Makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.-2019.gadā

1. Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu
un vispārējās valdības budžeta bilances
prognozēm 2017.-2019.gadā
Finanšu ministrija
2016.gada 2.augustā

2. 2
MAKROEKONOMISKO RĀDĪTĀJU
PROGNOZES

3. 3
Makroekonomisko rādītāju prognozes
salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu 2016-
2019
Datu avots: CSP, FM prognozes
2015 2016 2017 2018 2019
fakts prognoze izmaiņas prognoze izmaiņas prognoze izmaiņas prognoze izmaiņas
Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj.
euro*
24378 25072 -352 26403 -500 27905 -680 29615 -814
pieaugums faktiskajās cenās , % 3.4 2.8 -1.5 5.3 -0.5 5.7 -0.6 6.1 -0.3
pieaugums salīdzināmās cenās, % 2.7 2.5 -0.5 3.5 0.2 3.4 0.0 3.4 0.0
IKP deflators (gads pret gadu), % 0.6 0.3 -0.9 1.7 -0.7 2.2 -0.5 2.7 -0.2
Patēriņu cenu indeksa pieaugums, % 0.2 0.0 -0.4 1.6 -0.4 2.0 -0.5 2.5 0.0
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša
vidējā bruto darba samaksa, euro
818 863 0.0 910 0.0 961 0.0 1013 0.0
pieaugums faktiskajās cenās, % 6.8 5.5 0.0 5.5 0.0 5.5 0.0 5.5 0.0
pieaugums salīdzināmās cenās, % 6.7 5.5 0.4 3.8 0.4 3.4 0.5 2.9 0.0
Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju
(atbilstoši darbaspēka apsekojumiem)
896 898 0.0 900 0.0 901 0.0 901 0.0
pieaugums, % 1.3 0.2 0.0 0.2 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0
Bezdarba līmenis (gada vidējais),
% no ekon. aktīviem iedzīvotājiem
9.9 9.8 0.9 9.4 1.0 8.9 0.9 8.4 0.9

4. Ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā
nodrošinās privātā patēriņa un investīciju
pieaugums
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
IKP izaugsmes devums pa komponentēm, procentpunkti
Privātais patēriņš Valsts patēriņš Investīcijas Krājumu izmaiņas Neto eksports
Prognoze
4

5. Ekonomikas izaugsmes ilgtspējai
nepieciešamas investīcijas
5
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
7,000
IKP pa komponentēm salīdzināmās cenās, milj.EUR sez.izl.
IKP Privātais patēriņš Investīcijas Preču un pakalpojumu eksports
Prognoze

6. Ekonomikas izaugsmes prognozes balstās uz
ES fondu apguvi plānotajā apjomā
6
769
614
169
14 127
391
756
813 823
761
566
479
301
51
783
741
560
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
08.07.2016. budžeta plūsma 2007.-2013. gada plānošanas periodam (kopā 5 198 milj. euro)
08.07.2016. budžeta plūsma 2014.-2020. gada plānošanas periodam (kopā 5 030 milj. euro)
01.07.2016. budžeta izpilde 2016.gadā 2014.-2020.gada plānošanas periodam, euro
Kopā 2014.-2023.gadam (6 582 milj. euro)
Datu avots: FM
milj. euro

7. 7
99% no 2016.g. budžeta izdevumiem prognozēti
apstiprinātiem un ieviešanā esošiem projektiem un
atbalsta mērķiem ar apstiprinātu normatīvo bāzi
Lielākais budžeta apjoms, t.sk. avansa maksājumiem:
SM – ieviešanā ceļu projektiem
EM – plānotiem maksājumiem finanšu instrumentiem un mājokļu siltināšanai
LM – ieviešanā nodarbinātības projektiem
VARAM – plānotiem maksājumiem pašvaldību Integrēto teritoriālo investīciju
(ITI) atbalsta mērķos, kuros uzsāktas projektu atlases
Citi* - KM, TM, Vkanceleja, VM, ZM, Tehniskā palīdzība – t.sk lielākā daļa priekšfinansējums (avansi)
176
62 59
42
27 2521
2
13 6 4 7
0
50
100
150
200
SM EM LM VARAM IZM Citi*
08.07.2016. 2016.g. - plāns 01.07.2016. 2016.g. - izpilde
milj. euro

8. 8
Pozitīvie riski:
+ Uzņēmējdarbības kreditēšanas atveseļošanās;
+ Investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem;
+ Straujāka ekonomiskās situācijas uzlabošanās ES un Latvijas tirdzniecības
partnervalstīs;
+ Krievijas ekonomiskās izaugsmes stabilizēšanās, t.sk. valūtas kursa
stabilizēšanās naftas cenu kāpuma rezultātā.
Negatīvie riski:
– Ģeopolitiskās nenoteiktības saglabāšanās un globālās ekonomiskās
izaugsmes bremzēšanās, tādējādi ietekmējot Latvijas eksportu;
– Ilgstoši zems investīciju līmenis, kas mazina ekonomikas potenciālo
izaugsmi;
– Produktivitātes pieaugumam neatbilstošs algu kāpums un tā ietekme uz
konkurētspēju;
– Zemāka nekā plānota ES fondu apguve.
Ekonomiskās izaugsmes riski

