1. Finanšu ministrija
2014.gada 22.aprīlī
Stabilitātes programma 2014 – 2017

2. SATURS
• STABILITĀTES PROGRAMMAS MĒRĶIS
• LATVIJAS EKONOMISKĀ SITUĀCIJA UN MAKROEKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS
SCENĀRIJS
• FISKĀLĀ POLITIKA
• VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS BUDŽETA UN VALSTS PARĀDA ATTĪSTĪBA
• CITI JAUTĀJUMI
• PROTOKOLA LĒMUMA PROJEKTS

3. 3
Stabilitātes programmas mērķis
Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka, ka ES dalībvalstīm ikgadēji ir jāgatavo
Konverģences programma (KP) /Stabilitātes programma un jāiesniedz Eiropas
Komisijā līdz aprīļa beigām.
 Mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot
budžeta politiku eirozonā un ES.
 Kopš 2011.gada ir iedibināts «Eiropas Semestris», lai:
• pārskatītu dalībvalstu budžeta politiku un struktūrpolitiku, lai atklātu
jebkādas iespējamas nekonsekvences un nelīdzsvarotības pazīmes;
• stiprinātu koordināciju laikā, kamēr būtiski budžeta lēmumi vēl tiek
gatavoti;
• nodrošinātu ciešāku sasaisti starp Nacionālo reformu programmu un
Konverģences/ Stabilitātes programmu.
 ES Eiropadome sniedz rekomendācijas par dalībvalstu sagatavotajām KP/SP,
kuras ir jāņem vērā izstrādājot gadskārtējo valsts budžetu.

4. I. LATVIJAS EKONOMISKĀ SITUĀCIJA UN
MAKROEKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJS

5. 22.04.2014 5
 Stabilitātes programmas makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts šī
gada februārī un neņem vērā potenciālo ar Ukrainu saistīto ģeopolitisko risku
ietekmi.
 Faktiskie dati par Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd pieejami tikai par laika
periodu līdz šī gada februārim, kas vēl neatspoguļo Ukrainai notikumu ietekmi;
 Noskaņojuma indikatori martā joprojām norāda uz ekonomikas izaugsmi,
savukārt citos īstermiņa datos par 2014. gada pirmajiem diviem mēnešiem
kopumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas ekonomikas attīstības tendencēs, lai
gan atsevišķu nozaru pieauguma tempi gada pirmajos mēnešos ir nedaudz
samazinājušies;
 No Latvijas tirdzniecības partnervalstīm Starptautiskā Valūtas Fonda aprīļa
prognozēs izaugsme būtiski samazināta tikai Krievijai;
 Ņemot vērā ar Ukrainu saistītos notikumus un neskaidro turpmākās situācijas
attīstību, Latvijas ekonomikā šobrīd dominē negatīvie riski;
 Makroekonomiskās attīstības prognozes nākamreiz paredzēts aktualizēt šā
gada vasarā, gatavojoties 2015. gada budžetam.
Kopsavilkums

6. IKP pieaugums 2013. gadā
2013. gadā Latvijas ekonomiskā izaugsme –
straujākā ES
22.04.2014 6
-5,4
-3,9
-1,9
-1,4 -1,4
-1,1 -1
-0,9
0,2
0,2
0,4 0,4 0,5
0,8 0,9 0,9
1,1
1,5 1,6
1,9
2,4
3,3
4,1
0,1
-6
-4
-2
0
2
4
6
Kipra
Grieķija
Itālija
Somija
Portugāle
Slovākija
Horvātija
Čehija
Beļģija
Francija
Dānija
Vācija
Austrija
Igaunija
Bulgārija
Slovēnija
Ungārija
Zviedrija
Polija
Lielbritānija
Malta
Lietuva
Latvija
Datu avots: Eurostat

7. 22.04.2014 7
IKP izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni
Latvijas tirdzniecības partnervalstīs 2013. gada
4. ceturksnī pieauga ekonomiskās izaugsmes tempi
Datu avots: Eurostat, FM aprēķini
*Vidējais IKP pieaugums 6 galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pēc eksporta īpatsvara 2013. gadā;
**FM un SVF 2014. gada aprīļa prognozes
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
I II III IV I II III IV I II III IV
2011 2012 2013 2014 2015
ES Partnervalstis* Latvija
Prognoze*

