Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
- 1.
- 2. Dabā pastāv divi vairošanāsveidi BEZDZIMUMVAIROŠANĀS DZIMUMVAIROŠANĀS
- 3. Dzimumvairošanās Nodrošina abu vecākuīpašību nodošanu pēcnācējiem.
- 4. Lai dzimumvarošanās notiktu, nepieciešami dzimumdziedzeri,kas veido dzimumšūnas.
- 5. Sievišķie dzimumdzedzeri ir olnīcas,kas ražo olšūnas.
- 6. Vīrišķie dzimumdziedzeri ir sēklinieki,kas ražo spermatozoīdus.
- 7. Abu dzimumšūnu saplūšanu saucpar apaugļošanos, kuras rezultātā sākas jaunā organisma veidošanās.
- 8. Orgānus, kuri veido dzimumšūnasvai piedalās vairošanās nodrošināšanā sauc par DZIMUMORGĀNIEM.
- 9.
- 10. Vīrieša ārējie dzimumorgāniir sēklinieku maisiņš un dzimumloceklis.
- 11.
- 12. Vīrieša iekšējie dzimumorgāni irsēklinieki, sēklinieku piedēkļi, sēklvadi, sēklas pūslīši, sēklas izsviedējvadi, priekšdziedzeris, sīpoliņa dziedzeri un urīnizvadkanāls.
- 14.
- 15. Sēkliniekos attīstās spermatozoīdi unvīrišķie dzimumhormoni. •Vīrišķie dzimumhormoni izraisa dzimumtieksmi, veicina spermatozoīdu rašanos, vīriešu dzimumorgānu un dzimumpazīmju attīstību. •Vīrišķie dzimumhormoni veicina vīrišķīgas ķermeņa uzbūves attīstību. Vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni.
- 16. Spermas veidošanās • Spermasastāv no spermatozoīdiem un sēklas šķidruma, kuru veido: sēklinieku piedēkļu, sēklas pūslīšu, priekšdziedzera un urīnizvadkanāla sīpoliņa veidīgā (Kupera) dziedzera sekrēts. Šie sekrēti aktivizē spermatozoīdu kustību un aizsargā no apkārtējās vides ietekmes. • http://www.youtube.com/watch?v=ovB0pjRXG
- 17. • Vienā ejakulācijasreizē izdalās 2-6 ml spermas - ejakulāta. • 1 ml ejakulāta ir no 25 līdz 100 miljoniem spermatozoīdu. • Diennakts laikā katrā sēkliniekā rodas vairāk nekā 250 miljoni spermatozoīdu. • permatozoīdu veidošanās sākas pubertātes vecumā, maksimumu sasniedzot 20 - 30 gadu vecumā, un pēc 40 gadiem tā daudzums pakāpeniski samazinās.
- 18. Kas ir pollūcija? Jauniešiemdzimumnobriešanas laikā visbiežāk naktī miegā notiek no gribas neatkarīga sēklas noplūšana, ko sauc par pollūciju. Tas ir pavisam normāli un par to nav jāsatraucas!
- 19.
- 20. Sievietes ārējie dzimumorgāni irlielās un mazās kaunuma lūpas un kuteklis jeb klitors.
- 21.
- 22.
- 23. Kas tas ir •Tas ir periodisks fizioloģisks pārmaiņu cikls reproduktīvajā sistēmā sievietēm, kuras ir sasniegušas dzimumbrieduma gadus. • Menstruācijas parasti meitenēm sākas 10-14 gadu vecumā. • Menstruācijas sievietei ilgst līdz brīdim, kad viņai iestājas menopauze, kas parasti ir ap 50 gadu vecumu.
- 24. Menstruālais cikls • Ilgstno iepriekšējo mēnešreižu pirmās dienas līdz nākamo mēnešreižu pirmajai dienai. • Parasti no 21 līdz 35 dienām, bet vidēji 28 dienas. • Menstruācijas parasti ilgst vidēji 2-7 dienas. • Cikla vidū parasti notiek ovulācija.
