SlideShare a Scribd company logo
1 of 3
Download to read offline
162 163
Būvinženieris Nr. 81
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Būvniecībā jaunu kursu pieteikusi
Eiropas Komisija (EK), ar Bauhaus
iniciatīvu ēkas un infrastruktūru
aicinot veidot kā pieejamu, modernu
un mūsdienu cilvēkam atbilstīgu
dzīves telpu.
Jaunā Eiropas Bauhaus kustība apvieno māk-
slu, modernās tehnoloģijas un radošus risinā-
jumus. Pats Bauhaus skolas vārds arhitektūras
un dizaina pasaulē īpašus komentārus nepra-
sa. Lai arī atsevišķu tās pārstāvju teju pirms
simts gadiem radītie dizaina priekšmeti pat-
laban nopērkami vien ekskluzīvās izsolēs par
bargu naudu, galvenā ideja – veidot funkcio-
nālu, visiem pieejamu un modernu dizainu
un arhitektūru – joprojām ir aktuāla.
Ko patlaban var saukt par Jauno Bauhaus,
kādēļ pie šīs idejas atgriežamies, runājot par
arhitektūru un dizainu politiskā līmenī, tur-
klāt visā Eiropā? Ko pirms nu jau vairāk nekā
simts gadiem izveidotais virziens var dot
mūsdienu modernajā arhitektūrā, un kādēļ
pagājušā gadsimta sākumā radītās idejas aiz-
vien ir aktuālas un dzīvas?
Mūsdienu modernais
Bauhaus dibināšanas laikā 1919. gadā tikko
bija beidzies Pirmais pasaules karš un vei-
dojās ne tikai jauna pasaules kārtība, mai-
nījās cilvēku domāšana, vērtības, uzskati
un ieradumi. Arī jaunā kustība ar kodolīgo
nosaukumu, kas pavisam tieši vācu valodā
nozīmē būvēt māju, pieteica sevi, ne tikai
veidojot ko pavisam jaunu priekšmetiskā
līmenī, bet konceptuāli piedāvājot moder-
nu pieeju un aicinot uz ierastajām ikdienas
lietām paskatīties citādi. Nojaucot robežas
ne tikai starp dažādiem mākslas veidiem,
bet arī to, ko uzskatām par masu produkci-
ju un mākslas priekšmetiem. Aprakstos par
Bauhaus vienmēr uzsvērts, ka šīs kustības
mērķis un galvenā ideja bija ne tikai piedā-
vāt funkcionālu, laikam atbilstošu un vi-
siem pieejamu dizainu, bet ar tā palīdzību
formēt sabiedrību, lielo pārmaiņu procesā
veidojot jauno domu un ikdienas dzīves
modeli.
Bauhaus mantojums nav tikai tējas kanni-
ņas, lampas, krēsli vai konkrētas mājas. Vis-
pirms un galvenokārt tā ir domāšana un spēja
ieraudzīt dizainu un arhitektūru daudz plašā-
kā, pašlaik modernā integrējošā skatījumā.
Tāpēc tagad mēs atkal atgriežamies pie jauna
Bauhaus, lai runātu par modernu arhitektūru
un dizainu.
Atgriežamies pie vienkāršības
Arī tagad ir pārmaiņu laiks, kad mainās do-
māšana. Ne tik sen Latvijā moderni bija pēc
iespējas vairāk, iespaidīgāk izmēra ziņā un
cakaināk, taču tagad esam atgriezušies pie tā
sauktās skandināviskās vienkāršības, skaid-
rām līnijām, saplūsmes un iekļaušanās dabā.
To diktē ne vien gaume, bet arī ikdienas vaja-
dzības, kurās arvien vairāk ienāk tehnoloģi-
jas, kā arī domāšanas maiņa, jo daudz biežāk
ne tikai politiskā, bet arī sadzīves līmenī do-
mājam par klimata pārmaiņām un vides sau-
dzēšanu.
Tas rada pārmaiņas patlaban izmantotajās
un vēl plānotajās būvēs, kur ne vien vizuāli
vairāk domāts par iekļaušanos apkārtējā vidē,
bet aizvien biežāk izmanto videi draudzīgus
materiālus. Siltinot un modernizējot esošās
ēkas un jaunu būvju projektēšanas laikā domā
