Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.
Toms Buls, Ekonomikas ministrija
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
2022.gada 16.septembris
#ESfondi
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena./ Raimonds Lapiņš, Ekonomikas ministrija
2022.gada 3.jūnijs, Liepāja
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
video https://youtu.be/FJZ5wM1Iwys
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena./ Raimonds Lapiņš, Ekonomikas ministrija
2022.gada 3.jūnijs, Liepāja
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
video https://youtu.be/FJZ5wM1Iwys
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Vieslekcija LLU "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Prezentācija lekcijai "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika", ko Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa 15. aprīlī lasīja Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.
Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrija
Forums “#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam”
2021.gada 11.jūnijs
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Vieslekcija LLU "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Prezentācija lekcijai "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika", ko Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa 15. aprīlī lasīja Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.
Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrija
Forums “#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam”
2021.gada 11.jūnijs
Izveidot neiespējamo var tikai tad, ja to uzskata par iespējamu."dzivosiltak
Izveidot neiespējamo var tikai tad, ja to uzskata par iespējamu."
Tālis Grīnbergs, SIA "WoodHeart"
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
2022.gada 16.septembris
#ESfondi
Valsts atbalsta investīcijas ekonomikā, jauni finanšu instrumenti un Trīs jūr...dzivosiltak
Valsts atbalsta investīcijas ekonomikā, jauni finanšu instrumenti un Trīs jūru investīciju fonda iespēja
Emīls Raiks, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
2022.gada 16.septembris
#ESfondi
Piedāvājums uzņēmējiem Vidzemes plānošanas reģionādzivosiltak
Piedāvājums uzņēmējiem Vidzemes plānošanas reģionā
Ineta Tauriņa, Vidzemes plānošanas reģions
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
2022.gada 16.septembris
#ESfondi
Aktuālie atbalsta instrumenti biznesa attīstībai.dzivosiltak
Aktuālie atbalsta instrumenti biznesa attīstībai.
Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums "#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam"
2022.gada 16.septembris
#ESfondi
3. VALSTS ATBALSTS COVID-19 SEKU PĀRVARĒŠANAI
Uzņēmuma nosaukums
Atbalsts,
tūkst. EUR
Nozare Nodarbinātie
Apgrozījums,
tūkst. EUR
1 KANTĪNE B SIA 944 Ēdināšanas pakalpojumi 92 1 699
2 VALMIERMUIŽAS PILS SIA 434 Ēdināšanas pakalpojumi 80 1 138
3 R.K.C.F. RENESANSE SIA 400 Ēku būvniecība 60 3 186
4 SAPATA SIA 400 Pārējā ieguves rūpniecība 54 1 747
5 AZ AUTO SIA 353 Sauszemes transports 16 1 368
6 HOTEL WOLMAR SIA 337 Izmitināšana 39 411
7 EKERS SIA 314 Ēku būvniecība 49 2 285
8 VALDEKO SIA 282 Ēdināšanas pakalpojumi 20 255
9 BEST WOOD EUROPE SIA 278 Kokapstrāde 43 318
10 SIDLU CEĻI SIA 258 Inženierbūvniecība 15 2 700
Atbalsts kopā:
11.5M EUR
Grants:
9.38M EUR
Dīkstāve:
1.81M EUR
Subsīdija:
0.31M EUR
Kopā atbalstīti 354 uzņēmumi
4. DARBA TIRGUS ATTĪSTĪBAS TENDENCES
NODARBINĀTIE
-3,5%
EKONOMISKI
AKTĪVIE
IEDZĪVOTĀJI
-4,1%
BEZDARBS
-10,3%
DARBAALGAS
+11,8%
VAKANCES
+25,3%
Avots: CSP
862 862
873 870
852
822
2016 2017 2018 2019 2020 2021
Nodarbināto skaits, 15-
74, tūkst.
9.9
8.9
7.6
6.5
8.4 7.9
2016 2017 2018 2019 2020 2021
Bezdarba līmenis, %
859
926
1,00
4
1,07
6
1,14
3
1,27
7
2016 2017 2018 2019 2020 2021
Vidējā bruto darba
samaksa, EUR
14.4
17.0
22.7
29.1
19.5
24.4
2016 2017 2018 2019 2020 2021
Brīvo darbavietu skaits,
tūkst
957
946 945
931 931
892
2016 2017 2018 2019 2020 2021
Ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaits, 15-74,
tūkst.
