Ribosomes are organelles found in all cells that are responsible for protein biosynthesis. They are composed of ribosomal RNA and structural proteins. Ribosomes exist as subunits, with a large and small subunit. In eukaryotic cells, ribosomes are found in the cytoplasm and endoplasmic reticulum, while in prokaryotes they are not membrane-bound. Ribosomes link amino acids together according to mRNA codes to synthesize proteins.
This document discusses the structure and function of ribosomes. It begins by introducing ribosomes as large, complex molecules found in all living cells that serve as the primary site of protein synthesis. The document then describes the structure of ribosomes, which consist of two subunits that come together during protein synthesis. It explains the three main steps of protein synthesis carried out by ribosomes - initiation, elongation, and termination - and the role of mRNA and tRNA in translating genetic code into proteins.
Ribosomes are organelles found in all cells that serve as the site of protein synthesis. They are composed of two subunits made of ribosomal RNA and proteins. In prokaryotes, the 70S ribosome contains a 50S and 30S subunit. Protein synthesis occurs through the three steps of initiation, elongation, and termination on the ribosomal subunits using messenger RNA as a template and transfer RNA to deliver amino acids. Antibiotics can inhibit bacterial protein synthesis by binding to the ribosomal subunits.
3. Ķermeņa uzbūve
• Ķermenis jeb organisms;
• Sastāv no rumpja, galvas un diviem locekļu
pāriem;
• Organisms ir vienota dzīva sistēma, kas
nesaraujami saistīta ar apkārtējo vidi;
– Uzņem pārtiku (ķīmiskie elementi);
• Iedalīsim organismu:
– Mikroskopiskās daļās – šūnas;
– Makroskopiskās daļās – audi un orgāni, kā arī
orgānu sistēmas
4. Šūnas
• Ir dzīva organisma uzbūves pamatvienība, kas
spēj veikt visas galvenās dzīvības darbības (augt,
vairoties, vielmaiņa, kairināmība);
• Organisms var sastāvēt no vienas (vienšūņi) vai
vairākām šūnām (daudzšūnas);
• Vienšūņiem viena šūna veic gan vairošanos gan
izdzīvošanu, bet daudzšūnu organismiem to veic
divas atšķirīgas šūnu grupas:
– Somatiskās šūnas jeb ķermeņa šūnas (izdzīvošana);
– Ģeneratīvās jeb dzimumšūnas (vairošanās).
8. Šūnas membrāna
• Atdala šūnu no apkārtējās vides;
• Sastāv galvenokārt no olbaltumvielām un
taukiem;
• Piedalās vielu iekļūšanā un izkļūšanā no šūnas.
9. Citoplazma
• Gļotaina masa, kas veido šūnas ķermeni;
• No apkārtējās vides citoplazmu norobežo
šūnas membrāna;
• Citoplazma sastāv no:
– Ūdens H2O (75-85%);
– Olbaltumvielām (10-12%),
– Ogļhidrātiem (4-6%);
– Taukiem (2-3%);
– Sāļiem (1%).
10. Šūnas organoīdi
• Ribosomas;
• Endoplazmātiskais tīkls;
• Mitohondriji;
• Šūnas centrs jeb centriolas;
• Lizosomas;
• Ieslēgumi
• Kodols un kodoliņš
12. Ribosomas
• No divām subvienībām sastāvoša organella,
kurā notiek olbaltumvielu jeb proteīni sintēze;
13. Endoplazmātiskais tīkls
• Gludais ET + Graudainais ET;
• Graudainais ET = Gludais ET + ribosomas;
• Caurulīšu un cisternu sistēma šūnā, kurā
sintezējas un tiek transportēti proteīni un lipīdi;
• Ribosomu transports.
14. Mitohondriji
• Ar divkāršu membrānu norobežota organella,
kurā notiek iekššūnas elpošana un ATF sintēze;
15. Centriolas
• Sastāv no mikrocaurulītēm, kas šūnu dalīšanās
laikā veido dalīšanās vārpstu;
16. Lizosomas
• Ar vienu membrānu klātas organellas, kas
satur fermentus, kuri noārda dažādas
organiskas vielas.
17. Ieslēgumi
• Šūnā nav patstāvīgi, var parādīties un izzust;
• Barību vielu rezerves.
• Piemēram, ja cilvēks uzņem par daudz taukus,
tad šūnās uzkrājās tauku ieslēgumi.
