SlideShare a Scribd company logo
Asinsrites un limfrites orgānu
sistēma
Asinsrites orgānu sistēma
• Sastāv no:
– Asinīm;
– Asinvadiem (noslēgta asinrites sistēma),
– Asinrades orgāniem,
– Centrālā orgāna - sirds
Asinis
• Asinis ir šķidri saistaudi, kuru galvenā masa
patstāvīgi kustas;
• Pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri asiņu;
• Sastāv no šķidrās daļas un asinsķermenīšiem;
Asiņu šķidrā daļa
• Sauc par asiņu plazmu;

• Iedzeltens,
puscaurspīdīgs
šķidrums, kas sastāv no
neorganiskajām un
organiskajām vielām.
Plazmas sastāvs
• Neorganiskās vielas:
– Ūdens;
– Sāļi (īpaši vārāmā sāls NaCl)
koncentrācija 0,9% NaCl šķīdums
ūdenī (fizioloģiskais šķīdums);
– Uz 1 l ūdens izšķīdina 9 g NaCl + 0,1 g
KCl + 0,2g CaCl + 0,2 g dzeramās
sodas.

– Ja cilvēks zaudējis daudz šķidruma, vai
asinīs ir liela kaitīgo vielu
koncentrācija, asinīs ievada
fizioloģisko šķīdumu.
Plazmas sastāvs
• Organiskās vielas ( piemēram, olbaltumvielas,
tauki, ogļhidrāti);

– Albumīni – nodrošina asiņu
osmotisko spiedienu, kas aiztur
ūdeni, jo to trūks audos veidojas
tūskas;
– Globulīni – ir pretvielas, kas veicina
cīņu pret mikrobiem;
– Fibrinogēns – vajadzīgs asinsrecei,
pasargā no noasiņošanas.
– Ja no plazmas atdala figrinogēnu,
tad paliek serums, kas nesarec, ar
visām antivielām un «labumiem».
Asinsķermenīši
• Jeb formelementi;
– Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši;

– Leikocīti jeb baltie asins ķermenīši;

– Trombocīti jeb asiņu plātnītes
Eritrocīti
• Nav kodola, ieliektas šūnas;
• 1 m3 vīriešiem– 4-5 milj., sievietēm 3,5-4,5
milj.
• 5 Litros ir apmēram 25 triljoni eritrocītu;
• Katrs eritrocīts dzīvo 60-120 dienas
• 23 sekundēs apceļo organismu( veic vienu apli
asinsritē);
Eritrocīti
• Hemoglobīns viegli saista ogļskābo gāzi (CO2),
un skābekli (O2) un viegli tas arī atdod.
• Viens eritrocīts var piesaistīt 1 000 000
skābekļa molekulu.
• Tāpēc hemoglobīna līdz ar to eritrocītu
funkcija ir transportfunkcija
• Tvana gāze CO ļoti cieši saistās ar hemoglobīnu
un cilvēks guļot tvana gāzē var iet bojā.
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
Leikocīti
•
•
•
•
•

Bezkrāsainas šūnas ar kodolu;
1 m3 ir 4-8 tūkstoši leikocītu;
Dzīves ilgums ir tikai 2-4 dienas;
Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija;
Mirušie leikocīti, kas zaudē cīņā ar mikrobiem
veido strutas;
• Spēja norīt svešķermeni – fagocitoze;
• Fagocīti – leikocīti kas aprij mikrobus un mirušās
šūnas;
http://www.youtube.com/watch?v=cwputi8wE7w&feature=related
Trombocīti
• Nav šūnas, tie ir no šūnām atrāvušās
citoplazmas piciņas;
• 1m3 – 200-300 tūkstoši;
• Dzīvo dažas dienas;
• Funkcija – asinsreces nodrošināšana;
• Saskaroties ar nelīdzenu virsmu, bojājuma
gadījumā, atbrīvojas vielas, kas sašaurina
asinsvadus.
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
Imunitāte
• Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret
slimību mikrobiem vai noteiktām indēm;
• Organismā imunitāti veido antivielas jeb
pretvielas (globulīni), izstrādā limfocīti
• Limfocīti ir īpaši audz limfmezglos;
• Pretvielas veidojas, kad limfocīti ir saskārušies
ar limfocītiem;
• Visu dēļ kā, veidojas pretvielas apzīmē ar
vārdu antigēns.
Imunitāte var būt iedzimta vai iegūta
Imunitāte
Iedzimtā