8. 22.04.2014 8
Ekonomikas sentimenta indekss (ESI)
Ekonomikas sentimenta indekss ES valstīs ir
būtiski uzlabojies
60,0
70,0
80,0
90,0
100,0
110,0
120,0
130,0
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
ES Vācija Igaunija Latvija Lietuva Polija
Datu avots: Eiropas Komisija

9. 22.04.2014 9
IKP pieauguma struktūra 2013. gadā, %
Latvijas ekonomikas izaugsmi 2013. gadā
galvenokārt nodrošināja iekšējais pieprasījums
6,2
6,1
7,0
4,4
1,3
7,4
-0,7
-0,7
3,7
-2 0 2 4 6 8
Citi pakalpojumi
IT un komunikācijas pak.
Finanšu pak. un op. ar NI
Tirdzniecība, izmitināšana
Transports un uzglabāšana
Būvniecība
Rūpniecība
Lauksaimniecība
Kopējā pievienotā vērtība
1,0
-1,7
-4,3
3,6
5,4
4,1
-6 -4 -2 0 2 4 6
Eksports
Imports
Investīcijas
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
Datu avots: CSP

10. 22.04.2014 10
Reģistrētais bezdarbs un darba meklētāju īpatsvars, % no nodarbināto skaita
Bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, tomēr
tas joprojām ir augstā līmenī
Pēc 2011. gada tautas
skaitīšanas rezultātiem
Datu avots: CSP, NVA
17,3
9,8
21,3
11,3
0
4
8
12
16
20
0
50
100
150
200
250
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
t.sk. ilgstošo bezdarbnieku skaits, tūkst. reģistrēto bezdarbnieku skaits, tūkst.
reģistrētais bezdarba līmenis, % (labā ass) darba meklētāju īpatsvars, % (labā ass)

11. 22.04.2014 11
Reālās algas izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
Cenu stabilitāte un nominālās algas pieaugums
nosaka pirktspējas pieaugumu
Datu avots: CSP, FM aprēķini
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV
2008 2009 2010 2011 2012 2013
reālā alga, PCI deflators bruto alga

12. 22.04.2014 12
Mazumtirdzniecības apgrozījums, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, svērtais devums, %
Mazumtirdzniecība joprojām saglabā ievērojamus
pieauguma tempus; privātais patēriņš sniedz būtisku
ieguldījumu izaugsmē
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
II
2010 2011 2012 2013 2014
Degviela Pārtika Nepārtika (-degviela) Mazumtirdzniecība
Datu avots: CSP, FM aprēķini

13. 22.04.2014 13
Apstrādes rūpniecības izlaide
AS «Liepājas metalurgs» ražošanas pārtraukšana joprojām
ietekmē apstrādes rūpniecības pieauguma tempus
Datu avots: CSP
-25,0
-20,0
-15,0
-10,0
-5,0
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
75
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
indekss (2010=100), sezonāli izlīdzināti dati gada izmaiņas, % (labā ass)

14. 22.04.2014 14
Latvijas ostās pirmajā ceturksnī kravu rekordapjoms, spēcīgs
pieaugums arī dzelzceļā
+9,4%
+10,0%
+4,4%
0
5000
10000
15000
20000
25000
Pavisam Naftas produkti Ogles
2010 2011 2012 2013 2014
Kravu apjoms Latvijas ostās tūkst. t, gada pirmajā ceturksnī
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
0
5
10
15
20
25
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I
2010 2011 2012 2013 2014
Ostas Dzelzceļš Transporta nozare g/g (labā ass), %
Kravu apjoms ostās un dzelzceļā, milj. t, ceturkšņi
29,7%
-17,8%
10,2%
19,3% -16,3%
8,1%
-0,1%
1,8% -16,1%
-15,9%
16,4%
0
2
4
6
8
10
12
Ustjluga
Primorska
Sanktpēte
rburga
Rīga
Klaipēda,
Būtiņģe
Ventspils
Tallina
Visocka
Kaļiņingra
da
Liepāja
Viborga
2013 I-II 2014 I-II
Datu avots: CSP, Klaipēdas osta
Kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumkrasta ostās, milj. t

