SlideShare a Scribd company logo
1 of 4
Download to read offline
124 125
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 56
Lai izprastu ventilācijas nozīmi, sarunājā-
mies ar jomas ekspertiem: Rīgas Tehniskās
universitātes profesoru Arturu Lešinski,
eksperti ēku energoefektivitātes jomā un
sertificētu siltumapgādes un ventilācijas
sistēmu projektētāju Ilzi Dimdiņu, Lat-
vijas Logu un durvju ražotāju asociācijas
(LLDRA) valdes locekli un Profine Baltic
pārstāvniecības vadītāju Ivaru Bulu, un
SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde
tehnisko direktoru Oļegu Kukutu.
Ēku kaputizācija un dzīvošana termosā
Sabiedrības izpratne par ēku atjaunošanas
un energoefektivitātes pasākumu nepiecie-
šamību pieaug, taču cilvēku dabiskā vēlme
ietaupīt saglabājas. Tāpēc, lemjot par ēkas
atjaunošanu, rūpīgi tiek vērtēts, kādus
darbus un energoefektivitāti veicinošus
pasākumus veikt, bet no kuriem atsacīties.
Diemžēl viens no pasākumiem, no kura fi-
nansiālu apsvērumu dēļ cilvēki bieži vien
atsakās, ir ventilācijas sistēmas izveide vai
uzlabošana. Ekonomējot uz ventilācijas rē-
ķina, mēs patiesībā ekonomējam uz gaisa
kvalitātes un arī savas veselības rēķina.
Ventilācijas sistēmu projektētāja un eks-
perte I.  Dimdiņa uzsver, ka ventilācija ir
inženiersistēma, kas tiešā veidā ietekmē
iedzīvotāju un arī ēkas veselību. Viņa ēku
ventilācijas sistēmu pielīdzina cilvēka elpo-
šanas sistēmai: «Telpu ventilāciju vajadzētu
uztvert kā elpošanas sistēmas neatņemamu
sastāvdaļu.» Diemžēl tikai neliela daļa sa-
biedrības ir informēta, ka dzīve ēkā bez
ventilācijas ir kā dzīve bez iespējas normāli
elpot.
Ventilācija
kvalitatīviem
dzīves apstākļiem
Lai pagarinātu daudzdzīvokļu ēku dzīves ciklu, samazinātu siltumenerģijas
patēriņu un galu galā uzlabotu savu dzīves kvalitāti, daudzdzīvokļu ēku
iedzīvotāji arvien biežāk lemj par ēkas atjaunošanas jeb tā sauktās renovācijas
nepieciešamību. Cilvēki sagaida, ka pēc ēkas atjaunošanas viņiem būs silti
dzīvokļi, mazi komunālo pakalpojumu rēķini un estētiska, glīta ēkas fasāde.
Par ventilācija viņi diemžēl nedomā, sak’, desmitiem gadu bez bēdu dzīvojām
hruščovkā, gaisa nekad nav trūcis… Tomēr drīz vien pēc ēkas atjaunošanas
telpās uzkrājas mitrums, līdz ar to veidojas pelējums. Kā tad tā?
Dace Rozenšteina
Foto: Oļega Kukuta un VentSys arhīvs
Viens no ēku atjaunošanas un energoefek-
tivitātes mērķiem ir siltumenerģijas tau-
pīšana, kas attiecīgi nozīmē siltā gaisa
zudumu samazināšanu, tamdēļ ēkai tiek
nosiltinātas sienas, ielikti blīvi logi, bieži
vien dzīvokļos tiek uzstādīti termoregu-
latori un alokatori. «Tiklīdz iedzīvotājiem
tiek dota iespēja maksāt par konkrētu
siltuma patēriņu, viņi siltuma padevi ra-
diatoros samazina līdz minimumam,
barikādē ciet visus caurumus, lai gaisa ap-
maiņa būtu pēc iespējas mazāka un būtu
mazāk jāmaksā. Nemaz nerunājot par logu
atvēršanu un telpu vēdināšanu. Taču šādā
situācijā dzīvoklī uzkrājas mitrums, veido-
jas pelējums,» stāsta RTU profesors A. Le-
šinskis.
Tomēr jāsaprot, ka neatbilstoši vai nepie-
tiekami ventilācijas risinājumi nav tikai
Latvijas problēma. To apliecina arī I. Buls,
atklājot Profine Baltic pieredzi: «Kad Aus-
trumvācijā sāka siltināt ēkas, pirmā pro-
blēma bija mitruma palielināšanās telpās.
Pirms tam gaisa apmaiņa notika caur
neblīvumiem logu rāmjos, pēc ēku renovā-
cijas sienas kļūst blīvākas, ja vēl ieliek blī-
vus logus, gaisa pieplūde nenotiek. Telpas
kļūst mitras, veidojas pelējums. Un, kā paši
vācieši teica, tā bija nevis renovācija, bet
kaputizācija.»
Nereti novērojami gadījumi, kad, apsekojot
kādu atjaunotas ēkas dzīvokli, kurā turklāt
ir uzstādīti kvalitatīvi PVC logi, redzams,
ka iedzīvotāji ar līmlenti aizlīmējuši logu
vērtņu maliņas un aizdarījuši ventilāci-
jas šahtu restītes. «Ja ziemas laikā dzīvoklī
sildķermeņu termoregulatori ir aizvērti,Ar aeratoriem aprīkotā ēka Katoļu ielā 17, Jelgavā.
126 127
Ārzemēs Būvinženieris Nr. 56Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 56
attiecīgi gaisa temperatūra telpās ir sama-
zinājusies, cilvēks tīri fizioloģiski no loga
konstrukcijas jūt vēsumu, un viņam šķiet,
ka sajūt vēsā gaisa plūsmu. Ļaudis šādi rī-
kojas, domājot, ka tādējādi nodrošinās pret
vēsā gaisa ieplūšanu telpās. Taču, noblīvējot
pilnīgi visas maliņas dzīvoklī, gaiss netiek ne
šurpu, ne turpu, un tad teiciens «Dzīvo kā
termosā» tiešām ir vietā,» stāsta O. Kukuts.
Sabiedrībā valda stereotipi, ka šādu ne-
labvēlīgu apstākļu (mitruma, pelējuma)
iemesls ir ēku renovācija. Protams, sava
daļa patiesības šajā apgalvojumā ir. A. Le-
šinskis skaidro, ka dabisko ventilāciju ēkā
veido gaisa pārvietošanās gaisa blīvuma
dēļ, respektīvi, caur neblīvumiem logos
un sienās pieplūst svaigais gaiss, savukārt
siltais, piesārņotais gaiss virzās augšup pa
ventilācijas šahtu un izplūst dabā. Šādā
veidā, kaut arī minimāli, bet notiek gaisa
apmaiņa. Taču pēc ēkas siltināšanas un
logu nomaiņas, pat ja ventilācijas šahta
ir iztīrīta (kas nereti ir vienīgais ventilā-
cijas uzlabošanas pasākums, ko veic ēkas
renovācijas laikā), svaigajam gaisam nav
caur kurieni ieplūst, un gaisa apmaiņa
nenotiek.
Ēkas renovācija tiek veikta, lai paildzinātu
tās mūžu. Lai šo mērķi sasniegtu, jāsaprot,
ka pēc renovācijas gan namam, gan visām
atjaunotajām sistēmām nepieciešama at-
bilstoša lietošana. I.  Dimdiņa uzsver, ka
ventilācijas problēmas dzīvojamās telpās
ir gan pirms, gan pēc ēku atjaunošanas. To
neietekmē ēkas sienu siltināšana, bet pašu
iedzīvotāju ekspluatācijas paradumi – gan
telpu temperatūras regulēšanas iespējas,
gan vēdināšanas paradumi, gan citi fak-
tori. Viens no šādiem faktoriem ir venti-
lācijas sistēmas «uzlabojumi» (ko drīzāk
varētu nosaukt par ventilācijas iznīcinā-
tājiem) ar sadzīves nosūces ventilatoriem
sanmezglos un tvaiku nosūcējiem virtuvēs
virs plītīm. Iedzīvotāji šīs iekārtas ir uzstā-
dījuši savos dzīvokļos, neizprotot, kā tie
ietekmē ēkā izstrādātos projektēšanas risi-
