Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021.gada 13.aprīlī

1. Pandēmijas ietekme uz darba tirgu Latvijā:
kas un kur zaudēja darbu?
Oļegs Krasnopjorovs
13.04.2021.
Ekspertu saruna "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?"

2. Avots: Centrālās Statistikas Pārvaldes un Valsts Ieņēmumu Dienesta dati; Latvijas Bankas ekspertu aprēķins 2
Covid-19 kopējā ietekme uz darba tirgu nav liela
Bezdarba un nodarbinātības līmenis Latvijā
2002. – 2020. gadā (%; sezonāli izlīdzinātie dati)
0
5
10
15
20
1.cet. 2020 2.cet. 3.cet. 4.cet. 2021 I II
Bezdarbs Dīkstāves pabalsts, algu subsīdijas
Bezdarbs; dīkstāves pabalsta un algu subsīdijas
saņēmēju skaits (% no ekonomiski aktīviem iedz.)
Bezdarbs
6% => 9%

3. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
0
5
10
15
20
25
30
35
2002
1.cet.
3.cet.
2003
1.cet.
3.cet.
2004
1.cet.
3.cet.
2005
1.cet.
3.cet.
2006
1.cet.
3.cet.
2007
1.cet.
3.cet.
2008
1.cet.
3.cet.
2009
1.cet.
3.cet.
2010
1.cet.
3.cet.
2011
1.cet.
3.cet.
2012
1.cet.
3.cet.
2013
1.cet.
3.cet.
2014
1.cet.
3.cet.
2015
1.cet.
3.cet.
2016
1.cet.
3.cet.
2017
1.cet.
3.cet.
2018
1.cet.
3.cet.
2019
1.cet.
3.cet.
2020
1.cet.
3.cet.
Reģistrētais bezdarbs (NVA)
Faktiskais bezdarbs (darba meklētāji) no CSP (U3)
+ zaudējušie cerības atrast darbu (U4)
+ gatavi sākt darbu bet to nemeklē; vai pretēji (U5)
+ strādā nepilnu laiku un vēlas atrast pilna laika darbu (U6)
Avots: Nodarbinātības Valsts Aģentūras un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins
Oficiālie un plaši bezdarba rādītāji (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
3
Plaši bezdarba rādītāji arī pieauga tikai mēreni
Blank Blank Blank Blank
Oficiālais
bezdarbs

4. 2009.g. sept. 2020.g. apr.
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2008
I
VII
2009
I
VII
2010
I
VII
2011
I
VII
2012
I
VII
2013
I
VII
2014
I
VII
2015
I
VII
2016
I
VII
2017
I
VII
2018
I
VII
2019
I
VII
2020
I
VII
2021
I
650
700
750
800
850
900
950
1000
2008
I
VII
2009
I
VII
2010
I
VII
2011
I
VII
2012
I
VII
2013
I
VII
2014
I
VII
2015
I
VII
2016
I
VII
2017
I
VII
2018
I
VII
2019
I
VII
2020
I
VII
2021
I
Visi darba ņēmēji
Darba ņēmēji ar darba ienākumiem
Avots: Nodarbinātības Valsts Aģentūras, Valsts Ieņēmumu Dienesta un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins
Piešķirts bezdarbnieka statuss
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem;
sezonāli izlīdzināti dati)
4
Darbvietu samazinājums – tikpat straujš,
bet tiktāl mazāks nekā 2009. gada krīzes laikā
Darba ņēmēju skaits
(tūkst.; sezonāli izlīdzināti dati)
Jaunākais novērojums: 2021. gada februāris Jaunākais novērojums: 2021. gada janvāris

5. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Avots: Valsts Ieņēmumu Dienesta un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins 5
Nodarbinātība dinamika būtiski atšķiras nozaru un profesiju dalījumā
Darba ņēmēju skaita pārmaiņas nozaru dalījumā
(%, pret 2020.g. februāri, sezonāli izlīdzinātie dati)
Sarkans (zaļš): salīdzinoši liels darba ņēmēju skaita samazinājums
(pieaugums) pārskata mēnesī
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
2020
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2021
I
Darbvietu skaits dažādās profesijās
01.2020 – 01.2021
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
2020
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2021
I
Viesnīcu administratori
0
250
500
750
1000
1250
1500
1750
2020
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2021
I
Ceļojumu pavadoņi,
konduktori un gidi
0
2000
4000
6000
8000
10000
2020
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2021
I
Pavāri Programmētāji
Blank Blank Blank Blank

6. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
-50 -40 -30 -20 -10 0
Viesmīļi un barmeņi
Ceļojumu pavadoņi, konduktori un gidi
Kasieri
Frizieri, skaistumkopšanas darbinieki
Viesmīlības un ēdināšanas vadītāji
Pavāri
Ar rokām veicamu tīrīšanas darbu izpildītāji
Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti)
Pārtikas produktu sagatavošanas
palīgstrādnieki
Kuģu un gaisa kuģu vadītāji
darbvietu skaits darba slodze
-60 -50 -40 -30 -20 -10 0
Izmitināšana un ēdināšana
Citi pakalpojumi
Transports
Administratīvie pakalpojumi
Profesionālie pakalpojumi
Nekustamais īpašums
Būvniecība
Finanses un apdrošināšana
Tirdzniecība
Enerģija
Ūdens apgāde
Lauksaimniecība
Valsts pārvalde, izglītība, veselība
Apstrādes rūpniecība
Ieguves rūpniecība
Informācijas tehnoloģijas
atlaišanu ietekme dīkstāves ietekme
Avots: Valsts Ieņēmumu Dienesta un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins
Nostrādāto stundu skaits: dekompozīcija smagāk
skartajās profesijās* (gada pieauguma temps; %; 2020.g.
martā – decembrī vidēji)
6
Pandēmijas ietekme uz darba tirgu
ir lielāka nekā tikai atlaišanas
Darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem: dekompozīcija
nozaru dalījumā (% pārmaiņas; 2020.g. decembrī, salīdzinot ar
2020.g. februāri; sezonāli izlīdzināti dati)
*10 smagāk skartās profesijas (ISCO 3-ciparu līmenī), ar vismaz 1 tūkst. nodarbināto pirms pandēmijas.
White colour here…

7. -72
-67
-63
-52
-40
-39
-34
-31
-28
-27
-22
-18
-2
-1
0.5
-75 -50 -25 0
Lauksaimniecība
Tirdzniecība
Izmitināšana un ēdināšana
Ūdens apgāde
Elektroenerģija u.c.
Būvniecība
Finanses un apdrošināšana
Transports
Prof.,admin.pakalpojumi
Māksla, izklaide un citi pakalpojumi
Rūpniecība
Valsts pārvalde
Veselības aprūpe
Izglītība
Informācijas tehnoloģijas
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
II
2020
III IV VI VI VII VIII IX X XI XII I
2021
II
Avots: Nodarbinātības Valsts Aģentūras dati (kopējais vakanču skaits) un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati (nozaru dalījumā); autora aprēķins
Vakanču skaita pārmaiņas 2020.g. 2. pusgadā
(%; salīdzinot ar 2019.g. 2. pusgadu)
7
Vakanču skaits samazinās visās nozarēs,
izņemot informācijas tehnoloģijas
Vakanču skaits
(indekss; 2020.g. feb. = 100; sezonāli izlīdzināti dati)
15 tūkst. vakanču uz
75 tūkst. bezdarbnieku
=> Nevar visus viesnīcu administratorus pārkvalificēt par programmētājiem
31 tūkst. vakanču uz
58 tūkst. bezdarbnieku

8. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
95
96
97
98
99
100
2020
II
III IV V VI VII VIII IX X XI XII 2021 I
Sievietes Vīrieši
Avots: Valsts Ieņēmumu Dienesta un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins
Darba ņēmēju skaits
(indekss; 2020.g. februāris = 100; sezonāli izlīdzināti dati)
8
Vīriešus un sievietes atlaišanas skar līdzīgi
Darba ņēmēju skaita pārmaiņas
(tūkst.; salīdzinot ar 2020.g. februāri; sezonāli izlīdzināti dati)
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
2020
III IV V VI VII VIII IX X XI XII
2021
I
Sievietes Vīrieši
~50%
~50%
Sievietes: izmitināšana un ēdināšana, bet arī izglītība un veselības aprūpe
Blank Blank Blank Blank

9. 55
60
65
70
75
80
85
90
95
100
105
2020
II
III IV V VI VII VIII IX X XI XII 2021 I
zem 20 20-24 25-29 citi
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
2020
III IV V VI VII VIII IX X XI XII
2021
I
zem 30 30-44 45-59 60+
Avots: Valsts Ieņēmumu Dienesta un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins
Darba ņēmēju skaits
(indekss; 2020.g. februāris = 100; sezonāli izlīdzināti dati)
9
Atlaišanas visvairāk skar jauniešus
Darba ņēmēju skaita pārmaiņas
(tūkst.; salīdzinot ar 2020.g. februāri; sezonāli izlīdzināti dati)
~50%
Jaunieši: 1) lielāka nodarbinātība izmitināšanā un ēdināšanā;
2) zemāka kvalifikācija: vieglāk atrast pēc krīzes
=> lielāka atlaišanas varbūtība.
60+: 1) lielāka nodarbinātība izglītībā un veselības aprūpē;
2) ↑ iedzīvotāju skaits šajā vecumā.

10. Avots: Valsts Ieņēmumu Dienesta un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins
Darba ņēmēju skaits pārskatā mēnesī (indekss; 2020.g.
februārī = 100; sezonāli izlīdzināti dati; pēc uzņēmumu adreses)
10
Atlaišanas biežāk notika Rīgas un Jūrmalas uzņēmumos
90
92
94
96
98
100
II
2020
III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2021
Rīga Jūrmala Citas Republikas pilsētas Novadi
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
2020
III IV V VI VII VIII IX X XI XII
2021
I
Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
Darba ņēmēju skaita pārmaiņas
(tūkst.; salīdzinot ar 2020.g. februāri; sezonāli izlīdzināti dati)
~80%

11. Nodarbinātības īpatsvara pārmaiņas 2020.g. aprīlī – novembrī, pēc profesijas vidējās algas 2019. gadā
(smooth local regression ar 95% ticamības intervālu; 3-ciparu ISCO profesiju dalījums)
11
Nodarbinātības īpatsvars saruka zemu algu profesijās
un pieauga augstu algu profesijās
Balstoties uz darbavietu skaitu Balstoties uz nostrādāto stundu skaitu
Nodarbinātības
īpatsvara
pārmaiņas
2020.g.
aprīlī
–
novembrī
(procentpunktos)
Vidējā alga profesijā 2019. gadā (ranga percentile) Vidējā alga profesijā 2019. gadā (ranga percentile)
Avots: Valsts Ieņēmumu Dienesta dati; autora aprēķins.
Metodoloģijai sk. Dolado, Felgueroso, Jimeno (2020). «The Spanish Labour Market at the Crossroads: Covid-19 meets and megatrends»
Augstāka alga
Zemāka alga Zemāka alga Augstāka alga
Nodarbinātības
īpatsvara
pārmaiņas
2020.g.
aprīlī
–
novembrī
(procentpunktos)

12. Tautsaimniecība kopā
-15
-10
-5
0
5
10
zem
400
400-700
700-1000
1000-1500
1500-2000
2000-3000
3000-4000
virs
4000
Privātais sektors
-15
-10
-5
0
5
10
zem
400
400-700
700-1000
1000-1500
1500-2000
2000-3000
3000-4000
virs
4000
Avots: Valsts Ieņēmumu Dienesta un Centrālās Statistikas Pārvaldes dati; autora aprēķins
Darba ņēmēju skaita pārmaiņas pēc mēneša bruto darba samaksas
(%; 2020. g. maijā – decembrī, salīdzinot ar 2020.g. februāri; sezonāli izlīdzināti dati)
12
Atlaišanas visvairāk skara zemu algu saņēmējus

13. 0
10
20
30
40
50
60
70
0
10
20
30
40
50
60
70
Slovākija
Čehijas
Rep.
Slovēnija
Malta
Igaunija
Beļģija
Nīderlande
Polija
Īrija
Kipra
Austrija
Latvija
Itālija
Ungārija
Spānija
Dānija
Horvātija
Somija
ES-27
vidēji
Lietuva
Francija
Rumānija
Luksembu…
Bulgārija
Portugāle
Grieķija
Vācija
Zviedrija
Pārējie sociālie pabalsti
Pensijas
Džini indekss
Džini indekss pirms pensijām un sociāliem pabalstiem
Avots: Eurostat dati
Ienākumu nevienlīdzība (Džini indekss) pirms un pēc
sociāliem pabalstiem (2019. gadā)
Sociālie pabalsti nenonāk līdz trūcīgākajiem
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
IS
NO
CH
UK
10
15
20
25
30
5 10 15 20 25
Dzini
indeksa
↓
sociālo
pabalstu
dēļ
Valdības izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP
Valdības izdevumu efektivitāte sociālā
aizsardzībā (2019. gadā)
13

14. Avots: Eurostat iedzīvotāju skaita prognozes.
Iedzīvotāju skaits 20-64 gadu vecumā
(tūkstoši)
Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars turpinās
samazināsies – pēc visiem scenārijiem
Iedzīvotāju īpatsvars 20-64 gadu vecumā (%)
48
50
52
54
56
58
60
2021
2022
2023
2024
2025
2026
2027
2028
2029
2030
2031
2032
2033
2034
2035
2036
2037
2038
2039
2040
2041
2042
2043
2044
2045
2046
2047
2048
2049
2050
Bāzes scenārijs Mazāka dzimstība Mazāka mirstība
Lielāka migrācija Mazāka migrācija Bez migrācijas
600
700
800
900
1000
1100
1200
2021
2022
2023
2024
2025
2026
2027
2028
2029
2030
2031
2032
2033
2034
2035
2036
2037
2038
2039
2040
2041
2042
2043
2044
2045
2046
2047
2048
2049
2050
Bāzes scenārijs Mazāka dzimstība Mazāka mirstība
Lielāka migrācija Mazāka migrācija Bez migrācijas
14

15. Avots: Krasnopjorovs, O. Anatomy of labour reserves in the Baltic countries: a snapshot 15 years after the EU accession. Bank of Latvia Discussion paper 2/2019.
Iekšējās darba roku rezerves Baltijas valstīs dzimumu un vecumgrupu dalījumā
(tūkst. cilvēku; 2018. gadā)
15
Iekšējās darba roku rezerves ir būtiskas – tos jāaktivē
Jaunieši: zema profesionālās izglītības
Izplatība (un prestižs);
Vīriešu pusmūža vecumā:
zema mūžizglītības izplatība,
zemas digitālās prasmes,
veselības stāvokļa pasliktinājums;
Darba roku rezerves atspoguļo papildu nodarbinātību, ja nodarbinātības līmenis šajā vecumgrupā sasniegtu ES7 līmeni.
ES7: Vācija, Austrija, Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Čehija, Lielbritānija.

16. Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras un Centrālās Statistikas Pārvaldes un Eurostat dati, autora aprēķins. 16
Prasmju profils bezdarbā un vakancēs būtiski atšķiras,
taču bezdarbnieku pārkvalifikācijai tērējam maz
Aktuālās vakances 2020. gada beigās profesiju grupu
griezumā un bezdarbnieku sadalījums pēc profesijas
iepriekšējā darba vietā 2020. gadā
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
Dānija
Zviedrija
Somija
Ungārija
Austrija
Luksemburga
Beļģija
Spānija
Francija
Horvātija
Nīderlande
Itālija
Igaunija
Īrija
Portugāle
Polija
Vācija
Lietuva
Grieķija
Čehija
Slovākija
Slovēnija
Bulgārija
Latvija
Malta
Kipra
Rumānija
Izdevumi aktīvai darba tirgus politikai
(% no IKP; 2018. gadā)
Vakances Bezdarbnieki
Vienkāršās profesijas
Iekārtu operatori
Kvalificēti strādnieki un amatnieki
Kvalificēti lauksaimniecības darbinieki
Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki
Kalpotāji
Speciālisti
Vecākie speciālisti
Vadītāji

17. Tieši Latgalē visvairāk uzņēmumu gadiem ilgi nodarbojas
ar bezdarbnieku pārkvalifikāciju – bezdarbs paliek augsts
17
Apstiprināto apmācību nodrošinātāju skaits
(uz tūkst. bezdarbnieku)
Reģistrētā bezdarba līmenis 2021. gada februārī
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: OECD (2019) Avots: NVA
=> Vairāk naudas neatrisinās visas problēmas. Vajadzīga arī plašāka apmācību kvalitātes kontrole.

18. Pensijas vecuma celšana nav panaceja,
ja nodarbinātībai traucē veselības problēmas
Paredzamais mūža ilgums 50 gadu vecam vīrietim
(2018. gadā)
Veselības stāvokļa pašnovērtējums 55-64 gadu
veciem vīriešiem (indekss; 2019. gadā)
Avots: Eurostat dati, autora aprēķins 18
0
5
10
15
20
25
30
35
Šveice
Islande
Itālija
Norvēģija
Kipra
Zviedrija
Īrija
Spānija
Malta
Francija
Nīderlande
Luksemburga
Lielbritānija
Beļģija
Grieķija
Austrija
Dānija
Vācija
Portugāle
Slovēnija
Čehija
Horvātija
Polija
Igaunija
Slovākija
Lietuva
Ungārija
Rumānija
Bulgārija
Latvija
ar labu veselību ar sliktu veselību
+200: ļoti labs
+100: labs
0: vidējs
-100: slikts
-200: ļoti slikts
0
20
40
60
80
100
Grieķija
Islande
Īrija
Šveice
Zviedrija
Norvēģija
Kipra
Nīderlande
Itālija
Lielbritānija
Beļģija
Malta
Austrija
Somija
Francija
Dānija
Luksemburga
Rumānija
Bulgārija
Slovēnija
Vācija
Čehija
Slovākija
Portugāle
Polija
Horvātija
Ungārija
Igaunija
Lietuva
Latvija

19. ► Pandēmijas kopējā ietekme uz darba tirgu nav liela: pateicoties vērienīgam valsts atbalstam, atlaišanas un
bezdarba pieaugums ir daudz mazāki nekā 2009. gada krīzes laikā;
► Ietekme būtiski atšķiras pa nozarēm, profesijām, pašvaldībām un iedzīvotāju grupām:
► Atlaišanas visvairāk skar darbiniekus ar zemākiem ienākumiem;
► Augsta ienākumu nevienlīdzība – galvenokārt neefektīvās sociālās aizsardzības sistēmas sekas.
► Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās ↓, bet iekšējās darba roku rezerves ir būtiskas un tos jāaktivē:
► jaunieši: profesionālās izglītības zema izplatība un prestižs;
► vīrieši pusmūža vecumā: zema mūžizglītības izplatība, zemas digitālās prasmes, veselības stāvokļa
pasliktinājums;
► Jārisina prasmju neatbilstības problēma, ↑ budžetu nodarbinātības veicināšanas programmām un veicinot to
efektivitāti.
Secinājumi
19

20. • kā novērst Covid-19 krīzes sociālekonomiskos postījumus, lai tas notiktu vienlaikus cilvēcīgi un godīgi –
lai neviens, arī tas, kurš nav maksājis nodokļus, netiktu atstumts, bet nodokļu maksātāji nejustos pievilti.
Vai tas iespējams bez jauna sabiedriska (iz)līguma;
• ko var koriģēt valsts sociālā atbalsta sistēmā, lai mazinātu pandēmijas radītās sociālekonomiskās sekas?
Vai būtu jāpiemēro citādi bezdarbnieku pabalsti? Vai ES Atveseļošanas un noturības mehānisma
finansējumu iespējams izmantot efektīvāk (RRF – lielākā "Nākamās paaudzes ES" programma);
• ko vajadzētu mainīt valsts finansētajos darba tirgus politikas pasākumos, lai tie reāli palīdzētu cilvēkiem
atrast pastāvīgu darbu? Vai pieaugušo apmācības un pārkvalificēšanās iespējas vajadzētu piedāvāt ne tikai
bezdarbniekiem, bet arī tiem iedzīvotājiem, kuri pakļauti dīkstāvei?
Šodienas diskusijā mums jāatrod atbildes uz trīs jautājumiem
20
Moderators vēl pateiks vai šo slaidu vajag