par to, lai ekspluatācija būtu videi draudzīgā-
ka un nereti līdz ar to ilgtermiņā lētāka.
Kursa pamatvērtības
Jaunais Eiropas Bauhaus rosina pārmaiņas ne
tikai arhitektūrā, dizainā un būvniecībā, bet
vispirms jau domāšanā. Eiropas Komisijas
mājaslapā pausts: «Jaunais Eiropas Bauhaus ir
vides, ekonomikas un kultūras projekts, kura
mērķis ir palīdzēt īstenot Eiropas zaļo kursu,
apvienojot dizainu, ilgtspēju, ērtu piekļuvi,
pieejamību cenas ziņā un ieguldījumus.» Par
šī kursa pamatvērtībām sauktas ilgtspēja, es-
tētika un iekļautība.
Jaunais virziens balstās Eiropas jau labu
laiku deklarētajā zaļajā kursā, ko ikdienā la-
bāk izjust un apzināties palīdz būvniecības
nozare. Celtniecībā vairāk un biežāk izmanto
Jaunās domāšanas
ēkas
Violeta Garena
Foto no EK albuma
164 165
Būvinženieris Nr. 81
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
dabiskus materiālus – koksni, bambusu, ka-
ņepes u. c. Tas izpaužas arī arhitektūrā, ie-
kļaujot dabiskas formas un būvniecības prin-
cipus, kā arī atceroties ilgtspēju un vairākkār-
tējas izmantošanas iespējas.
Problēmu risinājumi
Ja uz to skatāmies plašākā mērogā, atsevišķās
ēkas un infrastruktūras objekti veido mūsu
dzīves telpu, kurā ikdienā pārvietojamies.
Jaunais Eiropas Bauhaus ir veids, kā uzskatā-
mi apvienot zinātni un tehnoloģijas ēkās un
infrastruktūras objektos, kurus izmantojam
katru dienu. Mūsdienu metodes patlaban
strauji attīstās un nu jau pārņēmušas teju vi-
sas jomas, arī mākslu un kultūru, vienlaikus
neaizmirstot par sociālo iekļaušanu. Tas ir
veids, kā ar dizainu un arhitektūru rast risinā-
jumus ikdienas problēmām ne tikai indivīda,
bet visas sabiedrības līmenī.
Ar tīmekļa vietnes Jaunais Eiropas Bau-
haus: pievilcīgi, ilgtspējīgi, kopā europa.eu
starpniecību iniciatīvā aicināts piedalīties ik-
viens mākslinieks, dizainers, inženieris, zi-
nātnieks, uzņēmējs, arhitekts vai students,
kuram ir idejas, kā sasniegt kustības mērķus,
risināt konkrētas problēmas vai grūtības. Plā-
nots, ka ar visu ieinteresēto jomu pārstāvju
apvienotu ieguldījumu, pētot idejas, problē-
mas un neatliekamākās vajadzības, taps vis-
aptveroša koncepcija, lai Jaunā Eiropas Bau-
haus idejas iedzīvinātu mūsu ikdienā.
Starpnozaru sadarbība
Sava loma iniciatīvā ir pandēmijai. EK priekš-
sēdētāja Urzula fon der Leiena 2020. gada ru-
nā par stāvokli sabiedrībā, pieminot Jauno
Eiropas Bauhaus virzienu, sacīja: «Tā nolūks
ir izpētīt, kā pēc pandēmijas mēs kopā varētu
dzīvot labāk. Vēlamies ilgtspēju apvienot ar
stilu, lai tuvinātu Eiropas zaļo kursu cilvēku
prātiem un mājokļiem.» EK līdere uzsver – lai
ideja vainagotos panākumiem, jāiesaistās vi-
siem radošajiem prātiem no māksliniekiem
un dizaineriem līdz zinātniekiem un arhitek-
tiem. EK cer, ka tā izdosies iekustināt sistē-
miskas pārmaiņas, kuras varētu darboties vi-
sos Eiropas reģionos un teritorijās un kurām
būtu jāatrisina arī daudzviet aktuālā mājokļu
problēma.
Jaunais Eiropas Bauhaus būs starpnozaru
projekts, ko kopīgi vadīs ārējo ekspertu kon-
sultatīvā padome. Tajā būs zinātnieki un arhi-
tekti, dizaineri, mākslinieki un sabiedrības