9. 9
KOPBUDŽETA IZPILDE UN
NODOKĻU IEŅĒMUMU PROGNOZES

10. 10
Kopbudžeta izpilde 2016.gada 6 mēnešos
(pēc naudas plūsmas)
*Ieskaitot ziedojumus, dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas
**Ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus
Ieņēmumi
Izdevumi
Finansiālā bilance
Ieņēmumi
Izdevumi
Finansiālā bilance
Ieņēmumi
Izdevumi
Finansiālā bilance
Ieņēmumi
Izdevumi
Finansiālā bilance
Ieņēmumi
Izdevumi
Finansiālā bilance
0,5%
-4,4%
-0,4%
2,6%
5,7%
2,0%
5 279,9
5 650,5
-370,6
2 345,3
2 304,1
41,2
2 210,8
2 200,7
10,1
2 347,2
2 242,6
104,6
2 186,6
2 239,2
-52,7
Izmaiņas
milj. eiro
-31,0
0,4
-31,3
-83,5
20,1
-103,6
-122,4
-11,1
-111,3
28,8
62,2
-33,4
22,3
-49,9
72,3
2016.gada
plāns
PAŠVALDĪBU KONSOLIDĒTAIS
BUDŽETS* *
4 368,6 4 369,0
217,5
4 586,1
2 764,3
39,5
1 136,4
150,8
2 613,5 2 602,4
1 086,3 1 148,5
2 641,9
186,2
3 739,3
VALSTS KONSOLIDĒTAIS KOPBUDŽETS
VALSTS KONSOLIDĒTAIS BUDŽETS*
Valsts pamatbudžets
Valsts speciālais budžets
9 167,6
9 479,7
-312,1
7 544,2
7 866,5
-322,2
5 247,7
5 636,4
-388,8
9 144,9
9 486,8
-341,9
7 513,3
7 802,4
-289,2
1 054,0 1 004,1
55,5 127,8
21,3 -12,1
-4,7%
milj. eiro
2015.gada
6 mēnešos
milj. eiro
2016.gada
6 mēnešos
1 107,6
1 109,5 1 131,8
162,0 58,4
3 822,8
3 660,8
4 555,1
3 680,9
2016.gada
sag.izpilde
milj. eiromilj. eiro
Izmaiņas
%
-0,7%
0,0%
-2,2%

11. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2016.gada 6
mēnešos, milj. euro
11
3572.7
3595.6
3,000
3,100
3,200
3,300
3,400
3,500
3,600
3,700
Kopbudžets*
plāns fakts
+22,9 (100,6%)
+5,7
(100,6%)
-5,0
(99,5%)
-14,6
(98,0%)
+17,9
(104,6%)
+11,4
(105,4%)
0
200
400
600
800
1,000
1,200
VSAOI* PVN IIN AN UIN
plāns fakts
*neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

12. 12
1700
1750
1800
1850
1900
1950
2000
2050
2100
2150
VSAOI*
-5,4
Nodokļu ieņēmumu prognozes 2016.gadā
*neskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī
1770
1820
1870
1920
1970
2020
2070
PVN
-22,9
1300
1350
1400
1450
1500
1550
1600
IIN
+5,6
742
762
782
802
822
842
862
Akcīzes
nodoklis
+33,0
310
330
350
370
390
410
430
UIN
+10,0
Darbaspēka nodokļu prognozes ir aktualizētas
atbilstoši prognozētajam darba samaksas
fonda izmaiņām. Papildus IIN prognozēs ir
ņemts vērā IIN atmaksu pieaugums, kas
saistītas ar atmaksas procesa daļēju
automatizēšanu pēc gada ienākumu
deklarācijas apstrādes. VSAOI samazinājumu
noteica LM prognozētais iemaksu pieaugums
valsts fondēto pensiju shēmā.
UIN ieņēmumu prognoze
palielināta atbilstoši šī gada
faktiskajai izpildei.
Salīdzinot ar iepriekšējo
periodu, pieaug gan pēc
uzņēmumu ienākuma
nodokļa deklarācijām
aprēķinātā papildus
budžetā iemaksājamā
summa, gan avansa
maksājumi.
PVN ieņēmumu prognozes ir
samazinātas, ko ietekmēja šī gada
būvniecības apjoma un iekšzemes
pieprasījuma samazinājums.
Straujākais iemaksu
samazinājums šī gada 6 mēnešos
ir nozarēs, kurus ietekmēja
būvniecības darījumu
samazināšanos un tirdzniecības
un automobiļu un motociklu
remonta nozarē
Akcīzes nodokļa
ieņēmumu
prognoze
palielināta ņemot
vērā 2016.gada 6
mēnešu plāna
izpildi un
prognozēto akcīzes
nodokļa objektu
patēriņu.

13. 13
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozes
pa budžetiem 2016.gadā
3,803.9
3,805.8
3,816.6
3000
3200
3400
3600
3800
4000
Valsts pamatbudžets
+12,7
2,108.9
2,112.1
2,103.5
1000
1200
1400
1600
1800
2000
2200
Valsts speciālais budžets*
-5,4
1,450.2
1,458.3
1,452.2
500
700
900
1100
1300
1500
1700
Pašvaldību budžets
+2,0
*neskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī

14. 14
Nodokļu slogs* % no IKP
(pēc ESA 2010 metodoloģijas)
7,068.2
7,472.5
7,953.7
8,487.3
8,907.2
29.0%
29.8%
30.1% 30.4%
30.1%
25.0%
26.0%
27.0%
28.0%
29.0%
30.0%
31.0%
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
7,000
8,000
9,000
2015 fakts 2016 prognoze 2017 prognoze 2018 prognoze 2019 prognoze
milj.euro %no IKP
+5,7%
+6,4
%
+6,7%
+4,9%
*neskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī
Īpatsvara izmaiņas ietekmē:
• 2018. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi no IKP palielinās, jo turpinās nodokļu pasākumu pozitīvā ietekme - darba ņēmēja un
darba devēja pārskata mēneša minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta palielināšana un TEN
maksāšanas kārtības maiņa;
• 2019. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi no IKP samazinās, jo kopbudžeta ieņēmumu pieauguma temps 2019. gadā ir lēnāks
nekā IKP pieauguma temps un 2019. gadā netiek ieviesti jauni pasākumi, kas palielinātu kopbudžeta nodokļu ieņēmumus

15. 15
Valdības deklarācija paredz nodokļu slogu 32%
no IKP
Valdības deklarācijā noteikto nodokļu slogu var sasniegt:
 Pieņemot jauno nodokļu stratēģiju;
 Efektīvi apkarojot ēnu ekonomiku;
 Īstenojot strukturālas reformas veselības un izglītības jomā;
 Apgūstot ES fondus plānotajā apmērā;
 Īstenojot uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus;
 Sakārtojot tieslietu jomu;
 Stiprinot drošību;
 Efektīvi izmantojot valsts aktīvus (kapitālsabiedrības un nekustamos īpašumus);
 Uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti.
29,0%
29,8% 30,1% 30,4%
30,1%
32%
25%
26%
27%
28%
29%
30%
31%
32%
33%
2015 2016 2017 2018 2019 2020
Nodokļuslogs,%noIKP
pie nemainīgas politikas mērķis

