiem – mazinot investīciju pieaugumu
apjomu.
• Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās un darbaspēka izmaksu pieaugums
vidējā termiņā var radīt problēmas darba devējiem darbaspēka resursu nodrošināšanā,
mazinot Latvijas eksporta apjomu kāpumu, eksporta konkurētspēju, kā arī investīcijas.
27

28. Kopsavilkums
 Latvijas ekonomikas pieaugums pirmajā ceturksnī bijis būtiski labāks nekā
prognozēts, tomēr ārējā vide saglabājas nenoteikta.
 Iekšējais pieprasījums kompensē ārējās pieprasījuma mazināšanos un
problēmas metāla nozarē.
 Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsme arvien apsteidz
ES vidējo rādītāju. Diemžēl pēdējā laikā Latvijas tirdzniecības
partnervalstu izaugsmes prognozes ir samazinātas.
 Lielākie riski Latvijas ekonomikai ir saistīti ar notikumu attīstību eirozonā,
pasaules izejvielu cenu dinamiku un citu pasaules lielo ekonomiku
attīstību, kā arī metāla nozares turpmāko darbību.
 Gadījumā, ja īstenosies viens vai vairāki negatīvi riski, īpaši attiecībā
uz ekonomikas attīstību eirozonā, izaugsme tuvākajos divos gados
var būt vājāka nekā šobrīd prognozēts.
28

29. Fiskālo rādītāju prognozes
 Vispārējās valdības budžeta bilance un
strukturālā budžeta bilance
 Nodokļu ieņēmumu prognozes valsts un
pašvaldību budžetos
29

30. Vispārējās valdības budžets, ņemot vērā
vispārējās valdības sektorā iekļauto vienību
darījumus, kā arī atbilstoši vienotai Eiropas
uzskaites sistēmai
Vispārējās valdības budžets
Korekcijas atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95)
metodoloģijai*
Valsts konsolidētais kopbudžets
(pēc naudas plūsmas metodes)
Valsts konsolidētais budžets
Valsts
pamatbudžets
Valsts
speciālais
budžets
Atvasināto
publisko personu
budžets
Pašvaldību konsolidētais
budžets
Pašvaldību
pamatbudžets
Pašvaldību
speciālais
budžets
30* Darījumi tiek atspoguļoti pēc uzkrājuma principa, kā arī tiek iekļauti darījumi, kas netiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas.
Tāpat tiek ņemti vērā valsts un pašvaldību kontrolētu un finansētu komersantu saimnieciskās darbības rezultāti.

31. Ekonomiskā ciklā sabalansēta
budžeta princips
ES ekonomiskā krīze sekmēja fiskālās politikas attīstību, pastiprinot uzskatu par
ekonomiskā ciklā sabalansēta budžeta nepieciešamību.
Valsts, kura īsteno nesabalansētu fiskālo politiku – tērē vairāk nekā nopelna ir krietni
ievainojamāka raugoties no makroekonomisko svārstību aspekta – palielinās risks, ka negatīvu
makroekonomisko svārstību gadījumā, pasliktinoties fiskālajai pozīcijai, var rasties problēmas
nofinansēt budžeta deficīta pieaugumu, novedot valstī līdz pat maksātnespējai.
Makro risku realizēšanās (izaugsmes tempiem samazinoties, samazinās nodokļu ieņēmumi;
ekonomiskās lejupslīdes periodā papildus pieaug budžeta izdevumi sociālās palīdzības
maksājumiem) pie pārmērīga un nekontrolēta budžeta izdevumu apmēra, rada būtisku ietekmi uz
valsts budžeta deficītu, kuru nepieciešams finansēt = valsts parāda pieaugums un no tā
izrietošs parāda apkalpošanas izdevumu pieaugums, kas samazina līdzekļus citu valsts
prioritāšu īstenošanai.
Augstāk minētais var novest valsti pie reitingu samazinājuma no starptautisko kredītreitinga
aģentūru puses, kas automātiski nozīmē valsts parāda apkalpošanas izdevumu pieaugumu.
31

32. Ekonomiskā ciklā sabalansēta
budžeta nosacījums (1)
Izstrādāsim fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes
grozījumus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un
valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā
cikla ietvaros.
Padomes regula
Nr. 1175/2011
Strukturālā bilance tiek noteikta kā mērķis (vidēja termiņa
mērķis (VTM)). Katrai valstij tas ir specifisks. Tiek noteikts
arī solis ar kādu katru gadu strukturālais deficīts ir
jāsamazina, līdz tiek sasniegts VTM. Minimālais VTM = -1% .
32
Deklarācija par
Valda
Dombrovska
vadītā Ministru
kabineta iecerēto
darbību