nājumus un tiešā veidā katra indivīda un
kaimiņa mikroklimatu. «Nepiemērotas
jaudas iekārtas nosūcei un nepietiekama
svaiga gaisa pieplūde rada ne tikai nepie-
ļaujamas piesārņotā gaisa pārplūdes starp
dzīvokļiem, bet pat situācijas, kad virtu-
ves tvaika nosūcējs izraisa pieplūdi dzīvo-
jamās telpās no sanmezgliem.»
«Nomainot logus bez ventilācijas risinā-
juma, gaisa pieplūde telpās ir likvidēta jau
krietni pirms ēkas siltināšanas veikšanas.
Arī nodrošinot apkures sistēmu regulē-
šanu dzīvoklī, būtiski mainās tā eksplua-
tācija. Šīs ir ārkārtīgi svarīgas lietas, kas
iedzīvotājiem jāskaidro,» stāsta I.  Dim-
diņa. «Telpās, kas agrāk tika pārkurinā-
tas, tāpēc atvēra logus, lai tās atdzesētu,
nu tiek uzturēta vēlamā temperatūra.
Vēdināšana netiek veikta, ventilācijas ri-
sinājums ne vienmēr ir izstrādāts, vai arī
iedzīvotāji neizprot tā darbību. Rezultātā
dzīvoklī var rasties iepriekš nebijušas
problēmas  – palielināts mitrums un arī
pelējums. Problēma ir telpu ekspluatācijas
ieradumi, kas nemainās līdzi ēkā realizē-
tajiem (un arī nerealizētajiem) uzlaboju-
miem. Ir vajadzīga kompleksa pieeja, gan
izstrādājot ēku atjaunošanas projektus,
gan apmācot iedzīvotājus, kā ēka ar ak-
tuālo inženiertehnisko aprīkojumu jāeks-
pluatē.»
Apburtais loks
Cilvēki grib siltus dzīvokļus, taču nevēlas
pārmaksāt. Viņi grib svaigu gaisu, taču ne-
vēlas vēdināt dzīvokļus. Kā rīkoties?
A. Lešinskis skaidro, ka ventilācijai ir ļoti
būtiska loma mūsu dzīvē, jo cilvēki alkst
saņemt daudz svaiga gaisa. Taču šeit ir
paradokss – mūsu telpu piesārņotais gaiss
satur lielu enerģijas apjomu; no tā atbrī-
vojoties, mēs enerģiju zaudējam. Siltinot
ēkas, mēs samazinām siltuma zudumus
transmisijas ceļā caur sienām un griestiem,
bet šie siltuma zudumi saglabājas ar ven-
tilāciju. Savukārt, ja ēkā ventilācija netiek
nodrošināta, veidojas iepriekš minētās
iekštelpu gaisa kvalitātes problēmas. Lai
arī iedzīvotājiem, projektētājiem un arhi-
tektiem vilinoša šķiet doma par dabisku
materiālu izmantošanu ēku atjaunošanā,
arī dabiskas ventilācijas izmantošanu, to-
mēr dabiskā ventilācija nespēj atgūt to sil-
tumu, kas aizplūst atmosfērā ar piesārņoto
gaisu. «Ar gaisa apmaiņu mēs zaudējam
siltumu. Ja ēkā ir rekonstruēta apkures
sistēma, dzīvokļos uzstādīti alokatori un
iedzīvotāji maksā par konkrētu enerģijas
patēriņu, pilnīgi loģiski, ka viņi nevēlas
maksāt par siltumu, kas tiek zaudēts venti-
lācijas ceļā. Sanāk tāds kā apburtais loks,»
stāsta A. Lešinskis.
Izmantojot dabisko ventilāciju bez papildu
mehāniskiem risinājumiem, jārēķinās ar sil-
tuma zudumiem. Mūsdienās tiek piedāvāti
dažādi mehāniskie ventilācijas risinājumi.
«Mūsdienīgas sistēmas sezonā nodrošina
vismaz 50% siltumenerģijas atguvi no telpu
ventilācijas,» lēš I. Dimdiņa.Ar mikroventilācijas vārstu aprīkots logs. VentSys mikroventilācijas vārsts.
Aerators ventilācijas vilkmes veicināšanai K. Helmaņa ielā 3, Jelgavā.
Aerators Katoļu ielā 17, Jelgavā.
128 129
Būvinženieris Nr. 56Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Diemžēl ēkas ventilācijas sistēmas uzlabo-
šana lielā mērā ir atkarīga no tādiem fak-
toriem kā iedzīvotāju finansiālais stāvoklis,
arī mentalitāte, kas bieži vien ir ļoti atšķi-
rīgi. Līdz ar to ir grūti vienoties, pieņemt
lēmumu jau par renovācijas nepiecieša-
mību, kur nu vēl par ventilāciju, kas iedzī-
votājiem bieži vien šķiet otršķirīga. Un to
arī viņiem nevar pārmest, jo daļa ģimeņu
ir trūcīgas, jebkuri papildu izdevumi iecērt
būtisku robu ģimenes budžetā.
Savukārt O.  Kukuts uzsver, ka papildu
izdevumi ēkas ventilācijas sistēmas uz-
labošanai principā ir stiepjams jēdziens:
«Ieguldot minimālus papildu līdzekļus
ventilācijas uzlabošanā, pāris ekspluatā-
cijas gadu laikā jūs tos atgūsiet atpakaļ ar
uzviju. Jūsu dzīvoklis būs sauss, veselīgs,
nebūs jātērē papildu līdzekļi ārstniecībai,
zālēm un remontiem.»
Kādi ir risinājumi?
Mūsdienu risinājumu klāsts ir diezgan
plašs, tiek piedāvāti gan tehnoloģiju, gan
izmaksu ziņā atšķirīgi risinājumi un sis-
tēmas. Pēc I.  Bula domām, energoefek-
tīvai ēkai jābūt ar blīvām sienām un
logiem, ventilāciju nodrošina atsevišķas
iekārtas un komunikācijas, kur notiek
gaisa pieplūde un noplūde pa atsevišķiem
kanāliem. Ideālā gadījumā tā var būt re-
kuperācija, kur izplūstošais siltais gaiss
uzsilda ieplūstošo vēso gaisu. Taču, tā kā
šī sistēma ir salīdzinoši dārga, pie mums
šo risinājumu, veicot ēkas atjaunošanu,
izvēlas reti. Krietni lētāks variants ir ēkas
sienās izbūvēt atvērumus gaisa pieplūdei
vai arī aprīkot logus ar speciālām mikro-
ventilācijas sistēmām jeb gaisa pieplūdes
vārstiem. «Mikroventilācijas sistēmu ie-
spējams iebūvēt vērtnēs logu izgatavoša-
nas laikā. Tiek piedāvāti vārsti, ko viegli
iestrādāt jau uzstādītiem PVC logiem
neatkarīgi no tā, vai logs nopirkts un uz-
stādīts tikko vai pirms pieciem vai desmit
gadiem,» teic I. Buls. «Šis vārsts nodrošina
kontrolētu gaisa pieplūdi telpā līdz pat 40
m3
/h atkarībā no vilkmes izplūdes kanā-
los. Vēl viena, savā ziņā unikāla šo vārstu
īpašība – tie nodrošina ne tikai gaisa pie-
plūdi, bet tajos ir iebūvēts arī gaisa filtrs,
kas nozīmē, ka gaiss būs tīrs no putekļiem,
sodrējiem, papeļu putekšņiem un tamlī-
dzīgi, kas pilsētvidē nav mazsvarīgi.»
Taču jāņem vērā, ka šāds mikroventilāci-
jas vārsts darbojas automātiski, ja telpā ir
nodrošināta gaisa izplūde. Ja ventilācijas
šahta būs aizbarikadēta vai nedarbosies,
loģiski, ka vārsts gaisu telpās neiepūtīs.
Nereti iedzīvotāji uzskata, ka ventilācijas
jautājums ir atrisināts, kad ēkā tiek iztī-
rīta ventilācijas šahta. Taču jāsaprot – ja
nav gaisa pieplūdes, nav arī kam aizplūst.
Līdz ar to abas šīs komponentes – gaisa
pieplūde un gaisa noplūde  – darbojas
kopsolī.
I. Dimdiņa uzskata, ka sabiedrībā trūkst
izpratnes par vecajās ēkās projektētās ven-
tilācijas risinājumu komplekso darbību.
«Lai telpās nodrošinātu gaisa apmaiņu,
jābūt svaiga gaisa pieplūdei dzīvojamās
