Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā ducis Inese Bērziņa, Ekonomikas ministrija 2022.gads, žurnāls "Būvinženieris" (nr. 84)

1. 140 141
Būvinženieris Nr. 84
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Jau11gaduEkonomikasministrija(EM)
un Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija kopā ar Latvijas
Būvinženieru savienību (LBS) aicina
pieteikt energoefektīvās ēkas
konkursam Energoefektīvākā ēka
Latvijā. Arī šis gads nebūs izņēmums.
Vecrīgā, Mucenieku ielā 3, Būvniecības, ener-
ģētikas un mājokļu valsts aģentūras telpās
2009. gadā bija daudz diskusiju un sarunu par
to, kā veicināt daudzdzīvokļu ēku atjaunoša-
nu. Eiropas Savienības līdzfinansējums bija
pieejams, bet pieteikumu bija maz, un arī sa-
biedrības, dzīvokļu īpašnieku izpratne par
energoefektivitātes sniegtajām priekšrocī-
bām, kopīpašumu un kvalitatīvu būvniecību
bija pašvaka.
Jāpiebilst, ka tajā brīdī arī valsts pārvalde,
bankas, būvnieki, namu pārvaldnieki par šo
tēmu daudz nerunāja, informācijas aprite par
aktuālo bija minimāla. Plānojot un domājot
par komunikāciju un sabiedrības izglītošanu,
tapa aicinājums sadarbības memoranda pa-
rakstīšanai. 2010. gada 25. februārī pirmās
18 nevalstiskās organizācijas (NVO), kā arī
bankas un EM parakstīja Sadarbības memo-
randu, un sākās iniciatīvas/kustības un infor-
matīvās kampaņas Dzīvo siltāk posms.
Dzīvo siltāk tagad ir platforma, kur satik-
ties nozarei, valsts pārvaldei, pašvaldībām un
energoefektivitātes entuziastiem, kur izglītot
un informēt sabiedrību un arī pašiem mācī-
ties. Šo gadu laikā organizēts daudz informa-
tīvu pasākumu, dalība izstādēs, ar nozari ko-
pā gatavoti simtiem un tūkstošiem informatī-
vu materiālu.
Izcili piemēri un iespaidīgi rezultāti
Vēl 31 valsts pārvaldes institūciju, NVO un
mācībspēku pārstāvis 2020. gada 4. martā pa-
rakstīja papildināto Sadarbības memorandu.
Ēku atjaunošanas kontekstā vairs sen nerunā-
jam tikai par siltināšanu, bet arī par energo-
efektivitāti, būvniecības kvalitāti un labbūtī-
bu.
EM valsts sekretārs Edmunds Valantis: «Šo
10 gadu laikā kustība Dzīvo siltāk ir paplaši-
nājusies, sniedzot informāciju ne tikai par
Konkursa Energoefektīvākā
ēka Latvijā ducis
Inese Bērziņa, Ekonomikas ministrija,
konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā
žūrijas komisijas vadītāja
Foto no konkursa arhīva
2014. gads.

2. 142 143
Būvinženieris Nr. 84
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
daudzdzīvokļu māju atjaunošanas praktiska-
jiem aspektiem un pieejamo valsts atbalstu,
bet arī informējot par risinājumiem uzņēmu-
mu un valsts ēku energoefektivitātes uzlabo-
šanai. Investīcijas energoefektivitātē ceļ uzņē-
mumu produktivitāti un konkurētspēju, sa-
vukārt investīcijas ēku atjaunošanā ļauj ietau-
pīt energoresursus un paaugstina iedzīvotāju
maksātspēju. Vienlaikus apzinoties, ka mēs
katrs speram mazu soli pretī lieliem mēr-
ķiem – klimata aizsardzībai! Ekonomikas mi-
nistrija pašlaik aktīvi strādā, lai arī turpmāk
būtu pieejams atbalsts energoefektivitātes pa-
augstināšanai un atjaunojamo energoresursu
izmantošanas veicināšanai daudzdzīvokļu,
publiskajās un ražošanas ēkās.»