- 26. Daži video • http://www.youtube.com/watch?v=ZvPVyas68j •http://www.youtube.com/watch?v=dG7c0SntoQ
- 27. Ovulācija • Pēc mēnešreižubeigām sievietes olnīcā tiek izvēlēta viena olšūna, kuras folikuls ļoti strauji sāk attīstīties. • Pēc piecām, sešām dienām ir gatavs pārplīst, lai izmestu olšūnu. • Cikla kulminācija ir ovulācija, kad olšūna tiek iesūkta olvados un 12 stundas paliek apaugļoties spējīga ar spermatozoīdiem.
- 28.
- 29. Menstruālais cikls ietekmē sievietespašsajūtu
- 30.
- 31.
- 32.
- 33.
- 35. Mehāniskā kontracepcija Grupā ietilpstošielīdzekļi darbojas kā barjermehānisms starp spermatozoīdiem un olšūnu, nepieļaujot to saplūšanu. Gumijas prezervatīvs Dzemdes spirāle
- 36.
- 37. Ķīmiskā kontracepcija Satur skābiun, iedarbodamies uz spermatozoīdiem, tos nonāvē un paralizē (spermicīdi). Ievada tieši makstī 10-15 minūtes pirms dzimumakta. 50% drošības!
- 38. Hormonālā kontracepcija Dzimumhormonu preparāti,kas imitē normālo menstruālo ciklu. Ovulācija nenotiek vai notiek ar tukšu folikulu.
- 39. Hormonālā kontracepcija Lieto pirms vaipēc dzimumakta Postinor Lieto regulāri Var ieteikt tikai ārsts!
- 40. Bioloģiskā kontracepcija Ritma metode– īsi pirms un uzreiz pēc menstruācijas apaugļošanās teorētiski nevar notikt. Ļoti nedroša, jo katrai sievietei ir individuāls, tikai viņai raksturīgais menstruālais cikls!
- 41. Pārtrauktais dzimumakts Ir netikai nedrošs, bet rada arī psiholoģisku diskomfortu.
- 42. Ķirurģiskā kontracepcija Neatgriezenisks kontracepcijas veids,ko veic medicīnas iestādēs pieaugušiem vīriešiem un pieaugušām sievietēm pēc viņu īpaša lūguma.
- 45. Grūtniecības mākslīga pārtraukšana (aborts)nav uzskatāma par metodi, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības.
- 46. • Aborts irmākslīga grūtniecības pārtraukšana. • Mūsu valsti ir likumīgi atļauts veikt abortus līdz 3 grūtniecības mēnesim. • Vēlākā grūtniecības periodā grūtniecību var pārtraukt rikai pēc medicīniskām indikācijām, piemēram, dzīvībai bīstama slimība mātei vai smagas iedzimtas patoloģijas auglim, kas nav savienojamas ar dzīvību. • Aborts ir bīstams sievietes veselībai, jo pēc tā var rasties olvadu iekaisums un neauglība.
- 47. • Aborti mēdzbūt spontāni un mākslīgi. Spontāns aborts notiek bez ārējas iejaukšanās, pret sievietes gribu. Mākslīgu abortu izdara ar iepriekšēju nodomu pārtraukt grūtniecību vai nu ārstniecības iestādē, vai ārpus tās (provocēts, krimināls aborts).
- 50. Sabiedrībā valda uzskats,ka aborts ir tikai sievietes problēma. Saprotams, ka grūtniecība , tāpat kā tās pārtraukšana , ir saistīta ar sievietes fizioloģiskajām norisēm un viņas izjūtām to laikā. Taču grūtniecība nevar iestāties tikai sievietes vēlmes rezultātā –mazuļa pirmssākumu nodrošina divi – gan vīrietis, gan sieviete. Un atbildību par jauno dzīvību uzņemas abi.
- 51.
- 52. Apaugļošanās • http://www.youtube.com/watch?v=_5OvgQW6 • http://www.dzm.lu.lv/mat/atbalsts1/Biologija9/V •http://www.dzm.lu.lv/mat/atbalsts1/Biologij a9/VM/9_2/B_09_02_VM_03.swf
- 53.
- 57.
- 59. Jaundzimušā periods • Cilvēkabērns piezimst nevarīgs. Viņš nespēj nostāvēt kājās, sēdēt un pat noturēt galvu. • Pirmo mēnesi pēc piedzimšanas bērnu sauc par jaundzimušo. • Viņam sāk darboties elpošanas un gremošanas orgānu sistēma, kura līdz piedzimšanai nefunkcionēja.