telpās un guļamistabās, organizētai gaisa
pārplūdei no šīm telpām uz virtuvēm un
sanmezgliem, kur caur funkcionējošiem
gaisa nosūces kanāliem piesārņotais gaiss
tiek izvadīts ārpus ēkas. Gaiss cilvēkam
elpošanai ir nepieciešams nepārtraukti, ar
vēdināšanu divas reizes dienā, kā klasiski
iesaka, mūsdienu noblīvētajā dzīvoklī ar
salīdzinoši lielu apdzīvotības blīvumu nav
iespējams nodrošināt veselīgu vidi.
Katrai daudzdzīvokļu ēkai ir izglītots ap-
saimniekotājs, katrai inženiersistēmai ir
savs sertificēts speciālists – projektētie un
arī realizētie darbi ēkas atjaunošanā būs
veiksmīgi, ja projekta vadība nodrošinās,
ka procesā nepieciešamajā apjomā piedalī-
sies visi speciālisti un vienosies par labāko
iespējamo risinājumu pieejamā budžeta ie-
tvaros,» uzskata I. Dimdiņa.
Jelgavas pieredze ventilācijas jautājuma
risināšanā
Jelgava ir viena no tām pašvaldībām, kur
aktīvi tiek strādāts ēku energoefektivitā-
tes veicināšanas jomā, līdz ar to iedzīvotāji
var lepoties gan ar energoefektīvām jaun-
būvēm, gan energoefektīvām renovētām
dzīvojamajām ēkām. «Pirmos ēku atjauno-
šanas darbus Jelgavā uzsākām 2001. gadā,
kad veicām daudzdzīvokļu dzīvojamo
māju lokālus uzlabošanas un siltināšanas
pasākumus. Savukārt 2007.  gadā sadar-
bībā ar Vācijas Vides, dabas aizsardzības
un reaktoru drošības federālo ministriju
tika īstenots pilotprojekts Jelgavas pilsētas
siltumapgādes sistēmas modernizācija. Tā
ietvaros renovējām divas daudzdzīvokļu
dzīvojamās ēkas, un vācu partneri mums
uzsvēra, ka, veicot ēku atjaunošanu, no-
teikti jādomā arī par ventilāciju,» stāsta
O. Kukuts.
Piedaloties iepriekšējā ēku energoefektivitā-
tes paaugstināšanas pasākumu programmā,
dzīvokļu īpašniekiem bija iespēja izvēlēties,
kādus pasākumus veikt un kādus ne. Gal-
venais mērķis bija sasniegt siltumenerģijas
ietaupījumu. Dzīvokļu īpašnieki mēdza
aizmirst par ventilācijas nepieciešamību vai
līdzekļu taupības nolūkos atteikties no ven-
tilācijas risinājumiem, apņemoties regulāri
vēdināt dzīvokļus, atverot logus. Taču pēc
tam arvien biežāk nācās saskarties ar iedzī-
votāju sūdzībām par mitrumu un pelējuma
veidošanos telpās.
«Redzot šo situāciju, nebijām apmierināti
un pārliecinājāmies, ka nevaram paļauties
uz dzīvokļu īpašnieku ieradumiem, tāpēc
nepieciešams veikt papildu pasākumus
Tērvetes 85, Jelgava l Tālr. +371 63026024 l Fakss +371 63026077 E-pasts: flora@flora.lv l www.flora.lv
130 131
Ārzemēs Būvinženieris Nr. 56
ventilācijas uzlabošanai. Protams, visefek-
tīvākā ir rekuperācijas sistēmas izveide,
taču tās uzstādīšanas izmaksas ir samērā
lielas, līdz ar to mums nācās meklēt kādus
dzīvokļu īpašniekiem pieņemamākus risi-
nājumus,» atminas O. Kukuts. «2007. gadā
kopā ar vācu partneriem renovācijas laikā
ēkā uzstādījām mehāniskos aeratorus jeb
deflektorus, kas veicina vilkmi ventilācijas
šahtās. Protams, lai būtu gaisa noplūde, jā-
būt arī gaisa pieplūdei, tāpēc šajā ēkā uz-
stādījām gaisa pieplūdes vārstus, kas bija
iebūvēti logu profilos.»
Vēlāk gan JNĪP saskārās ar citu problēmu –
renovācijas laikā ne vienmēr ir iespējams
nomainīt visus logus (ir dzīvokļu īpašnieki,
kuri nepiekrīt mainīt logus, jo nesen to jau
darījuši), turklāt ne visos logos var iebūvēt
gaisa pieplūdes vārstus. Kopā ar Latvijas
Logu un durvju ražotāju asociāciju tika at-
rasts veiksmīgs risinājums – mikroventilā-
cijas vārsti, kos var uzstādīt jebkuram PVC
profila logam.
Šī bija JNĪP pirmā pieredze ventilācijas
risinājumu izstrādē. Arī turpmāk reno-
vētajās ēkās tika izmantotas šāda veida
ventilācijas sistēmas, kas ar minimāliem
ieguldījumiem ļauj nodrošināt ēkā ne-
pieciešamo gaisa apmaiņu un kvalitatīvu
mikroklimatu.
«Kāpēc mēs vispār veicam atjaunošanas
darbus? Lai paildzinātu ēkas dzīves ciklu.
To var sadalīt trīs posmos: projektēšana
un būvniecība, ekspluatācija un beigās no-
jaukšana. Ekspluatācijas laiks ir lielākais
periods, ko ar ēkas atjaunošanas palīdzību
iespējams pagarināt. Ja nepareizi veicam
renovāciju vai nepareizi ekspluatējam ēku,
tās dzīves cikls saīsinās. Līdz ar to sanāk, ka
ar vienu roku dodam, bet ar otru atņemam.
Tāpēc šajā plānošanas periodā esam pie-
ņēmuši lēmumu nevirzīt atjaunošanai tās
ēkas, kas nevēlas mājā ierīkot ventilācijas ri-
sinājumus. Ventilācija ir nepieciešama pašu
dzīvokļu īpašnieku dzīves apstākļu un ēkas
«veselības» uzlabošanai. Tieši tāpēc mēs
strādājam ar dzīvokļu īpašniekiem, stāstām
par problēmām, kas veidojas, ja mājā netiek
nodrošināta pietiekama ventilācija, konsul-
tējam. Mācām dzīvokļu īpašniekus, ka par
savu veselību un savu īpašumu ir jārūpē-
jas,» – tā O. Kukuts.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Cilvēka informētība ir pamats jeb-
kuras problēmas risināšanai. Ir
jāskaidro, kā tehnoloģijas un to pie-
ejamība pēdējās desmitgadēs izmai-
nījusi mūsu dzīvojamo telpu un kādi
jauni ieradumi jāattīsta iedzīvotājiem.
Kas attiecas uz daudzdzīvokļu ēkām,
kur katram dzīvoklim ir cits īpašnieks
un kopīgās rūpes nav viegli saskaņoja-
mas, veselību un drošību ietekmējošās
lietas būtu jānosaka likumdošanā kā
obligātas un realizējamas ar apsaim-
niekotāju starpniecību. I.  Dimdiņa
uzskata, ka ēkas kopīgo problēmu
uzgrūšana dzīvokļu īpašniekiem
neko neuzlabo. Patlaban precedents
ir ugunsdrošības prasības par dabis-
kās ventilācijas kanālu atbrīvošanu no
tvaika nosūcējiem virtuvēs ar gāzes
plītīm. Normatīvā prasība ir, risinā-
juma nav… I.  Dimdiņa uzskata, ka
šādā situācijā būtu jābūt izstrādātiem
saistošajiem noteikumiem ar kārtību,
termiņu un atbildīgo, kā šādi lēmumi
realizējami praksē. Turklāt šāda regu-
lējuma mērķis nedrīkst būt soda sank-
cijas, bet gan rūpes par cilvēku drošību.
Kamēršādunormatīvorisinājumunav,
atliek būt saprātīgiem, ņemt grožus sa-
vās rokās un skaidrot saviem radiem,
draugiem, paziņām, ka, lai nodroši-
nātu kvalitatīvus dzīves apstākļus, ir
vajadzīgs svaigs gaiss, ko mūsu dzīvok-
ļos un mājās var nodrošināt pārdomāti
ventilācijas risinājumi.

