1. Skeleta muskulatūra (2.st)
Andris_ziemelis@inbox.lv
Lauberes pamatskola

2. Muskuļaudi
• Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt;
• Izšķir:
– Gludos muskuļaudus;
– Šķērssvītrotos muskuļaudus;
– Sirds muskuļaudus
Šķērssvītrotie muskuļaudi Gludie muskuļaudi Sirds muskuļaudi

3. Gludie muskuļaudi
• Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku
laiku;
• Nepakļaujas mūsu gribai;
• Atrodas iekšējos orgānos.

4. Šķērssvītrotie muskuļaudi
• Gribai pakļauti;
• Saraujas strauji;

5. Sirds muskulis
• Nepārtraukti strādā,
• Nav pakļauts gribai;
• Darbojas pēc
automātijas principa –
saraušanās notiek kā
atbildes reakcija uz
kairinātāju, kas rodas
pašā sirdī

6. Skeleta muskulatūra
• Visi muskuļi, kas
piestiprinājušies pie
kauliem;
• Kontrahējoties- kustina
kaulus vai cīpslas;
• Kustinot
kaulus, pārvieto
organismu.

7. Skaitļi
• Cilvēkam ir ap 639 muskuļiem;
• Normāli ejot darbojas ap 150 muskuļiem,
turot vertikāli mugurkaulu – 50 muskuļi.
• Pieaugušiem – muskulatūra veido 42 % no visa
ķermeņa svara;
• Pārējie 58%:
– Kauli 18%
– Tauki 17%
– Asinis 8%
– Iekšējie orgāni 8%
– Smadzenes un nervi 3%

8. Uzbūve
• Katrs muskulis ir orgāns – izpilda noteiktu
funkciju, tam ir raksturīga forma un sastāv no
dažādu veidu audiem:
– Karkasu veido saistaudi;
– Darbīgā daļa muskuļu šķiedru kūlīši;
– Katram muskulim ir vidējā daļa jeb vēderiņš;
– un beigu daļas jeb cīpslas, kas sastāv no blīvajiem
saistaudiem un ir savienoti ar kauliem.

11. Muskuļu palīgierīces
• Fascijas;
• Gļotu maisiņi;
• Gļotu makstis;
• Papildkauli – samazina muskuļu un cīpslu berzi
un atvieglo to darbu.

12. Fascijas
• Saistaudu plēves, kurās ietverti atsevišķi
muskuļi un muskuļu grupas

13. Gļotu maisiņi
• Izdala gļotas, kas ieziež maisiņu iekšējo virsmu

14. Gļotu makstis
• Līdzinās gļotu maisiņiem, aptver cīpslas un
novērš to berzi ar kaulu;

15. Papildkauli
• Izmaina piestiprināšanās leņķi un tādējādi
atvieglo muskuļu darbu. Vislielākais
papildkauls ir ceļa kauls.

16. Muskuļu darbs
• Dara mehānisku darbu;
• Iedala:
– Dinamisks – saraujoties muskulim, kustas kauls;
– Statisks – saraujoties muskulim, nekustās kauls,
piemēram, turot smagumu vai cīkstoties;

17. Muskuļu darbs
• Lai notiktu kustība, vienam muskuļa galam
jābūt piestiprinātam virs locītavas, bet otram –
zem locītavas.
• Viens muskuļa gals tā saraušanās brīdī
vienmēr ir nekustīgs, to sauc par muskuļa
sākumu jeb nekustīgo punktu.
• Otru – par muskuļa beigām jeb kustīgo
punktu.

18. Muskuļu darbs
• Muskuļu šķiedru saraušanos izraisa nervu
impulsi

20. Muskuļu nogurums
• Ir muskuļu darbaspēju pārejoša
samazināšanās;
• Statiskais darbs nogurdina ievērojami vairāk;
• Jo straujāks un smagāks ir darbs, jo ātrāk
iestājas nogurums.

21. SKELETA MUSKUĻU GRUPAS

22. Pēc novietojuma izšķir
• Rumpja muskuļus;
• Galvas muskuļus;
• Kakla muskuļus;
• Augšējo locekļu muskuļus;
• Apakšējo locekļu muskuļus.

23. Rumpja muskuļi
• Iedala krūšu muskuļos,
• vēdera muskuļos un
• muguras muskuļos.

24. Rumpja muskuļi
Krūšu muskuļi
• Iedalās seklajos un dziļajos:
– Seklie krūšu muskuļi kustina plecu
joslu, svarīgākais ir lielais krūšu muskulis;
– Dziļie krūšu muskuļi atrodas starp ripām, tie
kustina krūškurvi elpošanas laikā;

25. Rumpja muskuļi
Vēdera muskuļi
• Veido vēdera priekšējo sienu jeb vēdera
presi.
• Funkcijas:
– Saspringstot visiem vēdera muskuļiem, tie
veicina iekšējo orgānu darbību – vēdera
izeju;
– Veicina izelpošanu, saliec un atliec rumpi,
pagriež pa labi, pa kreisi un uz sāniem.

