Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija un Valsts iestāžu darba plāns ēnu eko...Finanšu ministrija
Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija un Valsts iestāžu darba plāns ēnu eko...Finanšu ministrija
Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.
Ministriju iesniegtie jauno politikas iniciatīvu pasākumi 2014., 2015. un 201...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu (JPI) pasākumiem 2014., 2015. un 2016. gadam. Lai nodrošinātu 2014. gada valsts budžeta sagatavošanu, ministrijas sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā JPI pieprasījumus, kurām tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem. FM tika iesniegtas arī pārējās JPI – pieteikumi administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem.
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...Finanšu ministrija
26.martā ministrs Andris Vilks piedalās Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā tiek lemts par 2015.gada budžeta bāzes izdevumiem un 2015.-2017.gada budžeta prioritātēm.
Otrdien, 18. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2015., 2016. un 2017. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2015. gadam aprēķināti 5368,3 miljonu eiro apmērā, 2016. gadam – 5342,2 miljonu eiro, savukārt 2017. gadam – 5269,4 miljonu eiro apmērā.
Valsts ieņēmumu dienesta turpmākās attīstības redzējumsFinanšu ministrija
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Ināras Pētersones prezentācija valdības sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, kā arī darba ņēmējiem.
Ministriju iesniegtie jauno politikas iniciatīvu pasākumi 2014., 2015. un 201...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu (JPI) pasākumiem 2014., 2015. un 2016. gadam. Lai nodrošinātu 2014. gada valsts budžeta sagatavošanu, ministrijas sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā JPI pieprasījumus, kurām tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem. FM tika iesniegtas arī pārējās JPI – pieteikumi administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem.
Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzēm 2015., 2016. un 2017...Finanšu ministrija
26.martā ministrs Andris Vilks piedalās Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā tiek lemts par 2015.gada budžeta bāzes izdevumiem un 2015.-2017.gada budžeta prioritātēm.
Otrdien, 18. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2015., 2016. un 2017. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2015. gadam aprēķināti 5368,3 miljonu eiro apmērā, 2016. gadam – 5342,2 miljonu eiro, savukārt 2017. gadam – 5269,4 miljonu eiro apmērā.
Valsts ieņēmumu dienesta turpmākās attīstības redzējumsFinanšu ministrija
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Ināras Pētersones prezentācija valdības sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, kā arī darba ņēmējiem.
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Eiropas Savienības fondu finansējums uzņēmējdarbībai 2014. – 2020.Ekonomikas ministrija
Eiropas Savienības fondu finansējums uzņēmējdarbībai 2014. – 2020.
Liene Jenerte, Ekonomikas ministrija
Jānis Siliņš, Ekonomikas ministrija
2016.gada 1.decembris. Smiltene
2016.gada 6.decembris. Jelgava
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencēMartins
Ministru prezidenta Valda Dombrovska prezentācija Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa konferencē "Virzoties uz ekonomikas izaugsmi", 2010.gada 3.decembrī
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Sandijas Novickas prezentācija InCSR un Valsts kontroles seminārā "Darbinieku piesaistes un noturēšanas pasākumi – iespējas un ierobežojumi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās", 2018. gada 22. novembrī.
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātie pakalpojumi darba devējiemEkonomikas ministrija
Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātie pakalpojumi darba devējiem
Andra Dietlava, Nodarbinātības valsts aģentūra
vodeo: https://youtu.be/5QXiQfVsRUc
2015.gada 1.decembris, Rīga
FM priekšlikums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanaiFinanšu ministrija
Finanšu ministrija atbilstoši valdības deklarācijai izstrādājusi konceptuālo ziņojumu. Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu. Ir arī apskatīts alternatīvs risinājums – progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju sistēmas ieviešana.
Kohēzijas politikas ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības investīciju progr...Finanšu ministrija
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 30. jūnijam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī.