- 60. • Bērna galvaskausakauli nepieguļ cits citam, bet starp tiem ir saistaudu plēve. • Jaundzimušajam ir labi attīstīta ožas, garšas un taustes sajūta. Viņš reaģē uz gaismu, stipru skaņu. • Mēneša vecumā viņš labprāt aplūko spilgtus priekšmetus, smaida, un, nolikts uz vēdera, spēj pacelt galvu.
- 61. Zīdaiņa periods • Zīdaiņavecums ir no viena mēneša līdz vienam gadam. • Trīs mēnešu vecumā bērns pazīst vecākus un reaģē uz smaidu. • Sešu mēnešu vecumā bērns sāk sēdēt, mēģina rāpot, izrunā atsevišķas zilbes. • Astoņu līdz deviņu mēnešu vecumā bērns iemācās stāvēt.
- 62. • Gada vecumābērns parasti prot staigāt, pietupties un pacelt no zemes priekšmetus, izpilda vienkāršus uzdevumus, runā aptuveni 10 vārdus.
- 63. Mazbērna periods • Vecumuno viena līdz trim gadiem sauc par mazbērna vecumu jeb agro bērnību. • Šajā laikā bērnam ir izauguši visi piena zobi, strauji papildinās vārdu krājums. • Bērnam rodas vēlēšanās visu darīt pašam. • Bērna kauli vēl nav nostiprinājušies, tāpēc jārūpējas par, lai viņa nodarbības būtu daudzveidīgas un veicinātu skeleta attīstību.
- 64. Pirmskolas vecums • Trīslīdz seši gadi - bērnam paaugstinās koncentrēšanās spējas. • Var iemācīties braukt ar velosipēdu, slēpot, slidot, zīmēt un veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar kustību koordināciju. • Šajā vecumā bērni bieži uzdod jautājumus un vēlas, lai ar viņiem nodarbojas pieaugušie. • Perioda beigās piena zobus sāk aizvietot patstāvīgie zobi.
- 65. Jaunākais skolas vecums •Meitenēm ilgst līdz 11 vai 12 gadiem, bet zēniem – līdz 12 vai 13 gadiem. • Bērnam bieži ir nepieciešama aktīva darbība, jo ilgtoši koncentrējot umanību mācību arbam, viņš nogurst. • Tā kā pilnībā nav beidzies pārkaulošanās process, nepareizi sēžot solā vai nesot vienā rokā smagu somu, bieži veidojas skeleta deformācijas.
- 66. Pusaudžu vecums • Meitenēm12 – 14 gados, zēniem 13 – 15 gados. • Notiek strauja augšana garumā un ķermeņa masas palielināšanās. • Srauji sāk augt mugurkauls, rokas un kājas, bet krūškurvja augšana atpaliek.
- 67. • Arī skeletamuskuļi aug lēnāk nekā kauli, tāpēc bērna kustības bieži ir neveiklas un gaita stūraina. • Sāk funkcionēt dzimumdziedzeri. Lielais daudzums asinīs rada vieglu uzbudināmību. • Pusaudzim ļoti nepieciešamas regulāras sporta nodarbības.
- 68. Jaunieša vecums • Jauniešavecums ilgst no pusaudža perioda beigām līdz 18 vai 20 gadiem. • Meitenēm tas var būt par viebu līdz diviem gadiem īsāks nekā zēniem. • Šajā vecumā iestājas dzimumbriedums, noregulējas nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas darbība, palielinās muskuļu spēks un masa. • Cilvēks spēj uzsākt patstāvīgu, no vecākiem neatkarīgu dzīvi.
- 69. Dzimumdzīves higiēna un paštēlaveidošanās
- 70. • Higiēnas normuievērošana ir ne tikai iespēja izvairīties no saslimšanām un labas pašsajūtas nodrošināšana, bet arī viens no būtiskiem paštēla veidošanās nosacījumiem. • Tātad – ja vēlies labi izskatīties un justies, gūt panākumus un atzinību – rūpējies par sevi!
