Ar gribasspēku par energoefektīvu ēku
•
0 likes•26 views
Ar gribasspēku par energoefektīvu ēku D.Rozenšteina (Būvinženieris Nr. 54)
Recommended
Recommended
More Related Content
Similar to Ar gribasspēku par energoefektīvu ēku
Similar to Ar gribasspēku par energoefektīvu ēku (17)
More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)
Ar gribasspēku par energoefektīvu ēku
- 1. 150 151 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54 Pēc Ekonomikas ministrijas mājaslapā publiskotajiem datiem, iepriekšējās atbal- sta programmas ietvaros iespēju renovēt dzīvojamās mājas ar ERAF līdzfinansē- jumu Latvijā kopumā izmantojušas 740 daudzdzīvokļu ēkas. Tostarp aktīvākās pašvaldības bijušas Liepāja (110 renovētas ēkas), Valmiera (60) un Ventspils (57). Lai gan nereti nākas dzirdēt, ka, salīdzinot ar citām pašvaldībām, Rīga ir ļoti kūtra ēku energoefektivitātes jomā, pēc renovēto ēku skaita aizvadītajā periodā Rīga ierindojas ceturtajā vietā ar 46 renovētām daudzdzī- vokļu mājām. Protams, jāņem vērā, ka tie ir dati par ēkām, kas renovētas ERAF atbal- sta programmas ietvaros, jo vairākās paš- valdībās, piemēram, Liepājā, Valmierā un Jelgavā, ēkas renovētas, izmantojot arī paš- valdību līdzfinansējumu, pašu iedzīvotāju līdzekļus vai citas atbalsta formas. Ņemot vērā lielo daudzdzīvokļu ēku apjomu Rīgā, līdz šim renovēto namu skaits tiešām ir niecīgs. Mēģināsim noskaidrot, kādi ir gal- venie iemesli Rīgas iedzīvotāju kūtrumam un kā to mainīt, kā arī uzzināsim kādu iedvesmojošu stāstu, kā ar gribasspēka un entuziasma palīdzību iespējams veikt ēkas atjaunošanu (renovāciju) un uzlabot dzīves kvalitāti. Rīgā viss notiek lēnāk Lai noskaidrotu rīdzinieku kūtruma iemeslus, aprunājāmies ar jomas eksper- tiem, kuri ir cieši saistīti ar ēku energoefek- Ar gribasspēku par energoefektīvu Rīgu Dace Rozenšteina Foto: DzīB AB60 valdes priekšsēdētājas Anitas Bērziņas personiskais arhīvs Lai gan ēku energoefektivitātes jomā Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā, jaunā daudz- dzīvokļu māju energoefektivitātes programma ļauj cerēt, ka drīzumā arvien bie- žāk skatieniem pavērsies renovētas energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas un estētiska vide. tivitātes veicināšanu gan šajā, gan iepriek- šējā atbalsta periodā. Attīstības finanšu institūcijas Altum Energoefektivitātes kompetences centra eksperts Mārtiņš Upī- tis par vienu no iemesliem uzskata faktu, ka vienas mājas iedzīvotāji nekomunicē savā starpā, līdz ar to viņiem ir grūtāk vie- noties kopējam lēmumam par ēkas atjau- nošanu. Pēc Upīša domām, šādās mājās arī kopsapulces tiek rīkotas reti, un, sanākot kopā, lielāka uzmanība tiek veltīta iedzīvo- tājiem sasāpējušo jautājumu izklāstīšanai, līdz ar to viņi nav gatavi konstruktīvām sarunām par ēkas atjaunošanu. Tāpēc ēkas virzība atjaunošanai būtu jāsāk ar regulā- rām sapulcēm. «Protams, vēl viens būtisks iemesls ir labās pieredzes trūkums Rīgā. Citās pilsētās, kur renovēto māju īpatsvars ir daudz lielāks, iedzīvotājiem principā vairs nav jāstāsta par renovācijas nepie- ciešamību, viņi paši redz labos piemērus, apzinās ieguvumus, vēršas ar konkrētiem jautājumiem pie pārvaldnieka, ko un kā labāk darīt, lai varētu piedalīties šajā pro- grammā. Būtiski ir arī atrast prasmīgu un atbildīgu projekta vadītāju, kas palīdzēs saga- tavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus dalībai programmā,» stāsta Mārtiņš Upītis. Līdzīgās domās par rīdzinieku zemās aktivitātes iemesliem ir Signe Kajaka, SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāve ar pieredzi vairāk nekā 300 daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas projektu vadīšanā. Vien- laikus viņa uzsver, ka palēnām rīdzinieku