2. 29.10.2015. 2
Plānots ieviest solidaritātes nodokli no objekta, kas pārsniedz valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (2015. gadā ir
48 600 eiro gadā, kas attiektos uz aptuveni 4 700 darba ņēmējiem).
Solidaritātes nodoklis
Ieņēmumu veids
Fiskālā ietekme, milj. euro
2016 2017 2018
Solidaritātes nodoklis +43,9 +49,4 +49,4
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis -3,0 -3,3 -3,3
KOPĀ 40,9 46,1 46,1
Solidaritātes nodokļa likuma mērķis ir mazināt nodokļu
regresivitāti
3. 29.10.2015. 3
VSAOI maksimālā apmēra atjaunošana, ir
ieviesusi darbaspēka nodokļu sistēmā
regresīvitāti
Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra (46 400 eiro 2014. gadā
un 48 6000 eiro 2015.gadā) atjaunošanas rezultātā palielinās darbaspēka
nodokļu regresivitāte.
* Efektīvā likme ir darbinieka nodokļa slogs, t.i. darba ņēmēja VSAOI un IIN summas attiecība pret bruto darba algu
** Nodokļu plaisa raksturo, cik daudz darbinieks izmaksā darba devējam. To aprēķina kā darba devēja izmaksu (bruto darba algas un darba
devēja VSAOI summas) attiecību pret par darbinieku samaksāto nodokļu summu (IIN un VSAOI (gan darba devēja, gan darba ņēmēja))
26.3%
27.6%
29.4%
30.2%
30.5%
30.7%
30.7%
30.8%
30.8%
30.9%
30.9%
30.9%
40.4%
41.4%
42.8%
43.5%
43.8%
43.9%
44.0%
44.0%
44.0%
44.1%
44.1%
44.1%
0.0% 10.0% 20.0% 30.0% 40.0% 50.0%
360.0
500.0
1,000.0
2,000.0
3,000.0
4,000.0
5,000.0
6,000.0
7,000.0
8,000.0
9,000.0
10,000.0
Brutodarbaalga,eiromēnesī
Darbaspēka nodokļu slogs 2016.gadā
(ar solidaritātes nodokli)
Nodokļu plaisa
Efektīvā likme
26.3%
27.6%
29.4%
30.2%
30.5%
30.7%
29.2%
28.2%
27.4%
26.9%
26.4%
26.1%
40.4%
41.4%
42.8%
43.5%
43.8%
43.9%
40.6%
38.0%
36.1%
34.7%
33.5%
32.5%
0.0% 10.0% 20.0% 30.0% 40.0% 50.0%
360.0
500.0
1,000.0
2,000.0
3,000.0
4,000.0
5,000.0
6,000.0
7,000.0
8,000.0
9,000.0
10,000.0
Brutodarbaalga,eiromēnesī
Darbaspēka nodokļu slogs 2015.gadā (ar
sociālās apdrošināšanas iemaksu
"griestiem")
Nodokļu plaisa Efektīvā likme
4. 29.10.2015. 4
Sadalījumā pēc nodarbinātības veida, visvairāk nodokļu maksātāji, kuru
gada ieņēmumi no darba algas pārsniedz 48 600 eiro, 2014. gadā bija
nodarbināti finanšu pakalpojumu darbības sfērā (izņemot apdrošināšanu un
pensiju uzkrāšanu), vairumtirdzniecībā (izņemot automobiļu un motociklu
tirdzniecību) un datorprogrammēšanā.