- 71. Meitenes higiēna • Sievietesdzimumorgānu gļotāda ir ļoti maiga, viegli traumējama, ar zemu pretestības spēju infekcijām, tāpēc par šī rajona higiēnu jārūpējas īpaši. • Sieviete caur saviem dzimumorgāniem ir atvērta pret apkārtējo vidi.
- 72. • Tikpat svarīgi,ka rūpēties par savas ādas, zobu un ausu tīrību, ir rūpēties par dzimumorgānu higiēnu. • Hroniski dzimumorgānu iekaisumi var novest pie dzimumnespējas un neauglības.
- 73. Tāpēc svarīgi ievērotšādus intīmas higiēnas nosacījumus: •rītos un vakaros jāapmazgā ģenitāliju, starpenes un anālās atveres rajonu ar siltu ūdeni un maigām ziepēm (jāatceras, ka ziepes un tās saturošie līdzekļi var izraisīt dzimumorgānu kairinājumu) virzienā uz aizmuguri; •ikdienā jālieto atbilstošus higiēnas līdzekļus, kuri jāmaina pēc vajadzības, un dabiska materiāla apakšveļa; •rūpīgi jānoslauka (ja iespējams – apmazgāt vai noslaucīt ar speciālu mitro salveti) ģenitāliju, starpenes un anālās atveres rajonu pēc katras urinācijas un defekācijas.
- 74. • Dzimumnobriešanas periodāmeitenēm pastiprinās lipīgi, bezkrāsaini vai viegli dzeltenīgi izdalījumi no maksts gļotādas un dzemdes kakla. • Tas ir pilnīgi normāli, jo izdalījumi nodrošina makstī stabilu, mitrāku vidi, kas palīdz izsargāties no infekcijām. • Izdalījumu daudzums menstruālā cikla laikā ir mainīgs – parasti novēro to daudzuma palielināšanos cikla vidū, ap ovulācijas laiku.
- 75. Būtiskākie higiēnas nosacījumi menstruācijulaikā ir: • rītos, vakaros un, ja iespējams, arī dienas laikā apmazgāt dzimumorgānu rajonu; • izvairīties no dzimumattiecībām, jo tās šai laikā ir paaugstinātas infekcijas risks ar STS un iekaisīgām slimībām; • izvēlēties atbilstošus menstruālās higiēnas līdzekļus, pareizi tos lietot un pēc iespējas biežāk nomainīt;
- 77.
- 78. Raksturīgākās higiēnas normu neievērošanasradītās problēmas meitenēm: • vulvīts jeb ārējo dzimumorgānu iekaisums; • vulvovaginīts; • biežāk sastopamie vulvovaginīta veidi ir: bakteriālā vaginoze (maksts mikrofloras traucējumi); kandilozais jeb sēnīšu vulvovaginīts; STS izraisītie vulvovaginīti.
- 79. Zēna higiēna • Ārējidzimumorgāni un starpenes rajons zēniem jāapmazgā ar slitu ūdeni jau kopš dzimšanas. • Līdz 5 gadu vecumam zēniem mēdz būt t.s. fizioloģiskā fimoze (priekšādiņas sašaurinājums, kas traucē tās kustīgumu). • Skolas vecuma zēnam jāprot apmazgāt dzimumlocekli, atbīdot priekšādiņu.
- 80. Būtiskākie zēnu intīmās higiēnasnosacījumi: • rītos un vakaros jāapmazgā dzimumloceklis (obligāti atvelkot priekšādiņu), starpene un anālās atveres rajons ar ūdeni un maigām ziepēm; • rūpīgi jānoslauka ģenitāliju un anālās atveres rajonu pēc katras urinācijas un defekācijas; • jāizvairās no sintētiskas un piegulošas apakšveļas valkāšanas, kā arī no pārmērībām, izmantojot karstas peldes.
- 81. Raksturīgākās higiēnas normu neievērošanasradītās problēmas zēniem: • balanopostīts – dzimumlocekļa galviņas un priekšādiņas iekaisums; • fimoze – pataloģiska priekšādiņas sašaurināšanās, kas ierobežo vai padara neiespējamu tās pārvietošanos pa dzimumlocekļa galviņu.
- 82. Svarīgi izprast, kavīrieša nerūpēšanās par savu intīmo higiēnu var sagādāt virkni problēmu arī viņa dzimumpartnerei – smegmas sadalīšanās produktos esošās kancerogēnās vielas var provocēt ginekoloģiski onkoloģiskās saslimšanas arī sievietēm.
- 83. Jauniešu vidū pieņemts •Stilīgi un seksīgi izskatās puskailu, nosvīdušu „čipendeilu” augumi. Atceries: Sviedru smaka nav stilīga! • Stilīgi ir smēķēt un nodarboties ar seksu. Atceries: smēķēšana rada nepatīkamu smaku mutē, uz ādas un apģērba, nokrāso dzeltenīgus zobus un nagus, bojā sejaskrāsu, kā arī ietekmē dzimumfunkciju!
- 84.
- 85. Ik gadu pasaulēar STS slimībām saslimst 19 miljoni iedzīvotāji, gandrīz puse no tiem ir gados jauni cilvēki – 15 – 24 gadi. www.Dosomething.org
- 86. Seksuāli transmisīvas slimībasir infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri, neveicot profilaktiskus pasākumus. Iekaisums parasti skar dzimumceļu un urīnceļu gļotādu.
- 87. Pastāv vairāk nekā20 dažādu tipu STS.
- 88. Augsts risks inficētiesar STS ir sekojošām cilvēku grupām: • tie, kuri nesen ir nomainījuši dzimumpartneri; • cilvēki, kuriem ir vairāk kā viens seksuālais partneris; • cilvēki, kuru partnerim ir vairāk kā viens dzimumpartneris; • cilvēki, kuri regulāri nelieto kondomus (prezervatīvus).
- 89. Hlamīdijas • Hlamīdijas irvisbiežāk sastopamā seksuāli transmisīvā infekcija. • Saslimšanas izsaucējs ir Chlamydia trachomatiss. • Inficēšanās notiek dzimumkontakta ceļā. • Māte savu bērnu var inficēt dzemdību laikā.
- 90. • Bieži saslimšananoris bez jebkādām pazīmēm, bet var būt sekojošas sūdzības: • • • • • • pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem; sāpes urinējot, dzimumakta laikā, vīriešiem sāpes oliņās un ejakulācijas laikā; niezes sajūta urīnizvadkanālā; sievietēm sāpīgums vēdera lejasdaļā; traucēts menstruālais cikls.
- 91. • Bez tamhlamīdiju infekcija var bojāt arī acs gļotādu un locītavas, radot tur iekaisumu. Grūtniecības laikā var būt priekšlaicīgas dzemdības. Ja infekciju neārstē var iestāties neauglība (nespēja radīt pēcnācējus). • Infekciju veiksmīgi var ārstēt ar antibiotikām. Ārstēšanās laikā nav vēlams dzimumakts starp partneriem bez prezervatīva.
- 92. Dzimumorgānu herpes infekcija • Herpessimplex virus (HSV) ir šīs infekcijas izsaucējs. • Inficēšanās var notikt dzimumkontakta laikā, kā arī tieša kontakta rezultātā. • Saslimšana izpaužas kā sāpīgas mazas čūliņas dzimumorgānu rajonā.
- 93. • Šo vīrusainfekciju nevar izārstēt, bet var samazināt tās izpausmes. • Ar pretvīrusa preparātiem var panākt ātrāku izveseļošanos un novērst smagus saslimšanas uzliesmojumus. • Pretvīrusu medikamentus izraksta tikai slimības izpausmes gadījumā, jo inficēto ir daudz, bet ne visiem ir sūdzības.
- 94. Dzimumorgānu kārpas • Saslimšanasizsaucējs ir cilvēka papillomas vīruss (HPV). • Tai raksturīgas dažāda veida un izmēra kārpas, kas aug ap dzimumorgāniem un uz tiem, kā arī ap taisnās zarnas atveri. Ne vienmēr šīs kārpas ir redzamas, īpaši, ja ir skarti sievietes iekšējie dzimumorgāni (dzemdes kakls). • Ārstēšana ir dažāda - sākot no ziedēm līdz pat ķirurģiskām manipulācijām.
- 95. Gonoreja • Saslimšanas izsaucējsir baktērija Neisseria gonorrhoeae. • Inficēšanās notiek dzimumkontakta ceļā, māte bērnu var inficēt dzemdību laikā, kā arī inficēties var ar sadzīves priekšmetiem (piemēram, dvieļiem). • Slimība reti norit bez simptomiem.