- 2. 152 153 Ārzemēs Būvinženieris Nr. 54 aktivitāte pieaug: «Rīgā dažādu iemeslu dēļ viss notiek lēnāk, taču pagājušā atbalsta perioda beigās, kad programma teju, teju jau bija galā, cilvēki bija kļuvuši ļoti aktīvi. Mums ir virkne projektu, kas tika izstrā- dāti iepriekš, bet netika īstenoti, jo beidzās programmas periods. Patlaban vairāku dzīvojamo māju, kuru kopīpašnieki pie- ņēma lēmumu par dalību jaunajā atbalsta programmā, projektiem tiek precizēta teh- niskā dokumentācija (jo normatīvi un pra- sības ir mainījušās) iesniegšanai Altum.» Savukārt AS Swedbank biznesa klientu apkalpošanas menedžeris Arnis Neimanis, kurš specializējies daudzdzīvokļu māju rekonstrukcijas un renovēšanas finansē- šanā, stāsta, ka problēmas sagādā lēmuma pieņemšanas process, jo mājās ar 70–100 dzīvokļiem panākt 2/3 dzīvokļu īpašnieku piekrišanu ir sarežģīti. Neimanis uzskata, ka lielāku aktivitāti varētu vēlēties arī no namu pārvaldniekiem: «No iedzīvotājiem esam dzirdējuši, ka pārvaldnieks iedzī- votājus nav informējis par iepriekšējo periodu un iespējamo ES fondu atbalstu. Informācija saņemta tikai no plašsaziņas līdzekļiem.» Neimanis prognozē, ka šajā atbalsta periodā, kas ilgs līdz 2023. gadam, rīdzinieku aktivitāte varētu pieaugt, jo pārvaldnieki kļuvuši aktīvāki, arī plašsazi- ņas līdzekļos un iestāžu un banku mājasla- pās pieejama plaša informācija par iespēju saņemt ES fondu līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējām attiecināmām atjau- nošanas izmaksām. Ierobežojumi vai aplami pieņēmumi? Pagājušā gada nogalē RNP kopā ar Altum un Ekonomikas ministriju rīkoja infor- matīvus seminārus rīdziniekiem, stāstot par pieredzi un iespēju iesaistīties jaunajā atbalsta programmā. Šajos semināros nācās secināt, ka iedzīvotāju vidū iesakņo- jušies vairāki stereotipi, kas viņus attur no aktīvākas iesaistīšanās lemšanā par ēkas atjaunošanu. Altum administrētajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, tāpat kā jebkurā citā ES fondu finansētā aktivi- tātē, ir dažādi nosacījumi, kas projektu pieteicējiem jāievēro. Diemžēl iedzīvotāji, līdz galam tos neizprotot, mēdz aplami pieņemt, ka tie ir kārtējie ierobežojumi, lai atsijātu lielu daļu projektu pieteicēju, un, nenoskaidrojot detaļas, atmet ar roku ēkas atjaunošanas iespējām. Piemēram, programmā ir nosacījums, ka ēkas iedzīvo- tāju komunālie parādi nedrīkst būt lielāki par 10% no šo pakalpojumu rēķinu sum- mas pēdējā gada laikā. Tā kā daudzu Rīgas māju komunālo pakalpojumu rēķinos tiek norādīta mājas kopējā parāda summa, kas nereti pārsniedz vairākus tūkstošus eiro, iedzīvotāji automātiski pieņem, ka viņu ēka nevar pieteikties līdzfinansējuma jeb granta saņemšanai. Mārtiņš Upītis atklāj, ka tas nav ierobežojums, bet gan nosacījums, kas kalpo kā rādītājs mājas iedzīvotāju disciplīnai – vai viņi ir gatavi uzņemties saistības un veikt aizņēmuma atmaksu bankai? «Ja mēs kā privātperso- nas aizejam uz banku, arī