26. Rumpja muskuļi
Muguras muskuļi
• Iedalās seklajos un dziļajos:
– Seklie muguras muskuļi gandrīz visi pieder
pie plecu joslas muskuļiem. Kustina plecu
joslu, rokas un ribas;
– Dziļie muguras muskuļi visā garumā atrodas
blakus mugurkaulam un visi kopā veido
vienu muguras iztaisnotājmuskuli. Šie
muskuļi spēj pagriezt rumpi

27. Galvas muskuļi
• Košanas muskuļos
• un
• Mīmikas muskuļos

28. Galvas muskuļi
Košanas muskuļi
• Katrā pusē ir četri košanas muskuļi, kas visi ir
saistīti ar apakšžokli;
• Spēcīgākais ir košļāšanas muskulis, kas
apakšžokli paceļ, virza uz priekšu un atpakaļ
un uz sāniem.

29. Galvas muskuļi
Mīmikas muskuļi
• Sīki, mazi muskuļi, kas sākas no dažādiem
galvaskausa kauliem un ir piestiprināti pie
sejas ādas;
• Saraujoties, pārvieto sejas ādu un veido
mīmiku.
• Nav fasciju un vienīgie muskuļi, kas nodrošina
kustību bez locītavas

31. Kakla muskuļi
• Atrodas starp galvaskausu un krūškurvi;
• Vislielākais un spēcīgākais kakla muskulis ir
galvas grozītājmuskulis;
• Kakla muskuļi: velk uz leju apakšžokli, paceļ un
nolaiž mēles kaulu, paceļ lāpstiņu, kustina
kaklu un galvu.

33. Augšējo locekļu muskuļi
• Iedala:
–Plecu joslas muskuļos;
–Rokas muskuļos.

34. Augšējo locekļu muskuļi
Plecu joslas muskuļi
• Kustīgs veidojums
• Plecu joslu var pacelt uz augšu, nolaist uz
leju, pārvietot uz priekšu un atpakaļ;
• Piemēram, deltveida muskulis

35. Augšējo locekļu muskuļi
Rokasmuskuļi
• Izšķir augšdelma, apakšdelma un
plaukstas muskuļus.

36. Augšējo locekļu muskuļi
Rokasmuskuļi
• Augšdelmam izšķir priekšējo un mugurējo.
– Priekšējā muskuļu grupa – saliecējmuskuļi
(augšdelma divgalvainais muskulis jeb biceps)
– Mugurējā muskuļu grupa ir atliecējmuskuļi
(augšdelma trīsgalvainais muskulis jeb triceps)
Kad ir sarāvies biceps, tad triceps ir atslābis un otrādi

37. Antagonisti
• Muskuļus, kas veic pretēji vērstas darbības,
sauc par antagonistiem;
• Muguras smadzenes nodrošina impulsu
pievadi tricepsam un bicepsam tā, ka kad
vienam izraisa kustību, tad otru bloķē.

39. Augšējo locekļu muskuļi
Rokasmuskuļi
• Apakšdelma muskuļi nodrošina
apakšdelma griešanu uz iekšu un āru,
kā arī apakšdelma, plaukstas un roku
pirkstu saliekšanu un atliekšanu

41. Augšējo locekļu muskuļi
Rokasmuskuļi
• Plaukstas muskuļi nodrošina pirkstu
saliekšanu, pievilkšanu un nostāda
īkšķi pretī pārējiem pirkstiem;
• Īpaši daudz muskuļu ir īkšķim – divi saliecēji, divi
atliecēji, divi atvilcēji, viens pievilcējs un viens
pretvilcējs.

42. Apakšējo locekļu muskuļi
• Iedala:
–Iegurņa josla;
–Kājas muskuļi
• Apakšējo locekļu muskuļi ir daudz spēcīgāki
par augšējiem muskuļiem.

43. Apakšējo locekļu muskuļi
Iegurņa joslas muskuļi
• Augšstilba gūžas locītavā saliec,
pagriež uz iekšu un āru;
• Viens no ķermeņa lielākajiem
muskuļiem – lielais gūžas muskulis;

44. Apakšējo locekļu muskuļi
Kājas muskuļi
• Augšstilba muskuļi
• Apakšstilba muskuļi
• Pēdas muskuļi

45. Apakšējo locekļu muskuļi
Kājas muskuļi
• Augšstilba muskuļiem ir trīs muskuļu
grupas:
– Priekšējā grupas muskuļi atliec apakšstilbu
ceļa locītavā;
– Iekšējās grupas muskuļi pievelk augšstilbu
pie otras kājas;
– Mugurējās grupas muskuļi saliec apakšstilbu
ceļa locītavā.

46. Apakšējo locekļu muskuļi
Kājas muskuļi
• Apakšstilba muskuļiem ir trīs muskuļu
grupas:
– Priekšējā grupā ir pēdas un pirkstu atliecēji,
kā arī pēdas ārupgriezēji;
– Sānu grupā ir pēdas saliecēji un
iekšupgriezēji;
– Mugurējās grupā pēdas un pirkstu saliecēji
un pēdas ārupgriezēji.

47. Apakšējo locekļu muskuļi
Kājas muskuļi
• Pēdas muskuļi pēdas pirkstus saliec,
atliec, pievelk un atvelk.

49. Receptors
Centrtieces neirons
Muguras smadzenes
Centrbēdzes neirons
Efektors
Starpneirons

50. Hipodinamija
• Nepietiekama kustību aktivitāte,
• Kustību trūkums negatīvi ietekmē asinsrites
sistēmu.
• Nākamā tēma :
asinsrites un limfrites orgānu sistēma