Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija LLU "Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībā" 2021. gada decembrī.

1. Aktuālās makroekonomiskās norises
Latvijas tautsaimniecībā
Agnese Rutkovska
2021.g. decembris

2. Esoši un jauni izaicinājumi tautsaimniecībai
2
Attēli: Shutterstock, Pixabay, Flaticon.
Covid-19 neatkāpjas
Būvnieku kartelis un
būvniecības izmaksu kāpums
Gads līdz Saeimas
vēlēšanām
Baltkrievijas sankcijas
Cenas aug, problēmas ar izejmateriālu
un konteineru pieejamību

3. 0
50
100
150
200
250
300
350
1990 1993 1996 1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020
ASV recesija,
9/11
Karš Irākā,
SARS
uzliesmojums
Finanšu
krīze
Eirozonas
valdību
parāda krīze
Brexit
Tirdzniecības saspīlējumi
starp ASV un Ķīnu
COVID-19
pandēmija
Avots: Starptautiskais Valūtas fonds https://worlduncertaintyindex.com/data/, Eiropas Komisija.
Pasaules nenoteiktības indekss (ilgtermiņa
vidējais = 100)
3
Noskaņojums ir tuvs "normālam", tomēr nenoteiktība
arvien saglabājas
Latvijas ekonomikas sentimenta indekss (reverss;
ilgtermiņa vidējais = 100)
30
40
50
60
70
80
90
100
110
120
1990 1993 1996 1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020
Pāreja uz tirgus
ekonomiku
Krievijas
finanšu krīze
Covid-19
Finanšu krīze
un Parex
bankas krahs
Bankas Baltija
krahs

4. 0
100
200
300
400
500
600
janv.20
febr.20
marts.20
apr.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
aug.20
sept.20
okt.20
nov.20
dec.20
janv.21
febr.21
marts.21
apr.21
maijs.21
jūn.21
jūl.21
aug.21
sept.21
okt.21
nov.21
Āfrika Āzija Eiropa
Ziemeļamerika Dienvidamerika Pasaule
0
2
4
6
8
10
12
janv.20
febr.20
marts.20
apr.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
aug.20
sept.20
okt.20
nov.20
dec.20
janv.21
febr.21
marts.21
apr.21
maijs.21
jūn.21
jūl.21
aug.21
sept.21
okt.21
nov.21
Āfrika Āzija Eiropa
Ziemeļamerika Dienvidamerika Pasaule
Avots: Our World in Data.
Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits (7 dienu
slīdošais vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
4
Līdz ar rudens/ziemas mēnešiem Covid-19 infekcija aktīvi izplatās Eiropā – sekojot Baltijas
valstīm daudzviet Eiropas Savienībā sācies piektais vilnis
Covid-19 nāves gadījumu skaits (7 dienu slīdošais
vidējais uz miljons iedzīvotājiem)

5. 0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
febr.20
marts.20
apr.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
aug.20
sept.20
okt.20
nov.20
dec.20
janv.21
febr.21
marts.21
apr.21
maijs.21
jūn.21
jūl.21
aug.21
sept.21
okt.21
nov.21
Igaunija Latvija Lietuva Eiropa
-5
0
5
10
15
20
25
febr.20
marts.20
apr.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
aug.20
sept.20
okt.20
nov.20
dec.20
janv.21
febr.21
marts.21
apr.21
maijs.21
jūn.21
jūl.21
aug.21
sept.21
okt.21
nov.21
Igaunija Latvija Lietuva Eiropa
Avots: Our World in Data.
Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits (7 dienu
slīdošais vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
5
Baltijas valstīs Covid-19 uzliesmojums strauji mazinās
Covid-19 nāves gadījumu skaits (7 dienu slīdošais
vidējais uz miljons iedzīvotājiem)

