Ieguvumi pēc renovācijas D.Rozenšteina (Būvinženieris Nr. 52)

1. 104 105
Ārzemēs Būvinženieris Nr. 52
Ap 70% Latvijas sabiedrības dzīvo daudz-
dzīvokļu ēkās. Nav noslēpums, ka šīs ēkas,
kas celtas pirms 30 un pat 50 gadiem, lie-
lākoties ir tehniski un morāli novecojušas,
turklāt dzīvošana šajās ēkās nav draudzīga
nedz iedzīvotāja maciņam, nedz videi.
Tāpēc cilvēku interese par daudzdzīvokļu
māju energoefektivitātes veicināšanas
atbalsta programmu arvien pieaug. Pro-
gramma sniedz iespēju saņemt grantu jeb
neatmaksājamo finansējumu līdz pat 50%
apmērā no projekta kopējām izmaksām.
Sabiedrības pieaugošo interesi par ēku
energoefektivitāti apliecina AS Attīstības
finanšu institūcijas Altum Energoefekti-
vitātes kompetences daļas vadītājs Aldis
Greķis: «Situācija patlaban ir daudz labāka
nekā pirms vairākiem gadiem, iepriekšējā
plānošanas periodā. Latvijā ir vairākas
paraugpilsētas, piemēram, Valmiera, Lie-
pāja, Jelgava, Ventspils, kur ļoti aktīvi dar-
bojas gan namu apsaimniekotāji, gan paš-
valdības, izglītojot iedzīvotājus jautājumos
par efektīvu energoresursu patēriņu, ēku
renovāciju. Šajās pilsētās iedzīvotāji par
dzīvojamo ēku renovācijas nepieciešamību
Būvinženieris Nr. 52Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Ieguvumi
pēc renovācijas
Dace Rozenšteina
Publicitātes foto
Latvijā ir ap 23 000 renovējamu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Dažas pašvaldī-
bas ir kūtras ēku renovācijas jomā, tikmēr citas izmanto jebkuru iespēju saņemt
līdzfinansējumu un radīt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus dzīves apstākļus. Kon-
kursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016 laureāti labprāt dalās pieredzē.
nav jāpārliecina, sapulcēs viņus interesē
konkrēti jautājumi: cik tas maksās, kā tas
labāk izdarāms?»
Tikmēr lielajās pilsētās – Rīgā, Daugav-
pilī – interese par ēku renovāciju ir ļoti
maza, iedzīvotāji lielākoties ir skeptiski
noskaņoti. Ar ko tas skaidrojams? Kon-
krētas atbildes uz šo jautājumu nav, bet kā
vienu no iemesliem A. Greķis min dzīvokļu
īpašnieku nevēlēšanos saprast, ka viņi ir
ne vien sava dzīvokļa, bet arī visas ēkas
īpašnieki. Viņiem šķiet – ja pašu dzīvoklī
viss ir kārtībā, tad situācija, kad kaimiņu
dzīvoklim tūdaļ nokritīs balkons, nav viņu
problēma. Un ar šādu neieinteresētību ir
ļoti grūti cīnīties.
Siltumenerģijas patēriņš pēc projekta
īstenošanas
Šā gada žūrijas loceklis A. Greķis vērtēja ēku
siltumenerģijas patēriņu. Viņaprāt, laureāti
izcēlās ar zemiem enerģijas patēriņa datiem.
«Iedzīvotāji ir iemācījušies izmantot tehnis-
kās iekārtas (automātiku, termoregulatorus
un tml.) un pielāgot savam dzīves ritmam.
Protams, jāņem vērā, ka ir iedzīvotāji,
kuri īpaši vēlas ietaupīt, apkuri noregulē
uz minimumu, ir dzīvokļu īpašnieki, kuri
vasaras sezonā dzīvokļus izīrē, lai lieki netē-
rētu energoresursus, ziemā apkuri noregulē
uz minimālajiem pieļaujamajiem rādītā-
jiem, tas vairāk attiecas uz pilsētām, kuras
atrodas pie jūras. Vēl viens būtisks aspekts
ir kompleksa renovācijas veikšana – agrāk
ēkas lielākoties tikai siltināja, tagad cilvēki
sapratuši, ka papildus siltināšanai jāmaina
apkures un ūdens apgādes sistēmas, jāveic
ventilācijas sistēmas izbūve,» skaidro
A. Greķis.
Arī SIA Liepājas namu apsaimniekotājs
projektu vadītājs Toms Cīrulis uzskata, ka
labo rezultātu pamatā ir kompleksi veiktie
renovācijas darbi, kā arī Liepājas ēku veik-
smīgie apkures risinājumi.
SIA Valmieras Namsaimnieks valdes
priekšsēdētājs Valdis Jēgers lepojas, ka viņa
pārvaldītajā ēkā Stacijas ielā 21 pēc reno-
vācijas siltumenerģijas ietaupījums ir 59%.
