Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana / Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrija Vebinārs “Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāte. Mikroģenerācija dzīvojamā sektorā” 2023.gada 18.decembris

1. Dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmumu pieņemšana
Mārtiņš Auders
Mājokļu politikas departamenta direktors
08.12.2023

2. • Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu
lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.
• Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa
īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā un otrā daļa)
• Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:
1) obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;
2) citas pārvaldīšanas darbības.
(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmā daļa)
• Viena no obligātajām pavaldīšanas darbībām ir elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas
kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai)
(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta «c» apakšpunkts)
2
Saules paneļu uzstādīšana – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likuma regulējums.

3. • Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmā daļa)
• Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (…) ārējās norobežojošās konstrukcijas
(tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi
nesošās konstrukcijas (…), starpstāvu pārsegumi (…), koplietošanas telpas (…), kā arī dzīvojamo māju
apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti
funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (…);
(Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts).
• Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz
uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās
pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta otrās daļa 2.punkts)
3
Saules paneļu uzstādīšana – Dzīvokļa īpašuma likuma
regulējums

4. • Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā
veidā:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants);
2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (turpmāk — aptaujas veidā) (20.pants);
3) citādi savstarpēji vienojoties (21.pants).
• Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā
panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta otrā un trešā daļa).
4
Kā pieņem lēmumu?

5. • Pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu
īpašumu viņam pieder.
• Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem,
balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm.
• Ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu personu
pārstāvēt visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss.
• Dzīvokļa īpašnieks, pilnvarojot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku kopībā,
noformē par to rakstveida pilnvarojumu.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa).
5
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas
nosacījumi

6. • Aktīvais lietotājs - galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās
elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai
energoefektivitātes shēmās.Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants;
(Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta 3.1 punkts)
• Galalietotājs var kļūt par aktīvo lietotāju, ja tā objektā ir uzstādīta elektroenerģijas ražošanas
iekārta un sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai
paralēlam darbam ar sistēmu.
• elektroenerģijas kopīgošana ir aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas
nodošana citiem galalietotājiem, tajā skaitā aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas
energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas
energokopienas biedriem vai daļu turētājiem;
(sīkāk sk. Elektroenerģijas tirgus likumu)
6
Dzīvokļu īpašnieku kopība – aktīvais lietotājs?

7. +

8. • Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Šā likuma 16. pantā noteiktās kompetences
ietvaros tā var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt
prasītāja un atbildētāja tiesā.
(Dzīvokļa īpašuma likuma 15.panta pirmā daļa)
• Dzīvokļu īpašnieku kopības procesuālā tiesībspēja nozīmē, ka kopība var būt par prasītāju un
atbildētāju tiesā (sk. sal. Komerclikuma 90.panta pirmo daļu). Līdz ar to Senāts atkāpjas no iepriekš
paustās atziņas, ka dzīvokļu īpašnieku kopība neatbilst Civilprocesa likumā noteiktajam subjektu lokam
un nevar piedalīties civilprocesā.
(Augstākās tiesas Senāta 2019.gada 12.decembra spriedums lietā Nr. SKC-109/2019)
8
Dzīvokļu īpašnieku kopība

9. • Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku biedrības lomu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesiskajās
attiecībās jāņem vērā, ka biedrība var rīkoties kā kopības pilnvarnieks, ievērojot kopības noteiktās
pilnvarojuma robežas un likumā imperatīvi noteikto kopības ekskluzīvo kompetenci, vai arī kā
pārvaldnieks, ja kopība ir nolēmusi pārvaldīšanas uzdevumu uzdot dzīvokļu īpašnieku biedrībai.
• dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums izveidot biedrību, kaut arī ar mērķi apsaimniekot konkrēto
dzīvojamo māju, šai biedrībai automātiski nepiešķir tiesības veikt nama apsaimniekošanu. Vēl jo
vairāk, tāds lēmums šai biedrībai nepiešķir tiesības īpašnieku vietā uzdot citai juridiskai personai
pārvaldīt un apsaimniekot māju, jo tādas tiesības ir tikai un vienīgi dzīvokļu īpašniekiem – kopībai
(sk. Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 5.maija spriedumu lietā Nr.SKC-172/2020, Augstākās tiesas
Civillietu departamenta 2016.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-344/2016).
9
Dzīvokļu īpašnieku biedrība

10. • «Biedrībai (dzīvojamās mājas pārvaldniekam) par kopības vai atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādiem
būtu jāatbild ar savu mantu tikai tādā gadījumā, ja tā būtu tieši uzņēmusies atbildēt par kopības
vai dzīvokļu īpašnieku saistībām.»
(sk. Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 5.maija spriedumu lietā Nr.SKC-172/2020, Augstākās tiesas
Civillietu departamenta 2016.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-344/2016).
10
Pārvaldnieks kā līguma puse - atbildība

11. @EM_gov_lv, +371 67013100 pasts@em.gov.lv
www.em.gov.lv Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519, Latvija
/ekonomikasministrija
Paldies par uzmanību