33. Ekonomiskā ciklā sabalansēta
budžeta nosacījums (2)
Līguma par
stabilitāti,
koordināciju un
pārvaldību
Ekonomiskajā un
monetārajā
savienībā 3.pants
a) Līgumslēdzējas puses vispārējās valdības budžets ir līdzsvarā
vai ar pārpalikumu;
b) šā punkta a) apakšpunkta normu uzskata par ievērotu, ja
vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts
specifiskajam vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā
Stabilitātes un izaugsmes paktā, un strukturālā deficīta zemākais
rādītājs ir 0,5 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās.
d) ja vispārējās valdības parāda attiecība pret iekšzemes
kopproduktu tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60 % un ja
publisko finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, b) apakšpunktā
minētā vidēja termiņa mērķa zemākais rādītājs var sasniegt
strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1,0 % no iekšzemes
kopprodukta tirgus cenās;
Fiskālais
disciplīnas likuma
10.pants
Strukturālā bilances mērķis -0,5%
33

34. Bilances mērķi 2014-2016
Cikliskā
komponente
(Latvijas aprēķins)
0,1%
0,1%
0,1%
+
Nominālā
bilance
-0,9%
-0,9%
-0,8%
=
Konverģences
programma VTM=-0,5%
Fiskālās Disciplīnas
likums VTM =-0,5%
Fiskālais Līgums
min VTM =-0,5%(-1%)
ES Regula
min VTM=-0,5%(-1%)
Strukturālā
bilance
-1,0%
-1,0%
-0,9%
Vidēja termiņa
mērķis (VTM)
-0,5%
-0,5%
-0,5%
Pieļaujamās
novirzes
-0,5%
-0,5%
-0,4%
+ =
Padomes rekomendācija par 2014-2016 konverģences programmu:
Pastiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu, ka novirzes no VTM
atspoguļo vienīgi sistēmiskās pensiju reformas papildu ietekmi. Šīs
stratēģijas ietvaros samazināt nodokļus zemu atalgotiem darba
ņēmējiem, novirzot nodokļus uz tādām jomām kā akcīzes nodokļi,
regulāri īpašuma nodokļi un/vai vides nodokļi. Turpināt centienus, lai
uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu ēnu ekonomiku. Arī turpmāk
stiprināt fiskālo regulējumu, efektīvi īstenojot Fiskālās disciplīnas likumu
un vidēja termiņa budžeta plānošanu.
34
2014
2015
2016

35. Turpmākajos gados izaugsmi pārsvarā noteiks
produktivitātes kāpums un kapitāla ieplūde,
vidējā termiņā potenciālā izaugsme ir 4%
35
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Darbaspēks Kapitāls KFP Potenciālais IKP
Potenciālā IKP izaugsme un komponentes, %

36. Izlaižu starpības aprēķinu rezultāti ir saistīti ar
spēcīgu nenoteiktību un ir ļoti svārstīgi, līdz ar to,
atjaunojot prognozes, rezultātos ir vērojamas
būtiskas atšķirības, kas ietekmē budžeta plānošanu
36
-0,24
-0,06 0,11 0,11 0,14
0,70
1,04
1,31
-2,5
-2,0
-1,5
-1,0
-0,5
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2012 2013 2014 2015 2016
FM izmaiņas EK izmaiņas FM izlaižu starpība, Feb.13
FM izlaižu starpība, Jūn.13 EK izlaižu starpība, Jan.13 EK izlaižu starpība, Apr.13
Izlaižu starpība, % no potenciālā IKP

37. EK 2014.gada strukturālās
bilances novērtējums
EK cikliskās
komponentes
novērtējums.
0,5%
Vispārējās
valdības budžeta
bilance
-0,9%
-
Strukturālā
bilance
-1,5%
EK novērtētais strukturālais
deficīts ir uz maksimāli
pieļaujamās robežas
-1% (min VTM) - 0,5%
37
Fiskālo nosacījumu izpildi EK vērtē izmantojot savus bilances strukturālās komponentes aprēķinus, kas
parasti atšķiras no dalībvalstu pašu veiktajiem aprēķiniem. Tāpēc, izmantojot vienu un to pašu nominālās
bilances vērtību, dalībvalsts un EK veiktais strukturālās bilances aprēķins atšķiras. ES institūcijas, lemjot var
deficīta nosacījumu izpildi, izmanto EK veiktos aprēķinus.
Pie nominālā deficīta 0,9%, EK aprēķinātais strukturālais deficīts 2014.gadā ir 1,5%. Tā ir zemākā pieļaujamā
vērtība, pieļaujot 0,5% punktu deficīta palielinājumu pret zemāko iespējamo VTM, kas Latvijai ir -1%.