- 96. • Bieži pacientiatzīmē sūdzības par: izdalījumi no dzimumorgāniem, sāpīgu urināciju, bet sievietēm var būt dažādas intensitātes sāpes vēdera lejasdaļā. • Gonoreja, ja to neārstē, var skart arī acu gļotādu, locītavas un sirds vārstules, infekcijai izplatoties pa visu organismu. Diagnoze ir balstīta uz analīžu datiem. • Ārstēšanā parasti izmanto antibiotikas.
- 97. Trihomonas • Infekciju izraisaTrichomonas vaginalis. • Slimības pazīmes var parādīties 4 līdz 28 dienu laikā pēc dzimumakta. • Parasti pacienti atzīmē sūdzības par kairinošiem, dzeltenīgi - zaļiem izdalījumiem. • Trihomonu infekciju veiksmīgi ārstē ar pretparazītu medikamentiem.
- 98. Kandidoze (sēnīšu saslimšana) •Saslimšanas izsaucējs ir sēnīte Candida albicans. • Šīs sēnītes normāli sastopamas gremošanas traktā un nelielā daudzumā arī sievietes makstī. • Ja sēnītes dzimumorgānos savairojas lielā daudzumā, rodas slimība – kandidoze.
- 99. • Simptomi ir- niezošas sajūtas dzimumorgānu rajonā, sievietēm biezpienam līdzīgi izdalījumi ar rūgstošu smaku, bet vīriešiem - izsitumi uz ģenitālijām un cirkšņa rajonā. • Ārstēšanā izmanto pretsēnīšu krēmus, medikamentu vai maksts svecītes.
- 100. Sifiliss • Sifiliss irhroniska visa organisma seksuāli transmisīva infekcija. • To izraisa mikroorganisms - treponema pallidum. • Inficēšanās var notikt dzimumkontakta laikā, pārlejot inficētas asinis, kā arī grūtniecības laikā māte var inficēt jaundzimušo.
- 101. • Sifilisam irraksturīga progresēšana, ja tas netiek ārstēts. Svarīgi laicīgi to uzsākt ārstēt, lai neveidotos neārstējamas, neatgriezeniskas izmaiņas organismā. • Pirmā, visraksturīgākā sifilisa pazīmē ir čūliņas jeb cietā šankra veidošanās uz dzimumorgāniem. Tie ir nesāpīgi, ovālas formas gļotādas bojājumi.
- 102. • Ja rodasčūlveidīgi bojājumi uz dzimumorgāniem nekavējoties griezieties pie ārsta! • Agrīnās stadijās sifilisu ir iespējams veiksmīgi ārstēt ar antibiotikām.
- 103. Hepatīts B • (aknuiekaisumu radoša infekcija) arī ir STS, jo ar to var inficēties dzimumkontakta ceļā, kaut arī hepatīts B neatstāj nekādu tiešu iespaidu uz cilvēka urīn- vai dzimumceļiem.
- 104. Nobeigumā vēlreiz jāatzīmē,ka lielāko daļu no STS ir iespējams veiksmīgi ārstēt ar pašreiz pieejamiem medikamentiem, tikai nepieciešams to savlaicīgi atklāt!
- 106. • 20. gadsimtaotrā pusē pasaule iepazinās ar pirms tam nezināmu slimību – AIDS, pēc tam ar tās izsaucēju - HIV. • AIDS (Iegūtais Imūndeficīta sindroms) pirmo reizi tika aprakstīts ASV 1981. gadā. • Šo saslimšanu rada cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV (human immunodeficiency virus).
- 107. Slimības attīstība • HIVinficēšanās gadījumā cilvēka organisms cenšas cīnīties ar infekciju un rada antivielas pret to. Antivielas ir speciālas bioloģiski aktīvas vielas. • Veicot asins testus, nenosaka paša HIV vīrusa esamību, bet gan antivielas pret šo vīrusu.