Viena no kopējām idejām, kā veicināt ēku
atjaunošanu, bija organizēt pasākumu, kura
laikā būtu iespēja pateikt paldies māju vecā-
kajiem, namu pārvaldniekiem, būvniekiem
un projektētājiem par ieguldīto darbu. Mums
bija vēlme radīt vietu, kur energoefektivitātes
faniem satikties, kur apkopot un izcelt labos
piemērus, kur svinēt cilvēku uzņēmību, ener-
goefektivitāti un Latvijas mīlestību. Mūsu
mērķis bija ne tikai veicināt dažādu ēku atjau-
nošanu un energoefektivitātes paaugstināša-
nu tajās, dot impulsu kaimiņiem rīkoties un
uzņēmējiem parādīt, kā var optimizēt ražoša-
nas izmaksas energoefektīvās ēkās, bet arī
sekmēt Latvijas vides aizsardzību un sakopša-
nu.
Konkurss ir labs iedvesmas avots citām
ēkām, jo te var redzēt patiešām izcilus pie-
mērus kvalitatīvai ēku atjaunošanai un ie-
spaidīgus rezultātus energoefektivitātes rā-
dītāju kāpumam. Latvijas ekonomikas mi-
nistrs Jānis Vitenbergs uzsver: «Savas mājas
un pagalma sakārtošana ir katra saimnieka
goda lieta. Investējot ēku atjaunošanā, mā-
jokļi kļūst pieejamāki un energoefektīvāki,
kas nozīmē arī ilgtermiņa ieguvumus gan
iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbī-
bas attīstībai, tāpat tas ir svarīgs solis Eiro-
pas Savienības kopējo enerģētikas un kli-
mata mērķu sasniegšanā.»
Konkursa lielais mērķis ir izcelt labo prak-
si ēku energoefektivitātes uzlabošanā, veici-
not un vairojot sabiedrības izpratni par ēku
siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas
nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, ar-
hitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Gadu gaitā pilnveidojies
Šogad konkursam ir jau 12. sezona. Konkursa
desmit gadu jubileju svinējām 2021. gadā, un
tas bija apzināts lēmums, lai trīs gadus būtu
iemesls teikt paldies par Latvijas ēku (daudz-
dzīvokļu, vienģimenes māju, uzņēmumu,
publisko ēku) sakārtošanu. Eiropas Savienī-
bas fondu atbalsta programmai 10 gadu bija
2019. gadā, informatīvajai kampaņai Dzīvo
siltāk desmitgadi svinējām 2020. gadā, un
konkursam Energoefektīvākā ēka Latvijā 10 ga-
du jubileju nosvinējām pērn.
Helēna Endriksone, LBS valdes priekšsē-
dētāja vietniece, konkursa žūrijas dalībniece:
«Konkurss ir svētki energoefektivitātes drau-
giem, kas visus šos gadus sabiedrībā vairojuši
izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mik-
roklimatu, kvalitatīvu dzīves telpu un labo
praksi ēku energoefektivitātes jomā.»
Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā ik
gadu ir pilnveidojies, tāpat kā nozares un sa-
biedrības izpratne par energoefektivitāti. Pir-
majos gados žūrija vairāk uzmanības pievērsa
energoefektivitātes rādītājiem (enerģijas ie-
taupījumam, patēriņam pēc atjaunošanas) un
būvniecības kvalitātei. Tagad katrs žūrijas da-
lībnieks izvērtē savu kritēriju, punkti summē-
jas, un rezultāts ir acīmredzams, gandrīz iz-
slēdzot subjektīva vērtējuma faktoru projektu
vērtēšanā. Protams, minimāla subjektivitāte
jau vienmēr saglabājas, jo arhitektoniskā kva-
litāte ir nedaudz relatīva. Žūrijā kopumā strā-
dā 34 eksperti no Rīgas Tehniskās universi-
tātes, Rīgas Stradiņa universitātes, nozares
2018. gads. 2018. gads.
2013. gads.
2015. gads.
2019. gads.
2014. gads.

3. 144 145
Būvinženieris Nr. 84
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
NVO, piemēram, no LBS, Latvijas Siltuma, gā-
zes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības,
kā arī no vairākām valsts institūcijām, piemē-
ram, no Būvniecības valsts kontroles biroja,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
u. c.