6. ► Austrija: pilnīga "mājsēde" kopš novembra beigām, obligāta vakcinācija (Feb-2022)
► Ierobežojumi nevakcinētiem iedzīvotājiem: Austrija, Čehija, Slovākija, Vācija
► Vācija: potenciāli vēl viena "mājsēde"
► Apvienotā Karaliste: COVID pases iekštelpu pasākumiem, u.c. nelieli pasākumi
► Nīderlande: daļēja "mājsēde" novembrī
► Itālija: no decembra restorāni, kino un sporta pasākumi – tikai ar COVID sertifikātiem, obligāta vakcinācija vairākām
nodarbināto grupām
► ES rekomendēs Covid-19 vakcinēšanās sertifikātu derīguma ierobežošanu uz 9 mēnešiem ieceļošanas nolūkiem, kā
arī ierosinās vakcinēto pasažieru prioritizāciju (Jan-2022)
Jauni COVID ierobežošanas pasākumi Eiropā
6

7. 0
10
20
30
40
50
60
70
2004-Q1
2005-Q2
2006-Q3
2007-Q4
2009-Q1
2010-Q2
2011-Q3
2012-Q4
2014-Q1
2015-Q2
2016-Q3
2017-Q4
2019-Q1
2020-Q2
2021-Q3
Nepietiekošs pieprasījums
Darbinieku trūkums
Materiālu/ekipējuma trūkums
Citi
Avots: Reuters (Refinitiv), Eiropas Komisija.
Freightos Baltic indekss (ASV dolāri)
7
Piegāžu ķēžu traucējumi turpina būtiski bremzēt
uzņēmumu darbību
Faktori, kas ierobežo uzņēmumu darbību preču sektorā Eiro
zonā (%, atbilžu bilance)
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
FBX Global Container Index
Baltic Exchange Dry Index (BDI)
HARPEX Shipping Index
CCFI Index
SCFI Index

8. -1
-1
0
1
1
2
2
3
3
4
4
2021Q3 MPE(Sep)/Reuters poll
Avots: Eurostat, ECB, Fed, Reuters.
IKP izaugsmes temps 2021. 3. cet. (%; c/c)
8
IKP 3. ceturksnī kopumā ir bijis sliktāks nekā tika gaidīts,
spiediens uz cenām saglabājas
Inflācija (g/g; %)
0
1
2
3
4
5
6
7
sept.20 okt.20

9. Avots: Eurostat.
Eiro zonas inflācija 2021. gada oktobrī (g/g; %)
9
Baltijas valstis eirozonas inflācijas līderos
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
9.0
10.0
LT EE LV BE LU DE ES NL IE SK EA SI CY EL AT IT FR FI PT MT

10. Aktivitāte Latvijā

11. -1.1
-7.3
5.7
1.4
0.4
2.5
0.6
-24
-20
-16
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
20
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet.
Preču un pakalpojumu imports
Preču un pakalpojumu eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
IKP (c/c; %; s.i.) un izlietojuma komponentes (devums; pp)
11
Lēnākai attīstībai 3.cet. trīs iemesli: mājsaimniecību tēriņi ārvalstīs, krājumu
piesātinājums, knapas investīcijas

12. -1.1
1.1
-1.2
-7.3 -5.5
-6.0
5.7 2.8
3.7
1.4
1.8
2.5 0.4
2.1
3.4
2.5
2.0
2.3
0.6
0.0
0.7
-22
-18
-14
-10
-6
-2
2
6
10
14
18
LV LT EE LV LT EE LV LT EE LV LT EE LV LT EE LV LT EE LV LT EE
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet.
Preču un pakalpojumu imports
Preču un pakalpojumu eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
Avots: Eurostat.
IKP (c/c; %; s.i.) un izlietojuma komponentes (devums; pp)
12
Kaimiņos jaudīgāks eksports, bet privātais patēriņš gada otrajā pusē spēcīgāks
Latvijā

13. 5 000
5 500
6 000
6 500
7 000
7 500
8 000
8 500
9 000
9 500
10 000
I
2015
VI XI IV IX II VII XII V X III VIII I
2020
VI XI IV
Noguldījumu faktiskie dati
Noguldījumu faktiskie dati līdz 2019. g. un tendence
► Virstendences noguldījumi
pandēmijas laikā:
800 milj. eiro
► Uz vienu iedzīvotāju:
423 eiro
=
► Viena mājsaimniecības
locekļa patēriņš mēnesī**
423 eiro
Avots: Latvijas Banka, Latvijas Bankas aprēķini. *Bāzes scenārijs noguldījumu attīstībai bez Covid-19 pandēmijas veidots ar ARIMA modeli.
**Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati 2019. g. (pirms Covid-19 līmenis). Karikatūras autors – Gatis Šļūka. 13
Piesardzība un nerealizētais patēriņš joprojām
audzē noguldījumus bankās
Mājsaimniecību noguldījumu tendence* un faktiskie dati (milj. eiro; sez. neizlīdzināti dati)