More Related Content

Similar to Ventilācija kvalitatīviem dzīves apstākļiem

Vai pēc atjaunošanas ēka sasniegs paredzēto enerģijas ietaupījumu?
Vai pēc atjaunošanas  ēka sasniegs paredzēto  enerģijas ietaupījumu?Vai pēc atjaunošanas  ēka sasniegs paredzēto  enerģijas ietaupījumu?
Vai pēc atjaunošanas ēka sasniegs paredzēto enerģijas ietaupījumu?Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./
Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./ Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./
Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./ Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Kas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgi
Kas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgiKas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgi
Kas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...Elektrumlv
 
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanāPutupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanāEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

Similar to Ventilācija kvalitatīviem dzīves apstākļiem (20)

Ieguvumi pēc renovācijas
Ieguvumi pēc renovācijasIeguvumi pēc renovācijas
Ieguvumi pēc renovācijas
 
Vai pēc atjaunošanas ēka sasniegs paredzēto enerģijas ietaupījumu?
Vai pēc atjaunošanas  ēka sasniegs paredzēto  enerģijas ietaupījumu?Vai pēc atjaunošanas  ēka sasniegs paredzēto  enerģijas ietaupījumu?
Vai pēc atjaunošanas ēka sasniegs paredzēto enerģijas ietaupījumu?
 