Ilgtspējīgas būvniecības padomes eksperts
Jānis Ankipāns: «Pirms 12 gadiem pievieno-
jos konkursam Energoefektīvākā ēka Latvijā
kā jauns speciālists ar mērķi izglītot sabiedrī-
bu un popularizēt energoefektivitāti. Labākā
enerģija ir tā, ko nepatērējam – tas ir sauklis,
kurš joprojām ir ļoti aktuāls. Šajos gados ir
atjaunotas daudzas mājas, un vēl svarīgāk –
iegūta milzīga pieredze un zināšanas. Arī
konkurss audzis līdzi laikam un izglītojies.
Jau pirmsākumos bija skaidrs – ja siltinām vai
būvējam ēku, nedrīkst aizmirst par ventilāci-
ju. Tagad konkurss no energoefektivitātes vir-
zās labbūtības un ilgtspējas virzienā. Šeit pa-
pildus energoefektivitātei tiek vērtēta cilvēka
labbūtība un ietekme uz dabu – gaisa kvalitā-
te, apgaismojums, akustika, vides pieejamība
un atjaunojamo resursu lietojums.»
Atzinība, ar ko lepoties
Pieteikto projektu vērtēšana notiek divās kār-
tās. Pirmajā kārtā eksperti vērtē ēku siltum-
enerģijas patēriņu, enerģijas ietaupījumu un
siltumnīcefekta gāzu īpatnējās emisijas. Otra-
jā kārtā ēkas tiek vērtētas klātienē. Eksper-
tiem ir saspringts darba grafiks, apsekojot
būves, runājot ar pieteikto ēku pārstāvjiem.
Tas ir arī klātienes vērtēšanas emocionālākais
un vērtīgākais brīdis – kad ir iespēja redzēt
ēku un tās iemītniekus dzīvē, nevis tikai attē-
los un dokumentos.
Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žū-
rijas ilggadējā vadītāja Mārīte Šperberga: «Ir
pašsaprotami, ka, būvējot ēkas, tiek domāts
par to, lai tās būtu ērti un ekonomiski eks-
pluatējamas, lai tās ir energoefektīvas. Tāpat,
gādājot labākus dzīves apstākļus un atjauno-
jot pirms vairākiem gadu desmitiem būvētās
daudzdzīvokļu un sabiedriskā ēkas, vispirms
kā būtiskākais rezultāts tiek ietverti energo-
efektivitātes rādītāji, un tam līdzi nāk estētis-
ka, sakārtota koplietošanas vide un telpas, kas
ēku īpašniekus un namu iedzīvotājus mudina
sakopt arī savus privātos īpašumus. Un to ie-
guvumu kopumu var mēģināt mērīt visdažā-
dākajos veidos: metros un kvadrātmetros,
stundās, jaudā, kā arī naudā, bet nav iespē-
jams izmērīt ne motivāciju, ne emocijas, ne
lepnumu un prieku par paveikto. Gribētos, lai
mūsu pilsētu un ciematu iedzīvotāji spēj saor-
ganizēties ēku atjaunošanai, kā to dara Val-
mierā, Liepājā, Cēsīs, Jelgavā un citur Latvijā.
Atceros, ar kādu gandarījumu žūrija pirmo
reizi ieradās Daugavpilī, kur daudzdzīvokļu
mājas vecākais ar lepnumu rādīja paveikto, jo
ne bez grūtībām izdevās pārliecināt iedzīvo-
tājus par nama renovāciju.»
Kopš 2021. gada visiem konkursa otrajā
kārtā tikušajiem projektiem tiek piešķirta
plāksne Energoefektīvākā ēka Latvijā kā aplie-
cinājums, ka ēka piedalījusies konkursā un
sasniegusi labus rezultātus. Reizēm punkti ir
tik blīvi, ka tikai puspunkts izšķir, kura ēka
iekļūs otrajā kārtā, kura uzvarēs un kurai tiks
dota iespēja citu gadu.
Mārīte Šperberga turpina: «Projektu iesnie-
dzēju motivācija ir ļoti dažāda. Par to precīzāk
var atbildēt paši pieteikumu iesniedzēji. Taču
namu īpašnieki, protams, lepojas, ja viņu īpa-
šumā ir ēka, kuras sienu rotā plāksnīte ar uz-
rakstu Energoefektīvākā ēka. Daudzdzīvokļu
namu iedzīvotāji organizē pat svinīgu šīs plāk-
snītes pielikšanu. Viņiem tas ir goda jautājums.
Šādā mājā ievērojami ceļas arī dzīvokļa vērtī-
ba, ja, piemēram, īpašnieks to vēlas pārdot.»