tiek izvērtēta mūsu kredītvēsture un maksātspēja, un tāpat ir ar mājām,» uzsver Upītis. Arī Signe Kajaka vērš uzmanību uz aplamu šā nosa- cījuma izpratni: «Daudziem šķiet, ka Rīga ir pilsēta ar vislielākajiem parādiem, bet tā nebūt nav. Konsultējot interesentus, šā kri- tērija dēļ man nav nācies atteikt nevienai mājai. Cilvēkus nobiedē skaitlis par ēkas kopējo parādu, kas tiek uzrādīts rēķinos, taču tas nenozīmē, ka šis parāds ir pēdējā gada laikā nesamaksātā summa, šis skaitlis atspoguļo gan aktuālo, gan vēsturisko ēkas parādu. Iespējams, tas ir pat viena konkrēta dzīvokļa īpašuma vairāku gadu garumā uzkrāts parāds, visticamāk, notiek parādu piedziņas darbs. Tāpēc jāsaprot, ka Altum ņem vērā gada laikā ēkai izrakstītos rēķi- nus un pretim saņemto apmaksu. Nereti rēķinā mājai parādās gandrīz 10 000 eiro parāds, taču pēdējā gada griezumā mak- sāšanas disciplīna ir 110%, kas nozīmē, ka aktuālie rēķini tiek apmaksāti un ir laba maksāšanas disciplīna. Tāpēc nevajag baidīties, ir jāvēršas pie namu apsaimnie- kotāja un jānoskaidro!» Vēlviensstereotips –mājasarmalkasapkuri nevar saņemt finansējumu, jo par šādu ēku atjaunošanu īpaši netiek runāts. «Daudz- dzīvokļu dzīvojamās mājas netiek šķirotas pēc apkures veida. Neviens nav teicis, ka daudzdzīvokļu māja, kurai ir alternatīva apkure, nevarētu startēt šajā programmā. Līdz ar to nav iemesla par šīm ēkām runāt Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54
- 3. 154 155 Ārzemēs Būvinženieris Nr. 54 atsevišķi, jo nosacījumi dalībai programmā gan mājām ar centrālo apkuri, gan gāzes, gan malkas apkuri ir nemainīgi,» uzsver Signe Kajaka. Eksperti teic, ka mājām, kas vēlas saņemt grantu, uzmanība jāpievērš citiem būtiskiem nosacījumiem, piemēram, vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20% no dzīvojamās mājas dzīvokļu skaita (izņemot valsts vai pašvaldību institūcijas), tāpat jāskatās, lai nedzīvojamo telpu platība ēkā (ja tajā atrodas kādi veikali, kafejnīcas u. c.) nepārsniegtu 25%. Arī bažām par siltumenerģijas patēriņa prasību ievērošanu pēc ēkas atjaunošanas nav pamata. Gan Upītis, gan Kajaka stāsta, ka lielākajā daļā atjaunoto ēku (provizoriski ap 70% gadījumu) patēriņš ir vēl mazāks, nekā paredzēts energoauditā. «Auditā tiek paredzētas vidēji 55 kWh/m2 gadā pēc ēkas atjaunošanas, bet, apskatot konkursā Ener- goefektīvākā ēka pieteiktās mājas, redzam, ka patēriņš nereti ir 30–40 kWh/m2 gadā, kas ir gandrīz uz pusi lielāks ietaupījums, nekā sākotnēji plānots,» teic Signe Kajaka. Labprāt izskaidros un palīdzēs Lai izvairītos no situācijas, kad pārprastu nosacījumu un aplamu pieņēmumu dēļ tiek palaista garām iespēja saņemt grantu, māju vecākajiem, dzīvokļu īpašniekiem un viņu pilnvarotajām personām (apsaimniekotā- jiem) ir dažādas iespēju saņemt konsultāci- jas, lai noskaidrotu, vai viņi var piedalīties šajā programmā, kādas darbības viņiem jāveic, lai saņemtu grantu. Piemēram, RNP nodrošina konsultācijas ikvienam RNP pārvaldīšanā esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašniekam, ja vien tas izrāda interesi. «Mēs tiekamies ar interesentiem, apskatām un izanalizējam mājas datus par siltumenerģijas patēriņu iepriekšējos gados. Pārrunājam mājas tehniskās problēmas un attiecīgi nepiecie- šamos remontdarbus. Tad izpētām Altum mājaslapā pieejamo energoefektivitātes