Bioloģija 9. klaseiCilvēka anatomija, fizioloģija, higiēnaKontakti: andris_ziemelis@inbox.lv
1. tēma: Vispārējās ziņas par cilvēka ķermeni(4st.)
3. Un 4. Stundas apakštēmasŠūnu darbība	vielmaiņa	augšana	attīstība	kairināmība un uzbudināmība	vairošanāsAudi	segaudi	saistaudi	muskuļaudi	nervaudi
Šūnu darbība
VielmaiņaVielu ķīmiskās pārvērtības dzīvajā organismā;Vielmaiņa jeb metabolisms;Vielmaiņa = asimilācija (anabolisms) + disimilācija (katabolisms);Asimilācija – vielu biosintēze;Disimilācija – vielu noārdīšanās.
AugšanaIr šūnas palielināšanās uz uzņemtās barības rēķina;
AttīstībaIr izmaiņas šūnas vielmaiņā, kas notiek tās dzīves laikā.Šūnas attīstība sākas ar tās rašanos un beidzas ar dalīšanos;Novecošana un nāve ir dabiska un ģenētiski noteikta;
Kairināmība un uzbudināmībaKairināmība ir dzīvas šūnas spēja atbildēt uz kairinājumu ar noteiktu reakciju;Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju (daudzšūnu organismā);Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos:Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas kairinātāji);Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji, vielmaiņa kļūst straujāka)
VairošanāsIr darbība, kurā šūna rada sev līdzīgus pēcnācējus;Vairojas daloties;Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc par mitozi;Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos sauc par mejozi.
Šūnu darbība
MitozeNo vienas mātšūnas veidojas divas identiskas meitšūnasTelafāzeAnafāzeMetafāzeProfāze
Mitoze
MejozeDzimumšūnu dalīšanās;Hromosomu skaits samazinās uz pusi
Mejoze
Audi
Audi Audi ir līdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu grupa kopā ar šūnstarpas vielu;Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas, sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk diferencēties.Zīdītājiem izšķir:SegaudiSaistaudiMuskuļaudiNervaudi
AudiSegaudiSaistaudiMuskuļaudiNervaudi
SegaudiSegaudi jeb epitēlijaudi ir audi, kas sedz organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus, kā arī veido dziedzerus;Segaudus iedala:Segepitēlijā;Dziedzerepitēlijā;Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā!Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi pieguļ cita citai.
SegaudiSegepitējisDziedzerepitēlijs
SegepitēlijsĀdas un gļotādas virsējais slānis.Galvenā funkcija: aizsargfunkcijaNodrošina arī barošanās un izdalīšanas funkciju;
DziedzerepitēlijsDziedzerī veidojas īpašas vielas – sekrēti;Ārējie dziedzeri – siekalu, asaru dziedzeriIekšējie dziedzeri – vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris
Saistaudi Ir audi, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus.Veido ķermeņa balstuIzpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju un atjaunošanas funkcijasSaistaudi ir:Retikulārie audi;AsinisIrdenie saistaudi un taukkaudiBlīvie saistaudiSkrimšļaudiKaulaudi
Retikulārie audiJeb tīklainie audi;Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
AsinisŠķidrie saistaudi, veidojas liesā, limfmezglos un sarkanajās kaulu smadzenēs;Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā daļa);Asins ķermenīši:Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports;Leikocīti – aizsargfunkcijaTrombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
Asinis
Irdenie saistaudi un taukaudiPilda balsta funkciju un barošanās funkciju;Ar šo audu starpniecību barojas citi audi;Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus;Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos;Ādā irdenie saistaudi veido zemādu;Citos orgānos zemgļotādu.Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un mehānismiem bojājumiem.
Irdenie saistaudi - taukaudi
Blīvie saistaudiMehāniskā funkcija;Veido īsto ādu, cīpslas, saites
SkrimšļaudiIzturīgi un elastīgi audi;Izpilda balsta funkciju
Kaulaudi Visblīvākie audiIr izturība un cietība
MuskuļaudiIr audi, kuri spēj sarauties un atslābt;Izšķir:Gludos muskuļaudus;Šķērssvītrotos muskuļaudus;Sirds muskuļaudusGludie muskuļaudiŠķērssvītrotie muskuļaudiSirds muskuļaudi
Gludie muskuļaudiSastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku laiku;Nepakļaujas mūsu gribai;Atrodas iekšējos orgānos.
Šķērssvītrotie muskuļaudiGribai pakļauti;Saraujas strauji;
Sirds muskulisNepārtraukti strādā, Nav pakļauts gribai;Darbojas pēc automātijas principa – saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinātāju, kas rodas pašā sirdī
NervaudiNervaudi ir specializēti audi uzbudinājumu vadīšanai. No nervaudiem ir veidoti nervi;Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām:Nervu šūnāmGlijas šūnām
Nervu šūnasCilvēka smadzenēs ir ~ 100 milkjardi nervu šūnu;Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu forma ir ļoti dažāda);Nervu šūnu sauc par neironu;
NeironsIr ķermenis un vismaz viens izaugums;Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie dendrīti;Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš pat 1-1,5 metriDendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti īsi un atgādina koku (dendro – koks)
Neirons AksonsDendrītiSinapse
SinapseVieta, kurā uzbudinājums tiek nodots citai šūnai;Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un ķīmiskie signāli;Signāls iet tikai vienā virzienā;
Sinapse
Glijas šūnasPiešķir smadzenēm formu;Balsta nervu šūnas un to izaugumus;Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija;Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas elementus no tieša kontakta ar asinīm.
Esam gatavi 1. kontroldarbam

Anatomija 1tēma 2daļa

  • 1.
