Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk? Prezentācijā tiek analizēti: • Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori; • Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji; • Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un • Nākotnes iespējas.

1. LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA –
PĀRKARŠANAS RISKI
Daina Paula
LB MPP
2018. gada 23. februārī, BA

2. SATURS
2
• Kas ir pārkaršana
• Latvijas tautsaimniecības līdzības 2005.-2007. un tagad
• Latvijas tautsaimniecības atšķirības 2005.-2007. un tagad
• Rādītāji, kuri vērtējami neviennozīmīgi
• Pārāk stipra pieprasījuma puse, vai pārāk vāja piedāvājuma
puse?

3. VAI JŪSUPRĀT LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA
ŠOBRĪD SĀK PĀRKARST?
3

4. KĀ VAR DEFINĒT PĀRKARŠANU?
4
Situācija, kad kopējais pieprasījums aug
straujāk, nekā ar esošajiem resursiem
(kapacitāti) to iespējams nodrošināt,
izraisot inflācijas pieaugumu.

5. 5
TAUTSAIMNIECĪBAS LĪDZĪBAS
TOREIZ (2005-2007) UN TAGAD

6. 6Datu avots: CSP
Reālais IKP (2007.g.3.cet=100%)
IEKŠZEMES KOPPRODUKTA (IKP) APJOMS IR APTUVENI
PIRMSKRĪZES LĪMENĪ UN 2017. GADĀ TĀ PIEAUGUMA TEMPS
PALIELINĀJĀS
Reālā un nominālā IKP gada pārmaiņas; %
50
60
70
80
90
100
110
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
nominālais
reālais

7. BEZDARBS IR SARUCIS NEDAUDZ ZEM DABISKĀ LĪMEŅA
7
Faktiskais un dabiskais bezdarbs
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; sez.izl.dati)
Avots: CSP dati; MPP aprēķins. Vairāk par metodoloģiju: LB Diskusijas materiāls #2/2015.
Bezdarba cikliskā komponente
(pp.; % no ekonomiski aktīvajiem iedz.)
-1.3
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
0
4
8
12
16
20
24
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
Faktiskais bezdarbs Dabiskais bezdarbs

8. VAKANČU SKAITS PĒDĒJOS MĒNEŠOS STRAUJI PIEAUDZIS
8
Beveridža līkne Latvijai (2000. – 2018. gads)
Avots: NVA dati; MPP aprēķins

9. 9
-20
-15
-10
-5
0
5
90
110
130
150
170
190
210
230
250
2000.1.cet.
2001.1.cet.
2002.1.cet.
2003.1.cet.
2004.1.cet.
2005.1.cet.
2006.1.cet.
2007.1.cet.
2008.1.cet.
2009.1.cet.
2010.1.cet.
2011.1.cet.
2012.1.cet.
2013.1.cet.
2014.1.cet.
2015.1.cet.
2016.1.cet.
2017.1.cet.
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
Būvniecības nozares gada pārmaiņas (nominālās) un
būvobjektu devumi gada pārmaiņās, % un p.p.
BŪVNIECĪBA AUG STRAUJI, TOMĒR TAS TIKAI KOMPENSĒ
2016. GADA KRITUMU
Būvniecības nozares ražošanas apjoms, 2010=100,sez.izl.
-28
-21
-14
-7
0
7
14
21
28
35
1.cet.
2013
3.cet. 1.cet.
2014
3.cet. 1.cet.
2015
3.cet. 1.cet.
2016
3.cet. 1.cet.
2017
3.cet.
Dzīvojamās ēkas Viesnīcas
Adm. ēkas Citas nedzīv. ēkas
Ceļi Citas inženierbūves
Gada pārmaiņas, %

10. DARBASPĒKA TRŪKUMS KĻŪST AKTUĀLĀKS – TĀ IR LĪDZĪBA, TOMĒR
ATBILŽU SALDO PAŠLAIK IR DAUDZ ZEMĀKS
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo faktoru
(sez. izl. dati; %)
0
10
20
30
40
50
60
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
Avots: EK dati

11. ALGU PIEAUGUMA TENDENCE IEZĪMĒ LĪDZĪBU, LAI GAN TEMPS IR
DAUDZ ZEMĀKS
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
Kopā Privātais sektors Sabiedriskais sektors
11
Vidējās bruto nominālās darba samaksas gada pieauguma temps (%)
sektoru dalījumā
2017g. 1-3.cet.: 7.5%
Avots: CSP dati