15. 22.04.2014 15
Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. euro
Situācija ārējos tirgos turpinās ietekmēt eksportu
Datu avots: CSP
797,1
942,9
-600
-400
-200
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Bilance Eksports Imports

16. 22.04.2014 16
Izmaiņas eksportā pa preču grupām, milj. euro
2013. gadā eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēja problēmas
metāla nozarē un augstā 2012. gada bāze labās graudaugu
ražas dēļ
-30,0
-20,0
-10,0
0,0
10,0
20,0
30,0
40,0
50,0
-500,0
-300,0
-100,0
100,0
300,0
500,0
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV
2009 2010 2011 2012 2013
Citas preces
Satiksmes līdzekļi
Mehānismi un ierīces
Metāli un to izstrādājumi
Koksne un koksnes izstrādājumi
Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Minerālprodukti
Lauksaimniecības preces un pārtika
Eksporta gada pieaugums (%, labā
ass)
Datu avots: CSP, FM aprēķini

17. 22.04.2014 17
Patēriņa cenu indekss (PCI), %
Inflācija saglabāsies zema arī 2014. gadā
Datu avots: CSP, FM aprēķini
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III
2009 2010 2011 2012 2013 2014
pamatinflācija nodokļi importētā inflācija PCI

18. 22.04.2014 18
IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %
Ārējās vides riski var ietekmēt ekonomisko attīstību
vidējā termiņā
Datu avots: CSP, FM aprēķini
4,0 4,0 4,0
+11,2 +9,6
-2,8
-17,7
-1,3
+5,3 +5,2
+4,1
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
2014
2015
2016
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 forecast
y-o-y growth annual growth

19. 22.04.2014 19
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
prognoze
Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. eiro 18190.2 20311.8 22082.7 23315.5 24648.1 26345.0 28075.9 29921.9
pieaugums faktiskajās cenās, % -2.2 11.7 8.7 5.6 5.7 6.9 6.6 6.6
pieaugums salīdzināmās cenās, % -1.3 5.3 5.2 4.1 4.0 4.0 4.0 4.0
IKP deflators (gads pret gadu), % -0.9 6.0 3.3 1.4 1.6 2.8 2.5 2.5
PCI (gads pret gadu), % -1.1 4.4 2.3 0.0 1.1 3.0 2.5 2.5
Tautsaimniecībā nodarbināto mēn. vid. bruto darba
samaksa, eiro
632.5 660.3 684.8 716.2 756.3 796.4 840.2 886.4
pieaugums faktiskajās cenās, % -3.5 4.4 3.7 4.6 5.6 5.3 5.5 5.5
pieaugums salīdzināmās cenās, % -2.4 0.0 1.4 4.6 4.5 2.2 2.9 2.9
Nodarbinātība, tūkst. 850.7 861.6 875.6 893.9 904.6 911.9 916.4 919.2
pieaugums, % -6.4 1.3 1.6 2.1 1.2 0.8 0.5 0.3
Bezdarba līmenis, % 19.5 16.2 15.0 11.9 10.5 9.7 9.0 8.7
Prognozes

20. 20
Centrālais ekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2014. gada februārī pirms notikumu eskalācijas Ukrainā un neņem vērā
šo risku potenciālo ietekmi. Pozitīvie un negatīvie ārējās un iekšējās vides riski ir ietverti divos alternatīvos makroekonomiskās
attīstības scenārijos – optimistiskajā un pesimistiskajā
Makroekonomiskā scenārija riski
Ekonomiskās attīstības pozitīvie un negatīvie riski
« + » « – »
Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās eirozonā notiek
straujāk nekā prognozēts
Krievijas - Ukrainas attiecību saasināšanās un ar to
saistītie ģeopolitiskie riski
Sekmīga investora piesaiste AS «Liepājas metalurgs»
veicinātu apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu
Recesijas iestāšanās Krievijā samazina pieprasījumu pēc
Latvijas eksporta Krievijā un kaimiņvalstīs
Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma
pasliktināšanās
Attīstības valstu, tostarp Ķīnas ekonomiskās izaugsmes
palēnināšanās
ASV monetārās politikas izmaiņas, tai kļūstot mazāk
ekspansīvai var bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi
Fiskālie riski atsevišķās eirozonas valstīs var prasīt tālāku
izdevumu samazināšanu
Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā
mazina Latvijas eksporta konkurētspēju un apjomus,
ierobežo investīcijas
22.04.2014