16. 16
Iepriekš pieņemtie lēmumi par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu
ierobežo iespējas ātrāk sasniegt valdības deklarācijā noteikto
mērķi
Nodoklis
2012 2013 2014
Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP
Pievienotās
vērtības nodoklis
846,5 53,3 3,84 874,9 52,5 3,77 945,3 52,4 3,93
Iedzīvotāju
ienākuma
nodoklis
783,4 63,2 3,55 782,4 58,7 3,37 827,5 59,7 3,44
Uzņēmumu
ienākuma
nodoklis
358,0 103,2 1,62 377,2 104,1 1,62 348,7 98,3 1,45
Akcīzes
nodoklis
103,3 14,7 0,47 109,8 15,0 0,47 95,6 12,8 0,40
Nekustamā
īpašuma
nodoklis
4,7 2,8 0,02 8,3 4,8 0,04 9,7 5,1 0,04
Elektroenerģijas
nodoklis
13,3 1020,6 0,06 13,1 1285,3 0,06 7,2 414,0 0,03
KOPĀ 2 109,2 34,6 9,57 2 165,7 33,7 9,33 2 234,1 33,5 9,29

17. 17
VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS BUDŽETA
BILANCES PROGNOZES, MĒRĶI UN
FISKĀLĀ TELPA

18. 18
Vispārējās valdības budžeta bilance pie
nemainīgas politikas, % no IKP
-1,0
-0,8
-0,2
0,8
-0,8
-0,9
-1,6
-1,3
-0,9 -0,9
-0,3
0,6
-2,0
-1,5
-1,0
-0,5
0,0
0,5
1,0
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
SP 2016-2019
Budžets 2017-2019
Datu avots: Eurostat, FM
Prognoze

19. 19
Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta bilance
un fiskālā telpa, milj. euro
Datu avots: Eurostat, FM
Prognoze
-4,9
67,6 215,6
-500
-400
-300
-200
-100
0
100
200
300
2014 2015 2016 2017 2018 2019
Fiskālā nodrošinājuma
rezerve
Veselības reforma
Fiskālā telpa
Bilance pie nemainīgas
politikas
Pieļaujamā bilance

20. 20
Izmaiņu ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci
pie nemainīgas politikas salīdzinājumā ar SP 2016-2019, milj.
euro
Atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai
2016 2017 2018 2019
Bilance uz SP 2016-2019 -252,7 -202,5 -46,9 238,8
Nodokļu ieņēmumi -15,4 -15,5 -9,5 -3,2
Nenodokļu ieņēmumi -11,5 -28,7 -16,5 -24,8
Visp.valdības procentu ieņēmumi 3,6 -16,1 -2,8 -4,9
Visp.valdības procentu izdevumi 12,3 14,0 18,2 18,9
Iemaksas ES budžetā -4,6 19,5 31,9 19,8
Valsts pamatbudžeta pamatfunkciju
izdevumi* 1,1 29,9 36,3 19,2
Valsts speciālā budžeta izdevumi -23,3 -48,1 -66,7 -85,5
Pašvaldību pamatfunkciju izdevumi* 25,5 17,9 -8,2 -6,5
Ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas ietekme 26,4 -9,3 -16,9 12,0
Kapitālie transferti -2,2 -2,3 -2,3 -2,3
Pārējās izmaiņas 13,9 7,8 1,3 -1,9
Bilance uz Budžetu 2017-2019 -226,9 -233,4 -82,1 179,4
Izmaiņas kopā 25,7 -30,9 -35,2 -59,3
* izņemot procentu izdevumus, iemaksas ES budžetā un transfertus

21. 21
Valsts speciālā budžeta izmaiņu ietekme uz bilanci
pie nemainīgas politikas salīdzinājumā ar SP 2016-2019, milj. euro
2016 2017 2018 2019
Valsts speciālā budžeta izdevumi,
tai skaitā
-23,3 -48,1 -66,7 -85,5
Valsts pensijas 1,5 1,7 1,4 0,6
Pārējie sociālie pabalsti, tai skaitā -24,8 -49,7 -67,9 -86,1
bezdarbnieku pabalsts -8,5 -16,8 -20,5 -24,0
slimības pabalsts -14,6 -24,6 -34,6 -45,0
maternitātes pabalsts -2,2 -4,7 -6,5 -7,8
vecāku pabalsts 1,7 -0,3 -2,3 -4,5

22. 22
Prognoze tiek koriģēta, strauji pieaugot izdevumiem
sociālajiem pabalstiem valsts speciālajā budžetā
2 000
2 100
2 200
2 300
2 400
2 500
2 600
2 700
2 800
2014 2015 2016 2017 2018 2019
milj.euro
Faktiskā izpilde un
aktualizētie bāzes
izdevumi 2017-2019
SP 2016-2019
VTBIL 2016-2018
VTBIL 2015-2017
VTBIL 2014-2016
+179,1
+150,7
+169,1
+85,5

23. 23
Vidējā termiņā tiek prognozēts straujāks
izdevumu pieaugums slimības un bezdarba
gadījumā…
Datu avots: LM, aktualizētie bāzes izdevumi uz 19.07.2016
Slimības pabalsti attēlā– Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā
58 74 85 102 121 132 145 149
71
81 82
114
138
159
183
203
24
31
35
40
45
51
59
63
47
61
71
76
93
103
115
125
22
25
27
30
33
36
40
43
0
100
200
300
400
500
600
700
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
milj.euro
Pārējie pabalsti
Pabalsti sakarā ar
darba negadījumiem
Vecāku pabalsti
Maternitātes pabalsti
Slimības pabalsti
Bezdarbnieku pabalsti
Prognoze

24. 24
…kura pamatā ir nozīmīgs pabalsta vidējā apmēra un
pabalstu saņēmēju skaita pieaugums arī turpmākajos
gados
Datu avots: LM prognozes uz 05.07.2016
12 115
13 393
12 737
14 126
15 211
15 978
16 624
17 129
489
502
538
670
754
827
919
989
0
200
400
600
800
1000
1200
6 000
8 000
10 000
12 000
14 000
16 000
18 000
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Slimības pabalsti
Saņēmēju skaits
(vidēji mēnesī)
Pabalsta vidējais apmērs,
euro (labā ass)
30 353
32 071
35 849
38 070
40 411
41 423 41 140
40 105
160
193
198
224
250
266
294
310
0
50
100
150
200
250
300
350
6 000
11 000
16 000
21 000
26 000
31 000
36 000
41 000
46 000
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Bezdarbnieku pabalsti
Saņēmēju skaits
(vidēji mēnesī)
Pabalsta vidējais
apmērs, euro (labā ass)