Būtisks ietaupījums arī ilgtermiņā
Vienpadsmit gados konkursā piecās nominā-
cijās ir vērtētas 337 ēkas, un sīvākā konkuren-
ce vienmēr ir bijusi nominācijā Energoefektī-
vākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka. Kopumā
šajā nominācijā pieteikti 227 nami. Līdz šim
Latvijā ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu
atjaunots ap 1000 ēku, tātad vienu trešdaļu no
tām esam redzējuši un vērtējuši.
Šo gadu laikā lielākais laureātu skaits ir bi-
jis no Liepājas – kopumā 17 –, tostarp apbal-
voti 14 atjaunotu un energoefektīvu daudz-
dzīvokļu ēku un trīs energoefektīvu publisko
ēku pārstāvji.
Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddi-
rektora vietnieks Mārtiņš Tīdens: «Konkurss
Energoefektīvākā ēka Latvijā ir ļoti nepiecie-
šams, lai varētu gan pateikt paldies ēku īpaš-
niekiem par drosmi, uzņēmību un pieņemta-
jiem lēmumiem, gan arī novērtēt visu iesaistī-
to – projektētāju, būvuzraugu, būvnieku utt. –
darbu. Konkurss dod iespēju salīdzināt un
vērtēt projektus dažādās valsts vietās, veicināt
zināšanu pārnesi un informēt sabiedrību par
veiksmīgākajiem risinājumiem. Liepājā kon-
kursā uzvarējušo ēku iedzīvotāji ir lepni, ka
pie viņu ēkām ir piestiprinātas apbalvojumu
plāksnes. Tas liecina, ka lēmumi bijuši pareizi
un darbs paveikts kvalitatīvi.»
Ja skatās uzņēmumu griezumā, visvairāk
energoefektīvo publisko ēku ir atjaunojusi
VAS Valsts nekustamie īpašumi. Tās kontā ir
septiņas atjaunotas un energoefektīvas kon-
kursa apbalvojumu saņēmušas ēkas.
Neatkarīgais eksperts ēku energoefektivi-
tātes jomā Aldis Greķis ir ilggadējs žūrijas
loceklis, un 2021. gadā viņš veica izvērtējumu
par visām dzīvojamām un nedzīvojamām
ēkām, kuras konkursā no 2011. līdz 2021. ga-
dam ieguva pirmās vietas godalgu kā energo-
efektīvākās ēkas. Sasniegtie enerģijas patēriņa
dati rādīja, ka šajās ēkās arī nākamajos perio-
dos novērots būtisks enerģijas ietaupījums un
nodrošināta droša ekspluatācija. Turpmāka-
jos gados pēc atjaunošanas nevienai nav bijis
nepieciešams vēl ieguldīt lielus papildu lī-
dzekļus energoefektivitātes uzlabošanai. Sī-
kāk par šī pētījuma secinājumiem pastāstīsim
nākamajos žurnāla Būvinženieris numuros.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimnie-
kotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts
Beikmanis: «Padomju laikā būvētiem daudz-
dzīvokļu namiem Latvijā ir diezgan zema
siltmnoturība. Šie mājokļi ir nolietojušies,
tie nenodrošina iedzīvotājiem nepieciešamo
komfortu, to apkures izmaksas ir augstas.
Ekonomikas ministrijas/valsts daudzdzīvokļu
namu atjaunošanas atbalsta programma dod
ļoti lielu līdzfinansējumu iedzīvotājiem
mājokļu remontā un energoefektivitātes uzla-
bošanā. Konkursā Energoefektīvākā ēka Lat-
vijā aplūkotās ēkas pierāda, ka, pareizi un
2016. gads.

4. 146
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
kvalitatīvi veicot investīcijas mājas atjaunoša-
nā, var sasniegt ļoti labus rezultātus. Dzīvojot
atjaunotā daudzdzīvokļu namā, uzlabojas
komforts un samazinās apkures izmaksas, un
tie vēl ilgus gadus kalpos daudzām laimīgām
ģimenēm.»