38. Strukturālās bilances Baltijas
valstīs
Strukturālā bilance saskaņā ar 2013-2016 Stabilitātes/
Konverģences programmām
Eiropas Komisijas novērtējums/prognozes strukturālai bilancei
Igaunija ir sasniegusi savu VTM, kas ir 0, budžets tiek plānots ar pozitīvu strukturālo bilanci 0,7%-1% robežās. Tas nodrošina,
ka pat ar EK cikliskās komponentes pārrēķinu, strukturālā bilance saglabājas ap nulli (-0,2%;+0,2%).
Latvija ir sasniegusi savu VTM, kas ir -0,5%, budžets tiek plānots ar lielāku strukturālo deficītu, maksimāli izmantojot
pieļaujamo novirzi, kas pieļaujama sakarā ar iemaksu atjaunošanu 2.pensiju līmenī (2014.g -0,5%). EK veiktais cikliskās
komponentes pārrēķins vēl palielina strukturālo deficītu (2014. 1,5%). Šī ir zemākā pieļaujamā robežā, ja par atskaiti ņem min
VTM =-1% un ievēro pieļaujamo novirzi.
Lietuva nav sasniegusi savu VTM, kas ir -1%. Budžets tiek plānots ar strukturālā deficīta samazinājumu vairāk kā par 0,5%
gadā. Saskaņā ar EK prognozēm, strukturālais deficīts 2014.gadā paliks 2013.gada līmenī.
Avots: Igaunijas Stabilitātes programma 2013, Latvijas Konverģences programmas 2013-2016, Lietuvas Konverģences programma 2013. The 2013
Stability and Convergence Programmes: An Overview, June 2013.
38

39. Fiskālās politikas mērķi
2014.-2016.gadā
39
-1,0 -0,4 -0,5 -0,4
-4,2 -9,8 -8,1 -3,6
-1,2
-1,6 -0,9 -0,9 -0,8
-0,7 -0,7
-2,0
-3,4
-6,1 -6,0
-3,7
-2,0
-0,4
-1,3
-1,0 -1,0 -0,9
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
prognoze

40. Š.g. 10.jūnija EK Ziņojums
eirogrupai saistībā ar pievienošanos
eirozonai paredz:
40
Latvija vēl aizvien ir konverģējoša ekonomika ar vidējo ienākumu līmeni nozīmīgi zemāku
kā eiro zonā. Tāpēc ilgtspējīgas izaugsmes uzturēšana pie esošā valūtas maiņas kursa pret
eiro prasīs stingras politikas turpināšanu. Īpaši jāuzsver, ka fiskālajai politikai jāsaglabājas
piesardzīgai, atbalstītai ar apņēmīgu nesen pieņemtā Fiskālās disciplīnas likuma īstenošanu.
Tas būs arī atslēgas elements, kas nodrošinās, ka algas aug atbilstoši produktivitātes
izmaiņām, lai tādējādi novērstu iekšējo un ārējo nesabalansētību atkārtotu rašanos nākotnē.
Lai minimizētu risku, ka šādas nesabalansētības var atkārtoties, ir izšķiroši svarīgi saglabāt
piesardzību un veidot tādu politiku, kas ierobežotu iekšzemes pieprasījuma spiedienu, kas var
būt saistīts ar turpmākām spēcīgām kapitāla ieplūdes epizodēm vai pārlieku optimistiskām
nākotnes izaugsmes perspektīvu gaidām. Cieša finanšu sektora uzraudzība un gatavība, ja
nepieciešams, ieviest turpmākus regulatīvus pasākumus ir arī svarīga, jo īpaši attiecībā uz
nerezidentu uzņēmējdarbību un aktīvu cenu burbuļu novēršanu.

41. Nosacījuma neievērošanas
sekas
41
Padomes regula Nr. 1175/2011
Regulā noteikts, ka Padome un Komisija veicot uzraudzību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
121. panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi.
Ja tiek konstatēta faktiska vai paredzama būtisku budžeta stāvokļa novirzīšanās no vidēja termiņa budžeta mērķa,
valstij tiek izteikts brīdinājums un ieteikumi ar termiņiem to ieviešanā. Ja netiek ieviesti ieteikumi, tiek pieņemts
lēmums, ka valsts nav veikusi efektīvu rīcību. Pēc šī lēmuma saskaņā ar ES fondu regulu, var apturēt struktūrfondus.
Fiskālais līgums
Ja Eiropas Komisija secina, ka dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka valsts ir ieviesusi likumus, kas nodrošina fiskālajā
līgumā noteiktā strukturālā deficīta nosacījuma ievērošanu, valsts tiek iesūdzēta Eiropas Savienības Tiesā. Tiesas
spriedums ir saistošs. Ja Tiesas noteiktā termiņā netiek izpildīts spriedums, Eiropas Savienības Tiesa var noteikt
sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga apstākļiem un nepārsniedz 0,1 % no IKP.
Padomes rekomendācijas par Stabilitātes programmu
Eirozonas dalībvalstīm saskaņā ar ES struktūrfondu regulu par Padomes rekomendāciju par Stabilitātes programmu
nepildīšanu var apturēt struktūrfondus. Latvijai 2013.gadā rekomendācija paredz, ka Latvija drīkst novirzīties no vidēja
termiņa strukturālās bilances mērķa tikai par apjomu, kas izriet no iemaksu atjaunošanās 2.pensiju līmenī.
Brīdinājums → ieteikumi ar termiņiem→ lēmums par to, ka nav veikta efektīva rīcība → struktūrfondu apturēšana.
ES Tiesa → soda nauda līdz 0,1% no IKP.
Struktūrfondu apturēšana

42. Vispārējās valdības budžets
Korekcijas atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95)
metodoloģijai*
Valsts konsolidētais kopbudžets
(pēc naudas plūsmas metodes)
Valsts konsolidētais budžets
Valsts
pamatbudžets
Valsts
speciālais
budžets
Atvasināto
publisko personu
budžets
Pašvaldību konsolidētais
budžets
Pašvaldību
pamatbudžets
Pašvaldību
speciālais
budžets
42* Darījumi tiek atspoguļoti pēc uzkrājuma principa, kā arī tiek iekļauti darījumi, kas netiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas.
Tāpat tiek ņemti vērā valsts un pašvaldību kontrolētu un finansētu komersantu saimnieciskās darbības rezultāti.

