Mikrouzņēmumu nodokļa režīma potenciālie strukturālie riski

1. Mikrouzņēmumu
nodokļa režīma potenciālie
strukturālie riski
2015.gads

2. MU nodokļa režīms tika ieviests
kā krīzes risinājums
• Likuma mērķis (no anotācijas): Likumprojekts paredz noteikt
mikrouzņēmuma statusu un mikrouzņēmumu nodokļa noteikšanas un
maksāšanas kārtību, lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus bez darba
palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību
• Likumprojektā sākotnēji tika paredzēta 20% nodokļa likme, kas Saeimā virzot
likumprojektu tika samazināta līdz 9%
• Saeimā, izskatot likumprojektu komisijās, likumdevējam radās pamatotas
šaubas par likuma atbilstību Satversmei strādājošo sociālā nodrošinājuma
kontekstā.
MK ir uzdots katru gadu veikt MU nodokļa režīma izvērtējumu
• LM sagatavotais 2014.gadā MK apstiprinātais MU režīma izvērtējums
norāda uz būtiskiem strukturāliem riskiem
2

3. • MU 4 gadu laikā kļuvis par vērā ņemamu uzņēmējdarbības formu
• Pieaug to nozaru skaits, kur MU apgrozījums pārsniedz 20%, tādējādi
kropļojot konkurenci un liekot pārējiem tirgus dalībniekiem meklēt
pielāgošanās risinājumus
• Bieži vien MU tiek dibināts ar nolūku optimizēt nodokļus un jaunas
darba vietas nerada
• Grūti atrast pierādījumus tam, ka MU režīms dotu būtisku impulsu
tautsaimniecības attīstībai vai izlīdzinātu reģionālās atšķirības
• Strauji pieaug sociāli nenodrošinātu strādājošo skaits
• Zemais MU strādājošo sociālo iemaksu līmenis rada būtiskas
potenciālās nākotnes izmaksas Speciālajā un Pamatbudžetā
(iekšējais nākotnes parāds)
• MU nodokļu režīms rada būtiskus zaudējumus valsts budžetam
3
MU nodokļa režīma uzturēšanas
radītie strukturālie riski

4. • 12.11.2014. MU skaits sasniedzis jau 40 617
• No pēdējos gados jaunreģistrēto SIA skaita MU veido vairāk kā trešdaļu
MU kļuvis par uzņēmējdarbības formu
4
Avots: VID dati
01.01.11. 01.01.12. 01.01.13. 01.01.14.
Kopējais nodokļu maksātāju skaits 234 445 255 336 276 086 297 952
Kopējais MUN maksātāju skaits (reģistrētie-izslēgtie) 7 199 17 830 25 191 33 395
MUN maksātāju skaits % 3,1% 7,0% 9,1% 11,2%
Kopējais MUN maksātāju skaits (reģistrētie-
izslēgtie)

5. Pieaug risks, ka MU šajās sfērās izkonkurēs uzņēmumus, kas darbojas standarta nodokļu režīmā
Avots: Dati no UGP par 2012.gadu
MU rada pieaugošu konkurences risku
5

6. • Absolūti lielākā daļa – 91% no kopējā MU īpašnieku skaita
(kas atbilst likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) vienlaikus ir dalībnieki
arī citās saimnieciskās darbības formās
(pēc būtības dibināti ar mērķi nodalīt funkcijas)
• Līdz 2014.gadam NM statusu mainījuši 9 975, jeb gandrīz ceturtā daļa
6
Avots: VID dati
MU pēc būtības ir uzņēmējdarbības
formas transformēšana
* ar attiecīgā gada 1.janvāri
2011 2012 2013 2014
4535 1949 1796 1695
Esošo NM skaits, kuri mainīja statusu, kļūstot
par MUN maksātājiem attiecīgajā gadā*

7. MU tiek dibināti ar nolūku
optimizēt izmaksas
Avots: FM aprēķini
* bez apgādībā esošām personām
MU tiek radīta īpaši labvēlīga vide darbaspēka izdevumu minimizēšanai, kas
savukārt kropļo konkurenci un nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos uzņēmumus,
kuri nodokļus maksā vispārpieņemtā kārtībā
Vidējais gada
apgrozījums €
Darbinieku
skaits
Darbinieka
vidējā alga
mēnesī €
Darbaspēka
nodokļi
mēnesī kopā
€*
Darbaspēka
izmaksas
vienam
darbiniekam
mēnesī €
Mikrouzņēmums 14 967,00 2 432,00 53,32 485,32
Uzņēmums
(parastā kārtība) - - 432,00 320,22 752,22
Izmaiņas 501% 55%
7