8 padomi dzīvei renovētā mājoklī
8 padomi dzīvei renovētā mājoklī8 padomi dzīvei renovētā mājoklī
8 padomi dzīvei renovētā mājoklī
 
Ieteikumi daudzdzīvokļu māju renovācijas ilgtspējai
Ieteikumi daudzdzīvokļu māju renovācijas ilgtspējaiIeteikumi daudzdzīvokļu māju renovācijas ilgtspējai
Ieteikumi daudzdzīvokļu māju renovācijas ilgtspējai
 
Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./
Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./ Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./
Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā./
 
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās
 
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarāEnergoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
 
Apkures veidi privātmājai
Apkures veidi privātmājaiApkures veidi privātmājai
Apkures veidi privātmājai
 
Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē
Notekūdeņu siltuma  potenciāls ēku  energoapgādēNotekūdeņu siltuma  potenciāls ēku  energoapgādē
Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē
 
Kas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgi
Kas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgiKas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgi
Kas jāņem vērā, lai ēkas renovācijas rezultāti būtu ilgtspējīgi
 
Kā dzīvot renovētā mājā? Īsi ieteikumi
Kā dzīvot renovētā mājā? Īsi ieteikumiKā dzīvot renovētā mājā? Īsi ieteikumi
Kā dzīvot renovētā mājā? Īsi ieteikumi
 
Dzīvojamo māju asinsrite sabrūk
Dzīvojamo māju  asinsrite sabrūkDzīvojamo māju  asinsrite sabrūk
Dzīvojamo māju asinsrite sabrūk
 
Svarīga ne tikai siltuma caurlaidība
Svarīga ne tikai siltuma  caurlaidībaSvarīga ne tikai siltuma  caurlaidība
Svarīga ne tikai siltuma caurlaidība
 
Padomi renovēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem
Padomi renovēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem Padomi renovēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem
Padomi renovēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem
 
Centralizētās siltumapgādes iespējas un izaicinājumi Liepājā
Centralizētās siltumapgādes iespējas un izaicinājumi LiepājāCentralizētās siltumapgādes iespējas un izaicinājumi Liepājā
Centralizētās siltumapgādes iespējas un izaicinājumi Liepājā
 
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas
 
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
 
Mazi paradumi, kas uzlabo dzīvi
Mazi paradumi, kas uzlabo dzīviMazi paradumi, kas uzlabo dzīvi
Mazi paradumi, kas uzlabo dzīvi
 
Energoefektivitātes ceļvedis biznesam
Energoefektivitātes  ceļvedis biznesamEnergoefektivitātes  ceļvedis biznesam
Energoefektivitātes ceļvedis biznesam
 
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanāPutupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
Putupolistirola izmantošana ēku norobežojošo sistēmu siltināšanā
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēksEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanasLOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
LOGI un VENTILĀCIJA - pirms un pēc ēku atjaunošanas
 
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēmEfektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
Efektīva siltumizolācija ventilējamām fasādēm
 
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitātiDarbinieku apmācības par energoefektivitāti
Darbinieku apmācības par energoefektivitāti
 
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
DME projekta realizācija ar apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu.
 
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijāmTipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
Tipveida projekti daudzdzīvokļu māju sērijām
 
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
Pieredzes stāsts par projektu īstenošanu, izmantojot apvienoto projektēšanas ...
 
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
Ieteikumi ēkas siltumapgādes sistēmas apkopei un modernizācijai.
 
Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas
Viltīgais ūdens, pelējums  un citas nepatikšanasViltīgais ūdens, pelējums  un citas nepatikšanas
Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas
 
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība RīgāDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
 
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
Dati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatāDati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatā
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
 
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredzeIekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
 