21. II. FISKĀLĀ POLITIKA
21

22. 22
Fiskālās politikas mērķi
vispārīgais vidēja termiņa fiskālās politikas mērķis - ilgtspējīgi kāpināt iedzīvotāju
dzīves kvalitāti
Nodrošināt atbildīgu un ilgtspējīgu
fiskālo politiku, ievērojot fiskālo
disciplīnu
specifiskie mērķi 2014. – 2016.gadā:
Kāpināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti
un veicināt valsts ekonomikas
attīstību
1
2
Rīcības virzieni:
FDL fiskālajiem nosacījumiem
atbilstoša fiskālā ietvara pieņemšana
Nodokļu politikas koriģēšana
racionāla pieejamo publisko resursu
apjoma novirzīšana vidēja termiņa
budžeta prioritārajiem attīstības
virzieniem

23. 23
Bilances mērķi
2015 2016 2017
vispārējās valdības budžeta
strukturālās bilances mērķis, % no IKP
-1,0 -0,9 -0,8
pieļaujamā vispārējās valdības budžeta
nominālā bilance, % no IKP
-0,8 -0,7 -0,7

24. 24
Salīdzinājums ar likumu «Par vidējā termiņa budžeta
ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam»
% no IKP 2014 2015 2016 2017
Stabilitātes programma 2014-2017
(aprīlis, 2014)
Strukturālās bilances mērķis -1,0 -1,0 -0,9 -0,8
Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta
bilance
-0,8 -0,8 -0,7 -0,7
Vidējā termiņa budžeta ietvara likums
(novembris, 2013)
Strukturālās bilances mērķis -1,0 -1,0 -0,9
Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta
bilance
-0,9 -0,9 -0,8

25. 25
Atbalstītās jaunās politikas iniciatīvas likumā
«Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015.
un 2016.gadam» sadalījumā pa resoriem
44,7
42,0
34,9
26,3
19,4
17,1
16,0
13,9
12,7
9,2
7,7
6,3
5,0 3,9
2,5
47,3 48,9 49,8
57,9
21,8
28,4
36,2
17,9
16,3
29,6
19,1
3,5
5,5
3,6 2,3
65,8
51,0
58,2
56,1
24,6
35,0
41,0
32,4
19,0 18,7
20,7
3,4
6,5
3,8
2,3
0,0
10,0
20,0
30,0
40,0
50,0
60,0
70,0
SM VM EM LM KM IZM AiM IeM TM FM 62.resors ĀM VARAM ZM Radio un
TV
2014 2015 2016
KOPĀ:
2014.gads – 266,8 milj. euro
2015.gads – 393,1 milj. euro
2016.gads – 443,4 milj. euro
milj. euro

26. 26
Būtiskākie izdevumu palielinājumi, virs 10 milj. euro (1)
milj. euro
Joma 2014 2015 2016
Satiksme 44,7 47,3 65,8
t.sk. Autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-
2020.gadam
30,8 47,0 65,5
Veselība 42,0 48,9 51,0
t.sk. ārstniecības personu darba samaksas
paaugstināšanai
22,0 22,0 22,0
Ekonomikas attīstība 34,9 49,8 58,2
t.sk. Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda (EAF)
izveide konkurētspējīgas elektroenerģijas kopējās
cenas nodrošināšanai
29,3 47,7 56,1
Labklājība 26,3 57,9 56,1
t.sk. demogrāfijas pasākumu īstenošanai 9,0 32,1 29,1
t.sk. valsts sociālajiem pabalstiem personām ar
invaliditāti
6,7 14,0 14,7
Kultūra 19,4 21,8 24,6
Izglītība un zinātne 17,1 28,4 35,0
t.sk. zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai 4,4 12,2 16,4
Aizsardzība 16,0 36,2 41,0
Iekšlietas 13,9 17,9 32,4
Finanses 9,2 29,6 18,7
t.sk. nodokļu iekasēšanas uzlabošanai 3,6 20,0 10,0