Iegūtā
Dabiski iegūtā
Aktīvā

Pasīvā

Mākslīgi iegūtā
Aktīvā

Pasīvā
Iedzimtā imunitāte
• Šo imunitātes veidu nodrošina iedzimtās
īpatnība;
• Piemēram, cilvēki neslimo ar dzīvnieku
slimībām un otrādi;
Iegūtā imunitāte
• Imunitāte kas rodas dzīves laikā, tā var tikt
iegūta dabiski vai mākslīgi;
• Dabiski un mākslīgi iegūtā var būt aktīva vai
pasīva;
Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte
• Rodas tad, ja organisms izslimo kādu lipīgu
slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret
šīs slimības mikrobiem.
• Parasti saglabājas visu mūžu;
Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte
• Rodas kad grūtniece pārslimo slimību un savas
antivielas caur placentu nodot pēcnācējam, kā
rezultātā bērns neslimos ar šo slimību.
Mākslīgi iegūtā imunitāte
• Var būt aktīva vai pasīva;

• Aktīva – cilvēkam iepotē poti, kas ir slimības
izraisītājs mazā koncentrācijā, un cilvēks bez
komplikācijām pārslimo;
• Pasīva – kad cilvēkam ievada serumu, cita
organisma asins plazma bez fibrinogēna un ar
abtivielām.
Asiņošanas apstādināšanās mehānisms
• Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi;
• Divi mehānismi:
• 1.) ja asiņo sīkie asinsvadi –kapilāri, kuros ir
zems spiediens un maza asiņu plūsma, tad
asins vadi sašaurinās un trombocīti pielīp pie
bojātās asinsvadu virsmas un salīp piciņās un
aizsprosto bojājumu un asiņošana apstājas.
Asiņošanas apstādināšanās mehānisms
• Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi;
• Divi mehānismi:
• 2.) ja bojāti lielāki asinsvadi – fibrinogēns
veidojas par fibrīna pavedieniem, to fibrīna
veidojas tīkls kurā saķeras asinsķermenīši;
• Rodas asiņu receklis jeb trombs, kas nosedz
bojājumu
http://www.youtube.com/watch?v=--bZUeb83uU
http://www.youtube.com/watch?v=9QVTHDM90io&feature=related
Slimība
• Iedzimta ģenētiska slimība – hemofīlija,
• Slimniekiem vispār nesarec asinis;
• Sarecēšana ir organisma aizsargreakcija.
Asiņu pārliešana
• Jau izsenis cilvēki mēģināja pārliet asinis, taču
bieži tas nogalināja, bet dažreiz izglāba
dzīvību;
• Līdz 20 gs. neviens tam nesaprata
likumsakarību;
• Atklāja ka asinīm ir savas iedzimtās īpašības,
ko var iedalīt 4 grupās – 4 asinsgrupas;
Asinsgrupas
• Eritrocītos ir divējādas salipināmās vielas jeb
aglutinogēni, ko apzīmē ar burtu A un B;
• Bet plazmā ir divējādi salipinošās vielas
(aglutinini) α un ϐ;
• Ja A salipināmā viela sastopas ar α salipinošo
vielu, rodas salipšana jeb aglutinācija pāris.
• Eritrocīti salīp piciņās un izveidos trombi, kas
pārtrauc asinsteci un organisms mirts.
Asinsgrupas
nosaukums