43. Nodokļu ieņēmumu* izpilde
2013. gada 6 mēnešos, milj. latu
43*neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā
2084,8
2145,5
2207,3
0
500
1000
1500
2000
2500
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi*
2012. gada 6 mēnešu fakts 2013. gada 6 mēnešu plāns
2013. gada 6 mēnešu fakts
631,4
536,3
425,1
237,9
124,9
650,2
557,1
425,0
244,7
136,8
671,0
562,6
458,3
246,7
132,8
0
100
200
300
400
500
600
700
800
Soc. apdroš.
iemaksas*
Pievienotās
vērtības nodoklis
Iedzīvotāju
ienākuma
nodoklis
Akcīzes nodoklis Uzņēmumu
ienākuma
nodoklis
2012. gada 6 mēnešu fakts
2013. gada 6 mēnešu plāns
2013. gada 6 mēnešu fakts

44. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi*
2007.-2016.gadā, milj. latu
44
3602,5
3859,7
2855,8
2722,2
3112,9
3463,7
3594,5
3746,0
3894,8
4027,7
785,8
905,2
680,1
720,0
769,8
825,4
862,5
855,6
847,6
888,0
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
5500
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013** 2014 2015 2016
Valsts budžetā Pašvaldību budžetā
+140,9
+144,6
+173,2
prognoze
* neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā
**sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā 4%, 2014.gadā 4%, 2015.gadā 5 % un turpmāk - 6%;
+167,9+408,0
+438,9
-93,7-1 228,9
+376,5
+1 068,7

45. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu*
prognozes 2013. – 2016. gadam, milj. latu
4576,5 4696,0 4860,6
4601,6 4742,5
4915,6
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
5500
2014 2015 2016
Prognoze (aprīlis) Prognoze (jūlijs)
+25,1 +46,5
+55,0
45
*neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā;
ņemot vērā nodokļu politikas pasākumus
4364,3 4457,0
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
5500
2013
Plāns Prognoze
+92,7

46. Prognozēs iekļautie ieņēmumi no
ēnu ekonomikas apkarošanas
pasākumu īstenošanas, milj.latu
• Fiktīvo uzņēmumu skaita samazināšana, saskaņā ar likumprojektiem
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” un „Grozījumi likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”;
• Aplokšņu algu samazināšana, t.i., kad ilglaicīgi darbojošās
kapitālsabiedrībās netiek deklarēta samaksa nevienam darba ņēmējam;
• Veikt grozījumus par kases aparātu tehniskajām prasībām un prasībām
kases aparātu lietošanā sākot ar 2015.gadu.
46
2014 2015 2016
Fiskālā ietekme, milj. latu 12,2 12,2 12,6
2014 2015 2016
Fiskālā ietekme, milj. latu 13,3 13,0 12,9
2014 2015 2016
Fiskālā ietekme, milj. latu - 4,0 4,5

47. Būtiskākās nodokļu likumdošanas
izmaiņas vidējā termiņā (apstiprinātie
pasākumi)
47
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana;
• atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšana;
• nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanas tiesību
deleģēšana pašvaldībām;
• sociālās apdrošināšanas iemaksu valsts fondēto pensiju
shēmā likmes paaugstināšana;
• sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra
noteikšana;
• pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana;
• akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem
paaugstināšana.

48. Nodokļu politikas izmaiņu rezultātā
samazinās kopbudžeta nodokļu
ieņēmumu īpatsvars pret IKP
48
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, milj. latu
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, % no IKP (labā ass)
prognoze
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, milj. latu un % no IKP Valdības rīcības plānā
mērķis – saglabāt relatīvi
zemu nodokļu slogu ap
1/3 no IKP

49. 49
Kopbudžeta izdevumi un IKP, milj. latu
Mazinot nodokļus, papildu budžeta
izdevumiem paliek arvien mazāk
līdzekļu
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
50%
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Kopbudžeta izdevumi, milj. latu IKP, milj. latu Izdevumu īpatsvars IKP (labā ass)
prognoze

50. Latvija – viena no valstīm ar
zemākajiem ieņēmumiem EEZ
50
* Šveice – dati par 2011.gadu
Datu avots: Eurostat
Vispārējās valdības budžeta ieņēmumu apjoms 2012.gadā, % no IKP
0
10
20
30
40
50
60
ES 27