27. III. VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS BUDŽETA UN
VALSTS PARĀDA ATTĪSTĪBA
27

28. 28
Strukturālā un vispārējās valdības budžeta
bilance 2014.-2017.gadā, (milj. euro)
Būtiski ņemt vērā, ka 2013.gadā, likumā «Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam»
jau tika sadalīta visa 2015.gada fiskālā telpa un būtiska
daļa no 2016.gada fiskālās telpas.
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
fakts prognoze
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -3,5 -1,3 -1,0 -1,0 -0,8 -0,0 0,9
Vispārējās valdības budžeta bilance -716,0 -293,6 -223,8 -254,1 -211,7 -9,2 266,2
EKS korekcijas -68,9 -332,0 -95,4 -32,4 -60,3 137,5 246,7
Kopbudžeta bilance -647,1 38,4 -128,4 -221,7 -151,4 -146,8 19,5
Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta bilance (kas izriet no strukturālās bilances mērķa)
Vispārējās valdības budžeta bilances prognozes (pie nemainīgas politikas)
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
fakts prognoze
Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance -1,6 -0,3 -0,9 -1,2 -1,0 -0,9 -0,8
izmaiņas pret iepriekšējo gadu, %punkti 1,4 -0,6 -0,3 0,2 0,2 0,1
Bilances cikliskā komponente -1,7 -0,5 0,0 0,2 0,2 0,2 0,1
One-off un citi īslaicīgie pasākumi -0,2 -0,5
Vispārējās valdības budžeta bilance -3,5 -1,3 -1,0 -1,0 -0,8 -0,7 -0,7
Vispārējās valdības budžeta bilance, milj. euro -716,0 -293,6 -223,8 -254,1 -211,7 -192,9 -195,2
One-off: Kapitāla ieguldījumi AS Parex banka - 2011.gadā 38,9 milj. euro; AS Reverta - 2012.gadā 115,7 milj. euro.
2015 2016 2017
% no IKP 0,0 0,6 1,4
milj. euro 0,0 155,5 431,5
Fiskālā telpa (bez fiskālā nodrošinājuma rezerves*)
*Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir 0,1% no IKP

29. 29
Vispārējās valdības budžeta bilance
sadalījumā pa komponentēm, % no IKP

30. 30
Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi, izdevumi,
bilance un nodokļu slogs (pēc EKS, % no IKP)
EKS - Eiropas kontu sistēmas metodoloģija

31. 22.04.2014 31
Ieņēmumu struktūras un sistēmas efektivitāte (1)
kopējais nodokļu slogs Latvijā vairākus gadus saglabājas kā viens no zemākajiem
ES. 2012. gadā tas veidoja 28,1 % no IKP, kas ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs
40,6 % no IKP.
49,1
48
47
44,8
44,8
44,3
44,2
40,6
40,4
40,3
39,6
39,3
37,9
37,1
36,6
35,7
35
34,9
34,9
34,9
33,6
32,7
32,5
30,2
28,5
28,4
28,1
27,9
27,5
0
10
20
30
40
50
60
Viens no būtiskiem valsts finanšu kvalitātes aspektiem ir stabilu un prognozējamu
nodokļu ieņēmumu nodrošināšana budžetā valdības prioritāro sociālo un
ekonomisko pasākumu finansēšanai.
Nodokļu ieņēmumi Latvijā un Eiropas Savienībā 2012. gadā, % no IKP

32. 32
Ieņēmumu struktūras un sistēmas efektivitāte (2)
Latvija atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijai ir nodrošinājusi, ka vidējā
termiņā tiek samazināts nodokļu slogs darbaspēkam, tomēr, lai neradītu risku uz
nodokļu ieņēmumu kopapjomu, ir nepieciešams turpināt tādas nodokļu politikas
realizāciju, kas nodrošinātu adekvātu kompensācijas mehānismu caur ieņēmumu
pieaugumu no patēriņa un kapitāla nodokļiem (t.sk. akcīzes nodokļi, īpašuma
nodokļi un/vai vides nodokļi).
Nodokļu ieņēmumi atbilstoši ekonomiskajām funkcijām, % no IKP.