Salipināmās vielas
(aglutinogēni)
eritrocītos

Salipinošās vielas
(aglutinini) plazmā

0 (I)
A (II)
B (III)
AB (IV)

nav
A
B
AB

αϐ
ϐ
α
nav

• Asins ziedotājs – donors;
• Pārliet drīkst vienādas asins grupas un???
Rēzus faktors
• Bez A un B salipināmajām vielām jeb
aglutinogēniem 85% cilvēkku eritrocītos ir vēl
kāds aglutinogēns – rēzus faktors.
• Cilvēkus kuriem ir rēzus fakktors sauc par
rēzus pozitīviem, tiem kuriem nav par rēzus
negatīviem.
Rēzus faktors
• Rēzus faktors no A un B aglutinogēniem
atšķiras ar to, ka asins plazma nav tam
atbilstošā aglutinīnu.
• Taču eritrocīti salīp, ja sajauc asinis ar
pretējiem rēzus faktoriem.

• Rēzus negatīvām sievietēm ir bīstami
grūtniecības laikā!

More Related Content

What's hot

1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
Andris Ziemelis
 
11 25 asinis
11 25 asinis11 25 asinis
11 25 asinis
Daina Birkenbauma
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimi
biologija_11klase
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
Daina Birkenbauma
 
11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana
Daina Birkenbauma
 
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
Daina Birkenbauma
 
10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas
Daina Birkenbauma
 
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiemAnatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Andris-Ziemelis
 
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanasB 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
Daina Birkenbauma
 
10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve
Daina Birkenbauma
 
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosintezeB 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
Daina Birkenbauma
 
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9klBalsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Inese
 
B 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojumsB 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojums
Daina Birkenbauma
 
11 32 regulacija
11 32 regulacija11 32 regulacija
11 32 regulacija
Daina Birkenbauma
 
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
Daina Birkenbauma
 
Ķīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumiĶīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumi
Andris Ziemelis
 
Lipīdi
LipīdiLipīdi
Lipīdi
Uzdevumi.lv
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
Daina Birkenbauma
 

What's hot (20)

Dzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmijaDzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmija
 
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
 
11 25 asinis
11 25 asinis11 25 asinis
11 25 asinis
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimi
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
šūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijasšūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijas
 
11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana
 
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
 
10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas
 
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiemAnatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
 
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanasB 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
 
10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve10 28 sjuunu_uzbuve
10 28 sjuunu_uzbuve
 
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosintezeB 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
 
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9klBalsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
 
B 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojumsB 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojums
 
11 32 regulacija
11 32 regulacija11 32 regulacija
11 32 regulacija
 
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
 
Ķīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumiĶīmisko reakciju vienādojumi
Ķīmisko reakciju vienādojumi
 
Lipīdi
LipīdiLipīdi
Lipīdi
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
 

Similar to asinsrites un limfrites orgānu sistēmas

4.1.1. teorija.doc
4.1.1. teorija.doc4.1.1. teorija.doc
4.1.1. teorija.doc
LeldeBrice
 
16 aprilis daina zvirgzdiņa
16 aprilis   daina zvirgzdiņa16 aprilis   daina zvirgzdiņa
16 aprilis daina zvirgzdiņa
Igor Kolosov
 
Trombembolijas
TrombembolijasTrombembolijas
Trombembolijas
mardaiga
 
Elektrotrauma
ElektrotraumaElektrotrauma
Elektrotrauma
TunO pulciņš
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Andris-Ziemelis
 

Similar to asinsrites un limfrites orgānu sistēmas (8)

4.1.1. teorija.doc
4.1.1. teorija.doc4.1.1. teorija.doc
4.1.1. teorija.doc
 
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
 
16 aprilis daina zvirgzdiņa
16 aprilis   daina zvirgzdiņa16 aprilis   daina zvirgzdiņa
16 aprilis daina zvirgzdiņa
 
