Valsts iestādēm top energoefektīvākās telpas Antra Veļķere, Žurnāls "Būvinženieris"; Nr. 74 2020.gada jūnijs

1. 120 121
Būvinženieris Nr. 74Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES)
ieteikto vadošā loma ēku
energoefektivitātē jāuzņemas
publiskajam sektoram. Valsts iestāžu
atbalstam jāuzlabo resursu patēriņš
un jāpilda energoefektivitātes
sertifikāta ieteikumi.
No VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)
pārvaldītajām 1200 ēkām 1,1 miljona
kvadrātmetru platībā saskaņā ar 2013. ga-
da 9. jūlija Ministru kabineta noteikumiem
par ēku energosertifikāciju visvairāk būv-
ju atbilst energoefektivitātes klasei E – tie
ir 38% kopskaita un 46% no kopējās platī-
bas. VNĪ pārvaldības portfelī paaugstinā-
tas energoefektivitātes klasei A un B patla-
ban atbilst septiņas būves jeb 2% kopskai-
ta.
Ēku kopējais enerģijas patēriņš 2018. gadā
bija 118 GWh, tai skaitā 69,1 GWh siltum-
enerģijas un 40,8 GWh elektroenerģijas.
7,7 GWh saražotas ar fosilajiem resursiem,
0,5 GWh – ar koksnes kurināmo. Apkurinā-
mu ēku kopējā platība pārsniedz 770 tūksto-
šus kvadrātmetru jeb 3/4 no VNĪ pārvaldībā
esošo ēku kopējās platības.
Energosniegumu uzlabo par 20 – 30%
Kā norāda VNĪ Nekustamo īpašumu attīstī-
bas projektu pārvaldes direktora vietniece
Agra Loč-mele, nākotnē visām valsts pārval-
des iestādēm būtu jāstrādā energoefektīvās
telpās. Līdz šim VNĪ uzlabojuši energosnie-
gumu četrās būvēs ar kopējo platību 8244 m2
.
Energosniegums mazākā mērā uzlabots vēl
35 projektos 170 794 m2
kopplatībā. Visbiežāk
mainīti logi, siltināti bēniņi, jumts, fasāde, uz-
labota apkure un ventilācijas sistēma. Vidēji
projektā energoefektivitātes budžets ir 30%
no kopējām izmaksām, uzlabojot ēkas ener-
gosniegumu par 20 – 30%.
Kopš 2014. gada VNĪ īstenojuši piecus
kompleksus energoefektivitātes projektus.
Energosniegums uzlabots prokuratūrai Raiņa
ielā 3A Valkā, divās Latvijas Nacionālā arhīva
ēkās, kā arī Šampētera ielā 16 Rīgā un Pils ielā
86/88 Ventspilī – ar KPFI4 finansējumu.
Valsts iestāžu ēka Jūras ielā 34 Ventspilī atjau-
nota ar finansējumu no ES fondu program-
mas ēku energoefektivitātei.
Energomonitoringa dati apliecina, ka VNĪ
projektos ir sasniegti plānotie energoefektivi-
tātes rādītāji.
Apkures sistēmu optimālai darbībai 2015. –
2016. gadā 20 ēkās vecie apkures sūkņi mainī-
ti pret jauniem ar automātisku jaudas pielā-
gošanas funkciju.
Samazināsies komunālie izdevumi
Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības iz-
maksu ietaupījumu publiskajā sektorā, uzla-
botu būvju tehnisko un estētisko stāvokli,VNĪ
2019. gadā piesaistījuši Eiropas Reģionālās
attīstības fonda (ERAF) finansējumu 11 ener-
goefektivitātes projektiem. Ločmele informē,
ka patlaban rit 10 projekti, energosniegumu
uzlabojot 10 ēkām ar kopējo platību 84 651 m2
.
Tie notiek Dailes teātrī, Valmieras Drāmas
teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Leļļu teātrī, kā
arī Latvijas Valsts arhīva ēkās Komandanta
ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ener-
Valsts iestādēm
energoefektīvākas
telpas
Antra Veļķere
Foto no VAS Valsts nekustamie īpašumi arhīva
LatvijasValsts arhīva ēka Komandanta ielā Daugavpilī.