Simpātiju soliņš par labu piemēru
Nozīmīga konkursa sadaļa ir sabiedrības bal-
sojums par simpātiskāko energoefektīvāko
ēku. Atjaunošana prasa daudz spēka un pras-
mju – ne tikai saliedēt, motivēt un iedvesmot,
bet arī darīt. Iedzīvotāju balsošana ir konkur-
sa labākā daļa. Jau piecus gadus soliņš ceļo uz
simpātiskāko ēku pagalmiem, un pēdējos di-
vus gadus to dāvina Eiropas Komisijas pār-
stāvniecība Latvijā.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis: «Augstās
enerģijas cenas, kas tagad tukšo ikviena maci-
ņu un kļūst par jauno normālību, vēlreiz un
vēlreiz apliecina, cik svarīgi enerģiju taupīt,
tālredzīgi ieguldot energoefektivitātes paaug-
stināšanā un rūpējoties par mājokli ikdienā.
Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā jau
12 gadu garumā dod lielisku iespēju izcelt la-
bos piemērus un vairot sabiedrības iesaisti
energoefektivitātes veicināšanā un labbūtības
vairošanā. Katru gadu uz kādu Latvijas nova-
du aizceļo skatītāju simpātiju soliņš, ko dāvā
Eiropas Komisija. Šis soliņš ir simbolisks pal-
dies tiem saimniekiem un iedzīvotājiem, kas
jau izdarījuši savu mājasdarbu – īpaši parūpē-
jušies par energoefektīviem risinājumiem, ie-
dvesmojot un iedrošinot to darīt arī citus visā
Latvijā un Eiropā.»
Viens no konkursa mērķiem ir arī sabied-
rības un nozares izglītošana. Darbs žūrijā ir
starpnozaru sadarbība un simbioze, šīs zinā-
šanas konkursa organizatori un žūrija vēlas
nest arī ārpus mūsu kopējā informatīvā bur-
buļa. Sākām ar sarunu apli par energoefekti-
vitāti, ko joprojām diskusiju veicināšanai iz-
mantojam semināros un izstādēs. Tagad arī
aktīvi organizējam vebinārus privātmāju
īpašniekiem, daudzdzīvokļu namu pārvald-
niekiem un dzīvokļu īpašniekiem, uzņēmu-
mu un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem, kā
arī būvniecības ekspertiem. Aktuālie video ir
pieejami Ekonomikas ministrijas YouTube
kanālā https://www.youtube.com/siltinam un
slideshare.net/siltinam.
Pavasarī liek sarosīties
Konkursa organizatori – Ekonomikas minis-
trija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstī-
bas ministrija un Latvijas Būvinženieru savie-
nība (žurnāls Būvinženieris) – ir sākuši darbu
pie šī gada konkursa nolikuma izstrādes. Plā-
nots, ka arī šogad pieteikumus pieņemsim
piecās nominācijās – Energoefektīvākā atjau-
notā daudzdzīvokļu ēka, Energoefektīvākā
daudzdzīvokļu ēka. Jaunbūve, Energoefektīvā-
kā publiskā ēka, Energoefektīvākā industriālā
ēka un Energoefektīvākā vienģimenes ēka.
SIA Valmieras namsaimnieks galvenā pro-
jektu vadītāja Ieva Šakena: «Katru pavasari
saņemtā ziņa par izsludināto konkursu Ener-
goefektīvākā ēka Latvijā liek sarosīties, pār-
skatīt atjaunoto māju siltumenerģijas patēri-
ņus, analizēt un domāt, ko un kā vēl uzlabot
turpmāk, gatavojot jaunus projektus daudz-
dzīvokļu māju atjaunošanai. Konkursa noslē-
guma pasākums ir svētki, kur satiekas nozares
speciālisti, dalās pieredzē un kopā priecājas
par konkursa dalībnieku sasniegumiem.»
Konkursam ir vēl viena skaista tradīcija.
Noslēguma pasākumu vienmēr vada žūrijas
pārstāvji – kāds no nozares kopā ar kādu Eko-
nomikas ministrijas pārstāvi. Kurš tad vēl vai-
rāk un labāk var pateikties kā savējie?
Konkursa organizatoru vārdā sakām lielu
paldies arī konkursa ilggadējiem atbalstītājiem
un draugiem – Eiropas Komisijas pārstāv-
niecībai Latvijā, SIA Paroc, SIA Saint-Gobain
Celtniecības produkti, SIA Knauf, SIA Rock-
wool, Attīstības finanšu institūcijai ALTUM,
AS Latvenergo, VentSys, SIA Kingspan. BI