Download to read offline
Dzemdes mioma
- 1. Dzemdes mioma Andrējs Trivoženkovs MFIV, 13, grupa
- 2. Mioma s. leiomiomas. fibroīds s. fibromiomas s. leiomiofibromas Dzemdes miomas – labdabīgi gludas muskulatūras šūnu jaunveidojumi ar variablu fibrozo audu (kolagēna, proteoglikānu, fibronektīna) daudzumu; Tie ir asi norobežoti, balti, apaļi, cieti mezgli, griezienā tiem ir raksturīga koncentriska struktūra.
- 3. Epidemioloģija • Miomas irvisbiežāk sastopams iegurņa audzējs sievietēm; • 20-40% reproduktīva vecuma sievietēm ir miomas un to attīstības risks pieaug ar vecumu (30- 40 gadi); • Miomas ir 2-3 reizes biežāk sastopamas melnādainām sievietēm; • Melnādainām sievietēm miomas sasniedz lielākus izmērus un ir izteiktāka simptomātika. Vecums Biežums 20-30 4% 30-40 11-18% 40-60 33%
- 4. Etioloģija un riskafaktori Etioloģija nav zināma, pastāv vairākas teorijas. • Ģenētiska – hromosomu lokusi, kas ir asociēti ar miomām (10q24.33, 22q13.1, un 11p15.5.); Mäkinen et al. mutācijas X hromosomas MED12 alēle (kodē mediatoru kompleksu, kas regulē transkripcijas iniciāciju un elongāciju); • Estrogēni – palielinās estrogēna koncentrācija miocītos saistība ar aromatāzes (enzīms, kas androgēnus pārveido estrogēnos) pārmērīgas veidošanās miocītos. Ir pierādīts, ka miomas miocīti satur lielāku daudzumu estrogēnu receptorus α nekā normālie miocīti; Risku samazina Risku palielina > 5 grūtniecībām Vecums ap 40 gadiem Postmenopauze Pozitīva ģimenes anamnēze POK ilgstoša lietošana Nuliparitāte Depo-Provera lietošana Aptaukošanas Arteriālā hipertensija Melna rase • Progesterons – veicina šūnu proliferāciju, ekstracelulārās matrices veidošanos un šūnu hipertrofiju.
- 5. Klasifikācija Pēc lokalizācijas: • Submukozas(10-15%) – starp miomas mezglu un endometriju nav miometrija. Submukozām miomām var attīstīties „kājiņa” (pedunkulārā mioma), tādā veidā tas var aizpildīt visu dzemdes dobumu vai iziet caur dzemdes kakla kanālu; • Intramurālās (60-70%) – miomas mezgls no visām pusēm ir ietverts ar miometriju; • Subserozas (20%) – starp miomas mezglu un dzemdes serozu nav miometrija slānis. Tām var attīstīties „kājiņa”. Subserozas miomas iedala cervikālās un intraligamentārās.
- 6. European Society ofGynecological Endoscopy (ESGE) Submukozas un submukozi-intramurālas miomas klasificē: • 0 pakāpe – miomas lokalizētas dzemdes dobumā; • I pakāpe – >50% no miomas mezgla lokalizēts dzemdes dobumā, leņķis starp mezglu un dzemdes sieniņu ir >90°; • II pakāpe – <50% no miomas mezgla lokalizēts dzemdes dobumā, leņķis starp mezglu un dzemdes sieniņu ir <90°. I 0 II II
- 7. Klīniskās izpausmes • Lielākādaļa miomas mezglu ir asimptomātiskas, simptomi izpaužas tikai 35-50% pacientiem; • Simptomi ar atkarīgi no miomas lokalizācijas, izmēra, deģeneratīviem procesiem (sekundārās pārmaiņas); Asiņošana no dzemdes – saistīta ar submukozām, dažreiz ar intramurālām miomām. • Šo simptomu novēro 30% pacientiem. • Visbiežāk izpaužas ar ilgstošam mēnešreizēm, premenstruāliem spotingiem vai ar ilgstošiem, gaišiem izdalījumiem pēc mēnešreizēm; • Ap 11% no visām patoloģiskām dzemdes asiņošanām izraisa miomas.
- 8. Klīniskās izpausmes Sāpes, saistītasar deģeneratīvām izmaiņām miomas mezglā, infekciju, kompresiju vai ar miometrija kontrakciju; • Patstāvīgas sāpes pie intraligamentāriem mezgliem, miomas išēmijas vai nekrozes; • Krampveida sāpes pie submukozām miomām; • Sāpes dzimumakta laikā pie subserozām miomām, kas lokalizētas dzemdes mugurējā sienā. Spiediena sajūta, palpējams veidojums vēdera lejasdaļā – lielās miomas var radīt smaguma vai pilnuma sajūtas iegurnī, masas sajūtas iegurnī vai arī palpatoras masas sajūta caur vēderu.
- 9. Klīniskās izpausmes Blakusorgānu kompresijassimptomi – balkusorgānu kompresija – urīnsistēmas traucējumi, gremošanas sistēmas traucējumi; Muguras sāpes – sāpes jostas vai krustu apvidu, kas var izstarot pa nervu gaitu; Neauglība un spontāni aborti - aptuveni 27-40% sieviešu ar multiplām miomām ir neauglīgas.
