Padomju laika mantojuma pārvērtības Igaunijā Elīna Sergejeva, Eiropas pašvaldību asociācijas Energy Cities projektu vadītāja Žurnāls "Būvinženieris" (2022.gads, Nr. 89)

1. 100 101
Būvinženieris Nr. 89
Igaunijā, tāpat kā Latvijā, mājokļu
renovācijas lielākais izaicinājums ir
padomju laika mantojums jeb tūksto-
šiem daudzdzīvokļu namu, kuriem
steidzami nepieciešama renovācija.
Vienas no bēdīgi slavenām padomju
laika sērijveida ēkām ir Hruščova
valdīšanas laikā uzceltās – tautā tā
dēvētās hruščovkas.
Sākotnēji hruščovkas bija paredzētas tikai kā pa-
gaidu mājokļi, lai steidzīgi risinātu akūtu mā-
jokļu trūkumu pēckara laikā. Tika veikta vērie-
nīga identisku, lētu pagaidu mājokļu būvniecība
esošo pilsētu perifērijā, taču šīm ēkām nekad
nebija paredzēts ilgs mūžs. Tagad mums Latvijā,
tāpatkākaimiņiemIgaunijā,irjācīnāsartālaika
paviršās būvniecības sekām, vienlaikus risinot
aktuālos enerģētikas un klimata izaicinājumus.
Igaunijas pilsēta Tartu īstenojusi vairākus
priekšzīmīgus daudzdzīvokļu ēku renovācijas
projektus, kas papildu energoefektivitātei uzla-
bo arī pilsētvidi, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un
veicina paradumu maiņu. Tartu lepojas ar vie-
das pilsētas statusu un daudzpusīgu inovāciju
ekosistēmu, kas radījusi labvēlīgus apstākļus
augstas klases renovācijas projektu īstenošanai.
Energoefektīvas un viedas hruščovkas
jeb smartovkas
Astoņpadsmit daudzdzīvokļu ēkas Tartu pil-
sētas centra apkaimē ieguvušas otru dzīvi, pa-
teicoties projektam SmartEnCity. Veiktā re-
novācija ietver 664 dzīvokļu jeb 35 218 m2
dzīvojamās platības atjaunošanu, uzlabojot
dzīves kvalitāti aptuveni 1500 iedzīvotājiem.
Projekta gaitā demonstrēts viedas nulles emi-
siju pilsētas koncepts un atjaunotas hruščov-
kas, tām pārtopot par viedām, energoefektī-
vām ēkām, ko projekta īstenotāji iesaukuši
par smartovkām.
Viedas nulles emisiju pilsētas koncepts
balstās uz CO2
emisiju un enerģijas patēriņa
maksimālu samazināšanu, izmantojot dažā-
das jaunākās tehnoloģijas, videi draudzīgus
materiālus, aprīkojot ēkas ar jaunākās paau-
dzes apkures un ventilācijas sistēmām, iz-
mantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī
stimulējot iedzīvotāju enerģijas patēriņa pa-
radumu maiņu.
Aktivitāte visas apkaimes mērogā
Kā Tartu pilsētai izdevās īstenot apkaimes
mēroga renovācijas projektu? Te nopelns pie-
nākas vairākām saistītajām pusēm. Pilsētas
pārvaldes iniciatīva un politiskais atbalsts,
praktiska sabiedrības iesaistes stratēģija, kā
arī aktīva sadarbība ar Tartu universitāti un
dzīvokļu īpašnieku biedrībām bija galvenie
priekšnosacījumi veiksmīgai projekta realizā-
cijai. Protams, finansiālais un tehniskais at-
balsts projektā saņemts, arī pateicoties pa-
raugpilsētas statusam (angļu val. – lighthouse
Padomju laika mantojuma
pārvērtības Igaunijā
Elīna Sergejeva, Eiropas pašvaldību asociācijas Energy
Cities projektu vadītāja
Attēli – Silvers Sīlaks (Silver Siilak),
projekta SmartEnCity arhīvs
Pilsētvide

2. 102 103
Būvinženieris Nr. 89
city) Eiropas pētniecības un inovācijas pro-
grammas Horizon 2020 projektā SmartEnCity.