4
6. PATĒRIŅA CENAS
6
Saskaņotais patēriņa cenu indekss ES valstīs
2015.gads = 100
95
105
115
125
135
145
155
I
2016
III V VII IX XI I
2017
III V VII IX XI I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII IX XI I
2021
III V VII IX XI I
2022
III V VII
EU BE BG CZ DK DE EE IE EL ES
FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL
AT PL PT RO SI SK FI SE
7. PATĒRIŅA CENAS
7
Patēriņa cenu pārmaiņas
pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, procentos
3.02.92.83.43.33.02.93.22.62.32.12.32.22.3
1.4
0.0
-0.6-0.7
0.5
-0.2-0.3-0.7-0.7-0.5-0.5-0.2
0.3
1.7
2.62.72.8
3.7
4.8
6.0
7.57.97.4
8.7
11.5
13.0
16.9
19.3
21.5
21.5
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22
24
I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII IX XI I
2021
III V VII IX XI I
2022
III V VII
8. PATĒRIŅA CENAS
8
Preces un pakalpojumi ar lielāko ietekmi patēriņa cenu izmaiņās
ieguldījums 12 mēnešu izmaiņās, procentpunktos
1.01
0.85 0.81
0.64
0.41
0.27 0.17 0.16 0.15 0.15
0.00 0.00 0.00 0.00 0.00 -0.01 -0.01 -0.01 -0.01 -0.12
3.61
1.60
2.40
1.02
1.21
0.28
0.56 0.61
0.36 0.42
0.00
0.44
0.02 0.01 0.00 0.11
-0.03
0.01
0.14 0.06
-0.4
0.0
0.4
0.8
1.2
1.6
2.0
2.4
2.8
3.2
3.6
4.0
Elektroenerģija
Dīzeļdegviela
Siltumenerģija
Benzīns
Dabasgāze
Svaigi
dārzeņi
Siers
un
biezpiens
Maize
Piens
Milti
un
graudaugi
…
Gludekļi
Kafija
Trauki
Dzērieni
ar
nelielu
alkohola
saturu
Daiļliteratūras
grāmatas
Šokolāde
Pirmsskolas
izglītība
Personālie
datori
Farmaceitiskie
produkti
Cūkgaļa
2021.gada decembrī
2022.gada augustā
9. PATĒRIŅA CENAS
9
Preces un pakalpojumi ar lielāko ietekmi patēriņa cenu izmaiņās
ieguldījums 12 mēnešu izmaiņās 2022.gada augustā, procentpunktos
3.61
2.40
1.60
1.38
1.21
1.02
0.61 0.56 0.44 0.43
0.00 0.00 0.00 0.00 0.00 -0.01 -0.01 -0.02 -0.03 -0.03
-0.4
0.0
0.4
0.8
1.2
1.6
2.0
2.4
2.8
3.2
3.6
4.0
Elektroenerģija
Siltumenerģija
Dīzeļdegviela
Cietais
kurināmais
Dabasgāze
Benzīns
Maize
Siers
un
biezpiens
Kafija
Citi
piena
produkti
…
Slimnīcu
pakalpojumi
Apavi
zīdaiņiem
un
bērniem
Rotaļlietas
un
preces
svinībām
Preces
zīdaiņiem
Citi
apģērbi
Citas
dokumentālas
grāmatas
Bērnu
aprūpes
pakalpojumi
Apavi
sievietēm
Audio
un
video
iekārtas
Pirmssskolas
izglītība
10. PROCENTU LIKMES
10
Galvenās ECB procentu likmes
procentpunktos
ECB aizdevumu iespēja uz nakti
ECB noteiktā procentu likme galvenajām
refinansēšanas operācijām
ECB noguldījumu iespēja uz nakti
Ar 2022. gada 14.
septembri ir
paaugstinātas trīs
galvenās ECB procentu
likmes. ECB
noguldījumu iespēja uz
nakti, ECB noteiktā
procentu likme
galvenajām
refinansēšanas
operācijām un ECB
noguldījumu iespēja uz
nakti ar 2022. gada 14.
septembri būs attiecīgi
0,75%, 1,25% un
1,75%.
11. LATVIJAS ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA – GALVENAIS TIRDZNIECĪBAS
PARTNERIS IR ES VALSTIS
LATVIJAS EKSPORTA STRUKTŪRA
2021.gadā, milj. eiro un procentos
11
0
3
6
9
12
2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019 2021
Krievija
Baltkrievija
Ukraina
Lietuva
18%
Igaunija
11%
Vācija
7%
Zviedrija
5%
Pārējā ES
26%
Apvienotā Karaliste
8%
Krievija - 1 196 milj. EUR
7%
Ukraina - 230 milj. EUR
1.4%
Baltkrievija - 187 milj. EUR
1.1%
Pārējās valstis
16%
ES kopā – 11 053 milj. EUR
67%
EKSPORTA STRUKTŪRAS DINAMIKA
procentos
0
3
6
9
12
2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019 2021
Krievija
Baltkrievija
Ukraina
IMPORTA STRUKTŪRAS DINAMIKA
procentos
LATVIJAS IMPORTA STRUKTŪRA
2021.gadā, milj. eiro un procentos
Lietuva
17%
Vācija
10%
Polija
10%
Igaunija
9%
Pārējā ES
27%
Krievija - 1 772 milj. EUR
9%
Baltkrievija - 464 milj. EUR
2.4%
Ukraina - 226 milj. EUR
1.2% Pārējās valstris
15%
ES kopā – 14 142 milj. EUR
73%
Kopš Krimas okupācijas 2014.gadā
Latvijas eksporta īpatsvars uz Krieviju
nav audzis.