2. 122 123
Būvinženieris Nr. 74Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
gosniegums uzlabots S. Broka Daugavpils
Mūzikas vidusskolā, jaunajā prokuratūras ēkā
Aspazijas bulvārī 7 Rīgā un topošajā prototi-
pēšanas darbnīcā Aristida Briāna ielā 13 Rīgā.
Pēc darbu pabeigšanas līdz 2022. gada noga-
lei personāls un ēku apmeklētāji iegūs ērtāku
un patīkamāku vidi. Samazināsies izdevumi
par komunālajiem maksājumiem.
Šogad aprīlī pabeigts energoefektivitātes
projekts Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā.
Apkures patēriņš samazināts par pusi – no
174 līdz 88 kWh/m2
gadā. Plānots, ka 2022. ga-
dā VNĪ pārvaldībā A un B energoefektivitātes
klasei atbildīs 15 ēkas.
Projekti ar ES fondu atbalstu
«Projektos svarīgākais ir sabalansēt energo-
efektivitātes uzdevumus un darbus tehniskā
stāvokļa uzlabošanai, jo tos bieži nevar segt
no Eiropas Savienības fondu finansējuma.
Nereti ilgtspējīgai un saprātīgai projekta īste-
nošanai jāpiesaista valsts budžeta,VNĪ vai
ēkas lietotāja līdzekļi neattiecināmo izmaksu
segšanai,» stāsta Ločmele.
ES fondu projektos energomonitorings jā-
nodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta
pabeigšanas. Par ES fondu līdzekļiem īsteno-
tie projekti nedrīkst pārsniegt projektā defi-
nētos ēkas energoefektivitātes rādītājus. Sva-
rīga ir sadarbība ar ēkas lietotājiem, lai no-
drošinātu projektos sasniegto rezultātu ilgt-
spēju.
Pieredzes stāsts Ventspilī
VNĪ atjaunotā ēka Jūras ielā 34 Ventspilī
kļuva par konkursa Energoefektīvākā ēka Lat-
vijā 2018 laureāti, iegūstot 1. vietu sabiedris-
ko ēku nominācijā. Projekts īstenots ar ERAF
atbalstu. Ēka pārplānota piecu iestāžu vaja-
dzībām, īstenojot energoefektivitātes risinā-
jumus, kas uzlabo ekspluatāciju un komfortu
darbiniekiem un apmeklētājiem.
Pirms projekta sākšanas namā bija trīs
nomnieki – Ventspils prokuratūra, Ventspils
tiesas zemesgrāmatu nodaļa un Drošības
policijas Ventspils reģionālā nodaļa. Galve-
nais bija ēku pārplānot tā, lai nelielajā trīs-
stāvu celtnē varētu ērti izmitināt vēl divas
iestādes – kopumā piecus nomniekus. Te iz-
vietoti arī Valsts zemes dienesta Kurzemes
nodaļas Ventspils birojs un Valsts valodas
centrs. Ēkas platība palielināta par 162 m2
–
no 1611,36 līdz 1773,93 m2
.
Apjomīgs komplekts
Projekta gaitā notika pilnīga administratīvās
ēkas un ārējo inženiertīklu pārbūve, garāžas
renovācija, autostāvlaukuma būve un teritori-
jas labiekārtošana. Veikta ārējo norobežojošo
konstrukciju uzlabošana – fasādes un sienu
siltināšana, jumta siltināšana, logu maiņa, kā
arī tehnisko sistēmu pārbūve – ierīkota me-
hāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no iz-
vadāmā gaisa, apkure, siltummezgls.
