Izplatītāko dzīvnieku tipu apraksts.

1. SAUSIŅA 1.D: 116-150.lpp.
POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.

2. Literatūra
Līga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa.
116-150. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
2. daļa (zaļā grāmata)
56-135. lpp.

3. Vitakera klasifikācija
Valstis

4. Dzīvnieku pazīmes:
Eikarioti
Šūnām nav apvalka
Ķermeni balsta skelets (ārējs vai iekšējs), ir kustību orgāni
Barojas heterotrofi (fagotrofi)
Reaģē uz apkārtējo vidi noteiktā veidā – uzvedība
Organisma uzbūves pamatprincipi: šūnas  audi 
orgāni  orgānu sistēmas  organisms

5. Dzīvnieku orgānu sistēmas:

6. Dzīvnieku orgānu sistēmas:

7. Dzīvnieku orgānu sistēmas:

8. Dzīvnieku vairošanās
Dzīvnieki var būt šķirtdzimumu vai hermafrodīti
Apaugļošanās ārēja vai iekšēja
Attīstība
Olā vai dzemdē
Tieša vai netieša (ar nepilnīgu vai pilnīgu pārvēršanos
jeb metamorfozi)
Daudzas sugas rūpējas par pēcnācējiem

9. Iedalījums (sistemātika)
Tips Sūkļi
Zarndobumaiņi
Plakantārpi
Veltņtārpi
Posmtārpi
Hordaiņi Posmkāji Gliemji

10. Sūkļu tips (Губки)

11. Sūkļu tips

12. izvadpora
ievadpora
ievadpora ievadpora

13. Sūkļu ķermenim ir
divas šūnu kārtas.

14. amēbveida šūnas
nodrošina
gremošanas procesu

15. Zarndobumaiņu tips
(Кишечнополостные)

16. Zarndobumaiņu tips

17. Zarndobumaiņi ir
organismi, kuru
šūnas veido audus,
bet kam vēl nav īstu
orgānu.

18. Ķermenis ir staraini
simetrisks

19. Zarndobumaiņiem ir
divas dzīves formas
Polips Medūza

20. taustekļi
mute
pēda

21. Zarndobumaiņu ķermenis
sastāv no diviem šūnu
slāņiem.

22. muskuļšūnas
spēj sarauties
un nodrošina
zarndobumaiņa
kustības.

23. nervu šūnas
sajūt
pieskārienus un
izraisa atbildes
reakciju –
ķermeņa
saraušanos.

24. kalpo
aizsardzībai
un barības
iegūšanai.
dzeļšūnas

25. nodrošina
reģenerāciju-spēju
ataudzēt
ievainotās vai
zaudētās
ķermeņa daļas.
starpšūnas

26. entodermas
epitēlijmuskuļšūna
nodrošina
barības
satveršanu.

27. nervu šūna

28. dziedzeršūna
nodrošina
barības
sagremošanu.

29. Zarndobumaiņi pārtiek no
sīkiem ūdensdzīvniekiem.

30. Paaudžu maiņa

31. Plakantārpu tips
(Плоские черви)

33. Parazītiskās sugas (aknu fasciolas, lenteņi)
bīstamas zīdītājiem

34. Veltņtārpu tips
(Круглые черви)

35. •Veltņveida, slaids, cilindrisks,
neposmots un šķērsgiezumā apaļš
ķermenis.

36. kutikula
muskuļi
entoderma
zarna
primārais
ķermeņa
dobums
ektoderma

37. mātīte
tēviņš

38. Gremošanas sistēmai ir
2 atveres
galazarna
viduszarna
priekšzarna
mute anālā atvere

39. Brīvi dzīvojoši un parazīti
Bīstams parazīts - trihinella

40. Posmtārpu tips
(Кольчатые черви)

41. Cilindrisks vai saplacināts ķermenis,
kas sastāv no posmiem.
http://iris.cnice.mecd.es/biosfera/alumno/1bachillerato/animal/imagenes/nervio/lumbricus.jpg

42. Posmota uzbūve ir daudziem
posmtārpu iekšējiem orgāniem.

43. Gliemju tips (Моллюски)

45. viduklis galva
kāja
čaula

46. Raksturīgās pazīmes:
Ir iekšējo orgānu maiss,
mantija un kāja.

48. Posmkāju tips (Членистоногие)

49. Kukaiņi (traheāti)

50. Zirnekļi, ērces, skorpioni (helicerāti)
(пауки, клещи, скорпионы)

51. Vēži (ракообразные)

52. Posmotas ekstremitātes.

53. Posmots ķermenis (galva,
krūtis, vēders).

54. Ārējais skelets- eksoskelets.

55. Elpošanas orgāni (žaunas,
plaušas, trahejas).

56. Attīstīta nervu sistēma un
maņu orgāni.

60. Hordaiņu tips (Хордовые)

61. Bezgalvaskausaiņi
Visprimitīvākie hordaiņi, kam
nav galvaskausa un
norobežotu galvas smadzeņu.

62. Tunikāti
Primitīvi hordaiņi, kas daļēji
zaudējuši hordaiņu pazīmes.
Tās vērojamas kāpura
stadijā.

63. kāpurs
pieaudzis īpatnis

71. Mācību avoti:
SAUSIŅA 1.D: 116-150.lpp.
POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.
www.latvijasdaba.lv – dzīvnieki
Krievu valodā:
 http://interneturok.ru/ru/school/biology/7-klass