pārstāvji. Paredzēts, ka eksperimentālās tel-
pās pārbaudīs un demonstrēs risinājumus da-
žādām problēmām.
Saistīti ar apbūvi
Galvenā ideja konceptuāli ir līdzīga sākotnē-
jam Bauhaus piedāvājumam, proti, Jaunais
Eiropas Bauhaus virziens meklēs cenas ziņā
pieejamus, bet estētiski atzīstamus zaļā dzī-
vesveida un tehnoloģiju risinājumus, nojau-
cot robežas un mēģinot tos integrēt mūsu ik-
dienas dzīvē pēc iespējas labākā veidā.
Visi iniciatīvas projekti būs saistīti ar apbū-
vi, taču koncentrēsies uz dažādiem aspektiem,
piemēram, klimata problēmām, pieejamību,
sociālo kohēziju, digitālo būvniecību, ilgtspē-
jīgiem bioloģiskajiem resursiem u.  tml. Tie
tiks īstenoti vairākās valstīs. Plānoti pieci iz-
mēģinājuma projekti, kuros kopīgi izstrādās
jaunus, ilgtspējīgus, iekļaujošus un modernus
risinājumus. Nākamajā – izplatīšanas – pos-
mā plānots skaidrot idejas un koncepcijas,
kas definē Jauno Eiropas Bauhaus, un to pa-
nāks ar jauniem projektiem, tīklu veidošanu
un zināšanu apmaiņu Eiropā un aiz tās robe-
žām.
Paredzēts, ka pirmā būvniecība vai pārvei-
de Jaunajā Eiropas Bauhaus iniciatīvā sāksies
2021. gada otrajā pusē, savukārt 2022. gadā
taps piecu Jaunā Eiropas Bauhaus dibinātāju
tīkls.
Latvija piedalās
Uz šo iniciatīvu reaģējusi Latvijas Pašvaldību
savienība (LPS), kas kopš pavasara pieteiku-
sies kā partnere un patlaban aktīvi izvirza
svarīgākos jautājumus dažādās pašvaldībās,
iesakot idejas, kā iniciatīvu pilnveidot. Pro-
jektu Latvijā virza arī Rīgas Tehniskā univer-
sitāte.
LPS par projektu atbildīgā Agita Kaupuža
atceras – Latvijas pašvaldību organizācija bi-
jusi pirmā Eiropā, kas iniciatīvā piedalās kā
partnere, no citām valstīm interesi izrādījuši
arhitekti un ainavu arhitekti. Kaupuža domā,
ka daudziem jaunā virziena ideja šķiet saistīta
tikai ar ēkām, taču patiesībā iespējas piedalī-
ties dažādu nozaru pārstāvjiem ir daudz pla-
šākas.
«Pašvaldībām ir divi virzieni, par kuriem
vēlamies runāt,» stāsta Kaupuža. «Pirmais ir
kultūrvēsturisko ēku energoefektīva restaurā-
cija ar ilgtspējīgām metodēm. Tas maksā vai-
rāk, bet ir jādara. Mums ir pārstāvji Liepājā
un Kuldīgā, kurus tas ļoti interesē.»
Otrs virziens, kas neprasa tik lielus ieguldī-
jumus, taču ir ļoti uzskatāms un ikdienā pa-
manāms – iedzīvotāju iniciatīva pilsētvides
veidošanā, radošas inovācijas, cilvēku līdzda-
lība. Te labs piemērs ir Kuldīgas Mākslas fes-
tivāls, kura laikā iedzīvotāji aicināti pieteikt
savu māju fasādes apgleznošanai. Tas nav ļoti
dārgi, taču ir pamanāmi un mudina iedzīvo-
tājus piedalīties apkārtnes veidošanā, pauž
Kaupuža.
Pašvaldību skatījumā Eiropas iniciatīvai ir
praktiski ieguvumi, piemēram, politikas mai-
ņa iepirkumos. «Bieži vien ar zemākās cenas
izvēli iepirkumā uzbūvē ne to labāko piemē-
ru,» atzīst LPS pārstāve. Jaunais domāšanas
virziens šo problēmu varētu labot, jo iniciatī-
vu virzīs ar struktūrfondu palīdzību un tas
būs jāizmanto dažādos projektos visā valstī.
Pirmās balvas
Jaunais Bauhaus ir diskusija par mūsu ikdie-
nas dzīves telpu visplašākajā nozīmē. Lai tam
pievērstu lielāku uzmanību un rādītu konkrē-
tus piemērus, EK šopavasar izsludināja kon-