DIC syndrome
DIC syndromeDIC syndrome
DIC syndrome
 
Trombembolijas
TrombembolijasTrombembolijas
Trombembolijas
 
Sunas membrana
Sunas membranaSunas membrana
Sunas membrana
 
Elektrotrauma
ElektrotraumaElektrotrauma
Elektrotrauma
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
 

asinsrites un limfrites orgānu sistēmas

  • 1. Asinsrites un limfrites orgānu sistēma
  • 2. Asinsrites orgānu sistēma • Sastāv no: – Asinīm; – Asinvadiem (noslēgta asinrites sistēma), – Asinrades orgāniem, – Centrālā orgāna - sirds
  • 3. Asinis • Asinis ir šķidri saistaudi, kuru galvenā masa patstāvīgi kustas; • Pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri asiņu; • Sastāv no šķidrās daļas un asinsķermenīšiem;
  • 4. Asiņu šķidrā daļa • Sauc par asiņu plazmu; • Iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskajām un organiskajām vielām.
  • 5. Plazmas sastāvs • Neorganiskās vielas: – Ūdens; – Sāļi (īpaši vārāmā sāls NaCl) koncentrācija 0,9% NaCl šķīdums ūdenī (fizioloģiskais šķīdums); – Uz 1 l ūdens izšķīdina 9 g NaCl + 0,1 g KCl + 0,2g CaCl + 0,2 g dzeramās sodas. – Ja cilvēks zaudējis daudz šķidruma, vai asinīs ir liela kaitīgo vielu koncentrācija, asinīs ievada fizioloģisko šķīdumu.
  • 6. Plazmas sastāvs • Organiskās vielas ( piemēram, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti); – Albumīni – nodrošina asiņu osmotisko spiedienu, kas aiztur ūdeni, jo to trūks audos veidojas tūskas; – Globulīni – ir pretvielas, kas veicina cīņu pret mikrobiem; – Fibrinogēns – vajadzīgs asinsrecei, pasargā no noasiņošanas. – Ja no plazmas atdala figrinogēnu, tad paliek serums, kas nesarec, ar visām antivielām un «labumiem».
  • 7. Asinsķermenīši • Jeb formelementi; – Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši; – Leikocīti jeb baltie asins ķermenīši; – Trombocīti jeb asiņu plātnītes
  • 8. Eritrocīti • Nav kodola, ieliektas šūnas; • 1 m3 vīriešiem– 4-5 milj., sievietēm 3,5-4,5 milj. • 5 Litros ir apmēram 25 triljoni eritrocītu; • Katrs eritrocīts dzīvo 60-120 dienas • 23 sekundēs apceļo organismu( veic vienu apli asinsritē);
  • 9. Eritrocīti • Hemoglobīns viegli saista ogļskābo gāzi (CO2), un skābekli (O2) un viegli tas arī atdod. • Viens eritrocīts var piesaistīt 1 000 000 skābekļa molekulu. • Tāpēc hemoglobīna līdz ar to eritrocītu funkcija ir transportfunkcija • Tvana gāze CO ļoti cieši saistās ar hemoglobīnu un cilvēks guļot tvana gāzē var iet bojā.
  • 11. Leikocīti • • • • • Bezkrāsainas šūnas ar kodolu; 1 m3 ir 4-8 tūkstoši leikocītu; Dzīves ilgums ir tikai 2-4 dienas; Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija; Mirušie leikocīti, kas zaudē cīņā ar mikrobiem veido strutas; • Spēja norīt svešķermeni – fagocitoze; • Fagocīti – leikocīti kas aprij mikrobus un mirušās šūnas;
  • 13. Trombocīti • Nav šūnas, tie ir no šūnām atrāvušās citoplazmas piciņas; • 1m3 – 200-300 tūkstoši; • Dzīvo dažas dienas; • Funkcija – asinsreces nodrošināšana; • Saskaroties ar nelīdzenu virsmu, bojājuma gadījumā, atbrīvojas vielas, kas sašaurina asinsvadus.
  • 15. Imunitāte • Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību mikrobiem vai noteiktām indēm; • Organismā imunitāti veido antivielas jeb pretvielas (globulīni), izstrādā limfocīti • Limfocīti ir īpaši audz limfmezglos; • Pretvielas veidojas, kad limfocīti ir saskārušies ar limfocītiem; • Visu dēļ kā, veidojas pretvielas apzīmē ar vārdu antigēns.