25. 25
Slimības pabalsta apmērs un saņēmēju skaits turpina augt
straujāk kopš 2015.gada, kad tika atcelti pabalsta apmēra
ierobežojumi
 Ar 2015.gadu atcelti pabalsta
apmēra ierobežojumi
 Pieaug sociālās
apdrošināšanas iemaksu
veicēju skaits
 Palielinās dzīves ilgums,
pieaug vecāka gadagājuma
strādājošo skaits
Datu avots: VSAA dati un aprēķini, FM aprēķini
-5
0
5
10
15
20
25
2012 2013 2014 2015 2016
I pusgads
Pieaugums pret iepriekšējoperiodu, %
Vid. pabalsta apmērs uz
1 gadījumu
Vid. iemaksu alga*
Vid. darba samaksa t/s
*slimības pabalstu saņēmējiem - vispārējā saslimšana
Pieaugums2015.g./2014.g. +10,9%
Pieaugums2016.g. 5 mēn./2015.g. 5 mēn. +10,0%
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
Slimības pabalstu saņēmēju skaits pa mēnešiem
vispārējās saslimšanas gadījumā
2016
2015
2014
8 10 10 15 11
62
69 71
97
58
0
20
40
60
80
100
120
2012 2013 2014 2015 2016
I pusgads
Izdevumi slimības pabalstiem, milj. euro
Vispārējā
saslimšana
Slima bērna
kopšana

26. 26
Izdevumu kāpumu nosaka izmaiņas
likumdošanā
Ps = Vd x Dn x 80%, kur
Ps — slimības pabalsta apmērs;
Vd — kalendāra dienas vidējā
apdrošināšanas iemaksu alga;
Dn — darbnespējas perioda kalendāra dienu
skaits.
16,38 euro (dienā)+
+50% x (Ps -16,38)
≤
Slimības pabalsta
aprēķins
16,38 euro (dienā)+
+50% x (Ps -16,38)
2010-2014
no 2015
Bezdarbnieka pabalsta
aprēķins
Pb = Vd x Dn x 50%*, kur
Pb – bezdarbnieka pabalsta apmērs;
Vd – kalendāra dienas vidējā
apdrošināšanas iemaksu alga;
Dn – bezdarba perioda kalendāra dienu
skaits mēnesī.
Apdrošināšanas stāžs:
*1-9 gadi – 50% no vid.iemaksu algas;
10-19 gadi – 55% no vid.iemaksu algas;
20-29 gadi – 60% no vid.iemaksu algas;
30 un vairāk – 65% no vid.iemaksu algas.
Pabalsta izmaksas ilgums ir 9 mēneši
•pirmos 3 mēnešus - piešķirtajā
apmērā;
•nākamos 3 mēnešus - 75% no
piešķirtā;
•pēdējos 3 mēnešus - 50% no
piešķirtā.
no 2013
Pabalsta izmaksas ilgums ir:
• 1-9 gadi
4 mēneši
• 10-19 gadi 6 mēneši
• 20 un vairāk 9 mēneši
2008-2012

27. Izdevumu kāpumu bezdarbnieku pabalstiem
galvenokārt nosaka likumdošanas izmaiņas
0
2
4
6
8
10
12
14
16
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
35000
40000
45000
I IV VII X I IV VII X I IV VII X I IV VII X I IV VII X I IV
2011. 2012. 2013.* 2014. 2015.** 2016.
Bezdarbnieku pabalsta saņēmēji Reģistrētā bezdarba līmenis, %, labā ass
24.3%
52.1%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
140000
2012`I
IV
VII
X
2013`I
IV
VII
X
2014`I
IV
VII
X
2015`I
IV
VII
X
2016`I
IV
Bezdarbnieki Pabalsta saņēmēji Pabalsta saņēmēju īpatsvars, %, labā ass
4.5
6.8 6.8
5.3
20.9
2.7
12.8
14.7
0.0
12.5
12.5
2.8
0
5
10
15
20
25
2013 2014 2015 2016 (1.cet)
Vidējā bruto darba samaksa, pieaugums %
Vidējais bezdarbnieka pabalsts, pieaugums %
Minimālā alga, pieaugums %
Datu avots: NVA, VSAA, LM * - no 2013.gada pagarināts bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums
** - no 2015.gada atcelti pabalsta saņemšanas griesti
Vidējās algas, minimālās algas un vidējā bezdarba pabalsta
izmaiņas
27

28. 28
Bilances mērķi un fiskālā telpa
Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta bilance
% no IKP
Fakts
Budget Law
30.11.2015
SP
2016-2019
Budget 2017
02.08.2016
Budget Law
30.11.2015
SP
2016-2019
Budget 2017
02.08.2016
SP
2016-2019
Budget 2017
02.08.2016
SP
2016-2019
Budget 2017
02.08.2016
Strukturālā vispārējās valdības
budžeta bilance -0,8 -0,9 -0,9 -0,5 -1,0 -1,1 -1,0 -1,2 -1,1 -0,8 -1,0
izmaiņas pret iepriekšējo gadu,
%punkti -0,1 0,5 -0,1 0,6 -0,1 -0,2 -0,5 -0,1 -0,1 0,4 0,1
Bilances cikliskā komponente -0,5 -0,1 -0,1 -0,4 0,0 0,0 -0,1 0,2 0,1 0,3 0,3
One-off un citi īslaicīgie pasākumi
Vispārējās valdības budžeta
bilance -1,3 -1,0 -1,0 -0,9 -1,0 -1,0 -1,1 -1,0 -1,0 -0,5 -0,7
Vispārējās valdības budžeta
bilance, milj. euro -307,5 -258,7 -252,7 -226,9 -284,2 -273,5 -289,2 -290,4 -289,2 -150,5 -213,9
Fiskālā nodrošinājuma rezerve,
milj. euro 27,8 26,9 26,4 28,6 27,9 30,4 29,6
Veselības reforma*
% no IKP 0,1 0,1 0,4 0,4 0,3 0,5
milj. euro 35,0 34,3 114,3 111,6 100,4 148,1
Fiskālā telpa
% no IKP 0,2 0,0 0,0 0,4 0,2 0,8 0,7
milj. euro 60,5 9,1 -4,9 100,6 67,6 258,4 215,6
Vispārējās valdības budžeta bilances prognozes (pie nemainīgas politikas)
Vispārējās valdības budžeta
bilance, % no IKP -1,3 -1,0 -1,0 -0,9 -0,7 -0,8 -0,9 -0,2 -0,3 0,8 0,6
Vispārējās valdības budžeta
bilance, milj. euro -307,5 -260,9 -252,7 -226,9 -195,9 -202,5 -233,4 -46,9 -82,1 238,8 179,4
2019
2019
2015
2015
2017
20172016
2016
*Pašlaik no Eiropas Komisijas puses apstiprinātā atkāpe ir 0,1%, papildus atkāpes apmērs turpmākajos gados ir aprēķināts
atbilstoši pašreizējām prognozēm.
2018
2018