8. MU būtiski nepalielina kopējo nodarbinātību
Avots: VID un CSP dati uz 2014.gada sākumu
MU darbinieku skaits pieaug daudz straujāk nekā nodarbināto skaits kopumā
20.463
27.124
32.9
38.603
44.824
49.495
54.516
57.858
62.063
67.711
72.26 73.412
-10%
-5%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
I II III IV I II III IV I II III IV
2011 2012 2013
%pretiepriekšejoperiodu
Tūkst.
MU darbinieku skaits, tūkst. MU darbinieku skaits, % pret iepriekšējo periodu
Tautsaimniecībā nodarbināto skaits, % pret iepriekšējo periodu
8

9. Lielākā daļa no darba vietām MU
netiek radītas no jauna
Avots: VSAA dati
Tāpat daļa no ilgstoši nenodarbinātām personām iepriekš tāpat bijušas
nodarbinātas kā saimnieciskās darbības veicēji, kuri nav sasnieguši slieksni, lai
veiktu VSAOI
9

10. MUN režīms neveicina uzņēmumu attīstību
Drīzāk MUN režīma noteiktie ierobežojumi kavē uzņēmumu attīstību un
to iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā
10
Avots: FM dati

11. MU nemazina reģionālās atšķirības
Lielākā daļa jeb 69% no MU ir koncentrēti Rīgā, kur salīdzinoši ar citiem
Latvijas reģioniem ir daudz labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbībai
11
Avots: VID dati
Kurzemes 3 457 9%
Latgales 2 308 6%
Rīgas 28 219 69%
Vidzemes 3 268 8%
Zemgales 3 321 8%
Nav norādīts 44 0%
KOPĀ 40 617 100%
Regions
MUN maksātāju skaits uz
2014.gada 12.novembri
Īpatsvars

12. MU darbinieku vidējais nopelnītās pensijas apmērs ar iemaksu objektu 113 euro
(vid. 2010-13) sastādīs 45,2 euro
(40% iemaksu objekta aizvietojums 1.pensiju līmenī)
Lai nodrošinātu iedzīvotāju garantēto minimālo vecuma pensijas apmēru, tas tiks
darīts uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina
Avots: Labklājības ministrijas aprēķini
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam
MU darbinieki kļūst par sociāli neaizsargātiem strādājošajiem
12
Darba stāžs, gadi
Vecuma pensijas
garantētais apmērs,
€/mēn.
Nepieciešamais
vecuma pensijas
kapitāls, €
MU darbinieka
vidējais iemaksu
objekts, €/mēn.
Vecuma pensijas
kapitāls (20%),
€/mēn.
Lai sakrātu
minimālajai
pensijai
nepieciešamo
kapitālu, gadi
10-20 70 15 635 112 22 58
21-30 83 18 479 112 22 69
31-40 96 21 323 112 22 79
41+ 109 24 165 112 22 90
MU darbinieki nespēj nodrošināt sev valsts minimālo pensiju 70 euro apmērā

13. • 2014.gada 3.ceturkšņos jau 93,5 tūkst.
• Turpinoties pašreizējām pieauguma tendencēm MU darbinieku īpatsvars varētu
pārsniegt 20%, tādējādi tiktu apdraudēta sociālā budžeta ilgtspēja
Būtiski pieaug sociāli nenodrošinātu
strādājošo īpatsvars
Ņemot vērā, ka garantētais vecuma pensijas apmērs nākotnē pieaugs, tas radīs
būtiskus papildus izdevumus sociālajam budžetam nākotnē, kā arī tiks sagrauts
vienlīdzības princips attiecībā uz sociālajām iemaksām
13
Avots: CSP un FM dati uz 05.01.2015
2011 2012 2013
Sabiedriskajā sektorā (CSP dati) 285,6 284,3 285,7
Privātajā sektorā (CSP dati) 519,9 554,8 579,4
KOPĀ 805,5 839,1 865,1
MU darbinieku kopējais skaits (MUN deklarācijās) 42,6 66,2 85,8
MU darbinieki % no privātā sektora 8,2% 11,9% 14,8%
Nodarbināto skaits (tūkst.)

