Kaulu lūzumu saaugšanas veicināšana ar bioloģiskām un biofizikālām metodēm (II)

1. Kaulu lūzumu saaugšanas
veicināšana ar bioloģiskām
un biofizikālām metodēm
(II)
Pēteris Ļoļāns
MF VI
10.Gr
16.01.2013

2. Dzīšanu ietekmējošie faktori un
pastākļi
 Šūnu daudzums un aktivitāte
 Asinspagāde(mikrocirkulācija)
 Minerālsāļu un barības vielu pietiekamība
 D vitamīns
 Parakrīnie , autokrīnie hormoni
 Citokīni , augšnas faktori u.c. Bioloģiskie faktori un
molekulas.
 Fosfotāzes darbība
 Kaula barojums
 Mikrokustības
 Aksiāla slodze
 Inervācija
 Stabilizācija
 Vecums,veselības stāvoklis,vielmaiņa; enerģija , kas
izraisīja traumu.
 Līdzestība
 U.c

3. Augšanas faktori un līdzīgās
molēkulas
• Kaulu morfogēnais proteīns (BMP)
• Transformējošais augšanas faktors beta (
TGF -ß)
• Asinsvadu endoteliālais augšanas faktors (
VEGF)
• Fibroblastu augšanas faktors ( FGF)
• Trombocitārais augšanas faktors
• Prostaglandīnu agonisti
• Parathormons
• Augšanas hormons
• Insulīnam līdzīgais augšanas hormons I

4. Kalu morfogēnais proteīns -
BMP
 Nekolaģēnais glikoproteīns
 Sintezējās lokāli autokrīnai un
parakrīnai darbībai
 Ap 15 veidu, kuri ir arī klonēti.
 BMP-1 un BMP-2 (OP-7)
 Rekombinētais cilvēka BMP-rhBMP
 BMP-2 max. Ekspresija 1dienā pēc
lūzuma
 BMP-3,-4,-7,-8 ekspresija 14-21 dienai
pēc lūzuma
 BMP-5,-6 ekspresija 3-21 dienai

5. Izmantošana
 Nesauguši lūzumi
 Pseidoartrozes
 Kolagēns, DBM, allokauls , implants
(plāksne)
 Rezultāti līdzīgi kā autokaula
pielietojuma gadījumā

9. Transformējošais augšanas
faktors beta
 Pēc uzbūves un funkcijas līdzīgs BMP
 Mezenhimālo šūnu augšanas un
diferenciācijas stimulācija
 Veicina kolagēna un citu
ekstracelulāras matrices proteīnu
sintēzi
 Fibroblastu hemotakse un makrofāgu
stimulācija traumas vietā

10. Izmantošana un darbība
 Palēnināta saaugšana, pseidoartroze
 Kolagēns, hidroksiapatīts un citi
 Efektu nosaka tā deva
 Vislielākais efekts ar mazo devu
 Lūzumam jābūt stabīlam

12. Asinsvadu endoteliālais
augšanas faktors
 Angioģenēze
 Rekombinētais cilvēka VEGF-rhVEGF
 Allokauls un citi iespējamie nesēji
 Pētījumos rhVEGF mehāniskās
īpašības ir bijušas pat labākas nekā
autokaulam un kontroles grupām
(trušiem)

14. Fibroblastu augšanas faktors
 Angioģenēze
 Basic fibroblastu augšanas faktors
bFGF jeb FGF-2 ; FGF-1
 Afintitāte pret heparīnu
 Stimulē fibroblastu,hondrocītu un
osteoblastu mitoģēno darbību
augšanas , brūču dzīšanas un lūzumu
saaugšanas laikā

15. Darbība
 Cikliska
 Nesēji daždi
 Agrīnās stadijās periosta proliferācija
 Ierobežota intramembranozā kaula un
endohondrāla kaula formācijas
stadijās
 Pētījumi vēl pētījumu stadijās

16. Trombocitārais augšanas
faktors
 Divu ķēžu liels polipeptīds
 Mitoģenētiska un hemotaksiska
darbība uz osteoblastiem
 Veicina rumbējuma veidošanso, bet
nav pietiekamas mehāniskās izturības
 Osteoporotiskiem lūzumiem kopā ar
beta trikalcija fosfāt-kolagēna matrici ,
lūzums bija sadzijis salīdzinājumā ar
kontrolgrupu (žurkām)

17. Prostaglandīnu agonisti
 Prostaglandīniem izteiktas
osteoģēnais efekts pie lokālas vai
sistēmiskas ievadīšanas
 COX1 un COX2
 Devas atkarīgs efekts rumbējuma
veidošanā
 Sekmē mineralizāciju
 Primāri kā osteoblastu un
osteopreģēno šūnu stimulācija
 Daudz blakusparādību

18. Parathormons
 Kalcija un fosfāta homeostāze
 Kaulos kā stimulators un inhibitors
 Receptori uz osteoblastiem smazina
seruma Ca līmeni
 Nierēs regulē fosfāta ekskrēciju un D
vitamīna sintēzi, kā rezultātā palielinās
calcija un fostāta absorbcija KZT

19. Darbība
 Pastāvīga sekrēcija palielina
osteoklastu skaitu un aktivitāti
 Cikliska(intermitējoša) sekrēcija
sekmē kaulu formēšanos ( gan
žurkām , gan cilvēkiem)
 Cikliska darbība pie osteoporozes
uzlabo minerālu blīvumu( der arī
profilaktiskos nolūkos)
 Jāievada cikliski ( ar pārtraukumiem)

20. Augšanas hormons un insulīnam
līdzīgais augšanas faktors 1
 Pīķis pubertātē (AH)
 Loma augšanas un remodulācijas
procesos skeletā
 IGF izdala 2 veidus I un II
 Abi sekmē kaula matrices formēšanu,
osteoblastu diferencēšanos, inhibē
kolagēna degradāciju,veicina
osteoblastu nobriešanu un
reprodukciju

21. statīni
 hipolipidezējoša darbība
 spēj nomākt osteoklastus un kaulu
metabolismu
 sekmmē BMP-2 darbību uz
osteoblastiem līdz ar to kaulaudu
veidošaanos
 Jāievada, gan sistēmiski ,gan lokāli

22. Mehāniskās un biofizikālās
metodes
 aksiāla slodze veicina endohondrālo
osifikāciju, rumbējuma nobriešanu
 Lūzumam jābūt stabilam
 Kompresija
 Mikrokustības

25. Distrakcijas osteoģenēze
 ĀFA
 Tenzijas spēki lūzuma spraugas
apkārtnē ierosina bioloģisko faktoru
izdalīšanos dzīšanas veicināšanai
(anģioģenēzes u.c.)

29. Elektriskā stimulācija
 Konstanta tieša elektirska stimulācija (
invazīvi vai neinvazīvi elektrodi)
 Kapacitatīva sajūga ES
 Pulsatatīva elektromagnētiskā lauka
stimulācija (PELS)

30. Pielietojums
 Lūzumu nesaugšana
 20 mA
 Sekmīgums līdzīgi kā autokaulam
 PELS visplašak pielietojams ,
elektrodus var ievietot arī ģipsī.

32. US stimulācija
 Zemas intensitātes pulsatatīvā US (ZIP
US)
 Sekmē gan dzīšanu , gan rumbējuma
stiprību
 Ģipsis nav šķērslis
 Apmēram par 30% saīsina saaugšanas
ilgumu
 Apmēram par 50% saīsinās saaugšanas
ilgums smēķētajiem.
 Implanti negatīvi ietekmē darbību,
praktiski nedod rezultātus

34. Paldies par uzmanību