Patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas novirzes noved pie sirds nespējas sūknēt asinis ar ātrumu, kas atbilstu metabolizējošo audu prasībām.

1. Hroniska
sirds
mazspēja

2. Definīcija
Patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas
novirzes noved pie sirds nespējas sūknēt asinis ar
ātrumu, kas atbilstu metabolizējošo audu prasībām.

3. Pasaulē ir
aptuveni 20
miljoni HSM
slimnieku
ASV ikgadējais
pieaugums ir
550 000
slimnieki
65-74 g. – 50%
75-79 g. – 55%
80-84 g. – 59%
>85 g. – 70%
Vīriešu mirstība ir
par 25% augstāka
nekā sieviešu
Pēc 65 g. v.
biežākais
hospitalizācijas
iemesls ir HSM
Vecuma grupā
pēc 75 g. ir vidēji
40 jauni HSM
slimnieki gadā uz
1 000 populācijas
ASV ir 7,5
miljoni HSM
slimnieku
No 1 000 cilvēkiem 5 ir
slimi

4. Iedalījums
Akūta un hroniska SM
Sistoliska un diastoliska SM
Sistoliska – traucētas miokarda saraušanās spējas 80%
Diastoliska – traucēta miokarda atslābšana diastolē 20%

5. Iedalījums
Labās un kreisās
puses SM
Kreisā kambara
mazspēja – sastrēgums
mazajā asinsrites lokā
Labā kambara mazspēja
– sastrēgums lielajā
asinsrites lokā

6. Ņujorkas sirds
asociācijas klasifikācija
NYHA
I FK Nav ierobežojumu: parasta fiziska slodze
nerada nogurumu, aizdusu vai sirdsklauves.
II FK Nelieli fiziskās aktivitātes ierobežojumi:
komforts miera stāvoklī, bet parasta aktivitate
izraisa
nogurumu, sirdskaluves vai aizdusu.

7. Ņujorkas sirds
asociācijas klasifikācija
NYHA
III FK Ievērojami fiziskās aktivitates ierobežojumi:
komforts miera stāvoklī, bet simptomi parādās pie
mazākām kā parastām aktivitātēm.
IV FK Nespēja veikt nekādu fizisku darbību bez
diskomforta: sirds mazspējas simptomi ir pat miera
stāvoklī,
un diskomforts pieaug no katras fiziskas darbības.
Viegla SM I FK Mērena SM II FK Smaga SM III-IV FK

8. Etioloģija
• Koronāro artēriju slimības 50 %
• Hipertensija 20%
• Kardiomiopātija (dilatācija, hipertrofija) 10%
• Sirds vārstuļu slimības 10%
• Infiltrācija (iekaisuma produkti, amiloīds, Fe)
• Infekcijas
(vīrusu miokardīts, reimatoīdais miokardīts, sepse)
• Toksīni (alkohols)
• Endokrīnie traucējumi
(miksidēma, akromegālija, tireotoksikoze, feohromocitoma)
• Radiācija (radioterapija)
• Zāļu lietošanā (Doxorubicin)

10. Etioloģija
• Ar uzturu saistītās saslimšanas (beri-beri, kvašiorkors)
• Iedzimtās slimības (Fabrī slimība, Frīdreiha ataksija)
• Hipersensitivitāte (anafilaktiskais šoks)
• Sirds transplantāta tremes
• Ilgstoša tahikardija
• Kolagenozes (asinsvadu slimības)
• Citi iemesli (traumas)

12. HSM klīnika
Elpas trūkums
• Dyspnoe
• Ortopnoe
• Kardiālā astma – nakts dyspnoe (un/vai klepus)
Hemoptoe – asinsspļaušana
Klepus
Nogurums, vājums, samazināta fiz. slodzes panesamība
Tūskas (potīšu)
Sirdsklauves
Anoreksija
Meteorisms
Smaguma sajūta labā paribē