2021.gada importa īpatsvara kāpuma
cēlonis – energoresursu cenu
pieaugums Pasaulē.
12. LATVIJAS-KRIEVIJAS ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA
12
<= TOP IMPORTA PRECES
M
EUR
%
Dzērieni,
alkohols
303.
6
2
5
Mehānismi,
ierīces
186.
4
1
6
Elektroierīces 137.
4
1
1
Farmācijas
produkti
94.5 8
TOP EKSPORTA PRECES =>
6…
M EUR %
Minerālie produkti 623.
9
3
5
t. sk. dabasgāze 389.
4
2
2
Dzelzs un tērauds 459.
0
2
6
Koks, tā
izstrādājumi
149.
6
8
Mēslošanas līdzekļi 138.
0
8
77%
250
450
650
850
1050
1250
1450
1650
1850
20052006200720082009201020112012201320142015201620172018201920202021
Eksports, milj.
EUR
Lielākā preču grupa Latvijas eksportā ir alkoholiskie
dzērieni, no tiem liela daļa ir Latvijā neražoti
dzērieni, ko realizē vairumtirdzniecības uzņēmumi.
Mehānismos un elektroierīces galvenās preces ir
rūteri, elektromotori, ģeneratori, kondicionieri.
Importā no Krievijas dominē starppatēriņa preces.
22% no visa importa no Krievijas veido dabasgāze.
13. LATVIJAS-BALTKRIEVIJAS ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA
13
<= TOP IMPORTA PRECES
M EUR %
Farmācijas produkti 24.8 13
Optiskās ierīces 23.6 13
Mehānismi, ierīces 22.4 12
Plastmasas, to
izstrādājumi
21.6 12
TOP EKSPORTA PRECES =>
5…
M EUR %
Koks, tā izstrādājumi 277.
5
60
Plastmasas, to
izstrādājumi
37.3 8
Minerālie produkti 20.6 4
Dzelzs un tērauds 16.6 4
76%
0
100
200
300
400
500
600
20052006200720082009201020112012201320142015201620172018201920202021
Eksports, milj.
EUR
Eksports uz Baltkrieviju ir diversificēts, bet kopumā
neliels. Galvenās preces –medikamenti, medicīnas
aparatūra, polikarbonāti, lietoti apģērbi.
Importā no Baltkrievijas dominē koks – garumā
sazāģēti egles un priedes kokmateriāli, šķelda,
granulas.
14. LATVIJAS-UKRAINAS ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA
14
<= TOP IMPORTA PRECES
M EUR %
Farmācijas produkti 41.4 18
Dzērieni, alkohols 35.9 16
Mēslošanas līdzekļi 15.4 7
Mehānismi un ierīces 13.4 6
Elektroierīces un iekārtas 12.6 5
TOP EKSPORTA PRECES =>
5…
M EUR %
Dzelzs un tērauds 40.6 18
Organiskie ķīmiskie savienojumi 20.2 9
Koks, tā izstrādājumi 19.0 8
Papīrs un kartons, tā izstrādājumi 17.1 8
Jaukti ķīmiskie produkti 16.7 7
Apģērbs, tā piederumi 14.0 6
5…
0
50
100
150
200
250
20052006200720082009201020112012201320142015201620172018201920202021
Eksports, milj.
EUR
Kopš 2015.gada eksports uz Ukrainu
audzis par 225%. Galvenās preces –
medikamenti, alkohols, slāpekļa
minerālmēsli, rūteri.
Imports no Ukrainas ir diversificēts,
gandrīz 1/5 daļu veido metāli.
15. ENERĢĒTIKAS PRODUKTU IMPORTS.
Lielākais degvielas imports no Lietuvas un Somijas. Elektroenerģijas eksporta
un importa plūsmas nosaka esošie savienojumi
DABASGĀZE GĀZVEIDA STĀVOKLĪ
15
DĪZEĻDEGVIELA ELEKTROENERĢIJA
16. IZEJMATERIĀLU IMPORTS
Lielākas izaicinājums ir metāla izstrādājumi un mēslošanas līdzekļi,
jāmeklē jauni piegāžu tirgi. Kokmateriālu tirgus ir vairāk diversificēts
DZELZS UN TĒRAUDS
16
KOKS, TĀ IZSTRĀDĀJUMI MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻI