1. Bioloģija 9. klaseiCilvēka anatomija, fizioloģija, higiēnaKontakti: andris_ziemelis@inbox.lv

2. 2. tēma: Orgāni un orgānu sistēmas(1st.)

3. OrgānsNo šūnām veidojas audi, no audiem – orgāni, no orgāniem – orgānu sistēmas, no orgānu sistēmām – organisms;Orgāns ir organisma daļa ar speciālu funkciju un noteiktu formu;Piemērs, sirds, aknas, nieres;

4. Orgānu sistēmasIr pēc uzbūves dažādi orgāni, kurus apvieno kopējā funkcija;Piemēram, mēle, zobi, kuņģis piedalās gremošanas procesā;

5. Orgānu sistēmas cilvēka organismāBalsta un kustību orgānu sistēma;Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas;Elpošanas orgānu sistēmas;Gremošanas orgānu sistēmasIzvadorgānu sistēma;Segaudu orgānu sistēmas;Dzimumorgānu sistēmas;Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas;Nervu sistēma;Maņu orgānu sistēmas.

6. Asinsrite un nervu sistēma saista visas orgānu sistēmas nedalāmā vienībā

7. Balsta un kustību orgānu sistēma;Veido skelets un muskuļiSkelets sastāv no kauliem, skrimšļiem un saitēm;Skelets ir ķermeņa balsts un sviru sistēma;Muskuļi kustina kaulus, tā veidojas kustības

8. Asinsrites un limfrites orgānu sistēmasBarības vielas un skābekli piegādā asinis;Vielmaiņas galaproduktus aizvada asinis;Asinsrites sistēmā ietilpst asinis, asinsrites orgāni, un noslēgta asinsrites sistēma ar centrālo orgānu – sirdi;Limfrites orgānu sistēmā ietilps limfvadi, limfmezgli, Limfrite plūst no orgāniem uz asinsrites sistēmu;Asinsrites un limfrites orgānu sistēma veic barošanas funkciju, apvieno visus kermeņa orgānus

9. Elpošanas orgānu sistēmasSastāv no elpceļiem un plaušām;Elpvadiem ir nesaplokoša siena un skropstiņepitēlijs;Plaušās notiek skābekļa uzņemšana, tālāk skābekli transportē asinis un plaušās tiek izelpota ogļskābā gāze, kas radusies organismā;

10. Gremošanas orgānu sistēmasTā ir 10 metrus gara izlocīta caurule, kas sākas ar muti un beidzas ar anālo atveri;Šajā sistēmā notiek barības sasmalcināšana, ķīmiskā pārstrāde, uzsūkšanās un izdalīšana

11. Izvadorgānu sistēmaTiek izdalītas indīgas organismam nevajadzīgas vielmaiņas galaprodukti;Izvadorgānu sistēmā ietiplst;Urīnorgānu sistēma (nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls;Adā (sviedri ar sāļiem;Plaušas (izelpojot gāzes);Gremošanas orgānu sistēma (fekālijas)

12. Segaudu orgānu sistēmasVeido āda un gļotādaŠī sistēma atdala organisma iekšējo vidi no ārējās vides un pasargā no izžūšanas, krasām temperatūras svārstībām, mikrobiem u.c.

13. Dzimumorgānu sistēmasIzšķir iekšējos un ārējos dzimumorgānus, galvenie abu dzimumu orgāni ir dzimumorgāniSievietes: iekšējie: olnīcas, olvadi, dzemde, makstsĀrējie: mazās un lielās kaunumu lūpas, kuteklis, maksts priekštelpa, un krūšu dziedzeriVīrieši:Iekšējie: sēklinieki u.c.Ārējie: dzimumloceklis

14. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmasIekšējās sekrēcijas jeb endokrīnie dziedzeri ir dziedzeri, kuri savas bioloģiski aktīvās vielas – hormonus ievada tieši asinīs;Ietekmē vielmaiņu, augšanu, attīstību, vairošanos;Tie ir piemēram, vairogdziedzeris, epitēlijkermenīši, virsnieres un epifīze;

15. Nervu sistēmaVada un regulē visus dzīvības procesus;Apvieno ķermeņa daļas vienotā organismā un caur maņu orgāniem, saista to ar apkārtējo vidi.