33. 33
Vispārējās valdības budžeta bilance 2014-2017
(pēc naudas plūsmas un EKS, milj. euro)
EKS - Eiropas kontu sistēmas metodoloģija
-647,1
38,4
-128,4
-221,7
-151,4
-330,4
-441,9
-68,9
-332,0 -95,4
-32,4
-60,3
137,5
246,7
-800
-600
-400
-200
0
200
400
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Kopbudžeta bilance
(pēc naudas plūsmas)
EKS korekcijas
Vispārējās valdības budžeta
bilance (pēc EKS)
Prognoze:
2016.-2017. gadā iekļaujot fiskālo telpu

34. 2013 2013 2014 2015 2016 2017
EKS kods milj. eiro % no IKP
Neto aizdevumi (EDP B.9) pa apakšsektoriem
1. Vispārējā valdība S.13 -223,8 -1,0 -1,0 -0,8 -0,7 -0,7
2. Centrālā valdība * S.1311 -29,6 -0,1 -1,4 -1,1 -1,2 -1,2
3. Pavalsts valdība S.1312
4. Vietējā valdība S.1313 -121,9 -0,5 -0,3 -0,2 0,1 0,1
5. Sociālās nodrošināšanas fondi S.1314 -72,3 -0,3 0,7 0,4 0,4 0,5
Vispārējā valdība (S.13)
6. Kopējie ieņēmumi TR 8 194,4 35,1 33,9 32,0 30,9 30,1
7. Kopējie izdevumi TE 8 418,2 36,1 34,9 32,8 31,6 30,8
8. Budžeta bilance EDP B.9 -223,8 -1,0 -1,0 -0,8 -0,7 -0,7
9. Procentu izdevumi EDP D.41 388,2 1,7 1,6 1,2 1,2 1,1
10. Primārā bilance 164,4 0,7 0,6 0,4 0,5 0,4
11. Vienreizējie un citi pagaidu
pasākumi
34
Vispārējās valdības budžeta attīstība (1)
Nodokļu sloga un kopējo ieņēmumu samazināšanās ir viena no būtiskākajām Latvijas fiskālās politikas
problēmām. Tuvākajā nākotnē ir nepieciešama politiska izšķiršanās par šādas tendences atzīšanu par
vēlamu, vai arī ir jāveic korekcijas nodokļu politikā
Ieņēmumu samazināšanās rezultātā sabalansēta budžeta nosacījums nozīmē arī to, ka krīt kopējie
izdevumi. Tiek prognozēts, ka kopējo izdevumi samazināsies no 36,1% 2013.gadā uz 30,6% 2017.gadā
* Atbilstoši EKS metodoloģijai Centrālā valdība S.1311 ietver valsts pamatbudžetu, valsts sektoram pieklasificētās komercsabiedrības kā arī atvasināto
un no budžeta nefinansēto iestāžu budžetu

35. 2013 2013 2014 2015 2016 2017
EKS kods milj. eiro % no IKP
12. Nodokļi kopā (12=12a+12b+12c) 4 493,1 19,3 19,2 18,8 18,3 18,1
12a. Ražošanas un importa nodokļi
D.2
2 705,3 11,6 11,6 11,5 11,3 11,1
12b. Ienākuma un mantas kārtējie nodokļi
D.5
1 785,6 7,7 7,6 7,3 7,0 6,9
12c . Kapitāla nodokļi
D.91
2,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0
13. Sociālās iemaksas
D.61
1 936,9 8,3 8,2 7,7 7,4 7,2
14. Īpašuma ienākumi*
D.4
317,5 1,4 0,8 0,5 0,3 0,3
15. Pārējie ieņēmumi 1 446,9 6,2 5,6 4,9 4,8 4,5
16. Kopējie ieņēmumi
TR
8 194,4 35,1 33,9 32,0 30,9 30,1
Nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91 – D.995) 6 361,7 27,3 27,7 26,8 26,0 25,5
35
Vispārējās valdības budžeta attīstība (2)
* Samazinās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērs, ko kapitālsabiedrībām jāiemaksā valsts budžetā