51. Arī nodokļu ieņēmumu īpatsvars
pret IKP ir salīdzinoši zems
0
10
20
30
40
50
60
ES 27
51Datu avots: Eurostat
Vispārējās valdības budžeta nodokļu ieņēmumu apjoms 2011.gadā, % no IKP

52. Pašvaldību nodokļu ieņēmumi
atbilstoši EKS klasifikācijai
0
5
10
15
20
25
30
35
40
52
% no kopbudžeta nodokļiem (2011.gads)
Datu avots: Eurostat
ES 27

53. Pašvaldību nodokļu un transfertu
ieņēmumi
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
ES 27
53
% no pašvaldību ieņēmumiem (2011.gads)
Datu avots: Eurostat

54. Nepieciešams risinājums, lai nodrošinātu
pašvaldību budžetu ieņēmumu stabilitāti
vidējā termiņā
17,3% 17,8% 18,3%
17,1% 17,1%
17,9%
19,0% 19,2%
20,9%
19,8% 19,2% 19,4%
18,6%
17,9% 18,1%
14,2% 14,7% 15,3%
14,5% 14,9%
16,0%
17,3% 17,0%
18,1%
16,7% 16,3% 16,4%
15,8%
15,1% 15,4%
2,9% 2,9% 2,8% 2,4% 2,0% 1,7% 1,5% 2,1% 2,6% 2,8% 2,7% 2,7% 2,6% 2,5% 2,4%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
Kopējie pašvaldību nodokļu ieņēmumi Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Nekustamā īpašuma nodoklis
*neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā
Pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļa no kopbudžeta nodokļu* ieņēmumiem
prognoze
54

55. Apstiprinātajam IIN likmes samazinājumam ir
būtiska ietekme uz pašvaldību budžetiem
2014.–2015.gadā, milj. latu
732,3 725,1 716,8
756,8
119,0 119,0 119,0
119,0
21,0 21,0 21,0
21,0
500
550
600
650
700
750
800
850
900
950
2013 2014 2015 2016
IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā NĪN Dotācija PFIF
-1,8%
+4,5%
-1,0%
IIN proporcija, dotācija
PFIF u.c. pasākumi
prognoze
55

56. 56
Izdevumu līmenis atkarīgs no
ieņēmumu apjoma
Vispārējās valdības budžeta izdevumu apjoms 2012.gadā, % no IKP
* Šveice – dati par 2011.gadu
Datu avots: Eurostat
0
10
20
30
40
50
60
70
ES 27

57. Pašvaldību budžetu izdevumu
īpatsvars kopbudžeta izdevumos
0
10
20
30
40
50
60
70
57
%, (2011.gads)
Datu avots: Eurostat
ES 27

58. Vispārējās valdības izdevumi
veselības funkcijām Eiropā
58Datu avots: Eurostat
Izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai 2011.gadā, % no IKP
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
ES 27

59. Vispārējās valdības izdevumi
aizsardzības funkcijām Eiropā
59
Izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai 2011.gadā, % no IKP
Datu avots: Eurostat
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2,5
3,0
ES 27

60. Vispārējās valdības izdevumi
sociālajai aizsardzībai Eiropā
60Datu avots: Eurostat
0
5
10
15
20
25
30
ES 27
Izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai 2011.gadā, % no IKP

61. Vispārējās valdības izdevumi
transporta funkcijām Eiropā
Zemes, ūdens, gaisa, dzelzceļa, cauruļvadu u.c. veida transporta/satiksmes sistēmu
nodrošināšanas un pārvaldība
61Datu avots: Eurostat
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2,5
3,0
3,5
4,0
4,5
5,0
ES*
Izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai 2011.gadā, % no IKP
*Aprēķināts vidējais aritmētiskais pieejamajiem datiem; Eurostat rādītājs vidēji ES nav pieejams

62. Vispārējās valdības izdevumi
atpūtai, kultūrai un reliģijai Eiropā
62Datu avots: Eurostat
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2,5
3,0
3,5
Izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai 2011.gadā, % no IKP
ES 27

63. Vispārējās valdības izdevumi
izglītībai Eiropā
63Datu avots: Eurostat
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
Izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai 2011.gadā, % no IKP
ES 27

64. Lai nodrošinātu finansējuma pakāpenisku
palielinājumu AM līdz 2% no IKP un VM līdz
4,5% no IKP līdz 2020.gadam, pārējām
nozarēm izdevumu līmenis samazināsies
64
Valsts pamatbudžeta pamatfunkcijas, milj. latu
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
2012 2013 2014* 2015* 2016* 2017 2018 2019 2020
Pārējās ministrijas AM+VM mērķa izdevumi
* Kopējais valsts pamatbudžeta pamatfunkciju daļas bāzes izdevumu apjoms bez iespējamās fiskālās telpas
sadalījuma priekš pasākumiem izdevumu daļā