14. Kā mainījušies jūsu izdevumi salīdzinot ar 2021.
gada pavasari (Covid 2.vilnis)?
Bāze: visi respondenti,
2021 X: n=1010
Būtiski +
nedaudz
palielinājušies
, 34%
Būtiski +
nedaudz
sarukuši,
24%
3%
1%
2%
5%
7%
26%
56%
Grūti pateikt/ NA
Ienākumu kāpums
Covid ietekmē mainīju vai
pielāgoju mājokli attālinātā darba
vajadzībām, kas prasīja…
Esam nopirkuši kādu
pakalpojumu ilglietojuma preci,
ko atlikām Covid ierobežojumu dēļ
Lielāki izdevumi medikamentiem,
ārstu vizītēm
Izdevumi pieauguši mājās
uzturēšanās dēļ (elektroenerģijas
un pārtikas patēriņa pieaugums)
Cenu līmenis pieauga
Bāze: respondenti, kuru
izdevumi Covid krīzes
laikā ir būtiski vai
nedaudz
palielinājušies; 2021
IX/X: n=339
Kāds bija galvenais izdevumu pieauguma iemesls?
3%
15%
17%
32%
32%
Grūti atbildēt/ NA
Piesardzības dēļ, jo nebija
pārliecības par ienākumu
stabilitāti tuvākajā laikā
Daļa plānotā patēriņa
izdevumu kļuva neaktuāla ar
Covid nesaistītu iemeslu
ietekmē
Ienākumu krituma dēļ
Daļa plānotā ierastā
patēriņaizdevumu nav
iespējamaaktuālā Covid
ierobežojumu dēļ
Kāds bija galvenais izdevumu sarukuma iemesls?
Bāze: respondenti,
kuru izdevumi Covid
krīzes laikā ir būtiski
vai nedaudz
sarukuši; 2021 IX/X:
n=238
Patēriņa neviendabība – citiem aug (galvenokārt cenu kāpuma dēļ), citiem
mazinās (piespiedu uzkrājumu veidošanas un ienākumu krituma dēļ)
Avots: Latvijas Banka/Latvijas Fakti.

15. Avots: LB eksperimentālā statistika par karšu
maksājumiem.
Iknedēļas norēķini ar maksājumu kartēm ārpus Latvijas (milj. eiro)
15
Gada otrajā pusē pieauga Latvijas iedzīvotāju pirkumi ārzemēs

16. 3.5
-5.3
2.9
1.6
-0.9
4.9
-0.3
-15
-10
-5
0
5
10
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet.
Mājokļi Citas būves Transporta aprīkojums
Ražošanas iekārtas Bioloģiskie resursi Intelektuālais īpašums
Statistiskā kļūda Kopējā pamatkapitāla veidošana
Avots: Eurostat.
Investīcijas (c/c; %; s.i.) un investīciju veidi (devums; pp
16
3.cet. investīcijas pieticīgas, tomēr problēma ir hroniska

17. Būtisks šķērslis straujākai izaugsmei ir kūtrā investīciju
aktivitāte
Avots: Eurostat. 17
100
150
200
250
300
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Igaunija Latvija Lietuva
Investīcijas (salīdzināmās cenās; 2000=100)

18. 75
80
85
90
95
100
105
110
115
120
4.cet.
2019
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet.
Preču nozares
kontaktintensīvie pakalpojumi
Mazāk kontaktintensīvie
pakalpojumi
IKP
Veselība, izglītība, valsts pārvalde
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, MPP aprēķini.
Pievienotā vērtība (sal. c.; s.i.; 2019. 4. cet. =100)
Preču nozares nedaudz pārsniedz pirmspandēmijas līmeni, kamēr
kontaktintensīvo pakalpojumu grupā izaugsme ļoti lēna