29. 29
Latvija ir saņēmusi atkāpi no Vidēja termiņa mērķa
(VTM), tādējādi nodrošinot papildu finansējumu
veselības nozarei
Regulas nr.
1175/2011 5.panta
1.punkts
dalībvalstis, kuras izpilda noteiktus kritērijus, var
saņemt atkāpi no VTM, ja tiek veiktas strukturālas
reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām
finansēm un izaugsmi
Saskaņā ar pašreizējām
prognozēm atkāpes
apmērs ir attiecīgi 0,1% no
IKP 2017.gadā, 0,4% no
IKP 2018.gadā un 0,5%
no IKP 2019.gadā.
Valstu specifiskās
rekomendācijas
2016
Latvijai atkāpe ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek
pienācīgi īstenotas solītās reformas, ko uzraudzīs
Eiropas pusgada ietvaros*
2016. gada Stabilitātes programmā Latvija ir
pieprasījusi atkāpi no VTM, ņemot vērā īstenotās un
turpmāk plānotās reformas veselības nozarē
*Atkāpes apmērs būs atkarīgs arī no tā, vai tiek ievērota minimālā robežvērtība (t.i., strukturālais deficīts 1,7 % apmērā no IKP).

30. 30
Veselības reforma - saturs
• Reformas mērķis – vecināt veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu
efektivitāti.
• Reformas būtība – samazināt Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves gadījumus
(novērtējams ar PZDG1 rādītāju), kas palielinās pieejamo darbaspēku un sekojoši atstās
pozitīvu efektu uz IKP.
• Ekonomiskās ietekmes novērtējums – izmantots LU pētījums2, uz kura pamata
izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014,-2020.gadam. Pētījuma ietvaros
tiek:
a) noteikts nepieciešamais finansējums, lai samazinātu PZDG rādītāju atbilstoši
NAP 2020 mērķim;
b) aprēķināts IKP pieaugums no PZDG mērķa sasniegšanas;
c) novērtēta izmaksu efektivitāte.
• Papildu pozitīvs efekts tiek sasniegts no pabalstu ietaupījuma, kas saistīts ar iedzīvotāju
veselības stāvokli.
• Atbilstoši FM aprēķiniem, veselības reformas veiksmīga īstenošanas līdz 2038.gadam
nodrošinās IKP līmeņa pieaugumu par 11,3% un palielinās iedzīvotāju nodarbinātību par
1,8%. Ņemot vērā fiskālās izmaksas, neto pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību 2038.gadā
sasniegs 3,9% no IKP.
Līdztekus jau veiktajiem un turpmāk plānotajiem ieguldījumiem veselības nozarē,
nepieciešams īstenot uzlabojumus sistēmas efektivitātē!
1 - potenciāli zaudētie dzīves gadi.
2 - Latvijas Universitāte (2014). Izvērtējums Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam
izstrādei.

31. 31
PRIEKŠLIKUMI MINIMĀLĀS ALGAS
PAAUGSTINĀŠANAI 2017.GADĀ

32. 32
Minimālās algas pieaugums apsteidz produktivitātes kāpumu,
tālāka strauja celšana apdraud darba vietas reģionos un
atsevišķās nozarēs (I)
Datu avots: CSP, 2016.un 2017.g – FM prognoze, LM minimālās algas paaugstināšanas variants līdz 410 eiro 2017.gadā
300
350
430
566
682 655 633 660 685 716
765
818
863 910
[CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE]
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Vidējā bruto alga, eiro Minimālā mēnešalga, eiro un % no vidējās algas
LATVIJA Rīga Pierīgas reģions Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
minimālā alga
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
Vidējā alga 2015.gadā, eiro
līdz 380 eiro
līdz 410 eiro
60
110
160
210
260
310
360
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Vidējās algas, minimālās algas un produktivitātes indekss
2001.gads =100
reālā vidējā alga reālā minimālā alga produktivitāte
8.4
11.8
19.9
-3.0
1.7
-4.4
-4
1
6
11
16
Aizņemtās darbavietas 2015.gada
beigas/2011.gada beigas, %

33. 33
Minimālās algas pieaugums visbūtiskāk ietekmē
nozares ar zemāko vidējās algas līmeni
Datu avots: CSP
[CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE][CELLRANGE]
3.7
7.8
5.3 5.2 5.1 5.2
4.5
6.9
6.5
7.9
5.1
8.5
6.7
9.9
9.0
3.9
9.2
6.1
5.7
10.5
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
Vidējā bruto darba samaksa, eiro Pieaugums pret 2014.gadu, %, labā ass
Vidējā bruto darba samaksa 2015.gadā un nozarē strādājošo īpatsvars % no visiem strādājošajiem

34. 34
Minimālās algas pieaugums apsteidz produktivitātes kāpumu,
tālāka strauja celšana apdraud darba vietas reģionos un atsevišķās
nozarēs (II)
Datu avots: CSP, NVA
21.9
17.7
22.7
26 26.6
24.8
34.4
0
5
10
15
20
25
30
35
40
LATVIJA Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
ar minimālo darba algu mazāk par minimālo algu Kopā ar minimālo algu vai mazāk
0
5
10
15
20
25
2007`I 2008`I 2009`I 2010`I 2011`I 2012`I 2013`I 2014`I 2015`I 2016`I
Latvija kopā Rīgas reģions Kurzeme
Latgale Vidzeme Zemgale
Reģistrētā bezdarba līmenis pa reģioniem, %Minimālās algas saņēmēju īpatsvars, % no visiem darba ņēmējiem, 2016.g. martā
737 737 735 731 728 717 712 705 703 697 694 692 684 668 665 665 647 639 637 631 630 610 599 597 586 573 552 543 539 535 512 507 487
0
200
400
600
800
Vidējā bruto darba samaksa 2016.g. 1.ceturksnī, eiro Pašreizējā minimālā alga, eiro Plānotā minimālā alga, eiro
Nozares ar zemāko vidējo darba samaksu