kalkulatoru projekta attiecināmo izmaksu aprēķināšanai, nosakām, kādus darbus par šo naudu būtu iespējams veikt, lai pro- jekts būtu rentabls. Pēc līdzības ar citām renovētām ēkām nosakām iespējamo ietaupījumu. Tas, protams, ir provizorisks aprēķins ar mērķi sagatavoties sapulcei (vai aptaujai), kurā iedzīvotāji lems par ēkas atjaunošanas nepieciešamību,» par RNP sniegto atbalstu stāsta Kajaka. Tāpat RNP darbinieki palīdzēs noorganizēt dzīvokļu īpašnieku sapulci, sastādīt projektēšanas uzdevumu, kā arī sagatavos un iesniegs nepieciešamo dokumentāciju Altum. Tā kā atbalsta saņemšanai pieteikto pro- jektu un to dokumentācijas atbilstību izvērtē Altum, arī viņi nodrošina konsul- tāciju iespējas gan namu pārvaldniekiem, gan aktīvākajiem dzīvokļu īpašniekiem un māju pilnvarotajām personām. Tiesa gan, interesenti sākotnēji ir aicināti iepazīties ar Altum mājaslapā pieejamo informāciju un tad vērsties iestādes filiālēs, kur tiks sniegta vispārēja informācija par programmas nosacījumiem. Tālāk jau ar konkrētiem jautājumiem par tehniskās dokumentā- cijas sagatavošanu interesentus konsultēs Energoefektivitātes kompetences centra eksperti. «Izvērtējot iesniegto dokumen- tāciju, nereti tiek konstatētas nepilnības, kā dēļ pieteikumi tiek atdoti atpakaļ preci- zēšanai un labošanai. Tāpēc nākas dzirdēt komentārus, ka mums ir pārāk augstas prasības. Bet būtībā mēs vērtējam būvnor- matīvu izpildīšanos projekta dokumentā- cijā. Atšķirībā no iepriekšējā perioda nauda projekta īstenošanai tiek piešķirta sākumā, nekādas korekcijas un neplānotās izmaksas nav pieļaujamas, mēs norādām uz nepilnī- bām, lai izvairītos no situācijas, ka projekta realizācijas laikā projektam tiek noteiktas neattiecināmās izmaksas, kuru dēļ iedzīvo- tājiem jātērē papildu līdzekļi, ko vairs nav iespējams daļēji nosegt ar līdzfinansējumu (grantu),» skaidro Mārtiņš Upītis. Tā kā programmas ietvaros ir pieejams grants līdz 50% apmērā no ēkas atjau- nošanai attiecināmajām izmaksām, konsultācijas par kreditēšanas iespējām ir pieejamas arī bankās. Arnis Neimanis atklāj, ka par finansējumu mēdz inte- resēties gan dzīvokļu īpašnieki, gan to pilnvarotās personas. Tā kā kreditoru izvēlas paši dzīvokļu īpašnieki, konsultā- cijas ir labs veids, kā noskaidrot kreditē- šanas nosacījumus, piedāvātās procentu likmes un citu kreditora izvēlei saistošu informāciju. No runām pie darbiem Kamēr liela daļa rīdzinieku vēl šaubās un pārdomā iespējas, lūk, piemērs, no daudz- dzīvokļu dzīvojamās mājas Anniņmuižas bulvārī 60, Rīgā, kur aktīva iedzīvotāja ķērās pie darbiem un nu jau sešus gadus dzīvo energoefektīvā ēkā, kas nodrošina komfortablu dzīvi un mājas iemītniekiem ļāvusi ietaupīt vairāk nekā 20 000 eiro pēc kredīta maksājumiem. Anita Bērziņa ir šīs mājas iedzīvotāja un DZīB AB60 valdes priekšsēdētāja: «Es šajā mājā dzīvoju kopš 2002. gada. Bija jūtams, ka māja noveco, radās dažādas problēmas un nepieciešamība pēc remontdarbiem. Dzīvokļi mums bija ļoti auksti – pēdējā gadā pirms ēkas atjaunošanas uzsākšanas ziemā temperatūra dzīvoklī bija 16 grādu. Logiem kāpņu telpā bija tikai viena rūts, kāpņu telpas sienas norakstītas ar rupjībām – īsāk sakot, ēka bija ļoti sliktā stāvoklī. Un katru dienu, nākot mājās un to visu redzot, pārņēma nepatika dzīvot šādā ēkā. Kad uzzināju par iespēju saņemt Eiropas