13. HSM klīnika
Salšana
Oligūrija, niktūrija
Nespecifiski CNS simptomi
(hroniska hipoksiska smadzeņu išēmija)
• Atmiņas pasliktināšanās
• Vājākas koncentrēšanās spējas
• Galvassāpes
• Bezmiegs
• Nemiers, apjukums
Depresija

14. Simptomi
• Nogurums
• Centrāla cianoze
• Tūskas
• Elpas trūkums
• Sausais klepus naktī
• Pulsus alternans
• Galopa ritms
• Sirdsklauves
• Stenokardija
• Sistēmiskā embolija
• Reibonis
• “Svinu” sajūta kājās
• Svara zudums
• Muskuļu atrofija
KK mazspēja

15. Simptomi
• Perifēras tūskas
• Vēdera uzpūšana (ascīts)
• Epistaksis
• Hidrotorakss
• Hidroperikards
• Niktūrija, oligūrija
• Varikozas vēnas pulsācija
• Hepatomegālija
• Aknu sāpes
• Sejas un kakla pulsācijas
• Gastrointestinālas sūdzības
LK mazspēja

16. Izmeklēšana
Inspekcija
Pacienta gaita
Poza gultā
(spilvenu skaits, pacelts galvgalis)

17. Izmeklēšana
Inspekcija
Cianoze Cyanosis
Centrālā –
vaigi, aukslējas, mēle, redzamā
s gļotādas.
Perifērā (akrocianoze) –
lūpu, deguna, pirkstu galu
cianoze.
Bāla āda

18. Izmeklēšana
Inspekcija
Pildītas jugulārās
kakla vēnas
Kakla vēnu pulsācija

19. Izmeklēšana
Inspekcija
Barojums
Kardiāla kaheksija

20. Izmeklēšana
Inspekcija
Dzelte
Tūskas

21. Izmeklēšana
Palpācija
Āda (pirksti, deguns, ausis)
Vēsa, nereti mikla
Pulss
Maza pildījuma, ātrs (atkarīgs no etioloģijas), diegveidīgs
• Pulsus alternans
• Ictus cordis novirzīts pa kreisi (KK dilatācija)
Vēdera palpācija
• Hepatomegālija
• Ascīts
Tūskas (Oedema)
Parādās vai pieaug dienas
otrā pusē
Simetriskums

22. Izmeklēšana
Anasarca – visa ķermeņa
masīva tūska. Parasti to pavada
arī šķidruma izsvīdums
(transudācija) parietālos
dobumos:
• Hydrothorax – pleirālā telpā
(parasti vispirms labā pusē)
• Hydropericardum – perikardā
• Ascites – peritoneālā telpā

23. Izmeklēšana
Perkusija
Sirds robežas
Plaušu perkusija
(Hidrotorakss)
Aknu perkusija
(Hepatomegālija)
Ascīts

24. Izmeklēšana
Sirds auskultācija
Galopa ritms
3. tonis (KK sistoliska disfunkcija)
4. tonis (diastoliska disfunkcija)
• Toņi klusi – hidroperikards
• Toņi dobji – hipokontraktilitāte
Relatīva mitrāla un/vai trikuspidāla
nepietiekamība (sistoliskais troksnis)
Sirdskaite

25. Izmeklēšana
Plaušu auskultācija
Novājināta vezikulāra elpošana – hidrotorakss
Trokšņi
• Krepitācija bazālos rajonos ieelpā (dx>sin)
• Mitri sīkburbuļu trokšņi smagos gadījumos
• Retāk - sastrēguma izraisīta bronhu tūska rada
obstrukciju un sausus trokšņus izelpā, kas
atgādina bronhiālo astmu.

26. Izmeklēšana
• Asinsspiediens
• EKG
• EhoKG
• Krūšu kurvja rentgenogramma
• Nātrijurētiskais peptīds B
• Pilna asins aina
• Asins bioķīmija
• Papildizmeklējumi atkarībā no etioloģijas
o Vairogdziedzera hormoni
o Veloergometrija
o Koronarogrāfija
o Miokarda biopsija

27. Asinsspiediens

28. EKG
Vai sirds nav paplašināts
Sirdsdarbības ritms
Miokarda infarkts

29. EhoKG
Sirds muskuļa
biezums
Sirds kambara
lielums
Sirds sūknēšanas
spējas
Sirds vārstuļu
darbība
Cik liela frakcija tiek
izgrūsta no sirdi ar
katru kontrākciju

31. Krūšu kurvja rentgenogramma
Izmērs
Konfigurācija
Šķidrums plaušās

33. Angiogrāfija
Nosprostotie
asinsvādi
KK un LK izmērs un
forma

34. Nātrijurētiskais peptīds BNP
Hormonu izdala kardiomiocīti.
BNP ir spēcīgs vazodilatators.
Sintezējas, reaģējot uz paaugstinātu
asinsspiedienu:
o Atria vazodilatācija
o β-adrenoreceptoru stimulēšana
o Hypernatremia, paaugstināts
nātrija līmenis asinīs
o Angiotenzīns-II
o Endotelīns
Samazina ūdens un nātrija koncentrāciju
asinīs.
BNP ir pretējais renīna-angiotenzīna
sistēmas (RAAS) efekts.
Ar HSM parasti ir
augsts BNP
līmenis.

35. Asins bioķīmija
Ir jāveic daudz asins
analīzes, lai diagnosticētu
HSM. Pateicoties asins analīzem
varam konstatēt, kā darbojas
nieres, aknas vai ir pareizais
līdzsvars starp svarīgu ķīmisko vielu
organismā.

36. MUGA skenēšana
Asins plūsmu caur
sirdi
Cik labi miokards ir
apasīņots
Cik labi strādā sirds
kameras
Vai ir bojāts miokards

38. Exercise Stress Test
Kāda fiziska slodze
rada nogurumu, aizdusu
vai sirdsklauves.
Noteikt HSM FK

39. “Pre” letālāis
stāvoklīs
Zems Na līmenis
Plašs QRS EKG
Augsts noradrenalīna līmenis
Zema KK izsviedes frakcija
Augsts BNP līmeņis > 300 pg/ml
Kaheksija (kardiāla)

40. Pirmais mehānisms:
Franka-Stārlinga likums - jo lielāks ir sirds kameru
pildījums diastolē, jo lielāks asiņu tilpums un ar
lielāku spēku tiks izgrūsts sekojošajā sistolē.
Otrais mehānisms:
Miokarda hipertrofija
Trešais mehānisms:
Simpātiskās nervu sistēmas
aktivizēšana
(baroreceptori), humorāla
regulācija.
Sirdsdarbības regulācija

41. RAAS

42. KKSRAAS
Sy

44. Medikamentoza
TerapijaAngiotenzīna konvertējošā
enzīma (AKE) inhibīcija
Vazodilatācija
Cirkulējošā asins apjoma samazināšanās
Palielinā slāpekļa oksīda (NO) sekrēciju
Samazinā endotelīna sekrēciju
Pasargā kambarus no
hipertrofijas un dilatācijas

46. Angiotenzīna receptoru
(AT1) antagonisti Terapija
Medikamentoza
Bloķē simpātiskso vazokonstrikciju
Vazodilatācija
Cirkulējošā asins apjoma
samazināšanās

47. Terapija
Medikamentoza
Diurētiki
Samazinā cirkulācijas asins
apjomu
Samazinā perifēras tūskas

48. Terapija
Medikamentoza
Sirds glikozīdi
b-adrenoreceptoru blokatori
Aldosterona antagonisti

49. Donora sirds transplantācija
(IV FK)
Transplantācija
Terapija

50. Koronāro artēriju
šuntēšana
Sirds vārstuļu
transplantācija
Aneirismas operēšana
Transplantācija
Terapija

51. Paldies par uzmanību
Mihails Pavlovičs LUMF 5. gr