35. Minimālās algas celšana ietekmē sociālā budžeta izdevumus
6
7
8
9
10
11
12
13
14
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
I IV VII X I IV VII X I IV VII X I IV VII X I IV
2012. 2013.* 2014. 2015.** 2016.
Izdevumi pabalstiem, t. eiro Reģistrētā bezdarba līmenis, %, labā ass
Datu avots: NVA, VSAA, LM * - no 2013.gada pagarināts bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums
** - no 2015.gada atcelti pabalsta saņemšanas griesti
Vidējās algas, minimālās algas un vidējā bezdarbnieka pabalsta izmaiņas, %
Izdevumi bezdarbnieku pabalstiem un bezdarba līmenis
Pabalstu lielums cieši korelē ar minimālās algas
izmaiņām
y = 0.5513x + 42.317
R² = 0.7116
0
100
200
300
0 100 200 300 400
Minimālā alga, eiro
Vidējais bezdarbnieka pabalsts, eiro
24.3%
52.1%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
0
20,000
40,000
60,000
80,000
100,000
120,000
140,000
2012`I
IV
VII
X
2013`I
IV
VII
X
2014`I
IV
VII
X
2015`I
IV
VII
X
2016`I
IV
Bezdarbnieki Pabalsta saņēmēji Pabalsta saņēmēju īpatsvars, %, labā ass
4.5
6.8 6.8
5.3
0.0
12.5 12.5
2.8
20.9
2.7
12.8
14.7
0
5
10
15
20
25
2013 2014 2015 2016 (1.cet)
Vidējā bruto darba samaksa Minimālā alga Vidējais bezdarbnieka pabalsts
35

36. 36
Minimālās algas pārāk straujas
paaugstināšanas riski
« – »
Konkurētspējas risks.
Minimālās algas paaugstināšana, kas būtiski apsteidz produktivitātes pieaugumu, palielina uzņēmumu
izmaksas un mazina konkurētspēju ārējos tirgos, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta apjomus. Kopš
2014.gada darba samaksas pieaugums bijis straujāks par produktivitātes pieaugumu, un to tieši ietekmējusi
straujā minimālās algas celšana.
Reģionālās attīstības risks.
Minimālās algas paaugstināšana radīs papildus izmaksas uzņēmējiem un var negatīvi ietekmēt
nodarbinātību un jaunu darba vietu veidošanos, īpaši reģionos. Vidējā alga Latvijas reģionos, īpaši Latgalē ir
būtiski zemāka nekā Rīgā un Pierīgā, un arī jaunas darba vietas laikā pēc krīzes pārsvarā ir veidojušās tikai
Rīgas un Pierīgas reģionā, kamēr Latgalē, Kurzemē un Vidzemē aizņemto darba vietu skaits pat ir
samazinājies.
Nozaru risks.
Daudzās nozarēs vidējās algas līmenis tikai nedaudz pārsniedz minimālās algas līmeni un ir ļoti augsts
minimālās algas saņēmēju īpatsvars. Šādās nozarēs (piemēram, apģērbu ražošana, zivju konservēšana,
sociālā aprūpe, mazumtirdzniecība) minimālās algas tālāka paaugstināšana var apdraudēt gan darba vietas,
gan nozaru konkurētspēju ārējā tirgū un uzņēmumu darbu kopumā..
Ēnu ekonomikas pieauguma risks.
Minimālās algas paaugstināšana var palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, īpaši reģionos un nozarēs, kur
minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir augsts un minimālā alga jau tuvojas vidējam darba samaksas
līmenim.

37. 37
1. Pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu „Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un
vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2017.-2019. gadā”.
2. Apstiprināt, ka iekšzemes kopprodukta novērtējums faktiskajās cenās 2016.gadam ir
25 072 milj. euro, prognoze 2017.gadam 26 403 milj. euro; 2018.gadam 27 905 milj. euro un
2019.gadam 29 615 milj. euro; patēriņa cenu izmaiņu novērtējums salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu 2016.gadam ir 0,0%, prognozes 2017.gadam 1,6%, 2018.gadam 2,0% un
2019.gadam 2,5%; nodarbinātības izmaiņu novērtējums 2016.gadam ir 0,2%, prognozes
2017.gadam 0,2%, 2018.gadam 0,1% un 2019.gadam 0,0%.
3. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis 2017.gadā tiek
noteikts 1,0% no IKP, 2018.gadā 1,1% no IKP un 2019.gadā 1,0% no IKP.
4. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta
bilances mērķa, 2017.gadam tiek noteikts 1,1% no IKP, 2018.gadam 1,0% no IKP un
2019.gadam 0,7% no IKP.
5. Pieņemt zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2017.gadā
-4,9 milj. euro apmērā, 2018.gadā 67,6 milj. euro apmērā un 2019.gadā 215,6 milj. euro
apmērā.
6. Atbalstīt valsts budžeta bāzes precizējumos 2017.-2019.gadam iekļautos ministriju
priekšlikumus.
7. Lai novērstu izdevumu slimības un bezdarbnieka pabalstiem turpmāka pieauguma risku,
Labklājības ministrijai sagatavot grozījumus normatīvajos aktos par politikas izmaiņām
slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu jomā un virzīt tos izskatīšanai Ministru kabinetā
valsts budžeta 2017.gadam pavadošo likumprojektu paketē.
MK sēdes protokolā paredzamie lēmumi

38. 38
Paldies par uzmanību!