12. 60
70
80
90
100
110
120
2000I
2001I
2002I
2003I
2004I
2005I
2006I
2007I
2008I
2009I
2010I
2011I
2012I
2013I
2014I
2015I
2016I
2017I
2018I
Avots: EK dati
OPTIMISMA PIEAUGUMS VAR VEICINĀT ALGU PIEAUGUMU
Noskaņojuma rādītājs Latvijā
(atbilžu saldo, %)

13. ALGU-PRODUKTIVITĀTES KĀPUMA ATŠĶIRĪBA MAZINĀJUSI
LATVIJAS EKSPORTA IZMAKSU KONKURĒTSPĒJU
13
60
80
100
120
140
160
180
20001.cet.
3.cet.
20011.cet.
3.cet.
20021.cet.
3.cet.
20031.cet.
3.cet.
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
Darba ražīgums Reālā alga
Avots: CSP dati; Latvijas Bankas aprēķins
Reālās algas un darba ražīguma indekss (2005 1.cet. = 100)

14. JAUDU NOSLODZE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ VĒSTURISKI AUGSTA; SĀK
PĀRSNIEGT PIRMSKRĪZES LAIKA LĪMENI
14
0
10
20
30
40
50
60
70
80
20001.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20031.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20061.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20091.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20121.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20151.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20181.cet.
Avots: EK
Jaudu izmantošanas pakāpe rūpniecībā, %

15. 15
TAUTSAIMNIECĪBAS ATŠĶIRĪBAS
TOREIZ (2005-2007) UN TAGAD

16. TEKOŠĀ KONTA SALDO UZRĀDA DEFICĪTU, BET TAS SAGLABĀJAS
NELIELS
16
Tekošā konta bilance (% no IKP)
Avots: Latvijas Banka
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
20171.cet.-3.cet.

17. NETO REĀLĀS ALGAS DINAMIKA, KAS LIECINA PAR PIRKTSPĒJAS
PĀRMAIŅĀM, NEPAĀTRINĀS UN NEPĀRSNIEDZ PIRMSKRĪZES TEMPU
3.7
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
17
Reālās neto algas gada pieauguma temps (%)
Avots: CSP dati

18. MAZUMTIRDZNIECĪBAS IZAUGSME SAGLABĀJAS MĒRENA,
PIRMSKRĪZES TĒRIŅU APJOMS NAV SASNIEGTS
18
40
50
60
70
80
90
100
20001.cet.
3.cet.
20011.cet.
3.cet.
20021.cet.
3.cet.
20031.cet.
3.cet.
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdiznāmās cenās
(2007. g. 2.cet=100%)
Avots: CSP dati

19. 12 MĒNEŠU VIDĒJĀ INFLĀCIJA IR IEVĒROJAMI ZEMĀKA NEKĀ PIRMSKRĪZES
PERIODĀ; LĪMENI BŪTISKI IETEKMĒ PIEDĀVĀJUMA FAKTORI: GLOBĀLĀS
RESURSU CENAS, NETIEŠI NODOKĻI
-3
0
3
6
9
12
15
18
2000I
VII
2001I
VII
2002I
VII
2003I
VII
2004I
VII
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
2018I
19
Patēriņa cenu indeksa pārmaiņas
(12 mēnešos vidēji pret iepriekšējiem 12 mēnešiem, %)
Avots: CSP

20. PAMATINFLĀCIJA PIEAUGUSI, BET SAGLABĀJAS ZEM 2%, KAS IR
DAUDZ ZEMĀKS LĪMENIS NEKĀ PIRMSKRĪZES PERIODĀ
-2
-1
0
1
2
3
4
2016I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2017I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2018I
Inflācija
Pamatinflācija (nemainīgās nodokļu likmes, bez pārtikas, enerģijas un administratīvām cenām)
Avots: CSP dati; MPP aprēķins 20
Gada inflācija un pamatinflācija (SPCI; %)

21. Avots: Latvijas Banka 21
KREDITĒŠANAS ATJAUNOŠAJĀS PALĒNINĀJUSIES
Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps (%)
-5.1
-8.5
-20
0
20
40
60
80
100
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Rezidenti kopā NFS+mājsaimniecības Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības

22. 22
80
100
120
140
160
180
200
220
1.cet.
2006
1.cet.
2007
1.cet.
2008
1.cet.
2009
1.cet.
2010
1.cet.
2011
1.cet.
2012
1.cet.
2013
1.cet.
2014
1.cet.
2015
1.cet.
2016
1.cet.
2017
Mājokļi kopā Jaunie mājokļi Lietotie mājokļi
Datu avots: CSP, “Ober – Haus Real Estate”, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata
Mājokļu cenu indekss (2010=100)
Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā (EUR/m2) un
zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits
NĪ TIRGUS AKTIVITĀTE ATJAUNOJAS PAKĀPENISKI, PIRKUMA LĪGUMU
SKAITS IR TIKAI TUVU 2004.G. LĪMENIM, CENAS AUG MĒRENĀK
-
10,000
20,000
30,000
40,000
50,000
60,000
70,000
80,000
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
Pirkuma līgumi Latvijā (labā ass)
Pirkuma līgumi Rīgā (labā ass)
Vidējā cena "Latio"

23. NĪ CENU PIEAUGUMS IR LĪDZĪGS ALGU PIEAUGUMAM, ŠĪ GADA
SĀKUMĀ - KĀPUMS, TOMĒR NEPĀRSNIEDZ 2012-13 GADA LĪMENI
23Avots: CSB, Latio, Latvijas Bankas aprēķini
Mājokļu cenas pret ienākumiem (vidējā alga)
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
2000Q1
Q3
2001Q1
Q3
2002Q1
Q3
2003Q1
Q3
2004Q1
Q3
2005Q1
Q3
2006Q1
Q3
2007Q1
Q3
2008Q1
Q3
2009Q1
Q3
2010Q1
Q3
2011Q1
Q3
2012Q1
Q3
2013Q1
Q3
2014Q1
Q3
2015Q1
Q3
2016Q1
Q3
2017Q1
Mājokļu cenu indekss pret vidējo algu (2010=100) Sērijveida dzīvokļu cenas pret vidējo algu Rīgā

24. APLŪKOTIE PIEMĒRI LIECINA, KA JĀSTIPRINA PIEDĀVĀJUMA PUSE
• bezdarbs zem dabiskā līmeņa;
• aptaujās vairāk parādās
darbaspēka trūkums kā
attīstību kavējošs faktors;
• algu kāpums ilgāku laiku
apsteidzis produktivitātes
pieaugumu;
• jaudu noslodze līdzīgā augstā
līmenī;
• Inflācija daudz zemāka, lielākā tās daļa izriet no
ārējo / piedāvājuma faktoru ietekmes;
• tekošā konta saldo pret IKP neliels;
• pirktspēja aug lēnāk;
• patēriņa paradumi, ko var redzēt, piem., no
mazumtirdzniecības attīstības, ir atšķirīgi no
pirmskrīzes perioda;
• kreditēšanas attīstās gausi; NĪ tirgus attīstās
pakāpeniski
• investīciju īpatsvars zems
Kopīgs Atšķirīgs
24

25. 25
NEVIENNOZĪMĪGI VĒRTĒJAMĀS
TENDENCES

26. 26
Avots: Eurostat, PTO, Latvijas Bankas aprēķins
Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgus daļas partnervalstu importā (2011=100)
PREČU EKSPORTA TIRGUS DAĻA BŪTISKOS TIRGOS IEZĪMĒ
NELABVĒLĪGU TENDENCI, LIECINOT PAR KONKURĒTSPĒJAS
VĀJINĀŠANOS
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017*
ES 28_pakalpojumi
Pasaulē pakalpojumi
ES 28_preces
Pasaulē_preces
* 2017. gadā dati par precēm ES 28 Jan-Nov 2017

27. 27
Latvijas eksporta ES importā daļas pārmaiņas (%)
un atsevišķu faktoru devums tajās (pp)
2016. DEC. -2017. NOV. PREČU EKSPORTA DAĻA SARUKUSI ES TIRGŪ
Datu avots: Eurostat, LB aprēķins;
vairāk par metodoloģiju https://www.ihs.ac.at/publications/eco/es-235.pdf
15.9
-0.2
6.7
5.2
-4.8
6.0
-2.1
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
2011 2012 2013 2014 2015 2016 Nov
2017
Nesadalītais efekts
Tirgus efekts
Produkta efekts
Konkurētspējas efekts
Kopējais pieaugums

28. 28Avots: CSP, EK
IZMAKSU KONKURĒTSPĒJA (REER) PASLIKTINĀS, MAZINĀS TIRGUS
DAĻA ATSEVIŠĶOS TIRGOS, TAČU RENTABILITĀTE AUG
REK (2005 =100%) un rentabilitāte (%)
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
95
100
105
110
115
120
125
2011.1.cet.
3.cet.
2012.1.cet.
3.cet.
2013.1.cet.
3.cet.
2014.1.cet.
3.cet.
2015.1.cet.
3.cet.
2016.1.cet.
3.cet.
2017.1.cet.
3.cet.
REK_nominālās vienības algu izmaksas apstr.rūpn._ 37 valstis
Rentabilitāte asptrādes rūpniecībā (4 cet. sl. vid.), labā ass