    Bioloģija 9. klaseiCilvēkaanatomija, fizioloģija, higiēnaKontakti: andris_ziemelis@inbox.lv
  • 2.
    1. tēma: Vispārējāsziņas par cilvēka ķermeni(4st.)
  • 3.
    3. Un 4.Stundas apakštēmasŠūnu darbība vielmaiņa augšana attīstība kairināmība un uzbudināmība vairošanāsAudi segaudi saistaudi muskuļaudi nervaudi
  • 4.
  • 5.
    VielmaiņaVielu ķīmiskās pārvērtībasdzīvajā organismā;Vielmaiņa jeb metabolisms;Vielmaiņa = asimilācija (anabolisms) + disimilācija (katabolisms);Asimilācija – vielu biosintēze;Disimilācija – vielu noārdīšanās.
  • 6.
    AugšanaIr šūnas palielināšanāsuz uzņemtās barības rēķina;
  • 7.
    AttīstībaIr izmaiņas šūnasvielmaiņā, kas notiek tās dzīves laikā.Šūnas attīstība sākas ar tās rašanos un beidzas ar dalīšanos;Novecošana un nāve ir dabiska un ģenētiski noteikta;
  • 8.
    Kairināmība un uzbudināmībaKairināmībair dzīvas šūnas spēja atbildēt uz kairinājumu ar noteiktu reakciju;Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju (daudzšūnu organismā);Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos:Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas kairinātāji);Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji, vielmaiņa kļūst straujāka)
  • 9.
    VairošanāsIr darbība, kurāšūna rada sev līdzīgus pēcnācējus;Vairojas daloties;Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc par mitozi;Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos sauc par mejozi.
  • 10.
  • 11.
    MitozeNo vienas mātšūnasveidojas divas identiskas meitšūnasTelafāzeAnafāzeMetafāzeProfāze
  • 12.
  • 13.
  • 14.
  • 15.
  • 16.
    Audi Audi irlīdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu grupa kopā ar šūnstarpas vielu;Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas, sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk diferencēties.Zīdītājiem izšķir:SegaudiSaistaudiMuskuļaudiNervaudi
  • 17.
  • 18.
    SegaudiSegaudi jeb epitēlijaudiir audi, kas sedz organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus, kā arī veido dziedzerus;Segaudus iedala:Segepitēlijā;Dziedzerepitēlijā;Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā!Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi pieguļ cita citai.
  • 19.
  • 20.
    SegepitēlijsĀdas un gļotādasvirsējais slānis.Galvenā funkcija: aizsargfunkcijaNodrošina arī barošanās un izdalīšanas funkciju;
  • 21.
    DziedzerepitēlijsDziedzerī veidojas īpašasvielas – sekrēti;Ārējie dziedzeri – siekalu, asaru dziedzeriIekšējie dziedzeri – vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris
  • 22.
    Saistaudi Ir audi,kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus.Veido ķermeņa balstuIzpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju un atjaunošanas funkcijasSaistaudi ir:Retikulārie audi;AsinisIrdenie saistaudi un taukkaudiBlīvie saistaudiSkrimšļaudiKaulaudi
  • 23.
    Retikulārie audiJeb tīklainieaudi;Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
  • 24.
    AsinisŠķidrie saistaudi, veidojasliesā, limfmezglos un sarkanajās kaulu smadzenēs;Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā daļa);Asins ķermenīši:Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports;Leikocīti – aizsargfunkcijaTrombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
  • 25.
  • 26.
    Irdenie saistaudi untaukaudiPilda balsta funkciju un barošanās funkciju;Ar šo audu starpniecību barojas citi audi;Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus;Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos;Ādā irdenie saistaudi veido zemādu;Citos orgānos zemgļotādu.Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un mehānismiem bojājumiem.
  • 27.
  • 28.
  • 29.
    SkrimšļaudiIzturīgi un elastīgiaudi;Izpilda balsta funkciju
  • 30.
    Kaulaudi Visblīvākie audiIrizturība un cietība
  • 31.
    MuskuļaudiIr audi, kurispēj sarauties un atslābt;Izšķir:Gludos muskuļaudus;Šķērssvītrotos muskuļaudus;Sirds muskuļaudusGludie muskuļaudiŠķērssvītrotie muskuļaudiSirds muskuļaudi
  • 32.
    Gludie muskuļaudiSastāv nošūnām kas saraujas pamazām, ilgāku laiku;Nepakļaujas mūsu gribai;Atrodas iekšējos orgānos.
  • 33.
  • 34.
    Sirds muskulisNepārtraukti strādā,Nav pakļauts gribai;Darbojas pēc automātijas principa – saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinātāju, kas rodas pašā sirdī
  • 36.
    NervaudiNervaudi ir specializētiaudi uzbudinājumu vadīšanai. No nervaudiem ir veidoti nervi;Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām:Nervu šūnāmGlijas šūnām
  • 37.
    Nervu šūnasCilvēka smadzenēsir ~ 100 milkjardi nervu šūnu;Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu forma ir ļoti dažāda);Nervu šūnu sauc par neironu;
  • 38.
    NeironsIr ķermenis unvismaz viens izaugums;Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie dendrīti;Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš pat 1-1,5 metriDendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti īsi un atgādina koku (dendro – koks)
  • 39.
  • 40.
    SinapseVieta, kurā uzbudinājumstiek nodots citai šūnai;Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un ķīmiskie signāli;Signāls iet tikai vienā virzienā;
  • 41.
  • 43.
    Glijas šūnasPiešķir smadzenēmformu;Balsta nervu šūnas un to izaugumus;Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija;Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas elementus no tieša kontakta ar asinīm.
  • 44.
    Esam gatavi 1.kontroldarbam