19. 85
95
105
115
125
135
Jan
2019
Mai Sep Jan
2020
Mai Sep Jan
2021
Mai Sep
Rūpniecības izlaide
(fiziskā apjoma
indekss)
Rūpniecības
apgrozījums
t.sk., apgrozījums
eksportā
t.sk., apgrozījums
vietējā tirgū
Avots: : CSP, LB aprēķini.
Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma
indekss) un apgrozījums, 2019=100%
19
Apstrādes rūpniecība pēdējos mēnešos sabremzējusies

20. -5
5
15
25
35
45
55
65
75
85
95
Eiropas Savienība
Vācija
Latvija
N/A
N/A
Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini,
Vācijai nav publiskoti citu transportlīdzekļu
ražošanas un iekārtu remonta nozaru dati
Materiālu/ekipējuma trūkums kā ražošanu ierobežojošais faktors, pārmaiņas 2021.g.4.cet.
pret 2019.g.4.cet. (procentu punkti)
20
Latvijas uzņēmumi spēj veiksmīgāk (mazāki, elastīgāki)
pielāgoties globālajam izejmateriālu/komponenšu deficītam

21. 55
65
75
85
95
105
115
125
I
2019
IV VII X I
2000
IV VII X I
2001
IV VII X
Mazumtirdzniecība
Vairumtirdzniecība
Auto pādrošana un remonts
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
40
I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII IX XI I
2021
III V VII IX XI
Noskaņojums mazumtirdzniecībā
Pasūtījumi nākamajos 3 mēn
Biznesa aktivitāte nākamajos 3 mēn
Patērētāju noskaņojums
Tirgotāju cenu gaidas nākamajiem 3 mēn
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas
Komisija.
Tirdzniecības apakšnozaru apgrozījums
(2019.janv = 100%, s.i.)
21
Arī mazumtirdzniecības apgrozījums 3. cet. palēninās; noskaņojuma
aptaujās vērtējums jautājumos par nākotnes attīstību vājš
Noskaņojuma aptauju rādītāji (atbilžu bilance)

22. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, MPP aprēķini.
Būvniecības produkcijas apjoma gada pārmaiņas, %
22
2021.gadā būvniecības nozares izaugsme (fakt. cenās)
balstās tikai uz cenu kāpumu, reālie apjomi samazinās
40.9
37.8
15.2
23.1
13.5
4.4
9.1
4.3
16.9
0.0 0.3
2.2
-10.7
5.4 4.7
-20
-10
0
10
20
30
40
50
Būvniecības izmaksas Reālais Nominālais

23. 5.0
4.3 3.8
3.2
2.5
1.4 0.9 0.6
1.3
4.7
9.0
8.2 8.7
10
11.2
-5
0
5
10
15
20
1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. 3.ce. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. VII
2021
VIII IX X
Būvmateriāli
Strādnieku darba samaksa
Mašīnu un meh. uzturēšana
Pavisam
Avots: Centrālā statistikas pārvalde. 23
Cenu pieaugums būvmateriāliem (metālam, koksnei, cementam, stiklam,
dolomīta šķembām) turpina noteikt kopējo būvniecības izmaksu kāpumu
Būvniecības izmaksas (g/g; %)

24. Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.
Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā (EUR/m2), zemesgrāmatā
reģistrēto pirkuma līgumu skaits
24
Neskatoties uz NĪ cenu kāpumu, NĪ darījumu aktivitāte Latvijā,
t.sk., Rīgā, joprojām pieaug.
740
760
780
800
820
840
860
880
900
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII IX XI I
2021
III V VII IX
Pirkuma līgumi Latvijā
Pirkuma līgumi Rīgā
Vidējā cena ("Arco Real Estate" - labā ass)

25. Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Sausums vasarā un lietainais augusts negatīvi ietekmējis kopražu
un tās kvalitāti, tomēr apjomu kritumu kompensē cenu kāpums.
25
Graudaugu kopraža, sējumu platība un ražība
10
15
20
25
30
35
40
45
50
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
2019 2020 2021 P
Sējumu platība, tūkst. ha Kopraža, tūkst. tonnu
Vidējā ražība, cnt no 1 ha (labā ass)