Nodokļu maksātāju, kuru gada ieņēmumi no
darba pārsniedz 48 600 eiro, sadalījumā pēc
nodarbinātības veida 2014.gadā
Kopā, t.sk., (lielākie) 100,0%
Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju
uzkrāšanu
15,8%
Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 12,5%
Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas
darbības
5,9%
Inženierbūvniecība 4,0%
Veselības aizsardzība 3,9%
5. 29.10.2015. 5
Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc
ienākuma līmeņa
23,7%
17,8%
35,5%
18,2%
3,1%
0,9%
0,8%
0 50,000 100,000 150,000 200,000 250,000 300,000
līdz 360
360-500
500-1000
1000-2000
2000-3000
3000-4000
virs 4000
Skaits
Brutodarbaalga,euromēnesī
Avots: CSB dati uz 2015.gada jūniju
6. 29.10.2015. 6
Pie 5 000 euro bruto algas
3,542
2,413
1,458
955
3,465
2,714
1,535
1,180
3,241
2,714
1759
955
0 500 1,000 1,500 2,000 2,500 3,000 3,500 4,000
Neto darba alga
Samaksātie nodokļi kopā
Samaksātie darba ņēmēja
nodokļi
Samaksātie darba devēja
nodokļi
Esošā situācija Ieviešot Solidaritātes nodokli Ieviešot progresīvo IIN
Kāpēc solidaritātes nodoklis nevis
progresīvais IIN
Nodokļu slogs gulstas uz
darba ņēmēju. Progresīvā
IIN likmei darba
ienākumam virs 48600
gadā jābūt 54.67%.
7. 29.10.2015. 7
Pie 10 000 euro bruto algas
7,392
3,563
2,608
955
6,911
5,448
3,089
2,359
5,508
5,448
4492
955
0 1,000 2,000 3,000 4,000 5,000 6,000 7,000 8,000
Neto darba alga
Samaksātie nodokļi kopā
Samaksātie darba ņēmēja
nodokļi
Samaksātie darba devēja
nodokļi
Esošā situācija Ieviešot Solidaritātes nodokli Ieviešot progresīvo IIN
Nodokļu slogs gulstas uz
darba ņēmēju. Progresīvā IIN
likmei darba ienākumam virs
48600 gadā jābūt 54.67%.
Kāpēc solidaritātes nodoklis nevis
progresīvais IIN
8. 29.10.2015. 8
Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa tiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā
• No valsts pamatbudžeta tiek finansēti:
– izglītības,
– medicīnas u.c. izdevumi,
– sociāla rakstura izmaksas, kā:
• izdienas pensijas,
• valsts sociālie pabalsti:
– bērna kopšanas pabalsts,
– pabalsti invalīdiem, kam nepieciešama īpaša kopšana,
– ģimenes valsts pabalsts,
– valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.
Kam tiek plānoti ieņēmumi no solidaritātes
nodokļa
9. 29.10.2015. 9
• Solidaritātes nodoklis ir pirmais solis, lai novērstu darbaspēka nodokļu
regresivitāti.
• Solidaritātes nodoklis darbosies analogi VSAOI, t.i., to ieturēs no VSAOI
objekta, kurš pārsniegs VSAOI griestus, tomēr tā mērķis un daba ir atšķirīgi.
• Nav dubulta ienākuma aplikšana, jo:
- līdz VSAOI griestiem par personu maksā VSAOI, bet par ienākumu virs
pārsnieguma VSAOI vietā – solidaritātes nodokli;
- tāpat kā VSAOI darba ņēmēja daļu atskaitīs no ar IIN apliekamā
ienākuma.
• Solidaritātes nodokļa likme = VSAOI likme (gan darba devējam, gan darba
ņēmējam).
• Sagaidāms, ka VSAOI griesti katru gadu palielināsies, tādēļ palielināsies
arī ieņēmumu apmērs, no kura uzsāk maksāt solidaritātes nodokli.
• Solidaritātes nodoklis neradīs administratīvo slogu ne darba devējiem, ne
darba ņēmējiem, jo:
- tā iemaksas kārtība būs analoga VSAOI veikšanai
- slieksni, kad VSAOI kļūst par Solidaritātes nodokli, identificēs VSAA
&VID
- solidaritātes nodokļa pārskaitīšanu no speciālā budžeta uz
Solidaritātes nodoklis