Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtiski ir ņemt vērā sociālās uzvedības aspektus Andra Blumberga, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta tenūrprofesore 2024.gads žurnāls "Būvinženieris"

1. 106 107
Būvinženieris Nr. 96
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Ekonomikas ministrija Klimata un enerģētikas
ministrija
Arvien attīstās tehnoloģiskie risināju-
mi, ir pieejams Eiropas Savienības
finansiālais atbalsts, un Krievijas kara
Ukrainā izraisītā energokrīze skaudri
apliecinājusi nepieciešamību mazināt
energopatēriņu.
Tomēr ar dzīvojamo ēku energoefektivitātes
paaugstināšanu Latvijā joprojām iet kā pa cel-
miem. Lai sasniegtu ambiciozos klimata mēr-
ķus, enerģētikā nepieciešamas strukturālas
pārmaiņas, kas ietver arī iedzīvotāju lomas
maiņu, viņiem kļūstot par aktīviem līdzdalīb-
niekiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu sa-
biedrību. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)
zinātnieki ir izstrādājuši politikas simulācijas
rīku enerģijas kopienām, lai pārvarētu ēku
oglekļa neitralitātes plaisu.
Joprojām dominē zemas
energoefektivitātes mājas
Iedomāsimies dzīvokļu īpašnieku kopsapulci,
kurā tiek apspriesta nepieciešamība un iespē-
jas veikt daudzdzīvokļu mājas energoefektivi-
tātes paaugstināšanas darbus. Kāds atbalsta
siltināšanu, uzskatot, ka tas ilgtermiņā būs ie-
guvums visiem mājas iedzīvotājiem, cits skaļi
iebilst, apšaubot gaidāmo darbu kvalitāti un
tēriņu lietderību, kāds uzskata, ka vispirms
jāsakārto iekšpagalms, bet dažs vēlas mainīt
tikai stāvvadus, vēl kāds neizprot kopīpašuma
nozīmi, bet kāds diskusijā vispār neiesaistās,
gaidot, kad pārējie izvillosies un pieņems lē-
mumu viņa vietā, vēl kāds nav izlēmis, kas
viņam būtu izdevīgāk, bet cits sapulci neap-
meklē vispār, jo netic, ka kaut kas varētu mai-
nīties. Viņiem ir ļoti grūti vienoties uzņemties
atbildību par savas mājas nākotni un saistī-
bām, ko šāds lēmums nes līdzi.
Rezultātā, lai arī pakāpeniski pieaug to
Ar naudu un tehnoloģijām vien
energoefektivitāti nesasniegt
jeb
cik būtiski ir ņemt vērā sociālās
uzvedības aspektus
Andra Blumberga, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju
fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu
institūta tenūrprofesore

2. 108 109
Būvinženieris Nr. 96
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
daudzdzīvokļu ēku skaits, kurās veikti ener-
goefektivitātes uzlabošanas pasākumi, par
spīti tehnoloģiskām iespējām un finansiālam
atbalstam (lai arī kampaņveidīgam) kopējā
dzīvojamajā fondā Latvijā joprojām dominē
neatjaunotas mājas ar zemu energoefektivitā-
ti. Arī kopumā Eiropas Savienībā (ES) rādītā-
ji ir zemi – ap 75% visu ēku uzskatāmas par
energoneefektīvām.
Ēku sektors veido vairāk nekā 40% no ko-
pējā enerģijas patēriņa ES un rada ap 30%
CO2
emisiju. Tādēļ efektivitātes uzlabošanai
tieši šajā sektorā ir milzīga loma Eiropas Zaļā
kursa mērķu sasniegšanā.
Energokopienas iedzīvotāju
iesaistei nozarē
Attīstītas tehnoloģijas un finansiāls atbalsts ir
tikai daļa no problēmas risinājumu kopuma.
Proti, inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus nav
iespējams iedzīvināt, neanalizējot cilvēku uzve-
dību un iemeslus, kāpēc viņi šīs tehnoloģijas
nelieto. Tas pats attiecas uz finansējumu – pie-
ejamība vien negarantē tā izmantošanu. Jaunā-
kie finanšu institūcijas ALTUM dati rāda, ka no
vairāk nekā 57 miljoniem eiro, kas līdz 2026. ga-
dam pieejams daudzdzīvokļu māju energoefek-
tivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo
energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, pagai-
dām ir rezervēta vien apmēram ceturtā daļa.