26. 0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
Auto kravu apgrozība (t-km)
Dzelzceļa kravu apgrozība (t-km)
Ostās pārkrautās kravas (t)
Pasažieru pārvadājumi Latvijas
aviosabiedrībās (skaits)
Transporta sektora indeksi (2018 vidējais = 100)
26
Pieaugums autotransportā un gaisa satiksmē, bez izmaiņām
ostās un dzelzceļā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

27. 27
Tūrismā joprojām tālu no pirmspandēmijas līmeņa
Tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaits 2019.-2021.gadā (tūkst.)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde,
0
50,000
100,000
150,000
200,000
250,000
300,000
350,000
400,000
450,000
2019
janv
mar mai jūl sep nov 2020
janv
mar mai jūl sep nov 2021
janv
mar mai jūl sep
Viesnīcas un līdzīgas mītnes Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un apdzīvojamo autopiekabju laukumi

28. 80
90
100
110
120
130
140
150
-20
-10
0
10
20
30
40
50
I
2019
III
V
VII
IX
XI
I
2020
III
V
VII
IX
XI
I
2021
III
V
VII
IX
Lauksaimniecība un pārtika Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Koksnes izstrādājumi Parasto metālu izstrādājumi
Mehānismi, elektroierīces Transporta līdzekļi
Citas preces Pavisam (2019=100, labā ass)
28
Preču eksports atgūstas sekmīgi, pakalpojumos tūrisms un
transports joprojām tālu no pirmspandēmijas līmeņa
65
70
75
80
85
90
95
100
105
110
115
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
I
2019
III
V
VII
IX
XI
I
2020
III
V
VII
IX
XI
I
2021
III
V
VII
IX
Transports Braucieni
IKT Citi saimnieciskie pakalpojumi
Pārējie Pavisam (2019=100, labā ass)
Pakalpojumu eksports (2019=100) un pakalpojumu
grupas (devumi; pp)
Preču eksports (2019=100) un preču grupas (devumi;
pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

29. Darba tirgus un inflācija

30. Vidējā bruto nominālā alga (g/g; %)
30
Algu izaugsme – bez pārsteigumiem pārsteidzoša
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas prognozes.
10.4
0
2
4
6
8
10
12
14
2019
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2020
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2021
1.cet.
2.cet. 3.cet.
Tautsaimniecībā Privātajā sektorā Publiskajā sektorā

31. Bezdarba līmenis, dīkstāves un algu subsīdiju saņēmēju skaits (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
31
Darba tirgū nav spiediena uz bezdarba pieaugumu,
samazinoties dīkstāves atbalsta nozīmei
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Bankas aprēķins. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
VII VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII VIII IX X XI*
2020 2021
Bezdarba līmenis Dīkstāves Algu subsīdijas Reģistrētais bezdarbs

32. Vakcinācijas/pārslimošanas sertifikāts nepieciešams:
► 15.novembris: Valsts un pašvaldību iestādes un to
kapitālsabiedrības; privātajiem nepieciešamību nosaka darba devējs.
• Vakcinācija augsta, ietekme minimāla (ap 2100 cilvēku varētu būt
atstādināti); Reģ.bezdarbs kopš okt.vidus +3500.
► 15.decembris: Visiem privātā sektora darbiniekiem, kuri strādā
klātienē.
• Jau pašlaik būvniecībai darbaspēka trūkums, nevakcinēti vēl 13
tūkst darbinieku (okt.beigās bija nevakcinēti 24 tūkst darbinieku),
apstrāde 12 tūkst (bija 34 tūkst), transports 17 tūkst (bija 28 tūkst).
– šīs nozares strauji vakcinējas.
• Ņemot vērā, ka līdz šim nozarei kļūstot par "obligāto", vakcinācija
pieaug līdz 90-97%, kā arī attālināti strādājošo skaitu, sagaidāms,
ka noteikumi varētu ietekmēt līdz 30 tūkst. cilv.
Covid bezdarbs – ārkārtas situācijas un publiskā sektora dēļ
pieaugums neliels. Lielāka ietekme no klātienes nozarēm.
Vakcinēti, % no nodarbinātajiem
Avots: Ekonomikas ministrija 32
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Ieguves rūpn.
Transports
Būvniecība
Māksla
Elektroenerģīja
Apstrādes rūpniecība
Nek. īp.
Profesionālie pakalpojumi
Administratīvie dienesti
Ūdens, atkritumi
Tirdzniecība
Citi pakalpojumi
Lauksaimniecība, mežs.
IK pakalpojumi
Finanses
Valsts pārvalde
Izglītība
Izmitināšana, ēdināšana
Veselības aprūpe
31.10.2021 28.11.2021