kursu projektiem, kuros izpaužas iniciatīvas
galvenās vērtības.
No 23. aprīļa līdz 1. jūnijam saņemti vairāk
nekā 2000 pieteikumi no Eiropas Savienības
dalībvalstīm, ieskaitot 31 pieteikumu no Lat-
166
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
vijas. Līdz 18. jūnijam risinājās publisks bal-
sojums, un finālam katrā no divām sadaļām –
esošie projekti un uzlecošās zvaigznes – iz-
virzīti 30 pretendenti desmit kategorijās.
Finālistu pieteikumus vērtē ekspertu žūri-
ja, kurā ir 135 dažādu nozaru oficiālie inicia-
tīvas partneri no visas Eiropas. Pēc žūrijas
secinājumiem nāks EK Novērtēšanas komite-
jas lēmums. Apbalvošanas ceremonija plāno-
ta 16. septembrī.
Tīmeklī var apskatīt visus iniciatīvas finā-
listu projektus – https://prizes.new-europe-
an-bauhaus.eu/, novērtējot gan estētisko kva-
litāti, gan izmantotās inovācijas utt.
Iedvesma un harmonija
Viens no Latvijas pieteiktajiem objektiem ir ar-
hitektes Brigitas Bulas projektētā Sāls māja pie-
jūras pļavā pie Pāvilostas vēsturiskā centra. Tai
piešķirta Latvijas Arhitektūras gada balva. Kā
minēts portālā fold.lv, ēka apkārtējā vidē «ie-
guļas kā šaura, gara, spoža līnija» un raisa at-
sauces uz tradicionālajām zvejnieku mājām.
Arhitekte pati komentē: «Māja ir kā pirmā kā-
pa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tādēļ
apdarē izvēlēts dabiskais kaļķa apmetums, ku-
ra tekstūra un tonis atgādina rupju sāli. Pāvil-
ostā ir mērens klimats, taču spēcīgs vējš, tāpēc
ēka būvēta no abpusēji apmestiem monolītiem
blokiem bez papildu siltinājuma. Virsmas at-
stātas bez dekoratīvas apdares, demonstrējot
būvmateriālu būtību. Tā iespējams skaists un
vienkāršs ēkas novecošanas un atjaunošanas
process – plaisas un rūsas notecējumi ir vietā,
jo tāda ir lietu dabiskā kārtība.»
Sāls māja ir lielisks piemērs tam, kā izman-
tot pēc iespējas vairāk dabisku vietējo mate-
riālu, kas vienlaikus ir praktiski un rada har-
moniju ar apkārtējo ainavu. Ēka projektēta,
domājot par ilgtspējību un energoefektivi-
tāti – tai ir kombinētā siltumsūkņa un malkas
apkure, gaisa rekuperācijas sistēma un pret-
saules pārklājums stiklotajām plaknēm. Arhi-
tekte atklāj: «Nemēģināju izvirzīt kādu priori-
tāru principu, bet gan iedziļināties un līdz-
svarot visus vides konteksta jautājumus. Lie-
totājam telpas tīrība, vienkāršība, detaļu
nepārsātinātība un materiālu dabiskums
sniedz mierīgu atmosfēru.»
Iespējams, tāda būs Eiropas nākotnes ide-
ālā māja – veidota no vietējiem materiāliem,
iederīga ainavā, to pat papildinot, un galve-
nais – radot tieši tādu atmosfēru, kas ļauj cil-
vēkam darboties, radīt un atkal atjaunoties,
lai visu varētu sākt no gala. BI
Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Komisijas
pārstāvniecību Latvijā.
Sāls māja.  Foto – Reinis Hofmanis
4EVSG9PXVEEOQIRWZEXIWTPʷOWRIWEKPEFʷWMPXYQYYR
RSHVS̍MREEM^WEVH^˝FYTVIXYKYRWM^TPEX˝̍ERSWXʷMV
QMXVYQHVS̍EYRʷVOʷVX˝KMM^XYV˝KEEVEYKWXYZIMOXWTˇNY
4EVSG9PXVETEVIH^EQEMWOEPTS̍EREWPEMOWMVXʷHWTEXW
OʷˇOEMo̍MWM^WXVʷHʷNYQWMVTEVIH^ˇXWMPKEMOEPTS̍EREM
4PE̍ʷOEMMRJSVQʷGMNEMETQIOPˇNMIXQ̗WYQʷNEWPETY[[[TEVSGPZ
PAROC®
ULTRA –
¤Ui­³qd³(aI¤