- 108. • Cilvēkus, kuriemasinīs ir pozitīvas antivielas pret HIV, sauc par “HIV pozitīviem”. Tomēr, pat, ja cilvēks ir HIV pozitīvs, tas nenozīmē, ka viņš ir AIDS slimnieks. • HIV, neradot sūdzības, cilvēka organismā var būt gadu desmitiem. Tas lēni sagrauj imūno sistēmu (imunitāti) un rada AIDS.
- 109. Tātad, AIDS irHIV infekcijas galējā stadija, t.i., ar AIDS neinficējās, inficējas ar HIV
- 110. • Imunitātes traucējumugadījuma cilvēks ir pakļauts dažādu infekciju riskam, kas veselam cilvēkam neizraisa nekādas slimības. Šādas infekcijas sauc par “oportūnistiskām infekcijām”. • HIV inficēti pacienti ir pakļauti lielākam ļaundabīgu audzēju attīstības riskam. Šī saslimšanas cilvēkiem, kuriem ir traucēta imunitāte, var norisināties daudzas reizes smagāk nekā veseliem cilvēkiem.
- 111. Inficēšanās veidi • Inficēšanāsgalvenokārt notiek ar asinīm, tām nokļūstot vesela cilvēka asinīs pat mikrotraumu rezultātā. • HIV vīruss var izdalīties apkārtējā vidē ar spermu, mātes pienu vai sievietes maksts sekrētiem. • Tas var izdalīties arī ar siekalām, sviedriem un asarām, bet vīrusu koncentrācija šajos sekrētos ir ievērojami mazāka un, piemēram, siekalās ir vielas, kas iznīcina vīrusus.
- 112. Lietojot kopēju tasītivai skūpstoties, inficēšanās iespēja nav. Inficēties ar HIV nevar ar odu kodienu, šķaudot, klepojot, lietojot kopējus mājas piederumus (piemēram: dvieli, kopēju dušas kabīni, tējkaroti u.c.), peldoties baseinā un ejot saunā.
- 113. Slimības izpausmes • Nevienscilvēks nevar zināt, ka ir inficējies ar HIV, ja neievēro izsargāšanās noteikumus. Inficēšanās pazīmes ir ļoti nespecifiskas. Tas nozīmē, ka tām raksturīgas daudzām vīrusu infekcijām ir kopīgās pazīmes.
- 114. • HIV inficētscilvēks vienu vai divu nedēļu laikā var atzīmēt sūdzības par: • • • • galvas sāpēm un drudzi, sāpēm muskuļos un locītavās, limfmezglu pietūkumu, ādas izsitumiem.
- 115. • Daļa HIVinficēto var neatzīmēt nekādas sūdzības. Daži cilvēki pēc gripai līdzīgu simptomu pāriešanas var neatzīmēt sūdzības pat gadiem. Bet vīruss šajā laikā “klusi” sagrauj imūno sistēmu. • HIV inficēts pacients kļūst par AIDS slimnieku, kad HIV ir sagrāvis asins šūnas, kas atbild par imunitāti.
- 116. • Citas AIDSizpausmes ir svara zaudēšana, smadzeņu audzēji un plānprātība. • AIDS izpausmes un slimības gaita katram cilvēkam ir individuāla. Daļa cilvēku nomirst drīz pēc inficēšanās, bet daļa nodzīvo ilgi pat pēc AIDS stadijas iestāšanās. • Un neaizmirstiet, ka katrs cilvēks sabiedrībā var sadzīvot ar HIV inficētu cilvēku!. Svarīgi ir zināt kā šādiem cilvēkiem palīdzēt AIDS gadījumā..
- 117. HIV inficēti cilvēkiir tikpat pilnvērtīgi cilvēki kā jūs!. Inficēties ar HIV, lietojot kopēju pildspalvu skolā vai darba vietā, nevar.
- 118. Kā var izsargātiesno inficēšanās?
- 119. Lai izvairītos noinficēšanās riska, jāievēro sekojoši noteikumi: 1. jāatpazīst riska grupas. Riska grupā ir iekļauti cilvēki, kuriem ir augstāks risks inficēties ar HIV un līdz ar to nodot to tālāk. Tie būtu: • • cilvēki, kas nodarbojas ar prostitūciju, seksuāli aktīvas personas, kuras neizmanto prezervatīvus,
- 120. • intravenozi narkomānipat, ja viņi ir tikai vienu reizi lietojuši narkotikas vairāku cilvēku grupā ar vienu šļirci (patreiz Latvijā tas ir galvenais HIV infekcijas izplatīšanās veids), • medicīnas personāls. Jāatzīst, ka medicīnas personālam, salīdzinot ar visām minētām grupām, ir vismazākais risks inficēties, bet salīdzinājumā ar citām profesijām visaugstākais risks.