33. -4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Algas
Globālās pārtikas cenas
Naftas cenas
Citi faktori
Kopējā inflācija
Citi faktori ietver modeļu atlikumus, trendus, fiktīvos mainīgos,. Inflācijas prognoze ir balstīta uz 2021.g. decembra NIPE pieņēmumiem par ārējo vidi.
Agregētā STIP modeļa dekompozīcija
(novirzes no vidēja, vidējais = 2011-2024)
33
Spēcīga pieprasījuma un piedāvājuma faktoru mijiedarbība
paaugstina kopējo inflāciju līdz pēdējo 10 gadu rekordiem

34. -10
0
10
20
30
40
50
60
2015
I
V
IX
2016
I
V
IX
2017
I
V
IX
2018
I
V
IX
2019
I
V
IX
2020
I
V
IX
2021
I
V
IX
Uztverta inflācija Sagaidāma inflācija
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
2015
I
V
IX
2016
I
V
IX
2017
I
V
IX
2018
I
V
IX
2019
I
V
IX
2020
I
V
IX
2021
I
V
IX
Apstrādes rūpniecība Būvniecība
Pakalpojumi Mazumtirdzniecība
Avots: CSP un EK dati.
Patērētāju inflācijas uztvere un gaidas
(12 mēnešu laikā; atbilžu bilance)
34
Inflācijas gaidas Latvijā izteiktas gan patērētāju, gan ražotāju
pusē
Ražotāju inflācijas gaidas
(3 mēnešu laikā; atbilžu bilance)

35. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Ražotāju cenas (g/g; %) un nozares (devums; pp)
35
Ražotāju cenu pieaugumu galvenokārt nosaka enerģijas un koksnes
komponentes, koksnes ietekmei sagaidāms samazinājums
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22
24
Jan
2019
Apr Jūl Okt Jan
2020
Apr Jūl Okt Jan
2021
Apr Jūl Okt
Pārtikas produktu ražošana
Koksnes un koka izstrādājumu
ražošana
Pārējā apstrādes rūpniecība
Elektroenerģija, gāze, siltumapgāde
Pārējās nozares
Pavisam rūpniecība

36. Pasaule:
► Covid-19 vīruss izplatās par spīti augošai vakcinācijai, upuru mazāk, taču traucējumi ekonomikai atkal pieaug.
► 3. ceturksnī nedaudz vājāka izaugsme nekā prognozēts, globālā izaugsme arī 4. ceturksnī redzama vājāka
► piegāžu ķēžu sarežģījumi ieilgst, enerģijas cenas pastiprina inflācijas spiedienu
Latvija:
► 3.cet. IKP zemāks nekā gaidīts (+0.6%), lai arī koriģēts uz augšu par 0.3pp salīdzinājumā ar ātro aplēsi;
► No jauna izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ gaidāma lēnāka izaugsme 2021. gada 4. ceturksnī un samērā vāja arī 2022. 1. ceturksnī, ar
atspērienu 2022. 2.ceturksnī; no jauna ietekmētas kontakt-intensīvās pakalpojumu nozares;
► Latvijas uzņēmumi elastīgāki piegāžu ķēžu problēmu risināšanā;
► Inflācija straujāka, nekā iepriekš prognozēts, galvenokārt enerģijas cenu ietekmes dēļ, bet pieaug arī administratīvi regulējamās cenas un
pārtikas cenas.
Atjaunojas vīrusa bieds, piegāžu ķēžu sarežģījumi ieilgst,
augstas enerģijas cenas
Aktuālās norises:
36

37. Lūgums aizpildīt lekcijas novērtējuma anketu
37
https://ej.uz/Vieslekcijas2021-22
Lekcija: Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībā
Lektore: Agnese Rutkovska

38. Mūsu valsts, mūsu banka
38