36. 36
Vispārējās valdības budžeta attīstība (3)
2013 2013 2014 2015 2016 2017
EKS kods milj. eiro % no IKP
Izdevumu sadaļas
17. Atlīdzība nodarbinātajiem un
starppatēriņš D.1+P.2
3 629,5 15,6 15,7 14,9 13,9 13,1
17a. Atlīdzība nodarbinātajiem D.1 2 137,0 9,2 9,2 8,7 8,3 8,0
17b. Starppatēriņš P.2 1 492,4 6,4 6,5 6,2 5,6 5,2
18. Sociālie maksājumi
(18=18a+18b)
2 480,8 10,6 10,1 9,9 9,4 9,0
tai skaitā bezdarbnieku
pabalsti
74,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3
18a. Sociālie pārvedumi piegādāti
caur tirgus ražotājiem
D.6311,
D.63121,
D.63131
249,1 1,1 1,0 1,0 0,9 0,9
18b. Sociālie pārvedumi, kas nav
sociālie pārvedumi natūrā
D.62
2 231,6 9,6 9,1 8,9 8,5 8,1
19.=9. Procentu izdevumi EDP D.41 388,2 1,7 1,6 1,2 1,2 1,1
20. Subsīdijas D.3 144,3 0,6 0,6 0,6 0,6 0,7
21. Bruto kopējā pamatkapitāla
veidošana P.51
912,1 3,9 3,6 3,2 2,7 2,5
22. Kapitālo izdevumu transferti D.9 101,4 0,4 0,1 0,0 0,0 0,0
23. Pārējie izdevumi 762,0 3,3 3,3 3,1 3,8 4,4
24.=7. Kopējie izdevumi TE 8 418,2 36,1 34,9 32,8 31,6 30,8
Valdības patēriņš P.3 3 842,4 16,5 16,8 16,0 14,9 14,2

37. 37
Vispārējās valdības izdevumi pie nemainīgas
politikas, funkciju sadalījumā
% no IKP COFOG
kods
2012 2017
1. Vispārējie sabiedriskie pakalpojumi 1 4,5 3,8
2. Aizsardzība 2 0,9 1,0
3. Sabiedriskā kārtība un drošība 3 1,8 1,5
4. Ekonomiskā darbība 4 5,3 4,4
5. Vides aizsardzība 5 0,7 0,6
6. Mājoklis un komunālā saimniecība 6 1,2 1,0
7. Veselība 7 3,9 3,2
8. Atpūta, kultūra un reliģija 8 1,5 1,2
9. Izglītība 9 5,5 4,6
10. Sociālā aizsardzība 10 11,2 9,4
11. Kopējie izdevumi TE 36,4 30,8

38. 38
Valsts parāda attīstība (1)
• 2014.gada I cet. atmaksāta Eiropas Komisijas aizdevuma pirmā daļa (1 miljrd. EUR)
• 2014.gada aprīlī – 2017.gada decembrī atmaksājamās centrālās valdības parāda saistības
ir 3,4 mljrd.euro, t.sk. saskaņā ar atmaksas grafikiem Eiropas Komisijai un Pasaules Bankai
atmaksājamie aizdevumi, kā arī 2014.gada aprīlī un 2017.gadā dzēšamās eiroobligācijas
• Valsts parāda saistības tiek pārfinansētas ar aizņēmumiem finanšu tirgos saskaņā ar vidēja
termiņa aizņemšanās stratēģiju
Centrālās valdības aizņēmumu atmaksas grafiks
(līdz 2014.gada 31.martam uzņemtās saistības,
nominālvērtībā)

39. 39
Valsts parāda attīstība (2)
Veicot savlaicīgus aizņemšanās pasākumus atbilstoši vidējā termiņa stratēģijai, kā arī
turpinot īstenot ilgtspējīgu fiskālo politiku, ir iespējams ar likmju un termiņu ziņā labvēlīgiem
nosacījumiem pārfinansēt pašreiz uzņemtās valsts parāda saistības, kā arī ilgtermiņā
panākt valsts parāda līmeņa samazināšanos un stabilizēšanos ilgtspējīgā līmenī,
pārliecinoši ievērojot Māstrihtas līgumā noteikto vispārējās valdības parāda apjoma kritēriju
Vispārējās valdības
parāda attīstības
tendences (% no IKP)