Radiatoriem ir uzstādīti termoregulatori,
kas ļauj iedzīvotājiem pašiem noregulēt
sev nepieciešamo siltumu. Ēka pieslēgta
Lattelecom telemetrijas pakalpojumam,
kas ļauj attālināti vadīt un regulēt apkures
sistēmas darbību. V. Jēgers ar gandarījumu
Daudzdzīvokļu ēka
Stacijas ielā 21, Valmierā
Dorupes ielā 34, Liepājā
Dzintaru ielā 84, Liepājā
Apkures patēriņš,
kWh/m2
gadā
37,41
32,07
33,88
Kopējais siltumenerģijas
patēriņš, kWh/m2
gadā
76,23
75,83
75,49
Karstā ūdens patēriņš,
kWh/m2
gadā
38,82
43,76
41,61
stāsta, kā, apsekojot ēku, konkursa žūrija
uzslavēja izvēlēto ventilācijas risinājumu –
virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta
turbīnas deflektori, kas vēja ietekmē rada
vilkmes efektu.
Savukārt Gatis Deņisovs, SIA Balts un
melns (dzīvojamās mājas Stacijas ielā
21 projekta izstrādātājs) valdes loceklis,
uzskata, ka ēkas veiksmes stāsts balstās uz
profesionālu komandu, proti šajā projektā
satikās kompetents pasūtītājs, projektētājs
(autoruzraugs) un būvuzraugs. Līdz ar to
būvniecības procesa uzraudzība bija pro-
duktīva, rezultāts neizpalika.
«Visas ēkas, kas piedalījās konkursā, ir
īpašas, un to iedzīvotājiem un apsaimnie-
kotājiem ir izdevusies sadarbība, no kuras
ieguvēji visvairāk ir viņi paši. Valmierieši
bija parūpējušies par gaisa kvalitāti un
dabiskās ventilācijas sistēmas uzlabo-
jumiem. Liepāja izceļas un pārsteidz ar
energoefektivitātes sasniegumiem. Jelgavu
gribas uzteikt tieši par daudzdzīvokļu
ēku dabiskās ventilācijas sistēmu uzlabo-
šanu – kā šīs jomas līderus ar visilgāko un
labāko pieredzi,» savu viedokli pauž Ilze
Dimdiņa, konkursa Energoefektīvākā ēka
Latvijā žūrijas locekle.
Siltumenerģijas patēriņš pēc projekta īstenošanas

2. 106 107
Ceļš līdz energoefektīvai ēkai
Lai mudinātu namu apsaimniekotājus
izstrādāt kvalitatīvus renovācijas projek-
tus, G. Deņisovs uzsver: «Projekta pasū-
tītājam svarīgi jau sākumā precīzi definēt
darba uzdevumus, lai projektētājs spētu
izstrādāt maksimāli detalizētu projektu,
pēc kā tālāk vadīsies būvnieki un būvuz-
kļūdas izmaksā daudz dārgāk.
Iepirkumos nevar paļauties tikai uz
zemāko piedāvāto cenu kā vienīgo kritēriju
būvnieku izvēlē. Lai sasniegtu vēlamos
rezultātus, nepieciešams rūpīgi izstrādāt
atlases kritērijus, nosakot konkrētas piere-
dzes, atsauksmju un citu būtisku rādītāju
nepieciešamību.»
Būvinženieris Nr. 52Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Energoefektīvāko ēku veiksmes
noslēpums
Lai pamudinātu uz rīcību tos, kuri vēl
tikai šaubās par energoefektivitātes vei-
cināšanas pasākumu nepieciešamību,
aplūkosim šā gada laureātus atjaunoto
daudzdzīvokļu ēku konkurencē.
1. vieta – daudzdzīvokļu ēka Val-
mierā, Stacijas ielā 21
Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 21, Val-
mierā, ekspluatācijā nodota 1983. gadā,
un tās renovācija veikta 2013. gadā.
Ēkas kopējā platība ir 212 m², apkuri-
nāmā platība – 1594,1 m². Ēkai ir pieci
virszemes stāvi, kuros izvietoti 24 dzī-
vokļi, un pagrabstāvs.
2. vieta – daudzdzīvokļu ēka Liepājā,
Dorupes ielā 34
Daudzdzīvokļu māja Dorupes ielā
34, Liepājā, ekspluatācijā nodota
1976. gadā. Ēkai ir pieci virszemes
stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas kopējā
platība ir 7164,8 m², apkurināmā pla-
tība – 4865,1 m². Daudzdzīvokļu mājas
sienas veidotas no gāzbetona paneļiem,
pārsegumi un jumts – no dzelzsbetona
paneļiem.
3. vieta – daudzdzīvokļu ēka Liepājā,
Dzintaru ielā 84
Daudzdzīvokļu māja Dzintaru ielā 84,
Liepājā,ekspluatācijānodota1975. gadā.