- 121. 2. Dzimumdzīve • Monogāmijat.i. izvēlēties tikai vienu dzimumpartneri, kas nav inficēts ar HIV. Tas prasa lielu uzticēšanos un taisnīgumu. Par to neaizmirstiet! • Ja mutē nav čūlu vai eroziju, vai kāds cits iemesls, kas rada asiņošanu - orālais sekss ir drošs. Bet kļūst vēl drošāks, ja lietojat prezervatīvu! • Izvairieties no dzimumattiecībām mēnešreižu laikā.
- 122. 3. Narkotiku lietošana •Ja lieto intravenozās narkotikas ar kopēju šļirci, vati vai šķīdumu, inficēties var pat ar acīm neredzamu asiņu piejaukumu. Labākais veids kā izsargāties no HIV inficēšanās ir nelietot narkotikas!
- 123. • Ir daļacilvēku, kas domā, ka narkotikas smēķējot, šņaucot vai lietojot tabletes, ar HIV inficēties nevar. Tā ir zināmā mērā taisnība. Tomēr šie cilvēki ar laiku sāk lietot intravenozas narkotikas un inficēšanās risks kļūst liels. Izglāb sevi un savu draugu. Ne narkotikas, ne HIV/AIDS nav varoņdarbs.
- 124. • Daudzās valstīsir ieviesta bezmaksas vienreizējo šļirču apmainās punkti, kas ievērojami samazina HIV inficēto skaitu. • Bīstami, ja cilvēks narkotiku apskurbumā aizmirst dzimumakta laikā lietot prezervatīvu.
- 125. 4. Māte unbērns • Neārstēšanās gadījumā HIV pozitīva māte savu bērnu var inficēt 25% gadījumu. Ja mātes ārstējas, grūtniecības laikā un dzemdību laikā inficēšanās risks ir 2%. • Dati par bērnu inficēšanu ar mātes pienu ir pretrunīgi, tāpēc jaundzimušo labāk vajadzētu barot ar neinficētas mātes pienu vai mātes piena aizstājējiem.
- 126. 5. Saskare arasinīm • Esiet uzmanīgi, ja jūs sniedzat palīdzību kādam ar asiņojošu brūci. Ja jūs sniedzat palīdzību, tad esiet pārliecināts, ka jums nav vaļēju brūču vai nobrāzumu uz ādas, mutē vai acīs. • Ja ir pieejami vienreizlietojamie medicīniskie cimdi un maskas, obligāti tās lietojat saskarsmē ar asiņojošu brūci.
- 127. • Visbeidzot, jajūs domājat, ka varētu būt inficēts, jautājiet pēc speciālista konsultācijas savam ārsta vai zvaniet pa AIDS palīdzības centra telefonu un veiciet HIV diagnostiskas testus. • Savlaicīga HIV diagnostika var glābt jūsu dzīvību, jo mūsdienās ir pieejama laba ārstēšana HIV inficētiem pacientiem, kas ievērojami attālina AIDS stadijas iestāšanos.
- 128. Ko vajadzētu darīt,ja ir aizdomas, ka esi inficējies ar STS?
- 129. • Ja jumsir simptomi, kuri tika minēti, vai ir bijis dzimumakts ar personu, kurai ir STS un jūs neesat lietojis prezervatīvu, tad: • ja jums ir kaut viena slimības pazīme, nekavējoties apmeklējiet ārstu un negaidiet līdz sūdzības izzudīs. Pat ja simptomi pazūd, slimība paliek;
- 130. • vienmēr obligātiir jāārstējas abiem dzimumpartneriem. Ja jūs neesat pāris, tad iesakiet savam partnerim tomēr apmeklēt ārstu, jo citādi slimība plaši izplatīsies; • jebkuru no seksuāli transmisīvām slimībām jāārstē intīmi. Par saslimšanu nekad netiek ziņots uz skolu vai darbavietu.