Ēka siltināta,likvidējot agrāko arhitektūras
risinājumu ar izbīdītiem mūrētiem ķieģeļu
balstiem. Ārējā apdarē uzstādīta vēdināmu
piekārto fasāžu sistēma. Izvēlēti ilgmūžīgi un
ēkas specifikai piemēroti materiāli. Ventilāci-
jas kameras izbūvei un papildu darba telpu
iekārtošanai bijušajā aktu zālē izveidots jauns
starpstāvu pārsegums. Dienvidu fasādē ir
stiklota buferzona ar ātriju ieejas daļā. Ieeja
akcentēta ar ieslīpinātu lauzumu stiklotajā fa-
sādē un kontrastējošu uzjumteni.
Ēkas Ventspilī
energoefektivitātesuzlabošana
Kopējās izmaksas: 2,951 miljons eiro,
tajā skaitā
3 2,816 miljoni eiro valdības piešķir-
tais valsts budžeta finansējums;
3 135 350 eiro ERAF līdzfinansējums.
Projekta norise:
2013. gada decembrī sākta
būvprojekta izstrāde;
2015. gada nogalē sākti būvdarbi;
2016. gada decembrī ēka nodota
ekspluatācijā.
Projekta dalībnieki:
Pasūtītāja:VAS Valstsnekustamieīpašumi
Būvprojektēšana, autoruzraudzība:
SIA Skonto Būve
Galvenais būvuzņēmējs: SIA Kvadrum
Apakšuzņēmējs: SIA Ostas celtnieks
Būvuzraudzība: SIA Būvesunbūvsistēmas
Ēka Jūras ielā 34Ventspilī pirms atjaunošanas. Atjaunotā ēka Jūras ielā 34Ventspilī.

3. 124
Projektēšanas laikā vērtēta integrācija pil-
sētvidē ar mērķi rekonstruējamās ēkas fasā-
des veidot atšķirīgas no blakus esošās Vents-
pils domes ēkas, bet ne kontrastējošas. Uzla-
botais vizuālais skats un teritorija atstāj pozi-
tīvu iespaidu apkārtējā vidē. Celtne pielāgota
cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Būvprojekta izstrādes laikā notika ēkas
dzīves cikla analīze ar mērķi izvērtēt izmaksu
efektivitāti, kā arī ietekmi uz vidi noteiktā
ekspluatācijas periodā. Uz ēkas dzīves cikla
analīzes pamata vērtētas dažādas konstrukci-
ju un inženiersistēmu alternatīvas, izvēlēti
optimālākie risinājumi. Ēkas dzīves cikla ap-
rēķins notika kopā ar energoauditu.
Mazāk par pusi
Pirms projekta sākšanas ēkai bija zema ener-
goefektivitāte, tā nebija siltināta. Siltuma zu-
dumi radās caur jumtu, ārsienām un nekvali-
tatīvām stikla paketēm. Projektā izdevās sa-
sniegt visus energoefektivitātes uzlabojumu
mērķus: siltumenerģijas patēriņš apkurei sa-
mazināts par 66% jeb 105,3 kWh/m2
gadā.
Pirms pārbūves siltumenerģijas patēriņš bija
160,1 kWh/m2
, pēc projekta īstenošanas –
54,8 kWh/m2
gadā. Primārais enerģijas patē-
riņa samazinājums ir 84,76 MWh gadā. Pēc
projekta īstenošanas saruka arī piesārņojošo
vielu emisija atmosfērā, kas rodas enerģijas
ražošanā un piegādē.
«Lai sasniegtu iespējami augstu energo-
efektivitāti, svarīga ir ne tikai tehnoloģiju iz-
vēle, bet arī tas, vai tās ikdienā ekspluatē opti-
mālā režīmā, kas nodrošina zemu enerģijas
patēriņu un ilgu iekārtu darba mūžu,» rakstu-
ro Ločmele. Katram ēkas lietotājam bija jā-
nodrošina neatkarīga funkcionēšana ar atse-
višķu enerģijas patēriņa uzskaiti. Tas prasīja
būvprojektu un tehnisko risinājumu saskaņo-
šanu ar katru lietotāju.
VNĪ patlaban īsteno 118 infrastruktūras
projektus 180 miljonu eiro vērtībā un gatavo
25 jaunas projektu idejas. BI
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Ventspilī atjaunotās ēkas vizualizācija.