More Related Content

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas
Viltīgais ūdens, pelējums  un citas nepatikšanasViltīgais ūdens, pelējums  un citas nepatikšanas
Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas
 
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība RīgāDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
 
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
Dati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatāDati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatā
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
 
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredzeIekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
 
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
 
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumsIzglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
 
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotājuAkustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
 
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiskiLatvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
 
Pareizs risinājums pareizajai vietai
Pareizs  risinājums   pareizajai  vietaiPareizs  risinājums   pareizajai  vietai
Pareizs risinājums pareizajai vietai
 
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarāEnergoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
 
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitātePreiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
 
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanaDzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
 

Jaunās domāšanas ēkas

  • 1. 162 163 Būvinženieris Nr. 81 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvniecībā jaunu kursu pieteikusi Eiropas Komisija (EK), ar Bauhaus iniciatīvu ēkas un infrastruktūru aicinot veidot kā pieejamu, modernu un mūsdienu cilvēkam atbilstīgu dzīves telpu. Jaunā Eiropas Bauhaus kustība apvieno māk- slu, modernās tehnoloģijas un radošus risinā- jumus. Pats Bauhaus skolas vārds arhitektūras un dizaina pasaulē īpašus komentārus nepra- sa. Lai arī atsevišķu tās pārstāvju teju pirms simts gadiem radītie dizaina priekšmeti pat- laban nopērkami vien ekskluzīvās izsolēs par bargu naudu, galvenā ideja – veidot funkcio- nālu, visiem pieejamu un modernu dizainu un arhitektūru – joprojām ir aktuāla. Ko patlaban var saukt par Jauno Bauhaus, kādēļ pie šīs idejas atgriežamies, runājot par arhitektūru un dizainu politiskā līmenī, tur- klāt visā Eiropā? Ko pirms nu jau vairāk nekā simts gadiem izveidotais virziens var dot mūsdienu modernajā arhitektūrā, un kādēļ pagājušā gadsimta sākumā radītās idejas aiz- vien ir aktuālas un dzīvas? Mūsdienu modernais Bauhaus dibināšanas laikā 1919. gadā tikko bija beidzies Pirmais pasaules karš un vei- dojās ne tikai jauna pasaules kārtība, mai- nījās cilvēku domāšana, vērtības, uzskati un ieradumi. Arī jaunā kustība ar kodolīgo nosaukumu, kas pavisam tieši vācu valodā nozīmē būvēt māju, pieteica sevi, ne tikai veidojot ko pavisam jaunu priekšmetiskā līmenī, bet konceptuāli piedāvājot moder- nu pieeju un aicinot uz ierastajām ikdienas lietām paskatīties citādi. Nojaucot robežas ne tikai starp dažādiem mākslas veidiem, bet arī to, ko uzskatām par masu produkci- ju un mākslas priekšmetiem. Aprakstos par Bauhaus vienmēr uzsvērts, ka šīs kustības mērķis un galvenā ideja bija ne tikai piedā- vāt funkcionālu, laikam atbilstošu un vi- siem pieejamu dizainu, bet ar tā palīdzību formēt sabiedrību, lielo pārmaiņu procesā veidojot jauno domu un ikdienas dzīves modeli. Bauhaus mantojums nav tikai tējas kanni- ņas, lampas, krēsli vai konkrētas mājas. Vis- pirms un galvenokārt tā ir domāšana un spēja ieraudzīt dizainu un arhitektūru daudz plašā- kā, pašlaik modernā integrējošā skatījumā. Tāpēc tagad mēs atkal atgriežamies pie jauna Bauhaus, lai runātu par modernu arhitektūru un dizainu. Atgriežamies pie vienkāršības Arī tagad ir pārmaiņu laiks, kad mainās do- māšana. Ne tik sen Latvijā moderni bija pēc iespējas vairāk, iespaidīgāk izmēra ziņā un cakaināk, taču tagad esam atgriezušies pie tā sauktās skandināviskās vienkāršības, skaid- rām līnijām, saplūsmes un iekļaušanās dabā. To diktē ne vien gaume, bet arī ikdienas vaja- dzības, kurās arvien vairāk ienāk tehnoloģi- jas, kā arī domāšanas maiņa, jo daudz biežāk ne tikai politiskā, bet arī sadzīves līmenī do- mājam par klimata pārmaiņām un vides sau- dzēšanu. Tas rada pārmaiņas patlaban izmantotajās un vēl plānotajās būvēs, kur ne vien vizuāli vairāk domāts par iekļaušanos apkārtējā vidē, bet aizvien biežāk izmanto videi draudzīgus materiālus. Siltinot un modernizējot esošās ēkas un jaunu būvju projektēšanas laikā domā par to, lai ekspluatācija būtu videi draudzīgā- ka un nereti līdz ar to ilgtermiņā lētāka. Kursa pamatvērtības Jaunais Eiropas Bauhaus rosina pārmaiņas ne tikai arhitektūrā, dizainā un būvniecībā, bet vispirms jau domāšanā. Eiropas Komisijas mājaslapā pausts: «Jaunais Eiropas Bauhaus ir vides, ekonomikas un kultūras projekts, kura mērķis ir palīdzēt īstenot Eiropas zaļo kursu, apvienojot dizainu, ilgtspēju, ērtu piekļuvi, pieejamību cenas ziņā un ieguldījumus.» Par šī kursa pamatvērtībām sauktas ilgtspēja, es- tētika un iekļautība. Jaunais virziens balstās Eiropas jau labu laiku deklarētajā zaļajā kursā, ko ikdienā la- bāk izjust un apzināties palīdz būvniecības nozare. Celtniecībā vairāk un biežāk izmanto Jaunās domāšanas ēkas Violeta Garena Foto no EK albuma
  • 2. 164 165 Būvinženieris Nr. 81 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata dabiskus materiālus – koksni, bambusu, ka- ņepes u. c. Tas izpaužas arī arhitektūrā, ie- kļaujot dabiskas formas un būvniecības prin- cipus, kā arī atceroties ilgtspēju un vairākkār- tējas izmantošanas iespējas. Problēmu risinājumi Ja uz to skatāmies plašākā mērogā, atsevišķās ēkas un infrastruktūras objekti veido mūsu dzīves telpu, kurā ikdienā pārvietojamies. Jaunais Eiropas Bauhaus ir veids, kā uzskatā- mi apvienot zinātni un tehnoloģijas ēkās un infrastruktūras objektos, kurus izmantojam katru dienu. Mūsdienu metodes patlaban strauji attīstās un nu jau pārņēmušas teju vi- sas jomas, arī mākslu un kultūru, vienlaikus neaizmirstot par sociālo iekļaušanu. Tas ir veids, kā ar dizainu un arhitektūru rast risinā- jumus ikdienas problēmām ne tikai indivīda, bet visas sabiedrības līmenī. Ar tīmekļa vietnes Jaunais Eiropas Bau- haus: pievilcīgi, ilgtspējīgi, kopā europa.eu starpniecību iniciatīvā aicināts piedalīties ik- viens mākslinieks, dizainers, inženieris, zi- nātnieks, uzņēmējs, arhitekts vai students, kuram ir idejas, kā sasniegt kustības mērķus, risināt konkrētas problēmas vai grūtības. Plā- nots, ka ar visu ieinteresēto jomu pārstāvju apvienotu ieguldījumu, pētot idejas, problē- mas un neatliekamākās vajadzības, taps vis- aptveroša koncepcija, lai Jaunā Eiropas Bau- haus idejas iedzīvinātu mūsu ikdienā. Starpnozaru sadarbība Sava loma iniciatīvā ir pandēmijai. EK priekš- sēdētāja Urzula fon der Leiena 