fondu līdzfinansējumu, ķēros šai lietai klāt, jo man tieši bija iegadījies brīvāks laiks. Kad kļuva skaidrs, ka ar esošo mājas pārvald- nieku atjaunošanu veikt nav iespējams, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolēmām atteikties no esošā pārvaldnieka un nodi- binājām DzīB AB60.» Fakti • 45 dzīvokļu māja Anniņmuižas bulvārī 60, Rīgā. • Ekspluatācijā nodota 1975. gadā. • 464. sērija (tā sauktais lietuviešu projekts). • Kopējā platība – 2934 m2 . Kā radās ideja? • Slikts ēkas tehniskais stāvoklis. • Auksti dzīvokļi (temperatūra telpās ziemas laikā 16 o C). • Lieli rēķini. • Nesakārtota vide. • Iespēja saņemt līdzfinansējumu. Realizācija • 2009. gada marts – sasaukta iedzīvotāju kopsapulce. • 2009. gada jūnijs – nodibināta DZīB AB60. • Tiek lemts par līdzšinējā pārvald- nieka maiņu un ēkas atjaunošanas uzsākšanu. • 2009. gada oktobris – DzīB AB60 pārņem mājas apsaimniekošanu. • 2009. gada novembris – BEMA iesniegts projekts par dzīvojamās mājas atjaunošanu. • 2010. gada aprīlis – parakstīts līgums par projekta realizāciju. • Īstenošanas laiks – 7 mēneši. • Ēkas atjaunošanas izmaksas – 170 000 eiro (58,20 EUR/m2 ). Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54 Anita Bērziņa atceras, ka arī viņu mājā netrūka skeptiķu, taču viņa apstaigāja visus dzīvokļus un, izmantojot kā piemērus jau renovētas ēkas, katru dzīvokļa īpašnieku iepazīstināja ar plānotajām izmaksām un ietaupījumiem. «Mūsu mājai palaimējās, ka saprātīgo bija vairākumā. Atskatoties uz tā brīža situāciju un paveroties apkārt, kas notiek citās mājās, es teiktu, ka šī trešdaļa skeptiķu un pretinieku būs vienmēr, un
- 4. 156 157 Ārzemēs Būvinženieris Nr. 54 viņus nekādā veidā nevarēs pārliecināt. Būtībā nav jēgas tērēt enerģiju un laiku, lai pārliecinātu pilnīgi visus, svarīgi ir savākt nepieciešamo vairākumu un virzīties uz priekšu. Ar skeptiķiem var runāt un ar viņiem ir jārunā, bet ar pretiniekiem tas principā nav iespējams. Sākums bija diez- gan grūts. Iedomājieties, ka jūs atverat biedrības kontu, un tajā ir pilnīga nulle. Tas nebija viegli, bet tikām ar visu galā. Tā kā pēc izglītības esmu inženiere, man ir šādas tādas tehniskās zināšanās. Protams, man bija ārkārtīgi daudz jāmācās, bet to visu var izdarīt, ja ir vēlēšanās. Es ieguvu vērtīgas zināšanas un, jāteic, nenožēloju ne mirkli,» ar gandarījumu stāsta Anita Bērziņa. Atjaunošanas process ēkai noritēja veik- smīgi – nekādu būtisku starpgadījumu un problēmu nebija. Bērziņa uzsver, ka tas lielā mērā atkarīgs no labas komandas: pārvald- nieka, projektētāja, būvnieka un, protams, arī no ieinteresētiem dzīvokļu īpašniekiem. Uz jautājumu, kā dzīve mainījusies pēc ēkas atjaunošanas, Anita Bērziņa ar prieku saka: «Mēs dzīvojam skaistā mājā, kurā ir prieks atgriezties. Un svarīgi, ka dzīvoklī ir silts par pieņemamu cenu. Man dzīvoklī ir 21 grāds, es varu brīvi regulēt savus radia- torus un pielāgot savām vēlmēm, neko lieku nemaksājot. Mums šeit ir labi!» Ir jārīkojas! Skaidrs, ka, sēžot dīvānā un prātojot: kā būtu, ja būtu, pats no sevis nekas nenotiks. Mūsu uzrunātie eksperti aicina iedzīvo- tājus nebaidīties, jautāt un būt aktīvā- kiem. Mārtiņš Upītis piebilst, ka dalība energoefektivitātes programmā ir lieliska iespēja ne tikai tādēļ, lai samazinātu mājas siltumenerģijas patēriņu un ietaupītu, bet arī gadījumos, kad ēkai nepieciešami nozīmīgi remontdarbi, ko par pašu līdzek- ļiem nav iespējams veikt. Līdzīgu viedokli pauž Signe Kajaka, izklāstot piemēru par kādu 105 gadus vecu dzīvojamo māju ar dzīvojamo platību 1118 m2 : «Ja dzīvokļu īpašnieki ik mēnesi uzkrājumiem novirza 0,20 EUR/m2 , mājai kopumā tie ir 223,60 eiro mēnesī, gadā tie ir aptuveni 2683,20 eiro. Tas nozīmē, ka šī māja divus trīs gadus krātu naudu tikai jumta nomaiņai. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka krāšana mājas remonta darbiem ir bezgalīga – kamēr sakrāj naudu problēmas risināšanai mājas vienā galā, otrā jau klāt ir jaunas problē- mas, kas atkal prasa finanšu līdzekļus.» • • • Paskatoties situāciju citos reģionos, var redzēt, ka aktīvāki iedzīvotāji ir tajās paš- valdībās, kur pašvaldība papildus atbalsta ēku atjaunošanu. Piemēram, Liepājā tika nodrošināta ēkas atjaunošana ar domes atbalstu 30% apmērā. Cilvēki redz, ka paš- valdība par viņiem rūpējas. Tagad Liepājā tiek piedāvāts atbalsts vides labiekārtoša- nas darbiem, priekšroku dodot mājām, kas tiek virzītas atjaunošanai. Rīgā pagalmi ir katastrofālā stāvoklī, iedzīvotājiem ir bail iebraukt iekšpagalmos. Ja pašvaldība piedāvātu kādus bonusiņus, piemēram, iekšpagalmu sakārtošanai vai atbalsta saņemšanai projekta izstrādei, jo šajā atbalsta programmā projektēšanas izde- vumi nav iekļauti attiecināmajās izmaksās, ļoti iespējams, ka rīdzinieku aktivitāte būtu vēl lielāka. Pirmos soļus aktivitātes veicināšanai Rīgas pašvaldība jau ir spē- rusi – tiek īstenota programma, kas paredz līdzfinansējumu vēsturisko ēku vai vēstu- riskajā centrā esošo ēku renovācijai. Tas ir labs sākums, kā pašvaldībai iesaistīties vairākus gadu desmitus novārtā atstātā dzīvojamā fonda sakārtošanā. Taču, kamēr uz papildu atbalstu no paš- valdības vēl atliek tikai cerēt, ir tik daudz ieguvumu, ko mēs, dzīvokļu īpašnieki un sabiedrība kopumā, varam saņemt, tāpēc nevajag kavēties, ir jāiet uz priekšu un jārīkojas. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 54 Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu tehniskā projekta ekspertīze | Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izmaksu ekspertīze | Rīgas Doma restaurācijas tehniskā projekta ekspertīze | Valsts ieņēmumu dienesta ēkas Tālejas ielā 1, Rīgā, tehniskā projekta ekspertīze | Konsultēšana par būvniecības procesu Rīgas Doma restaurācijā | Multifunkcionālā kultūras centra Dubnas ielā 2, Rīgā, tehniskā projekta ekspertīze | VEF kultūras pils Ropažu ielā 2, Rīgā, rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskā projekta ekspertīze | Siguldas jaunās pils torņa, balkona, terases restaurācijas darbu būvuzraudzība | Daugavpils tramvaja līniju rekonstrukcijas projekta ekspertīze | Rīgas HES pārgāžņu remontdarbu ekspertīze būvniecībai LBS-Konsultantspaveiktiedarbi Būvuzraudzība Projektu vadīšana Iepirkumi būvniecībā Ēku un būvju tehniskā apsekošana Būvekspertīzes, tostarp būvprojektu ekspertīzes Būvizstrādājumu atbilstības dokumentu izvērtēšana Konsultācijas būvobjektu izpilddokumentācijas sagatavošanā Semināri un apmācības, tostarp pēc klausītāju izvēlētiem tematiem Konferenču un prezentāciju organizēšana KONSULTANTS www.lbskonsultants.lv K.Baronaiela99,1a,Rīga,LV-1012,Latvija.Tālruņi:67311030,67311180.Fakss67311050.E-pasts:lbsk@inbox.lv