  • 16. Imunitāte var būt iedzimta vai iegūta Imunitāte Iedzimtā Iegūtā Dabiski iegūtā Aktīvā Pasīvā Mākslīgi iegūtā Aktīvā Pasīvā
  • 17. Iedzimtā imunitāte • Šo imunitātes veidu nodrošina iedzimtās īpatnība; • Piemēram, cilvēki neslimo ar dzīvnieku slimībām un otrādi;
  • 18. Iegūtā imunitāte • Imunitāte kas rodas dzīves laikā, tā var tikt iegūta dabiski vai mākslīgi; • Dabiski un mākslīgi iegūtā var būt aktīva vai pasīva;
  • 19. Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte • Rodas tad, ja organisms izslimo kādu lipīgu slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret šīs slimības mikrobiem. • Parasti saglabājas visu mūžu;
  • 20. Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte • Rodas kad grūtniece pārslimo slimību un savas antivielas caur placentu nodot pēcnācējam, kā rezultātā bērns neslimos ar šo slimību.
  • 21. Mākslīgi iegūtā imunitāte • Var būt aktīva vai pasīva; • Aktīva – cilvēkam iepotē poti, kas ir slimības izraisītājs mazā koncentrācijā, un cilvēks bez komplikācijām pārslimo; • Pasīva – kad cilvēkam ievada serumu, cita organisma asins plazma bez fibrinogēna un ar abtivielām.
  • 22. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 1.) ja asiņo sīkie asinsvadi –kapilāri, kuros ir zems spiediens un maza asiņu plūsma, tad asins vadi sašaurinās un trombocīti pielīp pie bojātās asinsvadu virsmas un salīp piciņās un aizsprosto bojājumu un asiņošana apstājas.
  • 23. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 2.) ja bojāti lielāki asinsvadi – fibrinogēns veidojas par fibrīna pavedieniem, to fibrīna veidojas tīkls kurā saķeras asinsķermenīši; • Rodas asiņu receklis jeb trombs, kas nosedz bojājumu
  • 26. Slimība • Iedzimta ģenētiska slimība – hemofīlija, • Slimniekiem vispār nesarec asinis; • Sarecēšana ir organisma aizsargreakcija.
  • 27. Asiņu pārliešana • Jau izsenis cilvēki mēģināja pārliet asinis, taču bieži tas nogalināja, bet dažreiz izglāba dzīvību; • Līdz 20 gs. neviens tam nesaprata likumsakarību; • Atklāja ka asinīm ir savas iedzimtās īpašības, ko var iedalīt 4 grupās – 4 asinsgrupas;
  • 28. Asinsgrupas • Eritrocītos ir divējādas salipināmās vielas jeb aglutinogēni, ko apzīmē ar burtu A un B; • Bet plazmā ir divējādi salipinošās vielas (aglutinini) α un ϐ; • Ja A salipināmā viela sastopas ar α salipinošo vielu, rodas salipšana jeb aglutinācija pāris. • Eritrocīti salīp piciņās un izveidos trombi, kas pārtrauc asinsteci un organisms mirts.
  • 29. Asinsgrupas nosaukums Salipināmās vielas (aglutinogēni) eritrocītos Salipinošās vielas (aglutinini) plazmā 0 (I) A (II) B (III) AB (IV) nav A B AB αϐ ϐ α nav • Asins ziedotājs – donors; • Pārliet drīkst vienādas asins grupas un???
  • 30. Rēzus faktors • Bez A un B salipināmajām vielām jeb aglutinogēniem 85% cilvēkku eritrocītos ir vēl kāds aglutinogēns – rēzus faktors. • Cilvēkus kuriem ir rēzus fakktors sauc par rēzus pozitīviem, tiem kuriem nav par rēzus negatīviem.
  • 31. Rēzus faktors • Rēzus faktors no A un B aglutinogēniem atšķiras ar to, ka asins plazma nav tam atbilstošā aglutinīnu. • Taču eritrocīti salīp, ja sajauc asinis ar pretējiem rēzus faktoriem. • Rēzus negatīvām sievietēm ir bīstami grūtniecības laikā!