Jāsaprot, ka ikviena pilsēta darbojas kā vie-
nots organisms, kurā viss ir saistīts. Vienas
ēkas izolēta renovācija, nerisinot apkārtējās
vides jautājumus, nav ilgtspējīgs risinājums.
Radikālas pārmaiņas pilsētvidē varam sa-
sniegt tikai tad, ja energoefektivitātes un kli-
mata jautājumi tiek risināti apkaimes un pil-
sētas mērogā. Projekta SmartEnCity galvenais
mērķis bija izstrādāt pielāgojamu un sistemā-
tisku pieeju Eiropas pilsētu pārveidošanai par
ilgtspējīgām, viedām un resursu ziņā efektī-
vām pilsētām, kas ietver plaša mēroga reno-
vācijas projektu īstenošanu.
Renovētajās ēkās energoefektivitāte palieli-
nājās vidēji par 60%, samazinot kopējo enerģi-
jas pieprasījumu par 36%, savukārt telpu apku-
res enerģijas patēriņu izdevās pazemināt par
54%. Enerģijas avotu radītās emisijas tika sa-
mazinātas par 52%. Uz katras ēkas jumta uzstā-
dītas saules paneļu sistēmas ar maksimālo jaudu
554 kWp, kas nodrošināja aptuveni 430 t CO2
ietaupījumu. Papildus tam tika sasniegti arī
iekštelpu gaisa kvalitātes standarti un termiskais
komforts ziemā (balstoties uz iedzīvotāju vie-
dokli) un uzstādīta ēkas pārvaldības sistēma
(BMS) enerģijas patēriņa monitoringam.
Līdz ar ēku renovāciju tika īstenoti arī citi
pasākumi energointensīvās pilsētas nozarēs –
tādās kā centralizētā apkure, sabiedriskais
transports, pilsētas apgaismojums, mobilitā-
te, atjaunojamie energoresursi un iedzīvotāju
paradumu maiņa. Piemēram, tika uzstādītas
piecas jaunas 50 kW ātrās EV uzlādes stacijas,
Tartu pilsētas iedzīvotājus apkalpo 60 jauni
biogāzes autobusi, kas nozīmē, ka no 2020. ga-
da autobusu kustība tiek 100% nodrošināta ar
biogāzi, kā arī ieviesta velosipēdu koplietoša-
nas sistēma (300 e-velosipēdi), kas ir īsts Tar-
tu veiksmes stāsts. Apkaimē uzstādīts arī LED
apgaismojums.
Galvenie veiksmes faktori
1. Aktīva iedzīvotāju iesaiste un izglīto-
šana ir ļoti svarīga. Mājokļu asociāciju ie-
saiste plānošanas un ieviešanas procesā no-
drošina iedzīvotāju atbalstu, kas ir vitāli svarī-
gi gan lēmuma par renovācijas veikšanu pie-
ņemšanai, gan visa procesa virzīšanai.
Iedzīvotāju iesaistīšana plānošanā mazina
konfliktu riskus, kā arī veicina atbildības uz-
ņemšanos par renovācijas gaitu un ēkas lieto-
šanu pēc renovācijas.
SmartEnCity pilotēku iedzīvotājiem tika
rīkotas vairākas mācības un lekcijas izpratnes
veicināšanai par energoefektivitāti. Iedzīvotā-
ji saņēma Viedas ēkas rezidenta rokasgrāmatu,
kas sniedz pārskatu par projekta pilotēkas
energoefektivitāti, ēkas sistēmu (logi, ventilā-
cijas, dūmu detektori, elektriskais aprīkojums,
ūdens sistēmas) darbību un apkopi. Rokas-
grāmata arī aicina iedzīvotājus šķirot atkritu-
mus un sniedz padomus ikdienas paradumu
maiņai enerģijas un naudas taupīšanai.
2. Sadarbība ar Tartu Universitāti atver
durvis inovācijām. Inovāciju un pētniecības
nozares pārstāvju iesaiste Tartu gadījumā
sniedza iespēju apzināt jaunākās un projek-
tam piemērotās tehnoloģijas gan renovācijas,
gan enerģētikas, gan arī mobilitātes jomā, kā
arī īstenot dažādus sociālās inovācijas ekspe-
rimentus iedzīvotāju iesaistes veicināšanai.
Sabiedrības iesaistes aktivitātes sniedza vērtī-
gus ieskatus iedzīvotāju paradumos, piemē-
ram, ēkas sistēmu lietošanā, vides jautājumu
apzinātībā, enerģijas patēriņa un pārvietoša-
nās paradumos, kas attiecīgi ļāva pieņemt
stratēģiskus lēmumus, īstenojot pilsētvidē in-
tegrētu renovācijas projektu.
3. Estētika ir vienlīdz svarīga kā energo-
efektivitāte. Papildu renovācijai Tartu pilot-
projektā katra ēka ieguva unikālu mākslas
darbu – sienas gleznojumu uz renovētās fasā-
des. Mākslas darbu mērķis bija akcentēt Tartu
pilsētas unikālās vērtības un vēsturi, kā arī
pievērst pilsētas iedzīvotāju un apmeklētāju
uzmanību viedo ēku konceptam. Smartovkas
ieguva otru dzīvi un tagad izdaiļo pilsētvidi,
piedāvājot estētisku baudījumu.
4. Arī pašvaldības darbiniekiem nepie-
ciešamas mācības procesa stimulēšanai.
Projektā tika īstenota SmartEnCity nulles
emisiju enerģijas pārejas akadēmija – tiešsais-
tes mācību kurss pašvaldībām stratēģisku lē-
mumu pieņemšanai, lai tās savās pilsētās vei-
cinātu ne tikai ēku renovāciju, bet visaptvero-
šu pāreju uz bezoglekļa ekonomiku.
Veiksmīgai projekta ilgtspējas rādītāju sa-
sniegšanai, bez šaubām, palīdzēja arī pilsētā
Pilsētvide Būvinženieris Nr. 89

3. 104 105
Būvinženieris Nr. 89
Pilsētvide
jau esošā centrālā apkures sistēma, kas izman-
to atjaunojamo enerģiju teju 100% apmērā, jo
tiek izmantota šķelda. Arī Igaunijas sakārtotā
ēku pārvaldības un īpašumtiesību sistēma,
kur teju katrai mājai jau ir sava iedzīvotāju
asociācija, kas pārstāv iedzīvotāju intereses
un rūpējas par ēkas apsaimniekošanu, ir liels
pluss renovācijas projektu ieviešanai.
Vai Tartu iztika bez grūtībām?
Lai arī SmartEnCity projekts veiksmīgi īste-
nots visās pilotteritorijās, tomēr Tartu projek-
ta realizētāji neslēpj, ka neiztika bez šķēršļiem.
Sākotnēji iecerētais apkaimes mēroga renovā-
cijas koncepts līdz šim Igaunijā nav bijis īste-
nots, līdz ar to sākums nebija viegls. SmartEn-
City projekta īstenošanas laikā nacionālā at-
balsta programma energoefektivitātei vēl ne-
ietvēra iespēju visām 18 ēkām pieteikties
vienam kopīgam projektam. Katrai mājai nā-
cās organizēt savu iepirkumu, kā rezultātā
renovācijas projektus 18 ēkām veica dažādi
būvuzņēmumi un apakšuzņēmumi, kas visu
ievērojami sarežģīja.
Tomēr tagad problēma ir atrisināta, un
turpmāk arī ēku grupas varēs pieteikties kā
vienots projekts finansiālam atbalstam valsts
energoefektivitātes programmā. Šī šķietami
mazā nianse ļaus paātrināt renovācijas tem-
pu, kā arī potenciāli paaugstinās kvalitāti, pie-
saistot renovācijas projektiem prāvākus būv-
uzņēmumus, kuriem ir lielāka kapacitāte īste-
not inovatīvus risinājumus.
Plānošanas stadijā projekts bija paredzēts
vēl ambiciozāks, nekā tas tika īstenots. Ne-
veiksmīgas budžeta plānošanas dēļ, nepienā-
cīgi novērtējot materiālu un ierīču potenciā-
lo sadārdzinājumu un projekta kavēšanās
izmaksas, viedās ēku pārvaldības sistēma
netika pilnvērtīgi īstenota, vairākas papild-
funkcijas palika nerealizētas.
Savukārt projekta energoefektivitātes kla-
ses ambīcijas (mērķis – A klase) arī veidoja
papildu izaicinājumus, jo būvuzņēmumi, kas
raduši piegādāt business-as-usual renovācijas
scenāriju, kas atbilst normatīvajam regulēju-
mam jeb C klases renovācijai, nebija ieintere-
sēti iet pāris soļu tālāk. A klases sasniegšanai
bija nepieciešami papildu izolācijas risināju-
mi, arī papildu prasības ventilācijai, taču vie-
tējiem tehniskajiem ekspertiem diemžēl nebi-
ja pieredzes A līmeņa sasniegšanā. Arī atsau-
cība sadarboties un mācīties nebija liela, un
ierosinājums sadarboties, izmantojot BIM
modeli, netika īstenots, jo tehniskie eksperti
nebija gatavi šim līmenim.
Apkaimes mēroga renovācija
kā paraugs citiem
Pašreizējais ēku renovācijas temps visā Eiropā
ir pārāk lēns, bet renovācijas izmaksas pārāk
augstas. Tas bremzē ambiciozo klimata un
enerģētikas mērķu sasniegšanu. Tartu pie-
mērs kā vienu no risinājumiem akcentē vis-
aptverošu, standartizētu pieeju pilsētvides
ilgtspējas veicināšanai un apkaimes mēroga
ēku renovācijas stratēģiju, kas ļautu renovēt
vairākas ēkas vienlaikus vienā projektā. In-
vestējot pasākumos, kas samazina enerģijas
patēriņu, vienlīdz svarīgi ir saglabāt arī mā-
jokļa pieejamību un rūpēties par estētisku un
baudāmu pilsētvidi.
Igaunija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi līdz
2050. gadam padziļināti renovēt visu dzīvoja-
mo fondu jeb aptuveni 100 000 savrupmāju,
14 000 daudzdzīvokļu māju un 27 000 nedzī-
vojamo ēku. Taču praktiski mērķa sasniegša-
na ir tieši iedzīvotāju un mājokļu biedrību zi-
ņā. Igaunijas daudzdzīvokļu māju apsaimnie-
košanas kooperatīvu asociācijas EKYL (Eesti
Korteriühistute Liit jeb Estonian Union of
Co-operative Hausing Associations – angļu
val.) eksperti kā galveno klupšanas akmeni
min mainīgos un nedrošos finansiālā atbalsta
instrumentus. Lai arī energoefektivitātes pro-
jektiem ir pieejamas aizdevumu garantijas un
subsīdijas, renovācijai tik un tā nepieciešami
ievērojami pašu iedzīvotāju resursi, kas dau-
dzām mājsaimniecībām nav pa kabatai, jo
īpaši reģionos.
Vēl viena būtiska nianse, kas stimulē Igauni-
jas renovācijas tempu, ir vēsturiski veidojusies
Saules paneļi ģenerē atjaunojamo enerģiju, kas
nosedz ventilācijai un ēkas kopējam elektroenerģijas
patēriņam nepieciešamo enerģiju.
Ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu
uztur gaisu dzīvokļos svaigu un tīru. Atgūtais
siltums tiek izmantots ienākošā gaisa sildīšanai
vai novirzīts uz centrālapkures sistēmu.
Vieda ēkas pārvaldības sistēma nodrošina
siltuma un ventilācijas kontroli katrā dzīvoklī, kā arī
enerģijas patēriņa monitoringu gan katram
dzīvoklim, gan ēkai kopumā.
Apgaismojums ir energoefektīvs un
atjaunots gan ēkas apkārtējā teritorijā, gan
koplietošanas telpās.
Centrālās apkures renovācija un jaunu
radiatoru uzstādīšana visās ēkās, kas nodrošina
apkuri un silto ūdeni, un ienākošā gaisa sildīšanu. Šī
sistēma ļauj katram iedzīvotājam regulēt vēlamo
gaisa temperatūru savā dzīvoklī.
Viedas pilsētas platforma apkopo datus par
enerģijas patēriņu visās renovētajās ēkās,
kas ļauj analizēt enerģijas patēriņu un modelēt
patēriņa tendences visā pilsētā turpmāko
renovācijas darbu plānošanai.
Bēniņu siltināšana tika veikta ar 40 cm biezu
vilnas (bulkwool) siltumizolācijas slāni.
Logi nomainīti uz trīskāršā stikla pakešu logiem.
Logi uzstādīti izolācijas slānī, lai samazinātu
siltuma zudumus. Siltumvadītspējas koeficients ir
zem 0,95W/m2
K.
Viedie skaitītāji atvieglo datu nolasīšanu par
siltuma, ūdens, gāzes un elektrības patēriņu.
Dati tiek nosūtīti uz viedās pilsētas platformu un
enerģijas piegādātājiem.
Sienugleznojumiuzfasādēm–katrasēkasfasādeir
apgleznotaarunikālumākslasdarbu,laiatdzīvinātu
pilsētvidiunpiešķirtuēkāmatšķirībaszīmi.Mākslasdarbu
autoriirIgaunijasunārzemju(arīLatvijas)mākslinieki.
Pagraba siltinājums ir 10–20 cm biezs
EPS izolācijas slānis.
mājokļu pārvaldības sistēma. Sabrūkot Pa-
domju Savienībai, igauņi īstenoja, iespējams,
ietekmīgāko postsociālistisko reformu – mā-
jokļu īpašumtiesību reformu –, nododot lielā-
ko dzīvojamā fonda daļu privātīpašumā (sa-
skaņā ar 2011. gada tautas un mājokļu skaitīša-
nu – 97%). Šī reforma veicināja daudzdzīvokļu
namu dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošanu,
lai organizētu ēku apsaimniekošanu. Latvijā
tikai retai ēkai ir dibināta dzīvokļu īpašnieku
biedrība, taču Igaunijā tā joprojām ir pierasta
prakse – daudzdzīvokļu mājās dibināt biedrī-
bas, kas uzņemas gan ēkas uzturēšanu, pārval-
dību, gan arī renovāciju. Tas savukārt atvieglo
renovācijas virzību, jo ēkā, kurā jau ir biedrība,
ir arī lēmumu pieņemšanas kārtība, regulāras
īpašnieku tikšanās un komunikācija. BI
Atsauces
https://smartencity.eu/about/lighthouse-cities/
tartu-estonia/
https://www.youtube.com/watch?v=4km276pEvkM
https://tarktartu.ee/avaleht/ulevaade/
https://youtu.be/kvCLkOFIe-4
https://mobilitylab.ut.ee/smartencity/
Projekts tiek finansēts Eiropas Savienības
pētniecības un inovāciju programmā
Apvārsnis 2020 un tiks īstenots saskaņā ar
ieguldījumu līgumu Nr. 691883.