Ēkas kopējā platība ir 3411,5 m², apkuri-
nāmā platība – 2434,1 m². Ēkai ir pieci
stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no
gāzbetona paneļiem, pārsegumi – no
dzelzsbetona paneļiem.
Visās ēkās tika veikti kompleksi
renovācijas darbi: norobežojošo kons-
trukciju siltumnoturības uzlabošana
(tostarp logu un durvju nomaiņa, fasā-
des, pagraba, bēniņu un jumta siltinā-
šana), apkures, ūdens un ventilācijas
sistēmu uzlabošana.
raugs. Tāpat pasūtītājam vajadzētu ņemt
vērā, ka labāk vairāk labojumu un preci-
zējumu veikt projekta izstrādes procesā,
nevis būvniecības procesā cīnīties ar jau
pieļautajām kļūdām. Projektēšanas izmak-
sas veido 5–10% no projekta kopējām
izmaksām. Ja sākumā tiek taupīts un radīts
nekvalitatīvs projekts, būvniecības procesā
Stacijas iela 21. māja Valmierā vēl projekta versijā.

3. 108 109
Ārzemēs Būvinženieris Nr. 52
Dorupes iela 34 Liepājā.
Būvinženieris Nr. 52Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Savukārt I. Dimdiņa iesaka namu apsaim-
niekotājiem nekautrēties paslavēt savu vei-
kumu un iesaistīt ēkas iedzīvotājus, lai viņi
ir zinoši par to, kas viņu mājā ir labs, kādā
mājā viņi dzīvo.
Bet ko par dzīvi renovētā ēkā saka paši
mājas iedzīvotāji?
Ināra Specina, dzīvojamās mājas Stacijas
ielā 21 padomes priekšsēdētāja, ar prieku
atzīst, ka rēķini par patērēto siltumener-
ģiju ir kļuvuši ievērojami mazāki, piemē-
ram, viņa par četru istabu dzīvokļa apkuri
ēkā. Protams, ļoti būtisks ir arī dzīvokļa
vērtības pieaugums.
Arī pēc T. Cīruļa domām, iedzīvotājiem
galvenais aspekts ir ievērojama izdevumu
samazināšanās par siltumenerģijas patē-
riņu. Viņaprāt, gaisa kvalitāte un CO2
samazināšanās nav tik būtiska, svarīgs ir
tas, kas skar konkrētā iedzīvotāja maku vai
labsajūtu.
Energoefektivitāte ir daudz kas vairāk
I. Dimdiņa ir pārliecināta, ka energo-
efektīvi domāt var dažādos veidos – gan
taupot uzskaitītos un arī neuzskaitītos
energoresursus saimniecībā, gan plānojot
transporta izmantošanu, gan arī izvēlo-
ties vietējos ražojumus. «Arī savā ģimenē
domājam, kā izlietot savus ienākumus,
lai netērētu lieki, piemēram, pērkam
ekonomiskās spuldzes, traukus mazgā-
jam trauku mašīnā, izvēlamies optimālu
transportu nokļūšanai uz darbu vai kopā
ar bērniem uz skolu un bērnudārzu. Pēc
iespējas ejam ar kājām vai izmantojam
sabiedrisko transportu, ikdienā braucu
ar ekonomisku automašīnu. Noteikti
skaidrojam energoefektivitātes nozīmi
un dažādu risinājumu izvēli bērniem,
piemēram, kāpēc es uz leju biežāk eju pa
kāpnēm, nevis braucu ar liftu. Jo tas ir
tik vienkārši, neprasa papildu laiku, nav
apgrūtinoši un ieekonomē elektrību, tātad
taupa gan naudu, gan dabu.
Domāju, sabiedrība kopumā vēl nav sapra-
tusi ieelpotā gaisa kvalitātes vērtību un
ietekmi uz mūsu veselību, labsajūtu un
darba spējām. Mums taču visiem vajag
gaisu 24 stundas diennaktī, bez brīvdie-
nām! Ceru, ka tuvā nākotnē modīgiem
ēšanas un ūdens dzeršanas ieradumiem
pievienosies arī sabiedrības interese un
izpratne par labas ventilācijas nozīmi
telpās, vienlaikus izvērtējot ekonomiski
pamatotas iespējas nodrošināt siltuma
atguvi no gaisa,» uzsver I. Dimdiņa.
ziemā maksā ap 70 eiro, bet kāda viņas
paziņa tādu pašu summu maksā par vien-
istabas dzīvokļa apkuri nerenovētā mājā.
Tiesa gan, kopējie izdevumi, veicot kredīta
atmaksu par ēkas renovāciju, nav īpaši
samazinājušies, tomēr gandarījums par
skaisto, videi draudzīgo ēku ir liels.
Līdzīgās domās ir Dorupes ielas renovē-
tajā mājā dzīvojošais Arvīds Kleins. Viņš
uzsver, ka lielākais ieguvums ir mazie
apkures rēķini, vienlaikus akcentējot estē-
tisko baudījumu, dzīvojot skaistā, sakoptā