2020. gada ru- nā par stāvokli sabiedrībā, pieminot Jauno Eiropas Bauhaus virzienu, sacīja: «Tā nolūks ir izpētīt, kā pēc pandēmijas mēs kopā varētu dzīvot labāk. Vēlamies ilgtspēju apvienot ar stilu, lai tuvinātu Eiropas zaļo kursu cilvēku prātiem un mājokļiem.» EK līdere uzsver – lai ideja vainagotos panākumiem, jāiesaistās vi- siem radošajiem prātiem no māksliniekiem un dizaineriem līdz zinātniekiem un arhitek- tiem. EK cer, ka tā izdosies iekustināt sistē- miskas pārmaiņas, kuras varētu darboties vi- sos Eiropas reģionos un teritorijās un kurām būtu jāatrisina arī daudzviet aktuālā mājokļu problēma. Jaunais Eiropas Bauhaus būs starpnozaru projekts, ko kopīgi vadīs ārējo ekspertu kon- sultatīvā padome. Tajā būs zinātnieki un arhi- tekti, dizaineri, mākslinieki un sabiedrības pārstāvji. Paredzēts, ka eksperimentālās tel- pās pārbaudīs un demonstrēs risinājumus da- žādām problēmām. Saistīti ar apbūvi Galvenā ideja konceptuāli ir līdzīga sākotnē- jam Bauhaus piedāvājumam, proti, Jaunais Eiropas Bauhaus virziens meklēs cenas ziņā pieejamus, bet estētiski atzīstamus zaļā dzī- vesveida un tehnoloģiju risinājumus, nojau- cot robežas un mēģinot tos integrēt mūsu ik- dienas dzīvē pēc iespējas labākā veidā. Visi iniciatīvas projekti būs saistīti ar apbū- vi, taču koncentrēsies uz dažādiem aspektiem, piemēram, klimata problēmām, pieejamību, sociālo kohēziju, digitālo būvniecību, ilgtspē- jīgiem bioloģiskajiem resursiem u.  tml. Tie tiks īstenoti vairākās valstīs. Plānoti pieci iz- mēģinājuma projekti, kuros kopīgi izstrādās jaunus, ilgtspējīgus, iekļaujošus un modernus risinājumus. Nākamajā – izplatīšanas – pos- mā plānots skaidrot idejas un koncepcijas, kas definē Jauno Eiropas Bauhaus, un to pa- nāks ar jauniem projektiem, tīklu veidošanu un zināšanu apmaiņu Eiropā un aiz tās robe- žām. Paredzēts, ka pirmā būvniecība vai pārvei- de Jaunajā Eiropas Bauhaus iniciatīvā sāksies 2021. gada otrajā pusē, savukārt 2022. gadā taps piecu Jaunā Eiropas Bauhaus dibinātāju tīkls. Latvija piedalās Uz šo iniciatīvu reaģējusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas kopš pavasara pieteiku- sies kā partnere un patlaban aktīvi izvirza svarīgākos jautājumus dažādās pašvaldībās, iesakot idejas, kā iniciatīvu pilnveidot. Pro- jektu Latvijā virza arī Rīgas Tehniskā univer- sitāte. LPS par projektu atbildīgā Agita Kaupuža atceras – Latvijas pašvaldību organizācija bi- jusi pirmā Eiropā, kas iniciatīvā piedalās kā partnere, no citām valstīm interesi izrādījuši arhitekti un ainavu arhitekti. Kaupuža domā, ka daudziem jaunā virziena ideja šķiet saistīta tikai ar ēkām, taču patiesībā iespējas piedalī- ties dažādu nozaru pārstāvjiem ir daudz pla- šākas. «Pašvaldībām ir divi virzieni, par kuriem vēlamies runāt,» stāsta Kaupuža. «Pirmais ir kultūrvēsturisko ēku energoefektīva restaurā- cija ar ilgtspējīgām metodēm. Tas maksā vai- rāk, bet ir jādara. Mums ir pārstāvji Liepājā un Kuldīgā, kurus tas ļoti interesē.» Otrs virziens, kas neprasa tik lielus ieguldī- jumus, taču ir ļoti uzskatāms un ikdienā pa- manāms – iedzīvotāju iniciatīva pilsētvides veidošanā, radošas inovācijas, cilvēku līdzda- lība. Te labs piemērs ir Kuldīgas Mākslas fes- tivāls, kura laikā iedzīvotāji aicināti pieteikt savu māju fasādes apgleznošanai. Tas nav ļoti dārgi, taču ir pamanāmi un mudina iedzīvo- tājus piedalīties apkārtnes veidošanā, pauž Kaupuža. Pašvaldību skatījumā Eiropas iniciatīvai ir praktiski ieguvumi, piemēram, politikas mai- ņa iepirkumos. «Bieži vien ar zemākās cenas