39. 39
Nodokļu atbrīvojumi būtiski samazina ieņēmumu
bāzi
Nodoklis
2012 2013 2014
Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP
Pievienotās
vērtības nodoklis
846,5 53,3 3,84 874,9 52,5 3,77 945,3 52,4 3,93
Iedzīvotāju
ienākuma
nodoklis
783,4 63,2 3,55 782,4 58,7 3,37 827,5 59,7 3,44
Uzņēmumu
ienākuma
nodoklis
358,0 103,2 1,62 377,2 104,1 1,62 348,7 98,3 1,45
Akcīzes
nodoklis
103,3 14,7 0,47 109,8 15,0 0,47 95,6 12,8 0,40
Nekustamā
īpašuma
nodoklis
4,7 2,8 0,02 8,3 4,8 0,04 9,7 5,1 0,04
Elektroenerģijas
nodoklis
13,3 1020,6 0,06 13,1 1285,3 0,06 7,2 414,0 0,03
KOPĀ 2 109,2 34,6 9,57 2 165,7 33,7 9,33 2 234,1 33,5 9,29

40. 40
Nodokļa atvieglojums
2012 2013
% pret
iepr.
gadu
2014
Milj.
euro
Milj.
euro
Milj.
euro
% pret
iepr. gadu
% pret
UIN
ieņēm.
% pret
IKP
1. Atvieglojumi investīciju veicināšanai, t.sk. 258,1 273,2 5,8 278,6 2,0 78,5 1,16
1.1. Iespēja segt taksācijas perioda zaudējumus 113,0 98,1 -13,2 122,0 24,4 34,4 0,51
1.2 Paātrināta pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība 46,9 40,4 -13,9 52,7 30,6 14,9 0,22
1.3 Atvieglojums iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās
iekārtas
23,5 37,3 58,9 27,8 -25,5 7,8 0,12
1.4 Iespēja pārnest zaudējumus uzņēmumu grupā 7,0 11,6 64,6 - - - -
1.5 Apliekamā ienākuma samazinājums par nosacītu
kredītprocentu summu
10,3 18,0 73,7 - - - -
1.6 Dividenžu summa, kas saņemta no citiem maksātājiem
vai izmaksāta nerezidentiem, kuri neatrodas zemu nodokļu
vai beznodokļu valstīs vai zonās
41,8 57,4 37,2 61,4 7,0 17,3 0,26
1.7 Citi atvieglojumi investīciju veicināšanai 15,6 10,6 -32,2 14,7 39,1 4,1 0,06
2. Atvieglojumi nozarēm, no tā: 78,7 80,5 2,4 47,7 -40,8 13,4 0,20
2.1. Nodokļa atvieglojums lauksaimniecībai par summām,
kas izmaksātas subsīdiju veidā attīstībai
18,2 16,2 -10,8 16,9 4,3 4,8 0,07
2.2. Atbalsts finanšu nozarei saistībā ar publiskā apgrozībā
esošiem vērtspapīriem
1,0 8,4 718,2 15,4 82,8 4,3 0,06
2.3. Banku uzkrājumi debitoru parādiem un apdrošināšanas
un pāraprdošināšanas sabiedrību tehniskās rezerves
54,0 51,7 -4,3 12,2 -76,4 3,4 0,05
2.4. Citi atvieglojumi nozarēm 5,4 4,2 -22,8 3,2 -23,0 0,9 0,01
3. Sociālā rakstura atvieglojumi, no tā: 19,4 22,7 17,0 22,4 -0,9 6,3 0,09
3.1. Atlaides ziedotājiem 19,3 22,6 17,1 22,4 -0,8 6,3 0,09
3.2. Citi sociāla rakstura atvieglojumi 0,1 0,1 -18,2 0,0 -34,9 0,0 0,00
Pārējie atvieglojumi 1,8 0,8 -54,4 0,0 -99,7 0,0 0,00
KOPĀ 358,0 377,2 5,4 348,7 -7,5 98,3 1,45
UIN atvieglojumu apmērs* 2012. – 2014.gadā

41. 41
Nodokļa atvieglojums
2012 2013
% pret
iepr. gadu
2014
Milj. euro Milj. euro
% pret iepr.
gadu
% pret IIN
ieņēm.
% pret
IKP
1. Neapliekamie minimumi, tai skaitā: 511,1 485,7 -5,0 506,3 4,2 36,5 2,10
Neapliekamais minimums 137,7 130,8 -5,0 146,2 11,8 10,6 0,61
Neapliekamais minimums pensionāriem 373,4 354,9 -5,0 360,1 1,5 26,0 1,50
1. Nodokļa atvieglojumi, tai skaitā: 110,8 108,5 -2,1 148,1 36,6 10,7 0,62
Atvieglojums par apgādībā esošu personu 94,4 91,7 -2,9 130,0 41,8 9,4 0,54
Atvieglojumi personām ar invaliditāti 13,0 13,6 4,6 15,0 10,0 1,1 0,06
Atvieglojumi politiski represētām personām un
nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem
3,4 3,2 -5,9 3,1 -0,8 0,2 0,01
3. Attaisnotie izdevumi, tai skaitā: 30,6 29,8 -2,6 28,4 -4,8 2,0 0,12
Izglītības un ārstniecības pakalpojumi 16,5 15,1 -8,6 13,1 -12,9 0,9 0,05
Medicīnas un ārstnieciskie pakalpojumi pilnā apmērā 7,8 8,2 5,2 8,2 -0,2 0,6 0,03
Ziedojumi un dāvinājumi 0,2 0,3 14,4 0,3 -4,4 0,02 0,00
Iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas
prēmiju maksājumi
6,0 6,2 2,8 6,7 8,4 0,5 0,03
3. Neapliekamie ienākumi, tai skaitā: 130,8 158,4 21,1 144,7 8,7 10,4 0,60
Ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un
lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas
10,1 4,1 -59,4 3,8 -7,3 0,3 0,02
Ienākums no sava īpašuma atsavināšanas (izņemot
nekustāmo īpašumu)
17,3 20,4 17,6 21,9 7,4 1,6 0,09
No budžeta izmaksājamie pabalsti 75,5 85,1 12,6 96,0 12,8 6,9 0,40
Stipendijas 6,6 5,9 -11,2 3,5 -39,8 0,3 0,01
Apdrošināšanas atlīdzība 4,7 3,9 -18,3 3,2 -16,7 0,2 0,01
Konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas
balvas
0,1 0,1 5,9 0,1 5,0 0,01 0,00
Ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas 8,8 9,5 8,1 6,5 -31,3 0,5 0,03
Citi neapliekamie ienākumi 7,5 29,4 291,8 9,6 -67,5 0,7 0,04
KOPĀ 783,4 782,4 -0,1 827,5 5,8 59,7 3,44
IIN atvieglojumu apmērs 2012. –
2014.gadā