Lai nodrošinātu energoefektivitātes tehno-
loģiju izplatību, jāanalizē cilvēku motivācija
un lēmumu pieņemšanas struktūra, pamato-
joties uz tradīcijām, vērtībām, ieradumiem,
attieksmi un uzskatiem. Ir arī jāmainās cilvē-
ku lomai – viņi vairs nav tikai pasīvi subjekti,
uz kuriem tiek attiecināta enerģētikas politi-
ka, bet gan aktīvi nozares līdzdalībnieki –, un
politikas veidotājiem viņi tā arī jāuztver.
Kļūt par aktīviem nozares dalībniekiem
iedzīvotāji var ar energokopienu (energo-
kvartālu) dibināšanu un sadarbību enerģijas
ražošanā, izmantojot atjaunojamos enerģijas
avotus, un sadalē.
Latvijas Zinātnes padomes projektā Tilts
uz oglekļa neitralitāti enerģijas kopienās: soci-
ālās un humanitārās zinātnes satiekas ar ener-
ģētikas pētījumiem (Bridge, projekta Nr. lzp-
2020/1-0256) izstrādāts modelēšanas instru-
mentu kopums – viena un vairāku spēlētāju
spēle, kā arī politikas simulācijas rīks. Spēles
dalībniekiem palīdzēs vienoties par kompro-
misiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas
sistēmām un energoefektivitātes pasāku-
miem, parādīs, kā maksimāli palielināt atjau-
nojamo energoresursu ražošanu un samazi-
nāt enerģijas patēriņu. Savukārt simulācijas
rīks politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt
datos balstītus lēmumus un īstenot efektīvu
uz patērētāju iesaisti vērstu rīcību. Šie instru-
menti palīdzēs mazināt oglekļa neitralitātes
plaisu, izmantojot sociāli tehnoloģisku pāreju
enerģētikā.
Modelē energokvartālu un risinājumus
Viena spēlētāja spēlē dalībnieki tiek aicināti
veikt enerģijas taupīšanas, ražošanas un iz-
mantošanas izvēles, lai sasniegtu pašu noteik-
tus mērķus savā ēkā. Piemēram, dalībnieki var
izvēlēties, vai siltināt tikai nama ārsienas vai arī
jumtu, pagrabu, mainīt logus, kādus siltināša-
nas materiālus lietot un cik biezā kārtā tos likt.
Viņiem dotas iespējas arī lemt, vai, kur uz ēkas
un cik saules paneļu izvietot, vai izmantot sil-
tumsūkni, vai izvēlēties elektroautomašīnas,
vai izmantot tās arī kā enerģijas uzkrāšanas
tehnoloģiju, lai līdzsvarotu elektrības ražoša-
nas un patēriņa svārstības utt. Spēle ļauj novēr-
tēt izvēļu ekonomisko ietekmi un izdevīgumu,
salāgojot investīcijas ar iespējām tās atpelnīt.
1. attēlā ir parādītas energokvartālā ietilpstošās
tehnoloģijas un to mijiedarbība.
Viena spēlētāja spēle izstrādāta gan vien-
kāršākā, gan padziļinātā līmenī, kur intere-
senti ar plašākām zināšanām enerģētikā var
iegūt papildu informāciju. Šī spēle ir brīvi pie-
ejama ikvienam interesentam adresē: https://
ej.uz/energoefektivitātesspēle.
Savukārt daudzu spēlētāju spēle piedāvā
modelēt energokopienu, izveidojot virtuālu
kvartālu, kas identisks reālajam. Pirms spēles
sākuma tajā var izveidot kopienu no ēkām, kas
atrodas kvartālā, un ievadīt vienkāršu infor-
māciju par katru no tām. Kopienas dalībnieki
(piemēram, kvartāla māju vecākie) vispirms
nosaka mērķi, piemēram, panākt resursu ie-
taupījumu, kļūt videi draudzīgākiem utt., pēc
tam izdara savas izvēles – kāds, piemēram,
lemj siltināt sava nama sienas, cits – likt saules
paneļus visā jumta platībā, bet atteikties no sil-
tināšanas, vēl kāds – mainīt visu autoparku.
Kad izvēles izdarītas, spēle rāda gan katra spē-
lētāja rīcības sekas un ieguvumus, izmaksas,
gaidāmo ietaupījumu, gan ietekmi uz kopienu.