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
 

Ventilācija kvalitatīviem dzīves apstākļiem

  • 1. 124 125 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 56 Lai izprastu ventilācijas nozīmi, sarunājā- mies ar jomas ekspertiem: Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Arturu Lešinski, eksperti ēku energoefektivitātes jomā un sertificētu siltumapgādes un ventilācijas sistēmu projektētāju Ilzi Dimdiņu, Lat- vijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) valdes locekli un Profine Baltic pārstāvniecības vadītāju Ivaru Bulu, un SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde tehnisko direktoru Oļegu Kukutu. Ēku kaputizācija un dzīvošana termosā Sabiedrības izpratne par ēku atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumu nepiecie- šamību pieaug, taču cilvēku dabiskā vēlme ietaupīt saglabājas. Tāpēc, lemjot par ēkas atjaunošanu, rūpīgi tiek vērtēts, kādus darbus un energoefektivitāti veicinošus pasākumus veikt, bet no kuriem atsacīties. Diemžēl viens no pasākumiem, no kura fi- nansiālu apsvērumu dēļ cilvēki bieži vien atsakās, ir ventilācijas sistēmas izveide vai uzlabošana. Ekonomējot uz ventilācijas rē- ķina, mēs patiesībā ekonomējam uz gaisa kvalitātes un arī savas veselības rēķina. Ventilācijas sistēmu projektētāja un eks- perte I.  Dimdiņa uzsver, ka ventilācija ir inženiersistēma, kas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju un arī ēkas veselību. Viņa ēku ventilācijas sistēmu pielīdzina cilvēka elpo- šanas sistēmai: «Telpu ventilāciju vajadzētu uztvert kā elpošanas sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.» Diemžēl tikai neliela daļa sa- biedrības ir informēta, ka dzīve ēkā bez ventilācijas ir kā dzīve bez iespējas normāli elpot. Ventilācija kvalitatīviem dzīves apstākļiem Lai pagarinātu daudzdzīvokļu ēku dzīves ciklu, samazinātu siltumenerģijas patēriņu un galu galā uzlabotu savu dzīves kvalitāti, daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji arvien biežāk lemj par ēkas atjaunošanas jeb tā sauktās renovācijas nepieciešamību. Cilvēki sagaida, ka pēc ēkas atjaunošanas viņiem būs silti dzīvokļi, mazi komunālo pakalpojumu rēķini un estētiska, glīta ēkas fasāde. Par ventilācija viņi diemžēl nedomā, sak’, desmitiem gadu bez bēdu dzīvojām hruščovkā, gaisa nekad nav trūcis… Tomēr drīz vien pēc ēkas atjaunošanas telpās uzkrājas mitrums, līdz ar to veidojas pelējums. Kā tad tā? Dace Rozenšteina Foto: Oļega Kukuta un VentSys arhīvs Viens no ēku atjaunošanas un energoefek- tivitātes mērķiem ir siltumenerģijas tau- pīšana, kas attiecīgi nozīmē siltā gaisa zudumu samazināšanu, tamdēļ ēkai tiek nosiltinātas sienas, ielikti blīvi logi, bieži vien dzīvokļos tiek uzstādīti termoregu- latori un alokatori. «Tiklīdz iedzīvotājiem tiek dota iespēja maksāt par konkrētu siltuma patēriņu, viņi siltuma padevi ra- diatoros samazina līdz minimumam, barikādē ciet visus caurumus, lai gaisa ap- maiņa būtu pēc iespējas mazāka un būtu mazāk jāmaksā. Nemaz nerunājot par logu atvēršanu un telpu vēdināšanu. Taču šādā situācijā dzīvoklī uzkrājas mitrums, veido- jas pelējums,» stāsta RTU profesors A. Le- šinskis. Tomēr jāsaprot, ka neatbilstoši vai nepie- tiekami ventilācijas risinājumi nav tikai Latvijas problēma. To apliecina arī I. Buls, atklājot Profine Baltic pieredzi: «Kad Aus- trumvācijā sāka siltināt ēkas, pirmā pro- blēma bija mitruma palielināšanās telpās. Pirms tam gaisa apmaiņa notika caur neblīvumiem logu rāmjos, pēc ēku renovā- cijas sienas kļūst blīvākas, ja vēl ieliek blī- vus logus, gaisa pieplūde nenotiek. Telpas kļūst mitras, veidojas pelējums. Un, kā paši vācieši teica, tā bija nevis renovācija, bet kaputizācija.» Nereti novērojami gadījumi, kad, apsekojot kādu atjaunotas ēkas dzīvokli, kurā turklāt ir uzstādīti kvalitatīvi PVC logi, redzams, ka iedzīvotāji ar līmlenti aizlīmējuši logu vērtņu maliņas un aizdarījuši ventilāci- jas šahtu restītes. «Ja ziemas laikā dzīvoklī sildķermeņu termoregulatori ir aizvērti,Ar aeratoriem aprīkotā ēka Katoļu ielā 17, Jelgavā.
  • 2. 126 127 Ārzemēs Būvinženieris Nr. 56Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 56 attiecīgi gaisa temperatūra telpās ir sama- zinājusies, cilvēks tīri fizioloģiski no loga konstrukcijas jūt vēsumu, un viņam šķiet, ka sajūt vēsā gaisa plūsmu. Ļaudis šādi rī- kojas, domājot, ka tādējādi nodrošinās pret vēsā gaisa ieplūšanu telpās. Taču, noblīvējot pilnīgi visas maliņas dzīvoklī, gaiss netiek ne šurpu, ne turpu, un tad teiciens «Dzīvo kā termosā» tiešām ir vietā,» stāsta O. Kukuts. Sabiedrībā valda stereotipi, ka šādu ne- labvēlīgu apstākļu (mitruma, pelējuma) iemesls ir ēku renovācija. Protams, sava daļa patiesības šajā apgalvojumā ir. A. Le- šinskis skaidro, ka dabisko ventilāciju ēkā veido gaisa pārvietošanās gaisa blīvuma dēļ, respektīvi, caur neblīvumiem logos un sienās pieplūst svaigais gaiss, savukārt siltais, piesārņotais gaiss virzās augšup pa ventilācijas šahtu un izplūst dabā. Šādā veidā, kaut arī minimāli, bet notiek gaisa apmaiņa. Taču pēc ēkas siltināšanas un logu nomaiņas, pat ja ventilācijas šahta ir iztīrīta (kas nereti ir vienīgais ventilā- cijas uzlabošanas pasākums, ko veic ēkas renovācijas laikā), svaigajam gaisam nav caur kurieni ieplūst, un gaisa apmaiņa nenotiek. Ēkas renovācija tiek veikta, lai paildzinātu tās mūžu. Lai šo mērķi sasniegtu, jāsaprot, ka pēc renovācijas gan namam, gan visām atjaunotajām sistēmām nepieciešama at- bilstoša lietošana. I.  