42. 42
Preces un pakalpojumi
2012 2013
% pret iepr.
gadu
2014
Milj. euro
Milj.
euro
% pret
iepr. gadu
% pret
PVN
ieņēm.
% pret
IKP
1. Ar samazināto PVN apliekamie darījumi,
t.sk.:
181,9 179,9 -1,1 179,2 -0,4 9,9 0,74
1.1. Medikamentu piegādes 98,3 101,4 3,2 103,2 1,7 5,7 0,43
1.2. Medicīnisko ierīču piegādes 2,5 2,4 -5,7 2,7 15,1 0,2 0,01
1.3. Zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas
produktu piegādes
0,8 0,7 -5,3 0,7 0,0 0,0 0,00
1.4. Pasažieru un to bagāžas regulāro
pārvadājumu pakalpojumi iekšzemē
12,2 11,2 -8,8 10,4 -6,6 0,6 0,04
1.5. Mācību literatūras un oriģinālliteratūras
piegādes
3,3 3,2 -4,0 3,2 -1,0 0,2 0,01
1.6. Avīžu, žurnālu, biļetenu un citu
periodisko izdevumu piegādes
5,0 4,7 -5,9 4,5 -3,2 0,3 0,02
1.7. Izmitināšanas pakalpojumi tūristu mītnēs 7,9 9,0 13,4 9,6 7,4 0,5 0,04
1.8. Siltumenerģijas piegādes iedzīvotājiem 24,1 21,0 -12,7 19,0 -9,8 1,1 0,08
1.9. Koksnes kurināmā piegādes
iedzīvotājiem
0,1 0,0 -14,8 0,1 11,1 0,0 0,00
1.10. Piemērotas vairākas preču un
pakalpojumu grupas vienlaicīgi*
27,7 26,3 -5,0 25,8 -1,9 1,4 0,11
2. Ar PVN neapliekamie darījumi 664,6 694,9 4,6 766,1 10,2 42,5 3,18
KOPĀ 846,5 874,9 3,4 945,3 8,1 52,4 3,93
PVN samazināto likmi un ar nodokli
neapliekamo preču un pakalpojumu apmērs
2012. – 2014.gadā

43. 43
Akcīzes preces
2012 2013
% pret
iepr. gadu 2014
milj. euro milj. euro % pret
iepr. gadu
% pret AN
ieņēm.
% pret
IKP
Alkoholiskie dzērieni 2,6 9,4 265,0 11,3 19,9 1,5 0,05
Tabakas izstrādājumi 0,2 2,8 1721,4 2,25 -20,5 0,3 0,01
Naftas produkti, no tā: 95,7 93,6 -2,2 79,1 -15,5 10,6 0,33
Dīzeļdegviela lauksaimniekiem 34,2 33,3 -2,8 35,4 6,6 4,7 0,15
Marķēto naftas produktu
realizācija, tai skaitā:
17,7 16,9 -4,3 19,0 12,3 2,5 0,08
- kuru izmanot kā kurināmo; 10,5 9,1 -13,5 11,0 20,6 1,5 0,05
- kuru izmanot kuģu apgādē; 5,3 6,3 19,3 6,5 3,2 0,9 0,03
- kuru izmanot BO un SEZ 1,9 1,5 -19,4 1,5 0,2 0,2 0,01
Bezalkoholiskie dzērieni un kafija 0,08 0,03 -66,1 0,06 98,8 0,0 0,00
Dabasgāze 4,8 3,9 -18,6 2,9 -26,6 0,4 0,01
KOPĀ 103,3 109,8 6,3 95,6 -12,9 12,8 0,40
Akcīzes nodokļa atvieglojumu apmērs 2012. – 2014.
gadā

44. 44
Atvieglojuma veids
2012 2013
% pret
iepr.
gadu
2014
Milj. euro
Milj.
euro
% pret
iepr.
gadu
% pret
NĪN
ieņēm.
% no
IKP
Likumā "Par nekustamā
īpašuma nodokli" noteiktie
atvieglojumu veidi, t.sk.:
1,3 1,6 27,5 1,6 -0,1 0,8 0,007
Trūcīgām personām 0,3 0,3 -3,8 0,2 -22,0 0,1 0,001
Maznodrošinātām personām 0,4 0,4 4,5 0,4 -11,3 0,2 0,002
Daudzbērnu ģimenēm un
aizbildņu ģimenēm
0,1 0,4 450,3 0,5 27,0 0,3 0,002
Politiski represētajām personām
0,5 0,5 5,4 0,5 1,6 0,3 0,002
Citi pašvaldību saistošajos
noteikumos noteiktie
atvieglojumi
3,5 6,6 91,8 8,1 21,6 4,2 0,034
KOPĀ 4,7 8,3 74,5 9,7 17,3 5,1 0,040
NĪN atvieglojumu apmērs 2012. –
2014.gadā

45. 45
Atbrīvojuma veids
2012 2013 2014
Milj.
euro
Milj. euro
% pret
iepriek-šējo
gadu
Milj. euro
% pret iepriek-
šējo gadu
% pret
elektroen.
nodokļa
ieņēmu-miem
% no
IKP
1. Elektroenerģija, kas atbrīvota no
nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta pirmo
daļu, t.sk.:
9,5 9,4 -0,5 4,6 -50,7 266,9 0,02
1.1. elektroenerģija, kas iegūta no
atjaunojamajiem energoresursiem
0,9 1,4 50,5 0,5 -67,2 25,9 0,00
1.2. elektroenerģija, kas iegūta
hidroelektrostacijās
5,5 4,9 -11,5 2,5 -48,4 144,4 0,01
1.3. elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas
stacijās
3,1 3,2 3,6 1,7 -47,3 96,6 0,01
2. Elektroenerģija, kas atbrīvota no
nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta otro
daļu, t.sk.:
3,8 3,7 -2,6 2,5 -31,3 145,5 0,01
2.1. elektroenerģija, kas izmantota
elektroenerģijas ražošanai, sadalei un
pārvadei
1,0 0,8 -14,7 0,6 -30,9 32,2 0,00
2.2. elektroenerģija, kas izmantota
siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai
koģenerācijā
0,1 0,2 28,6 0,1 -38,9 6,3 0,00
2.3. elektroenerģija, kas izmantota preču
pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru
pārvadājumiem
0,2 0,2 -6,3 0,1 -33,3 5,8 0,00
2.4. elektroenerģija, kas piegādāta
mājsaimniecībām
2,5 2,6 0,8 1,8 -31,4 100,6 0,01
3. Elektroenerģija, kas atbrīvota no
nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta trešo
daļu
0,03 0,03 0,00 0,02 -33,3 1,2 0,00
KOPĀ 13,3 13,1 -1,1 7,2 -45,2 414,1 0,03
Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu apmērs 2012. –
2014.gadā