29. STARP NEVIENNOZĪMĪGI VĒRTĒJAMAJĀM TENDENCĒM JĀATZĪMĒ:
29
• Izmaksu konkurētspējas pavājināšanās kopsolī ar
• rentabilitātes uzlabošanos apstrādes rūpniecībā
• un stagnējošu tirgus daļu būtiskos eksporta tirgos

30. 31
LAI UZTURĒTU
LĪDZSVAROTU
IZAUGSMI,
AKTUĀLA IR
PIEDĀVĀJUMA PUSES
KAPACITĀTES
STIPRINĀŠANA

31. DARBASPĒKS

32. IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINA SARUKT, UN NODARBINĀTO SKAITA
PIEAUGUMS VECUMSTRUKTŪRAS IETEKMĒ IR IEROBEŽOTS PAT
PALIELINOT DARBSPĒJAS VECUMU UN IESAISTI DARBA TIRGŪ
33Avots: CSP
48.0
52.0
56.0
60.0
64.0
68.0
1750
2000
2250
2500
2750
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Pavisam Darbspējas vecumā
Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tūkst. un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, %

33. LĪDZDALĪBAS LĪMENIS DARBA TIRGŪ VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ
LĪMENĪ UN PĀRSNIEDZ ES VIDĒJO
76.3
72.8
50
55
60
65
70
75
80
85
Zviedrija
Dānija
Nīderlande
Vācija
Igaunija
Lielbritānija
Latvija
Austrija
Somija
Lietuva
ČehijasRep.
Spānija
Portugāle
Kipra
Eirozona
Slovākija
Slovēnija
Francija
Īrija
Ungārija
Luksemburga
Malta
Polija
Bulgārija
Grieķija
Beļģija
Horvātija
Rumānija
Itālija
Līdzdalības līmenis (15-64 gadi; %) Līdzdalības līmenis 2016. gadā (vecums 15-64; %)
34
76.3
72.8
62
64
66
68
70
72
74
76
78
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
Latvija Eiro zona (19)
Avots: CSP un Eurostat dati

34. TAS PATS ATTIECAS UZ NODARBINĀTĪBAS LĪMENI
68.7
65.4
56
58
60
62
64
66
68
70
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
Latvija Eiro zona (19)
68.7
65.4
40
45
50
55
60
65
70
75
80
Zviedrija
Dānija
Nīderlande
Vācija
Lielbritānija
Igaunija
ČehijasRep.
Austrija
Lietuva
Somija
Latvija
Ungārija
Slovēnija
Malta
Luksemburga
Eirozona
Portugāle
Slovākija
Īrija
Polija
Francija
Kipra
Bulgārija
Beļģija
Rumānija
Spānija
Itālija
Horvātija
Grieķija
Nodarbinātības līmenis (15-64 gadi; %) Nodarbinātības līmenis 2015. gadā (15-64 gadi; %)
35Avots: CSP un Eurostat dati

35. SAMAZINĀS GAN ILGTERMIŅA BEZDARBS, GAN NEAKTĪVO
IEDZĪVOTĀJU SKAITS
19.5
0
10
20
30
40
50
60
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
Ilgtermiņa (>1 gads) bezdarbnieku īpatsvars (%) Cerības zaudējušo atrast darbu ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju skaits (tūkst.)
Avots: CSP dati 36
41.9
0
10
20
30
40
50
60
70
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.

36. KAPITĀLS

37. 20
30
40
50
60
70
80
90
Ražošanas jaudu noslodze apstrādes rūpniecības apakšnozarēs 2018. g. 1.cet. un tās variācija kopš 2014.g., %
(izlaides svari., %)
Avots: Eiropas Komisija, CSP
JAUDU NOSLODZE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ IR VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ LĪMENĪ UN
NORĀDA UZ INVESTĪCIJU NEPIECIEŠAMĪBU TĀLĀKAI ATTĪSTĪBAI

38. ZEMAIS INVESTĪCIJU LĪMENIS BREMZĒ PRODUKTIVITĀTES
KĀPUMU UN NENODROŠINA KONKURĒTSPĒJAS UZTURĒŠANU
40
0
50
100
150
200
250
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2005I
III
2006I
III
2007I
III
2008I
III
2009I
III
2010I
III
2011I
III
2012I
III
2013I
III
2014I
III
2015I
III
2016I
III
2017I
Investīciju īpatsvars IKP, faktiskajās cenās, %
Investīcijas mašīnās un iekārtās (bez transportlīdzekļiem), sal.c., izl., 2005. 1. cet. = 100%; labā ass
Avots: CSP, Eurostat
Investīciju īpatsvars IKP un investīciju mašīnās un iekārtās dinamika