14. Būtiski pieaug ievērojamu nesegtu sociālo
izmaksu risks
14
• MU darbinieku sociālo iemaksu minimālais apjoms liek izdarīt pieņēmumu par
potenciāli lielu nesegto sociālo izmaksu pieaugumu nākotnē, kuras, visticamāk, būs
jāsedz no pamatbudžeta
• Minētās summas nākotnē var būtiski pieaugt, ja saglabāsies šī brīža MU darbinieku
skaita pieauguma tendence

15. • MUN maksātāju skaits 2013.gadā sasniedzis 11,2%
• darbinieku skaits 14,9% no privātajā sektorā nodarbinātajiem
• to ienākums ir praktiski pietuvinājies vidējam neto ienākumam valstī – 95,2%
• samaksātā IIN, UIN un VSAOI daļa veido tikai 1,1% no kopējiem šo nodokļu
ieņēmumiem
* NM - IU, IK, SIA, ZZvS, SDV (reģistrēts VID)
** parasti NM - privātajā sektorā nodarbinātie pēc CSP datiem; MU - dati no MUN deklarācijām uz 05.01.2015
MU nodokļu režīms rada nopietnus
zaudējumus budžetam
Pēc VID aprēķiniem, pieņemot, ja esošais (2014.gada 3.ceturksnī) MUN maksātājs
būtu maksājis IIN un VSAOI parastajā režīmā, teorētiski nodokļu zaudējumi gadā
varētu veidot 152 milj. EUR
15
Avots: FM dati
2013.gads Parasts NM* MUN maksātājs MUN %
Skaits 297952 33395 11,2%
Darbinieku skaits tūkst.** 579 86 14,9%
Darbinieku ienākums euro /mēn. 516 491 95,2%
Maksātie nodokļi (IIN, UIN, VSAOI) milj.euro 3872 41 1,1%

16. Pašreizējais MUN režīma dizains rada nopietnus draudus
valsts sociālā budžeta ilgtspējai, vairumā gadījumu tas
uzskatāms tikai un vienīgi par nodokļu optimizācijas
risinājumu, kā arī būtiski kropļo konkurenci starp
uzņēmumiem
16
Satversmes 91.pants noteic, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek
īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”
Vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj
atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos
apstākļos.
Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos
apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir
objektīvs un saprātīgs pamats.”
(Satversmes tiesas 2013.gada 19.decembra spriedums lietā Nr.2013-09-01. Secinājumu daļa, 7.punkts)

17. • Likumprojekts paredz, ka turpmākos 3 gadus visi mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāji var turpināt maksāt nodokli 9% apmērā, un šāds modelis (salīdzinot ar
šobrīd likumā spēkā esošo, ka nodoklis tiek celts šajā periodā) radīs negatīvu
flskālo ietekmi, kura nav ņemta vērā ne apstiprinot 2015.gada budžeta paketi, ne
vidēja termiņa budžeta ietvaru.
• Likumprojekts nenovērš Mikrouzņēmumu nodokļa likuma īstenošanas gaitā
konstatētās problēmas saistībā ar sociālajiem, konkurences, nodokļu plānošanas
riskiem, kā arī ar neatbilstības Satversmei risku.
• Pašreizējā likumprojekta redakcija gan tehniski, gan redakcionāli ir nepilnīga.
Piemēram, paredzētie likuma grozījumi neatrunā tehniskos aspektus
mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīšanai budžetā.
Likumprojekts «Grozījumi
Mikrouzņēmumu nodokļu likumā»
(Nr.118/Lp12) – FM atzinums Saeimai
17

18. • MUN režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžeta ieņēmumu
aspekta
• Augsts nodokļu plānošanas risks (atvieglojums tiek izmantots neatbilstoši likuma
mērķim, nepamatoti samazinot nodokļu ieņēmumus)
• Likumprojektam negatīva ietekme uz budžetu
Iespējamie risinājumi
• Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieviešana ar
2016.gadu (priekšlikums vēl detalizēti jāizstrādā un jāizdiskutē)
• Nosacījums, ka mikrouzņēmumu darbinieks, atkarībā no sociālās apdrošināšanas
problēmas risinājuma pozitīvā efekta, ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa
maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu
• Pārejas periodā saglabāt vienu 9% likmi, ja tiek kompensēts nodokļu ieņēmumu
samazinājums
MK viedoklis– kompromisa piedāvājums
(projekts)
18

19. Paldies!