- 10. Diagnostika • Anamnēze (sūdzībasun simptomi); • Vispārēja apskate, apskate per speculum; • Bimanuāla palpācija ; • Laboratorā izmeklēšana (anēmijas diagnosticēšanai); • Abdominālā vai transvagināla ultrasonogrāfija ; • Histerosalpingogrāfija ; • Transvaginālā sonohisterogrāfija; • Magnētiskā rezonanse ; • Invazīvās izmeklēšanas metodes – histeroskopija un histerorezektoskopija, dzemdes dobuma abrāzija.
- 11. Diferenciāldiagnozes Patoloģiska asiņošanu no dzemdes Sāpesvēdera lejasdaļā Veidojums mazajā iegurnī Endometrija hiperplāzija Endometrija polipi Policistisku olnīcu sindroms Onkoloģiskas dzemdes, dzemdes kakla un maksts saslimšanas Koagulopātijas Endokrinopātijas Sistēmiskas saslimšanas Iedzimtām ginekoloģiskām saslimšanām Iegurņa iekaisīgas slimības Endometrioze Adenomioze Olnīcas cistas plīsums vai torsijas Olnīcu vai endometrija vēzis Dzemdes sarkomas Olnīcu cistām Olnīcas fibroma
- 12. Terapija Miomas ārstēšana iratkarībā no daudziem faktoriem: • Pacientes vecuma, • Miomas izmēra un daudzuma (solidāra vai multiplas miomas), • Miomas lokalizācijas, • Vēlmes pēc grūtniecības, • Blakusslimībām, • +/- menopauze. Galvenās ārstēšanas taktikas: pacienta novērošana, medikamentozā ārstēšana, ķirurģiskā ārstēšana (histerektomija un mioektomija), dzemdes artērijas embolizācija, miolize, endometrija ablācija, magnētiskās rezonanses vadīta fokusēta ultrasonogrāfija. Novērošanas taktika, ja miomas mezgls ir < 12.-14. grūtniecības nedēļu un lēni aug; rekomendē veikt ikgadējo apskati un jānovērtē miomas izmērs ar US un simptomi, kas saistītas ar miomu. Ja konstatē miomas mezgla palielināšanos vairāk par 20% 6 mēnešu laikā vai par 6 grūtniecības nedēļām gada laikā – operatīva ārstēšana.
- 13. Medikamentozā ārstēšana Hormonālā terapija: •Gonādotropā hormona atbrīvotāja agonisti – samazina miomas mezgla izmēru un samazina asins zudumu. Biežākās blakusefekti: karstuma viļņi, maksts sausuma, kaulu demineralizācija (lietojot > 6 mēnešiem). • Progestīna saturošā IUS MIRENA – neietekmē miomas izmēru, samazina simptomātiku, mazina menstruālo asiņošanu. • Danazols – sintētiskais steroīds. Mazina miomas izmēru, atvieglo miomas radītos simptomus, aptur mēnešreizes un mazina anēmiju. • Hormonālā perorālā kontracepcija – nesamazina mezgla lielumu, uzlabo hematoloģiskos radītājus. • SERM – samazina miomas lielumu. • SPRM – samazina asiņošanu no dzemdes un miomas izmēru, uzlabo anēmijas radītājus.
- 14. Medikamentozā ārstēšana Nehormonālā terapija: •Aramatāzes inhibitori (lerozols, anastrozols) – kavē androgēnu pārveidošanos estrogēnos. Samazina miomas izmēru, rada blaknes: karstuma viļņus, maksts sausumu, muskuloskeletālās sāpes. • NPL – samazina sāpes, neietekmē asiņošanu. • Traneksamskābe – lieto pie patoloģiskās asiņošanas no dzemdes. • Dopamīna antagonisti – samazina miomas mezglu; • Somatostatīna analogi – samazina miomas izmēru.
- 15. Ķirurģiskā ārstēšana Miomektomija –atsevišķu miomas mezglu izoperēšana sievietēm reproduktīvajā vecumā. Pirms operācijas: 2-3 mēnešus lieto medikamentozo terapiju – samazina miomas lielumu, asiņošanu, infekcijas risku, atvieglo mezgla izņemšanu. Pielieto sekojošas metodes: histerorezektoskopija, abdomināla, laparoskopiska, laparoskopiski asistēta transvagināla miomektomija.
- 16. Ķirurģiskā ārstēšana Histerektomija –pilnīga vai daļēja dzemdes izņemšana; Histerektomija var atvieglot simptomus, dzīves kvalitāti, un psiholoģisko stāvokli sievietēm ar simptomātisku dzemdes miomu; Indikācijas miomas ķirurģiskāki ārstēšanai: Miomas izmērs ir lielāks par 13.-14. grūtniecības nedēļu; Menorāgijas, kas rada dzelzs deficīta anēmiju; Sāpes vai spiediena sajūtu radoša mioma; Ātri augoša mioma; Miomas augšana postmenopauzē; Aizdomas par dzemdes sarkomām; Miomas radīta neauglība; Citu orgānu darbības traucējums, ko rada mioma.
- 17. Citas ārstēšanas metodes •A. uterina embolizācija – rentgenoloģiskā kontrolē veic artērijas embolizācija ar polivinila mikroloditēm. • Miolize - miomas mezgla destrukcija, izmantojot dažādus enerģijas avotus: lāzers, bipolārās adatas, krioterapija. Izmanto, ja ir smaga dzemdes asiņošana, vai submukozs mezgls ir < 3 cm. • Endometrija ablācija – pielietojot dažādus enerģijas avotus, kas noārda dzemdes iekšējo slāni. • Magnētiskās rezonanses vadīta fokusēta ultrasonogrāfija.