39. IZTEIKTS KĀPUMS CITU BŪVJU INVESTĪCIJĀS UN TRANSPORTA
APRĪKOJUMĀ
41
-1.6%
6.1%
-2.1% -3.4%
-12.1%
-21.7%
-13.1%
-11.5%
10.5%
21.2% 19.7%
-22%
-18%
-14%
-10%
-6%
-2%
2%
6%
10%
14%
18%
22%
1.cet.
2015
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2016
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2017
2.cet. 3.cet.
Mājokļi Citas būves Transporta aprīkojums Ražošanas iekārtas
Bioloģiskie resursi Intelektuālais īpašums KPV
Devumi investīciju izmaiņās (g/g%; devumi p.p; sez.izl.)
Datu avots: CSP, Eurostat

40. Avots: The Global Innovation Index; 2012;2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO INOVĀCIJAS
0
10
20
30
40
50
60
70
Zviedrija
Nīderlande
Lielbritānija
Dānija
Somija
Vācija
Īrija
Luksemburga
Francija
Austrija
Čehija
Igaunija
Malta
Beļģija
Spānija
Itālija
Kipra
Portugāle
Slovēnija
Latvija
Slovākija
Bulgārija
Polija
ungārija
Lietuva
Horvātija
Rumānija
Grieķija
Valsts vieta pasaulē* globālajā inovāciju indeksā
2017 2012

41. Avots: The Global Innovation Index; 2012; 2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO INOVĀCIJAS
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Somija
Dānija
Zviedrija
Lielbritānija
Austrija
Vācija
Beļģija
Francija
Grieķija
Īrija
Nīderlande
Slovēnija
Spānija
Portugāle
Čehija
Itālijs
Luksemburga
Malta
Igaunija
Kipra
Ungārija
Lietuva
Horvātija
Polija
Latvija
Slovākija
Bulgārija
Rumānija
Valsts vieta* pasaulē pēc cilvēkkapitāla un pētniecības
2017 2012

42. Avots: The Global Innovation Index; 2012; 2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO BIZNESA SAISTĪBU
AR INOVĀCIJĀM UN ZINĀŠANU ABSORBCIJU
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Nīderlande
Zviedrija
Somija
Luksemburga
Īrija
Dānija
Lielbritānija
Vācija
Francjia
Austrija
Malta
Beļģija
Čehija
Igaunija
Slovēnija
Kipra
Bulgārija
Itālija
Spānija
Slovākija
Latvija
Ungārija
Lietuva
Polija
Portugāle
Horvātija
Rumānija
Grieķija
Valsts vieta pasaulē* pēc biznesa sarežģītības pakāpes
2017 2012

43. VĀJŠ INOVĀCIJU POTENCIĀLS IR LIKUMSAKARĪGAS SEKAS ILGSTOŠI
ZEMIEM IEGULDĪJUMIEM PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ (KĀ ARĪ ZEMAI
IZGLĪTĪBAS KVALITĀTEI)
45Avots: UNESCO Institute for Statistics, http://data.uis.unesco.org/Index.aspx
0
0.5
1
1.5
2
2.5
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
Kopējie izdevumi pētniecībai un attīstībai
(R&D, % no IKP)
Igaunija
Latvija
Lietuva
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
Latvija Lietuva Igaunija
R&D finansēšanas avoti (%), 2015
Valsts Uzņēmumi Ārvalstis

44. KOPSAVILKUMS
46
• Latvijas tautsaimniecību šobrīd nevar uzskatīt par pārkarsušu;
• līdzīgi pirmskrīzes periodam vērojama nelīdzsvarotība darba tirgū (algu kāpums
apsteidzis produktivitātes pieaugumu, vājinot izmaksu konkurētspēju; iezīmējas
darbaspēka trūkums kā attīstību kavējošs faktors);
• savukārt atšķirības atspoguļo lēnāka kreditēšanas attīstība, zems investīciju
īpatsvars tautsaimniecībā;
• lai novērstu nelīdzsvarotību rašanos, jāstiprina piedāvājuma puses kapacitāte –
ieguldījumi gan pētniecībā, gan iekārtās, gan cilvēkkapitālā (piem., ilgtspējīga,
investīcijas veicinoša nodokļu politika, izglītības un veselības reformas u.tml.)

45. 47