65. ES politikas instrumentu finansējuma
apguve - resursu rezervēšana ietekmē
izdevumu apjomu citām vajadzībām
65
2 225,2 (63,9%)
3 303,1 (94,8%)
3 394,8 (97,4%);
3 484,4 (100%) 293,9 (8,4%)
0 2 000 4 000
Veikti maksājumi finansējuma saņēmējiem
Noslēgti līgumi
Apstiprināti projekti
Piešķirtais publiskais finansējums (2007-
2013)
Piešķirtais publiskais finansējums Piešķirtais virssaistību apjoms
Kopā: 3 778,3 (108,4%)
milj. latu

66. ES fondu ieņēmumu un izdevumu
naudas plūsma 2007-2013 un 2014-
2020 plānošanas periodiem, milj. LVL
66
69 106
299
326
360
502
453
386
524
0
159
18
133
411
519
548
458
529 548
382
0
442
650
315
594
567 555
476
0
100
200
300
400
500
600
700
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Noslēguma
maksājums
(~ 2018.g.)
Miljoni
Ieņēmumu prognoze ( 3 184 milj. latu) Izdevumu prognoze (3 546 milj. latu)
Kopējie ieņēmumi (2007-2013 + 2014-2020) Kopējie izdevumi (2007-2013 + 2014-2020)
Ieņēmumu prognoze 2013.gada budžeta likumā (476.3 milj. latu)
*Veikts 3.8 milj. LVL precizējums (palielinājums) 2013.gadā nepieciešamajam finansējumam, tādējādi koriģējot arī 2014.-
2015.gada ieņēmumu prognozes

67. ES fondu finanšu investīcijas
līdz 2013.gada 30.jūnijam
67
6,2 (75,5%)
14,7 (57,8%)
44,2 (54,7%)
107,7 (69,8%)
164,3 (91,2%)
321,7 (63,2%)
311,9 (59,4%)
429,3 (51,2%)
593,0 (68,7%)
8,3 (100%)
25,3 (100%)
80,8 (100%)
154,2 (100%)
180,1 (100%)
508,7 (100%)
524,9 (100%)
838,8 (100%)
862,9 (100%)
12,0 (47,4%)
11,8 (7,7%)
26,7 (14,8%)
68,9 (13,6%)
43,6 (8,3%)
52,4 (6,2%)
78,5 (9,1%)
0 200 400 600 800 1 000
VKanc
KM
FM
VM
LM
IZM
EM
SM
VARAM
Veikti maksājumi FS (1 992,9 milj.latu)
Pieejamais ES fondu finansējums (3 184,0
milj.latu)
Valsts budžeta virssaistības (293,9 milj.latu)
2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu investīcijas, milj. latu (% no pieejamā ES fondu finansējuma)

68. Fiskālo rādītāju prognozes
2014.-2016.gadā
68
2011 2012 2013 2014 2015 2016
fakts prognoze
Kopbudžeta bilance -454,8 19,1 -128,9 -62,6 279,8 -98,7
EKS korekcijas -53,8 -206,4 -136,6 -25,1 -320,2 272,4
Vispārējās valdības budžeta bilance -508,6 -187,2 -265,5 -87,7 -40,5 173,7
Vispārējās valdības budžeta bilance,
% no IKP -3,6% -1,2% -1,6% -0,5% -0,2% 0,9%

69. Vispārējās valdības budžets
Korekcijas atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95)
metodoloģijai*
Valsts konsolidētais kopbudžets
(pēc naudas plūsmas metodes)
Valsts konsolidētais budžets
Valsts
pamatbudžets
Valsts
speciālais
budžets
Atvasināto
publisko personu
budžets
Pašvaldību konsolidētais
budžets
Pašvaldību
pamatbudžets
Pašvaldību
speciālais
budžets
69* Darījumi tiek atspoguļoti pēc uzkrājuma principa, kā arī tiek iekļauti darījumi, kas netiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas.
Tāpat tiek ņemti vērā valsts un pašvaldību kontrolētu un finansētu komersantu saimnieciskās darbības rezultāti.

70. Lielākās korekcijas, kas ietekmē
vispārējās valdības budžetu:
• Vispārējās valdības sektoram pieklasificēto valsts un
pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu
saimnieciskās darbības rezultāts;
• Ieguldījumi kapitālā finanšu institūcijās, uzņēmumos,
kā arī valsts galvoto saistību pildīšana;
• Darījumi, kas tiek atspoguļoti pēc uzkrājuma principa
(nodokļu ieņēmumu, ES fondu maksājumu, procentu
maksājumu un citu darījumu nobīde laikā).
70

71. Budžeta deficīta līmeni būtiski ietekmē
vispārējās valdības sektoram
pieklasificētās kapitālsabiedrības
71
EKS budžeta korekcijas, milj.latu
Datu avots: CSP un FM prognozes
prognoze
-55,6
-32 -29,7
4
-25,2
-42
-33,7
-13,2
-11,8 -6,7
-17,8
-13,4
-0,7
-5,4
-20,8
-14,2
-15,3
-12,1
-2,8
-2,3
-73,4
-45,4
-30,4
-1,4
-46
-56,2
-49
-25,3
-14,6
-9
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
Centrālā valdības uzņēmumi Pašvaldību uzņēmumi Kopā

72. TOP 10 valdības sektora uzņēmumi, kas
radījušas ietekmi uz deficītu
2010.–2012.gadā
72
EKS budžeta korekcijas, lati
Datu avots: CSP
Vairākuma akcionārs Izlases uzņēmums 2010 2011 2012
Ekonomikas ministrija Reverta AS -26 415 668
Veselības ministrija
SIA „Rīgas Austrumu klīniskā
universitātes slimnīca” -585 097 -12 283 263 -5 334 856
Veselības ministrija
VSIA „Bērnu klīniskā universitātes
slimnīca” 87 733 -131 593 -10 093 117
Ekonomikas ministrija Privatizācijas aģentūra VAS -1 567 309 -6 976 670 -911 893
Cēsu novada pašvaldība SIA „Cēsu klīnika” -6 394 471 -1 633 899 -583 538
Daugavpils pilsētas dome SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” -2 588 781 -1 155 231 -2 795 630
Veselības ministrija
VSIA „Paula Stradiņa klīniskā
universitātes slimnīca” 2 131 373 -8 002 937 -444 503
Liepājas pilsētas dome SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" 1 296 089 -2 206 892 -3 652 903
Rīgas dome Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola 75 889 -1 485 453 -2 541 892
Veselības ministrija VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža”” -2 611 270 -717 223 -355 214
Kopā -10 155 844 -34 593 161 -53 129 214

73. TOP 10 valdības sektora uzņēmumi un to
prognozētā ietekme uz vispārējās valdības
budžetu 2013.–2016.gadā
73
EKS budžeta korekcijas, lati
Datu avots: akcionāru plāni un FM novērtējums AS «Reverta»
Vairākuma akcionārs Izlases uzņēmums 2013 2014 2015 2016
Ekonomikas ministrija Reverta AS -17 789 862 -10 117 726 -5 773 356 -3 464 013
Zemkopības ministrija
SIA „Zemkopības ministrijas
nekustamie īpašumi” -912 000 -947 000 -9 921 000 -9 900 000
Satiksmes ministrija
AS „Latvijas autoceļu
uzturētājs” -8 610 790 -3 778 110 -3 815 480 -3 728 030
Ekonomikas ministrija Privatizācijas aģentūra VAS -1 748 508 -2 733 720 -2 594 000 -2 398 000
Liepājas pilsētas dome
SIA "Liepājas reģionālā
slimnīca" -2 905 375 -6 458 189 226 572 -77 226
Daugavpils pilsētas
dome
SIA „Daugavpils reģionālā
slimnīca” -2 295 200 -1 231 800 -1 010 100 -603 610
Rīgas dome
Rīgas pašvaldības SIA
„Rīgas 1.slimnīca” -991 393 -1 204 562 -1 188 708 -1 061 240
Ventspils pilsētas dome
SIA Ziemeļkurzemes
reģionālā slimnīca -3 282 491 -629 770 275 770 222 380
NEPLP Latvijas Televīzija VSIA -526 282 -757 441 -772 109 -743 189
Satiksmes ministrija AS „Pasažieru vilciens” -4 198 613 -2 414 000 4 450 000 -94 728
Kopā -43 260 514 -30 272 317 -20 122 411 -21 847 657

74. Prognozētais papildus piešķiramā
finansējuma apmērs ir ierobežots
74
* One-off: Kapitāla ieguldījumi AS Parex banka - 2011.gadā 27,4 milj. latu; AS Reverta
- 2012.gadā 81,3 milj. latu, AS Liepājas Metalurgs - 2013.gadā 51,7milj. latu.
Vispārējās valdības budžeta un strukturālā budžeta bilance
2011 2012 2013 2014 2015 2016
fakts prognoze
Vispārējās valdības budžeta bilance, milj. latu -508,6 -187,2 -265,5 -156,6 -166,9 -158,2
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -3,6% -1,2% -1,6% -0,9% -0,9% -0,8%
Bilances cikliskā komponente, % no IKP -1,3% -0,3% 0,0% 0,1% 0,1% 0,1%
One-off un citi īslaicīgie pasākumi, % no IKP* -0,2% -0,5% -0,3%
Fiskālā telpa, ņemot vērā FDL nosacījumus, milj.
latu 69,0 126,5 335,6
FDL nosacījumu izpilde 3,7
t.sk fiskālā nodrošinājuma rezerve, milj. latu -19,8
izdevumu izlīdzināšana, milj. latu 23,5
Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance,
% no IKP -2,1% -0,4% -1,3% -1,0% -1,0% -0,9%
izmaiņas pret iepriekšējo gadu, %punkti 1,7 1,7 -0,9 0,3 0,0 0,1

75. Iepriekš apstiprinātie pasākumi, kas
samazinājuši fiskālo telpu (1)
75
Pasākums
Fiskālā ietekme, milj.latu
2013 2014 2015 2016
FISKĀLĀ IETEKME KOPĀ: -328,6 -478,3 -586,2 -486,6
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana -30,5 -98,1 -173,3 -179,6
Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju paaugstināšana
iemaksām fondēto pensiju shēmā -50,3 -80,9 -113,4 -165,9
Atvieglojumu summu par apgādībā esošu personu
palielināšana no 70 uz 80 latiem -3,4 -7,6 -6,9 -6,3
Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra
atjaunošana no 2014. gada (neto ietekme)
-22,1 -23,4
Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no
01.07.2012. (no 22% uz 21%) -40,5 -40,5 -40,5 -40,5
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas
kārtības maiņu -21,9
Akcīzes nodokļa ietekme, palielinot maksimālo atbrīvoto
dīzeļdegvielas daudzumu, kuru izmanto lauksaimniecībā -2,7 -2,7

76. 76
Pasākums
Fiskālā ietekme, milj.latu
2013 2014 2015
2013.-2015.gada vidēja termiņa ietvara likumā paredzētie
prioritārie izdevumi, t.sk.: 190,6 198,8 180,7
Demogrāfijas politikas īstenošanas pasākumiem 30,2 41,3 56,5
VM programmai „Ārstniecība” 32,4 36,4 32,4
Papildu līdzekļi pedagogu atalgojuma reformai 10,4 19,2 19,2
Valsts autoceļu fondam 11,6 9,6 9,2
Prezidentūras ES Padomē 2015.gada nodrošināšanai 8,2 32,5 43,3
Pasākuma „Rīga-2014. Eiropas kultūras galvaspilsēta”
nodrošināšanai 2 6,1 0,1
Nacionāla mēroga pasākumu (XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un
XV Deju svētki, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētki
„Gaudeamus” un XI Skolēnu Dziesmu un Deju svētki)
nodrošināšanai 3,4 0,8 3,8
Sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes un valsts valodas
nostiprināšanai 1,1 0,8 0,8
Iepriekš apstiprinātie pasākumi, kas
samazinājuši fiskālo telpu (2)

77. 77
Pasākums
Fiskālā ietekme, milj.latu
2013 2014 2015 2016
Lauku un lauksaimniecības attīstībai 2014.–
2020.gadam (kopējais finansējums 129 milj. latu,
kas gadā vidēji 18,4 milj. latu) 18,4 18,4 18,4
Pensiju indeksācija (Atbilstoši likumam
„Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” un
grozījumiem speciālos likumos paredzēts, ka
2013.gadā valsts pensijas, atlīdzības par
darbspēju zaudējumu un atlīdzības par
apgādnieka zaudējumu, kuru apmērs nepārsniedz
200 latus, pārskata 1.septembrī, piemērojot
indeksu 1,04, un politiski represētajām personām
valsts pensijas tiek pārskatītas neatkarīgi no to
apmēra) 10,6 31,3 30,9 30,6
Iepriekš apstiprinātie pasākumi, kas
samazinājuši fiskālo telpu (3)

78. Faktori, kas nosaka fiskālās telpas
apjomu un tās sadales
nosacījumus
Jaunās iniciatīvas
nodokļu politikas
izmaiņām
Pašvaldību
budžeta
ieņēmumu bāzes
līdzsvarošana/
palielināšana
Centrālās valdības
izdevumu jaunās
politikas
iniciatīvas
78

79. MK sēdes protokolā paredzamie
lēmumi (1)
79
1. Pieņemt zināšanai finanšu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu „Par
makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības
budžeta bilances prognozēm 2014.-2016.gadā”.
2. Apstiprināt, ka iekšzemes kopprodukta novērtējums faktiskajās cenās
2013.gadam ir 16333 milj. latu, prognozes 2014.gadam – 17404,0 milj.
latu; 2015.gadam – 18548,3 milj. latu un 2016.gadam- 19774,3 milj. latu;
patēriņa cenu izmaiņu novērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
2013.gadam ir 0,4%, prognozes 2014.gadam 2,3%, 2015.gadam 2,5%
un 2016.gadam 2,5%; nodarbinātības izmaiņu novērtējums 2013.gadam
ir 2,5%, prognozes 2014.gadam 1,5%, 2015.gadam 1,3% un
2016.gadam 1,3%.

80. MK sēdes protokolā paredzamie
lēmumi (2)
80
3. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014.gadam
tiek noteikts 0,9% apmērā no IKP, 2015.gadam - 0,9% apmērā no IKP,
2016.gadā - 0,8% no IKP. Strukturālais vispārējās valdības budžeta
deficīta mērķis 2014.gadā ir 1,0% no IKP, 2015.gadā - 1,0% no IKP un
2016.gadā - 0,9% no IKP.
4. Pieņemt zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās
valdības budžetā 2014. gadā 69,0 milj. latu apmērā,
2015. gadā 126,5 milj. latu apmērā un 2016. gadā 335,6 milj. latu apmērā
un turpināt diskusijas par fiskālās telpas palielināšanas un sadales
iespējām.