Dimdiņa uzsver, ka ventilācijas problēmas dzīvojamās telpās ir gan pirms, gan pēc ēku atjaunošanas. To neietekmē ēkas sienu siltināšana, bet pašu iedzīvotāju ekspluatācijas paradumi – gan telpu temperatūras regulēšanas iespējas, gan vēdināšanas paradumi, gan citi fak- tori. Viens no šādiem faktoriem ir venti- lācijas sistēmas «uzlabojumi» (ko drīzāk varētu nosaukt par ventilācijas iznīcinā- tājiem) ar sadzīves nosūces ventilatoriem sanmezglos un tvaiku nosūcējiem virtuvēs virs plītīm. Iedzīvotāji šīs iekārtas ir uzstā- dījuši savos dzīvokļos, neizprotot, kā tie ietekmē ēkā izstrādātos projektēšanas risi- nājumus un tiešā veidā katra indivīda un kaimiņa mikroklimatu. «Nepiemērotas jaudas iekārtas nosūcei un nepietiekama svaiga gaisa pieplūde rada ne tikai nepie- ļaujamas piesārņotā gaisa pārplūdes starp dzīvokļiem, bet pat situācijas, kad virtu- ves tvaika nosūcējs izraisa pieplūdi dzīvo- jamās telpās no sanmezgliem.» «Nomainot logus bez ventilācijas risinā- juma, gaisa pieplūde telpās ir likvidēta jau krietni pirms ēkas siltināšanas veikšanas. Arī nodrošinot apkures sistēmu regulē- šanu dzīvoklī, būtiski mainās tā eksplua- tācija. Šīs ir ārkārtīgi svarīgas lietas, kas iedzīvotājiem jāskaidro,» stāsta I.  Dim- diņa. «Telpās, kas agrāk tika pārkurinā- tas, tāpēc atvēra logus, lai tās atdzesētu, nu tiek uzturēta vēlamā temperatūra. Vēdināšana netiek veikta, ventilācijas ri- sinājums ne vienmēr ir izstrādāts, vai arī iedzīvotāji neizprot tā darbību. Rezultātā dzīvoklī var rasties iepriekš nebijušas problēmas  – palielināts mitrums un arī pelējums. Problēma ir telpu ekspluatācijas ieradumi, kas nemainās līdzi ēkā realizē- tajiem (un arī nerealizētajiem) uzlaboju- miem. Ir vajadzīga kompleksa pieeja, gan izstrādājot ēku atjaunošanas projektus, gan apmācot iedzīvotājus, kā ēka ar ak- tuālo inženiertehnisko aprīkojumu jāeks- pluatē.» Apburtais loks Cilvēki grib siltus dzīvokļus, taču nevēlas pārmaksāt. Viņi grib svaigu gaisu, taču ne- vēlas vēdināt dzīvokļus. Kā rīkoties? A. Lešinskis skaidro, ka ventilācijai ir ļoti būtiska loma mūsu dzīvē, jo cilvēki alkst saņemt daudz svaiga gaisa. Taču šeit ir paradokss – mūsu telpu piesārņotais gaiss satur lielu enerģijas apjomu; no tā atbrī- vojoties, mēs enerģiju zaudējam. Siltinot ēkas, mēs samazinām siltuma zudumus transmisijas ceļā caur sienām un griestiem, bet šie siltuma zudumi saglabājas ar ven- tilāciju. Savukārt, ja ēkā ventilācija netiek nodrošināta, veidojas iepriekš minētās iekštelpu gaisa kvalitātes problēmas. Lai arī iedzīvotājiem, projektētājiem un arhi- tektiem vilinoša šķiet doma par dabisku materiālu izmantošanu ēku atjaunošanā, arī dabiskas ventilācijas izmantošanu, to- mēr dabiskā ventilācija nespēj atgūt to sil- tumu, kas aizplūst atmosfērā ar piesārņoto gaisu. «Ar gaisa apmaiņu mēs zaudējam siltumu. Ja ēkā ir rekonstruēta apkures sistēma, dzīvokļos uzstādīti alokatori un iedzīvotāji maksā par konkrētu enerģijas patēriņu, pilnīgi loģiski, ka viņi nevēlas maksāt par siltumu, kas tiek zaudēts venti- lācijas ceļā. Sanāk tāds kā apburtais loks,» stāsta A. Lešinskis. Izmantojot dabisko ventilāciju bez papildu mehāniskiem risinājumiem, jārēķinās ar sil- tuma zudumiem. Mūsdienās tiek piedāvāti dažādi mehāniskie ventilācijas risinājumi. «Mūsdienīgas sistēmas sezonā nodrošina vismaz 50% siltumenerģijas atguvi no telpu ventilācijas,» lēš I. Dimdiņa.Ar mikroventilācijas vārstu aprīkots logs. VentSys mikroventilācijas vārsts. Aerators ventilācijas vilkmes veicināšanai K. Helmaņa ielā 3, Jelgavā. Aerators Katoļu ielā 17, Jelgavā.
  • 3. 128 129 Būvinženieris Nr. 56Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Diemžēl ēkas ventilācijas sistēmas uzlabo- šana lielā mērā ir atkarīga no tādiem fak- toriem kā iedzīvotāju finansiālais stāvoklis, arī mentalitāte, kas bieži vien ir ļoti atšķi- rīgi. Līdz ar to ir grūti vienoties, pieņemt lēmumu jau par renovācijas nepiecieša- mību, kur nu vēl par ventilāciju, kas iedzī- votājiem bieži vien šķiet otršķirīga. Un to arī viņiem nevar pārmest, jo daļa ģimeņu ir trūcīgas, jebkuri papildu izdevumi iecērt būtisku robu ģimenes budžetā. Savukārt O.  Kukuts uzsver, ka papildu izdevumi ēkas ventilācijas sistēmas uz- labošanai principā ir stiepjams jēdziens: «Ieguldot minimālus papildu līdzekļus ventilācijas uzlabošanā, pāris ekspluatā- cijas gadu laikā jūs tos atgūsiet atpakaļ ar uzviju. Jūsu dzīvoklis būs sauss, veselīgs, nebūs jātērē papildu līdzekļi ārstniecībai, zālēm un remontiem.» Kādi ir risinājumi? Mūsdienu risinājumu klāsts ir diezgan plašs, tiek piedāvāti gan tehnoloģiju, gan izmaksu ziņā atšķirīgi risinājumi un sis- tēmas. Pēc I.  Bula domām, energoefek- tīvai ēkai jābūt ar blīvām sienām un logiem, ventilāciju nodrošina atsevišķas iekārtas un komunikācijas, kur notiek gaisa pieplūde un noplūde pa atsevišķiem kanāliem. Ideālā gadījumā tā var būt re- kuperācija, kur izplūstošais siltais gaiss uzsilda ieplūstošo vēso gaisu. Taču, tā kā šī sistēma ir salīdzinoši dārga, pie mums šo risinājumu, veicot ēkas atjaunošanu, izvēlas reti. Krietni lētāks variants ir ēkas sienās izbūvēt atvērumus gaisa pieplūdei vai arī aprīkot logus ar speciālām mikro- ventilācijas sistēmām jeb gaisa pieplūdes vārstiem. «Mikroventilācijas sistēmu ie- spējams iebūvēt vērtnēs logu izgatavoša- nas laikā. Tiek piedāvāti vārsti, ko viegli iestrādāt jau uzstādītiem PVC logiem neatkarīgi no tā, vai logs nopirkts un uz- stādīts tikko vai pirms pieciem vai desmit gadiem,» teic I. Buls. «Šis vārsts nodrošina kontrolētu gaisa pieplūdi telpā līdz pat 40 m3 /h atkarībā no vilkmes izplūdes kanā- los. Vēl viena, savā ziņā unikāla šo vārstu īpašība – tie nodrošina ne tikai gaisa pie- plūdi, bet tajos ir iebūvēts arī gaisa filtrs, kas nozīmē, ka gaiss būs tīrs no putekļiem, sodrējiem, papeļu putekšņiem un tamlī- dzīgi, kas pilsētvidē nav mazsvarīgi.» Taču jāņem vērā, ka šāds mikroventilāci- jas vārsts darbojas automātiski, ja telpā ir nodrošināta gaisa izplūde. Ja ventilācijas šahta būs aizbarikadēta vai nedarbosies, loģiski, ka vārsts gaisu telpās neiepūtīs. Nereti iedzīvotāji uzskata, ka ventilācijas jautājums ir atrisināts, kad ēkā tiek iztī- rīta ventilācijas šahta. Taču jāsaprot – ja nav gaisa pieplūdes, nav arī kam aizplūst. Līdz ar to abas šīs komponentes – gaisa pieplūde un gaisa noplūde  – darbojas kopsolī. I. Dimdiņa uzskata, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par vecajās ēkās projektētās ven- tilācijas risinājumu komplekso darbību. «Lai telpās nodrošinātu gaisa apmaiņu, jābūt svaiga gaisa