16. Balsta un kustību orgānu sistēma (3. st.)

17. SkeletsIr visi kauli, kopā ar skrimšļiem un saitēm;Balsta un aizsargfunkcija;Samērā viegls – ja ķermeņa svars 70 kg tad skelets sver 8-9 kg, taču ļoti izturīgs;Visizturīgākais ir lielais lielkauls – iztur 1650 kg; ~ 240 kauli

18. Kaulu sastāvsKaulos ir savienotas šķietami divas nesaderīgas īpašības: lokanums un cietība: Lokanums, apmēram kā tikko nocirstam kokam, piedod organiskās vielas;Cietību piedod neorganiskie kalcija sāļi;

19. Lokans kaulsVar iegūt ja kaulu izmērcē vājā skābes šķīdumā, tad minerālvielas izšķīst un kauls kļūst lokans, ka var sasiet mezglā

20. Kauls bez organikasJa izkarsē ugunī, tad organiskās vielas sadeg un paliek minerālvielas, paliek balta masa, kas saglabā kaula formu taču mazākā pieskārienā sabirt putekļos

21. Kaulu uzbūveJebkuram kaulam ir kaula plēve, kaulviela un kaulu smadzenes, ja kauli ir savienoti kustīgi tad galos ir locītava;KaulvielaLocītavaKaulu smadzenesKaula plēve

22. Kaula plēveApņem visu kaulu, izņemot skrimšļa vietu;Nodrošina kaula barošanos;Jaunībā nodrošina arī kaula augšanu resnumā;Kaula plēvē ir daudz nervu, tāpēc sitiens pa apakšstilbu ir sāpīgs

23. KaulvielaJeb kaulaudi ir blīva vai poraina;Ārējā kārta blīva, iekšējā poraina;Garajiem kauliem galos ir poraina kaulviela;Blīvā kaulvielaPorainā kaulviela

24. Kaula smadzenesIr sarkanās vai dzeltenās kaula smadzenesSarkanās kaula smadzenes atrodas porainajā kaulvielā tas ir asinsrades orgāns;Dzeltenās kaulu smadzenes – atrodas garo kaulu dobumos, tās sastāv galvenokārt no taukaudiem;

25. Kaulu augšanaAug apmēram līdz 22-25 gadiem gan resnumā gan garumā;Kaulu augšanu garumā nodrošina skrimšļi kas atrodas kaula augšanas zonā starp kaula ķermeni un galu. Kad kauls ir beidzis augt, augšanas zona pārkaulojas;Kaula augšanu resnumā nodrošina kaula plēve, no kuras šūnām izdalās kaulviela, kas nogulsnējas kaula ārpusē.

26. Kaula formaIzšķir,Garos kaulus;Īsos kaulus;Plakanos kaulus.

27. Garie kauli

28. Īsie kauli

29. Plakanie kauli

30. Kaulu savienojumiIzšķir divu tipu kaulu savienojumus:Pārtrauktie un nepārtrauktie;Nepārtrauktajiem savienojumiem, kustības ir ierobežotas;Pārtrauktie - locītavas

32. Nepārtrauktie kaulu savienojumiVeido blīvie saistaudi, skrimšļaudi vai kaulaudi;Blīvie saistaudi veido šuves galvaskausā un saites;Skrimšļaudi savieno, piemēram, mugurkaula skriemeļu ķermeņus;Kaulaudi savieno galvaskausa šuves vietās, kad cilvēks kļūst vecāks

33. Pārtrauktie savienojumiTās ir locītavas;Iespējamas kustības;Vienam no savienojuma kauliem ir iedobums – locītavas bedrīte;Tai pieguļ otra kaula galviņa;Kaula bedrīte un galviņa ir pārklātas ar gludu skrimšļa kārtiņu;Locītavas kaulus satur izturīgas saites, locītava ir somiņā ar locītavas šķidrumu, kas samazina berzi.

35. Skeleta uzbūveIzšķir trīs daļas:Rumpja skeletsGalvas skeletsLocekļu skelets

36. Rumpja skeletsSastāv no:MugurkaulaRibāmKrūšu kaula

37. MugurkaulsVeido 33-34 skriemeļi:7 kakla skriemeļi12 krūšu skriemeļi5 jostas skriemeļi5 krusta skriemeļi4 vai 5 astes skriemeļiFunkcijas:Atbalsts visam ķermenimAizsargā muguras smadzenesPiedalās kustībās

39. SkriemelisSkriemeļa ķermenim ir loks, starp kuriem veidojas skriemeļu atvere.

40. SkriemelisSkriemeļa atvere

41. Slimīgi mugurkaula izliekumi

43. RibasPie katra krūšu skriemeļa ir pievienots kāds no 12 rību pāriemPirmie 7 pāri ir īstās ribas;Pārējie pieci pāri ir neīstās ribas;11.un 12. ribas pāri nepiestiprinās pie krūšu kaula

44. Krūšu kaulsIr nepāra kauls, pie tā piestiprinās ribu skrimšļi;

45. Krūškurvis

47. Galvas skeletsTo sauc par galvaskausu;Galvaskauss balstās uz pirmā kakla skriemeļa jeb atlanta;Otro kakla skriemeli sauc par grozītāju, jo galvas grozīšana ir iespējama tikai dēļ šī skriemeļa;

50. GalvaskaussIzšķir 2 daļas:Smadzeņu daļaSejas daļa

51. Smadzeņu daļaAtrodas galvaskausa dobums, kurā atrodas galvas smadzenes;Kaulus iedala pāra un nepāra kaulos:Galvenie nepāra kauli: pakauša, pieres un spārnkauls;Pāra kauli: paura un deniņu kauli;Maziem bērniem starp kauliem ir avotiņi – klāj tikai saistaudi;

52. Sejas daļaIetver: deguna dobumu un mutes dobumu;Uz sejas un smadzeņu daļas robežas ir acu dobumi;Sejas daļā ir daudz kaulu, lielākie ir apakšžoklis un augšžoklis, kuru ligzdiņās atrodas zobu saknes;Sejas daļas kauli ir savienoti ar šuvēm, izņemot apakšžokli ar deniņiem savieno locītavas un mēles kauls;

53. Locekļu skeletsIzšķir:Joslas daļa (savieno brīvos locekļus ar rumpi)Brīvie locekļi (rokas un kājas)Kājas , kas pārvieto ķermeni, ar rumpi ir savienotas stingrāk nekā rokas.Kāju kauli garāki un masīvāki nekā roku kauli.

54. Augšējo locekļu skeletsIzšķir – plecu joslu un rokas (jeb augšējos brīvos locekļus);Rokai izšķir – augšdelmu, apakšdelmu un plauksu;Plaukstai ir trīs daļas – plaukstas pamats, delna un pirksti

56. Augšējo locekļu skeletsPlecu joslas skelets:lāpstiņa;atslēgas kauls.Rokas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli);Augšdelms (augšdelma kauls + pleca locītava, viena no viskustīgākajām locītavām;Apakšdelms (spieķa kauls, elkoņa kauls + augšdelms = elkoņa locītava)

57. Augšējo locekļu skeletsPlauksta:Pirksti (sastāv no pirkstu kauliņiem jeb falangām, īkšķim ir 2 falangas, pārējiem – 3)Delna (5 delnas kauli);Plaukstas pamats (8 kauli);

59. Apakšējo locekļu skeletsApakšējiem locekļiem izšķir: iegurņa joslu un kājas (apakšējie brīvie locekļi);Kājai trīs daļas – augšstilbs, apakšstilbs, pēda;Pēda – pēdas pamats + plezna + pirksti.

61. Apakšējo locekļu skeletsIegurņa joslas skelets:Gūžas kauls (veidojas ap 20 dzīvības gadu, saaugot kopā zarnakaulam, sēžas kaulam un kaunuma kaulam);Krustu kauls;Simfīze (skrimšļains veidojums);Lielais iegurnis/robežlīnija/mazais iegurnis;Iegurņa dobums.

62. Apakšējo locekļu skeletsKājas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli);Augšstilbs – augšstilba kauls (garākais cilv.ķermenī);Apakšstilbs – lielais lielakauls un mazais lielakauls;Apakšstilba kauli ar augšstilba kaulu un ceļa kaulu izveido ceļa locītavu, kurā starp kauliem ir pusmēnesveidīgas skrimšļa plāksnītes – meniski.

63. Apakšējo locekļu skeletsPēda:Pamata kauli (7 kauli);Plezna (5 kauli);Pirksti (īkšķim 2 falngas, pārējiem – 3);Balsta funkcija;Visi 26 pēdas kauli izveido velvi – neliels laukums, liela izturība;Ja izzūd velve – rodas plakanā pēda;Labi: staigāšana basām kājām pa mežu, pļavu, akmeņiem;Kājas var sakropļot ar nepiemērotiem apaviem

67. 17. Oktobrī kontroldarbs par SkeletuNākamā tēma: skeleta muskulatūra (3-4 st.)