19. Kodols
• Kodols kontrolē šūnas darbību;
• Kodola apvalks norobežo kodola saturu no
citoplazmas;
• Kodola apvalks sastāv no 2 šūnas
membrānām, starp kurām ir sprauga, arējā
saisitīta ar ET un ribosomām, iekšējā
membrāna ar hromosomām;
20. Hromosomas
• Iedzimtības materiāls;
• Hromosomas savītas no tieviem un gariem
pavedieniem - hromatīns;
• Somatiskajās jeb ķermeņa cilvēku šūnās ir 46
(2n) dažādas hromosomas;
• Dzimumšūnās – 23 (n) šūnas;
28. Attīstība
• Ir izmaiņas šūnas vielmaiņā,
kas notiek tās dzīves laikā.
• Šūnas attīstība sākas ar tās
rašanos un beidzas ar
dalīšanos;
• Novecošana un nāve ir
dabiska un ģenētiski noteikta;
29. Kairināmība un uzbudināmība
• Kairināmība ir dzīvas šūnas spēja atbildēt uz
kairinājumu ar noteiktu reakciju;
• Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju
(daudzšūnu organismā);
• Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos:
– Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas
kairinātāji);
– Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji,
vielmaiņa kļūst straujāka)
30. Vairošanās
• Ir darbība, kurā šūna rada sev līdzīgus
pēcnācējus;
• Vairojas daloties;
• Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc
par mitozi;
• Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos
sauc par mejozi.
37. Audi
• Audi ir līdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu
grupa kopā ar šūnstarpas vielu;
• Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas,
sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk
diferencēties.
• Zīdītājiem izšķir:
– Segaudi
– Saistaudi
– Muskuļaudi
– Nervaudi
39. Segaudi
• Segaudi jeb epitēlijaudi ir audi, kas sedz
organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus,
kā arī veido dziedzerus;
• Segaudus iedala:
– Segepitēlijā;
– Dziedzerepitēlijā;
• Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā!
• Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi
pieguļ cita citai.
43. Saistaudi
• Ir audi, kas balsta un saista savā starpā
epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus.
• Veido ķermeņa balstu
• Izpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju
un atjaunošanas funkcijas
• Saistaudi ir:
– Retikulārie audi;
– Asinis
– Irdenie saistaudi un taukkaudi
– Blīvie saistaudi
– Skrimšļaudi
– Kaulaudi
44. Retikulārie audi
• Jeb tīklainie audi;
• Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un
limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
45. Asinis
• Šķidrie saistaudi, veidojas liesā, limfmezglos un
sarkanajās kaulu smadzenēs;
• Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā
daļa);
• Asins ķermenīši:
– Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports;
– Leikocīti – aizsargfunkcija
– Trombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
47. Irdenie saistaudi un taukaudi
• Pilda balsta funkciju un barošanās funkciju;
• Ar šo audu starpniecību barojas citi audi;
• Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus;
• Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos;
• Ādā irdenie saistaudi veido zemādu;
• Citos orgānos zemgļotādu.
• Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga
barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un
mehānismiem bojājumiem.
52. Muskuļaudi
• Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt;
• Izšķir:
– Gludos muskuļaudus;
– Šķērssvītrotos muskuļaudus;
– Sirds muskuļaudus
Gludie muskuļaudi Sirds muskuļaudiŠķērssvītrotie muskuļaudi
53. Gludie muskuļaudi
• Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku
laiku;
• Nepakļaujas mūsu gribai;
• Atrodas iekšējos orgānos.
55. Sirds muskulis
• Nepārtraukti strādā,
• Nav pakļauts gribai;
• Darbojas pēc
automātijas principa –
saraušanās notiek kā
atbildes reakcija uz
kairinātāju, kas rodas
pašā sirdī
56.
57. Nervaudi
• Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājumu
vadīšanai.
• No nervaudiem ir veidoti nervi;
• Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām:
– Nervu šūnām
– Glijas šūnām
58. Nervu šūnas
• Cilvēka smadzenēs ir ~ 100 milkjardi nervu
šūnu;
• Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu
forma ir ļoti dažāda);
• Nervu šūnu sauc par neironu;
59. Neirons
• Ir ķermenis un vismaz viens izaugums;
• Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie
dendrīti;
• Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz
citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš
pat 1-1,5 metri
• Dendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu
impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti
īsi un atgādina koku (dendro – koks)
61. Sinapse
• Vieta, kurā uzbudinājums tiek nodots citai
šūnai;
• Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un
ķīmiskie signāli;
• Signāls iet tikai vienā virzienā;
64. Glijas šūnas
• Piešķir smadzenēm formu;
• Balsta nervu šūnas un to izaugumus;
• Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija;
• Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas
elementus no tieša kontakta ar asinīm.