pieplūdei dzīvojamās telpās un guļamistabās, organizētai gaisa pārplūdei no šīm telpām uz virtuvēm un sanmezgliem, kur caur funkcionējošiem gaisa nosūces kanāliem piesārņotais gaiss tiek izvadīts ārpus ēkas. Gaiss cilvēkam elpošanai ir nepieciešams nepārtraukti, ar vēdināšanu divas reizes dienā, kā klasiski iesaka, mūsdienu noblīvētajā dzīvoklī ar salīdzinoši lielu apdzīvotības blīvumu nav iespējams nodrošināt veselīgu vidi. Katrai daudzdzīvokļu ēkai ir izglītots ap- saimniekotājs, katrai inženiersistēmai ir savs sertificēts speciālists – projektētie un arī realizētie darbi ēkas atjaunošanā būs veiksmīgi, ja projekta vadība nodrošinās, ka procesā nepieciešamajā apjomā piedalī- sies visi speciālisti un vienosies par labāko iespējamo risinājumu pieejamā budžeta ie- tvaros,» uzskata I. Dimdiņa. Jelgavas pieredze ventilācijas jautājuma risināšanā Jelgava ir viena no tām pašvaldībām, kur aktīvi tiek strādāts ēku energoefektivitā- tes veicināšanas jomā, līdz ar to iedzīvotāji var lepoties gan ar energoefektīvām jaun- būvēm, gan energoefektīvām renovētām dzīvojamajām ēkām. «Pirmos ēku atjauno- šanas darbus Jelgavā uzsākām 2001. gadā, kad veicām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju lokālus uzlabošanas un siltināšanas pasākumus. Savukārt 2007.  gadā sadar- bībā ar Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju tika īstenots pilotprojekts Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija. Tā ietvaros renovējām divas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, un vācu partneri mums uzsvēra, ka, veicot ēku atjaunošanu, no- teikti jādomā arī par ventilāciju,» stāsta O. Kukuts. Piedaloties iepriekšējā ēku energoefektivitā- tes paaugstināšanas pasākumu programmā, dzīvokļu īpašniekiem bija iespēja izvēlēties, kādus pasākumus veikt un kādus ne. Gal- venais mērķis bija sasniegt siltumenerģijas ietaupījumu. Dzīvokļu īpašnieki mēdza aizmirst par ventilācijas nepieciešamību vai līdzekļu taupības nolūkos atteikties no ven- tilācijas risinājumiem, apņemoties regulāri vēdināt dzīvokļus, atverot logus. Taču pēc tam arvien biežāk nācās saskarties ar iedzī- votāju sūdzībām par mitrumu un pelējuma veidošanos telpās. «Redzot šo situāciju, nebijām apmierināti un pārliecinājāmies, ka nevaram paļauties uz dzīvokļu īpašnieku ieradumiem, tāpēc nepieciešams veikt papildu pasākumus Tērvetes 85, Jelgava l Tālr. +371 63026024 l Fakss +371 63026077 E-pasts: flora@flora.lv l www.flora.lv
  • 4. 130 131 Ārzemēs Būvinženieris Nr. 56 ventilācijas uzlabošanai. Protams, visefek- tīvākā ir rekuperācijas sistēmas izveide, taču tās uzstādīšanas izmaksas ir samērā lielas, līdz ar to mums nācās meklēt kādus dzīvokļu īpašniekiem pieņemamākus risi- nājumus,» atminas O. Kukuts. «2007. gadā kopā ar vācu partneriem renovācijas laikā ēkā uzstādījām mehāniskos aeratorus jeb deflektorus, kas veicina vilkmi ventilācijas šahtās. Protams, lai būtu gaisa noplūde, jā- būt arī gaisa pieplūdei, tāpēc šajā ēkā uz- stādījām gaisa pieplūdes vārstus, kas bija iebūvēti logu profilos.» Vēlāk gan JNĪP saskārās ar citu problēmu – renovācijas laikā ne vienmēr ir iespējams nomainīt visus logus (ir dzīvokļu īpašnieki, kuri nepiekrīt mainīt logus, jo nesen to jau darījuši), turklāt ne visos logos var iebūvēt gaisa pieplūdes vārstus. Kopā ar Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju tika at- rasts veiksmīgs risinājums – mikroventilā- cijas vārsti, kos var uzstādīt jebkuram PVC profila logam. Šī bija JNĪP pirmā pieredze ventilācijas risinājumu izstrādē. Arī turpmāk reno- vētajās ēkās tika izmantotas šāda veida ventilācijas sistēmas, kas ar minimāliem ieguldījumiem ļauj nodrošināt ēkā ne- pieciešamo gaisa apmaiņu un kvalitatīvu mikroklimatu. «Kāpēc mēs vispār veicam atjaunošanas darbus? Lai paildzinātu ēkas dzīves ciklu. To var sadalīt trīs posmos: projektēšana un būvniecība, ekspluatācija un beigās no- jaukšana. Ekspluatācijas laiks ir lielākais periods, ko ar ēkas atjaunošanas palīdzību iespējams pagarināt. Ja nepareizi veicam renovāciju vai nepareizi ekspluatējam ēku, tās dzīves cikls saīsinās. Līdz ar to sanāk, ka ar vienu roku dodam, bet ar otru atņemam. Tāpēc šajā plānošanas periodā esam pie- ņēmuši lēmumu nevirzīt atjaunošanai tās ēkas, kas nevēlas mājā ierīkot ventilācijas ri- sinājumus. Ventilācija ir nepieciešama pašu dzīvokļu īpašnieku dzīves apstākļu un ēkas «veselības» uzlabošanai. Tieši tāpēc mēs strādājam ar dzīvokļu īpašniekiem, stāstām par problēmām, kas veidojas, ja mājā netiek nodrošināta pietiekama ventilācija, konsul- tējam. Mācām dzīvokļu īpašniekus, ka par savu veselību un savu īpašumu ir jārūpē- jas,» – tā O. Kukuts. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Cilvēka informētība ir pamats jeb- kuras problēmas risināšanai. Ir jāskaidro, kā tehnoloģijas un to pie- ejamība pēdējās desmitgadēs izmai- nījusi mūsu dzīvojamo telpu un kādi jauni ieradumi jāattīsta iedzīvotājiem. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu ēkām, kur katram dzīvoklim ir cits īpašnieks un kopīgās rūpes nav viegli saskaņoja- mas, veselību un drošību ietekmējošās lietas būtu jānosaka likumdošanā kā obligātas un realizējamas ar apsaim- niekotāju starpniecību. I.  Dimdiņa uzskata, ka ēkas kopīgo problēmu uzgrūšana dzīvokļu īpašniekiem neko neuzlabo. Patlaban precedents ir ugunsdrošības prasības par dabis- kās ventilācijas kanālu atbrīvošanu no tvaika nosūcējiem virtuvēs ar gāzes plītīm. Normatīvā prasība ir, risinā- juma nav… I.  Dimdiņa uzskata, ka šādā situācijā būtu jābūt izstrādātiem saistošajiem noteikumiem ar kārtību, termiņu un atbildīgo, kā šādi lēmumi realizējami praksē. Turklāt šāda regu- lējuma mērķis nedrīkst būt soda sank- cijas, bet gan rūpes par cilvēku drošību. Kamēršādunormatīvorisinājumunav, atliek būt saprātīgiem, ņemt grožus sa- vās rokās un skaidrot saviem radiem, draugiem, paziņām, ka, lai nodroši- nātu kvalitatīvus dzīves apstākļus, ir vajadzīgs svaigs gaiss, ko mūsu dzīvok- ļos un mājās var nodrošināt pārdomāti ventilācijas risinājumi.