izvēli iepirkumā uzbūvē ne to labāko piemē- ru,» atzīst LPS pārstāve. Jaunais domāšanas virziens šo problēmu varētu labot, jo iniciatī- vu virzīs ar struktūrfondu palīdzību un tas būs jāizmanto dažādos projektos visā valstī. Pirmās balvas Jaunais Bauhaus ir diskusija par mūsu ikdie- nas dzīves telpu visplašākajā nozīmē. Lai tam pievērstu lielāku uzmanību un rādītu konkrē- tus piemērus, EK šopavasar izsludināja kon- kursu projektiem, kuros izpaužas iniciatīvas galvenās vērtības. No 23. aprīļa līdz 1. jūnijam saņemti vairāk nekā 2000 pieteikumi no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ieskaitot 31 pieteikumu no Lat-
  • 3. 166 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata vijas. Līdz 18. jūnijam risinājās publisks bal- sojums, un finālam katrā no divām sadaļām – esošie projekti un uzlecošās zvaigznes – iz- virzīti 30 pretendenti desmit kategorijās. Finālistu pieteikumus vērtē ekspertu žūri- ja, kurā ir 135 dažādu nozaru oficiālie inicia- tīvas partneri no visas Eiropas. Pēc žūrijas secinājumiem nāks EK Novērtēšanas komite- jas lēmums. Apbalvošanas ceremonija plāno- ta 16. septembrī. Tīmeklī var apskatīt visus iniciatīvas finā- listu projektus – https://prizes.new-europe- an-bauhaus.eu/, novērtējot gan estētisko kva- litāti, gan izmantotās inovācijas utt. Iedvesma un harmonija Viens no Latvijas pieteiktajiem objektiem ir ar- hitektes Brigitas Bulas projektētā Sāls māja pie- jūras pļavā pie Pāvilostas vēsturiskā centra. Tai piešķirta Latvijas Arhitektūras gada balva. Kā minēts portālā fold.lv, ēka apkārtējā vidē «ie- guļas kā šaura, gara, spoža līnija» un raisa at- sauces uz tradicionālajām zvejnieku mājām. Arhitekte pati komentē: «Māja ir kā pirmā kā- pa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tādēļ apdarē izvēlēts dabiskais kaļķa apmetums, ku- ra tekstūra un tonis atgādina rupju sāli. Pāvil- ostā ir mērens klimats, taču spēcīgs vējš, tāpēc ēka būvēta no abpusēji apmestiem monolītiem blokiem bez papildu siltinājuma. Virsmas at- stātas bez dekoratīvas apdares, demonstrējot būvmateriālu būtību. Tā iespējams skaists un vienkāršs ēkas novecošanas un atjaunošanas process – plaisas un rūsas notecējumi ir vietā, jo tāda ir lietu dabiskā kārtība.» Sāls māja ir lielisks piemērs tam, kā izman- tot pēc iespējas vairāk dabisku vietējo mate- riālu, kas vienlaikus ir praktiski un rada har- moniju ar apkārtējo ainavu. Ēka projektēta, domājot par ilgtspējību un energoefektivi- tāti – tai ir kombinētā siltumsūkņa un malkas apkure, gaisa rekuperācijas sistēma un pret- saules pārklājums stiklotajām plaknēm. Arhi- tekte atklāj: «Nemēģināju izvirzīt kādu priori- tāru principu, bet gan iedziļināties un līdz- svarot visus vides konteksta jautājumus. Lie- totājam telpas tīrība, vienkāršība, detaļu nepārsātinātība un materiālu dabiskums sniedz mierīgu atmosfēru.» Iespējams, tāda būs Eiropas nākotnes ide- ālā māja – veidota no vietējiem materiāliem, iederīga ainavā, to pat papildinot, un galve- nais – radot tieši tādu atmosfēru, kas ļauj cil- vēkam darboties, radīt un atkal atjaunoties, lai visu varētu sākt no gala. BI Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Sāls māja. Foto – Reinis Hofmanis 4EVSG9PXVEEOQIRWZEXIWTPʷOWRIWEKPEFʷWMPXYQYYR RSHVS̍MREEM^WEVH^˝FYTVIXYKYRWM^TPEX˝̍ERSWXʷMV QMXVYQHVS̍EYRʷVOʷVX˝KMM^XYV˝KEEVEYKWXYZIMOXWTˇNY 4EVSG9PXVETEVIH^EQEMWOEPTS̍EREWPEMOWMVXʷHWTEXW OʷˇOEMo̍MWM^WXVʷHʷNYQWMVTEVIH^ˇXWMPKEMOEPTS̍EREM 4PE̍ʷOEMMRJSVQʷGMNEMETQIOPˇNMIXQ̗WYQʷNEWPETY[[[TEVSGPZ PAROC® ULTRA – ¤Ui­³qd³(aI¤