Tālākās kārtās un izveidotā sarunu telpā dalīb-
nieki vienojas par nākamajiem soļiem, lai sa-
sniegtukompromisuunlaivides,ekonomiskos
un sociālos labumus gūtu visi.
Beidzot spēli, visiem dalībniekiem ir
skaidrs, cik līdzekļu būs nepieciešams, cik il-
gā laikā tos būs iespējams atpelnīt, kā mainī-
sies energopatēriņš, cik no tā būs iespējams
nodrošināt ar pašu saražoto elektroenerģiju,
bet cik būs nepieciešams pirkt klāt no tīkla.
Ceļā uz kompromisu vairāku spēlētāju spēlē
izgaismo arī tā dēvētos bezbiļetniekus – dalīb-
niekus, kuri sola piedalīties kopējā labuma
sasniegšanā, taču to nedara vai izvēlas veikt
tikai nelielus ieguldījumus, kas nav salīdzinā-
mi ar pārējo veikto. Ir ļoti būtiski pazīt bezbi-
ļetniekus, lai izvēlētos veiksmīgākas taktikas
kopienas kopējo mērķu sasniegšanai.
Daudzu spēlētāju spēle ikvienam ir pieeja-
ma šeit: https://ej.uz/daudzspēlētājuspēle. Lai
atvieglotu lēmumu pieņemšanu, spēles sāku-
ma punkts ir optimāls risinājums konkrētajai
energokopienai.
Vairāku spēlētāju spēlē balstīts arī politikas
simulācijas rīks: https://ej.uz/energoefektivitā-
tespolitika.
Politikas veidotāji var modelēt energoko-
pienas un salīdzināt, kā potenciāli politikas
pasākumi – nodokļu politikas maiņa, neto ie-
pirkuma nosacījumu maiņa utt. – ietekmēs
dažādas kopienas, piemēram, deviņstāvu ēku
kompleksu Purvciemā vai Hruščova laika ne-
lielu divstāvu ēku puduri kādā Latvijas pilsē-
tā. Modelēšanas rezultāti palīdzēs pieņemt
datos balstītus lēmumus par efektīviem atbal-
sta mehānismiem un to apmēru dažādām
1.attēls. Energokvartālā ietilpstošās tehnoloģijas un to mijiedarbība.

3. 110
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
kopienām un naudas izlietojumu virzīt mērķēti.
2. attēlā parādīta energokopienas izveides
politikas rīka saskarne.
Cietumnieka dilemma un energoaudits
Izstrādājot modelēšanas instrumentus, izman-
tota tā dēvētā cietumnieku dilemma, viena no
populārākajām spēļu teorijām, kas demonstrē
sadarbības sarežģīto raksturu – kā salāgot indi-
vīdu egoistisko uzvedību ar kolektīva interesēm.
Vienojoties un darbojoties kopā, ilgtermiņā ie-
spējams sasniegt lielāku labumu. Dalībniekiem
citam citu piekrāpjot, ilgtermiņā katrs saņems
mazāku labumu, spēlējot vienam pret otru – ie-
guvējs būs tikai viens, paredz teorija.
Savukārt skaitliskās modelēšanas pamatā ir
ēku energoaudita aprēķins stundas griezumā.
Veicot ēku energoauditu, tiek rēķināts gada
energopatēriņš uz vienu kvadrātmetru, ņemot
vērā dažādus parametrus – sienu biezumu, sil-
tumvadītspējas koeficientu, ēkas platību, logu
platību un novietojumu utt. Tā kā energoko-
pienas enerģiju savu vajadzību segšanai ražo
pašas, nepieciešams salāgot energopatēriņa rā-
dījumus ar ražošanas jaudām – saules enerģi-
jas tehnoloģiju saražoto enerģiju, automašīnu
baterijās akumulēto enerģiju, citiem avotiem.
Izstrādātos instrumentus jau testējušas gan
privātpersonas, gan nekustamā īpašuma ap-
saimniekošanas uzņēmumi, kā arī politikas
veidotāji. Saņemtās atsauksmes apliecina, cik
būtiski ir ņemt vērā dažādus psiholoģiskos un
sociālos uzvedības aspektus, veidojot maza
mēroga kooperatīvās enerģijas sistēmas – sis-
tēmdinamikas modeļi palīdz atšķetināt sarež-
ģītas problēmas. BI
2.attēls. Energokopienas izveides politikas rīka saskarne.