40. IV. CITI JAUTĀJUMI
40
FINANŠU RESURSI PAŠVALDĪBU
ATTĪSTĪBAI

41. 41
64. budžeta resora «Dotācijas pašvaldībām»
izdevumi paredzēti pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas likuma izpildei
10,2
14,0
22,0 22,0
30,0 30,0 30,0 30,0 30,0
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
30,0
35,0
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Bāzes izdevumi
milj. euro

42. 42
Veiktie nodokļu pasākumi, tajā skaitā pieņemtie
lēmumi IIN likmes izmaiņām, nodrošina nodokļu
ieņēmumu pieaugumu gan valsts, gan pašvaldību
budžetos 2007.-2017.gadā
5125,9
5491,8
4063,5
3873,4
4429,3
4928,5
5170,1
5405,1
5648,5
5848,6
6131,8
1118,1
1288,0
967,7
1024,4
1093,1
1174,4
1256,2
1284,8
1313,1
1344,0
1411,9
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Valsts budžetā Pašvaldību budžetā
+230,9
+271,8
+351,1
prognoze
+263,5
milj. euro

43. 43
Pašvaldību plānotie nodokļu ieņēmumi 2015.gadā
pārsniedz 2008.gada līmeni1288,0
967,7
1024,4
1093,1
1174,4
1256,2
1284,8
1313,1
1344,0
1411,9
600
700
800
900
1000
1100
1200
1300
1400
1500
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
prognoze
2015
prognoze
2016
prognoze
2017
prognoze
+2,4%
+5,1%
+2,2%
+2,3%
milj. euro

44. 44
Pašvaldību budžeta bilance 2014-2017
(pēc naudas plūsmas, milj. euro)
- 63,6
- 22,3 - 19,2 - 19,2
- 71,0
- 76,8
- 119,9
- 78,7
- 58,3
0,7 2,1
-120
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Ietvars
(novembris, 2013)
Stabilitātes programma
(aprīlis, 2014)
Prognoze
 2016.-2017.gadā nav zināma jaunā ES fondu plānošanas perioda finanšu plūsma pašvaldību budžetā.

45. 45
2013 2014 2015 2016 2017
Kopējais aizņēmumu limits:
213 192 183 185 183
Valsts budžetā noteiktais kopējais
pašvaldību aizņēmumu palielinājums
108 118 118 118 118
Pašvaldību aizņēmumu atmaksas*
105
(fakts)
74
(plāns)
65
(plāns)
67
(plāns)
65
(plāns)
Pašvaldībām pieejamie aizņēmumu resursi
attīstībai 2014.-2017.gadam
milj. euro
*2013.gada fakts, kurā iekļautas pirmstermiņa aizņēmumu atmaksas saistība ar ES
līdzfinansēto projektu realizāciju
* 2014.-2016.gada plāns atbilstoši aizņēmumu grafikiem, kuros nav iekļautas pirmstermiņa
aizņēmumu atmaksas saistība ar ES līdzfinansēto projektu realizāciju
Pašvaldību aizņēmumu atmaksas katru mēnesi tiek precizētas atbilstoši faktiskajai
situācijai. Pašvaldību aizņēmumu faktiskās atmaksas salīdzinājumā ar plānotajām
katru mēnesi būtiski pieaug, līdz ar to kopējais pašvaldību aizņēmumu limits
palielinās.

46. V. CITI JAUTĀJUMI
46
NODARBINĀTO SKAITA IZMAIŅAS
VALSTS BUDŽETA IESTĀDĒS

47. 47
Nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs no 2008. līdz
2013.gadam ir samazinājies par 21,1 tūkst. darbinieku jeb 26,7%
78,9
70,1
-11,2%
61,3
-12,6%
59,8
-2,4%
58,2
-2,7%
57,8
-0,7%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g. 2012.g. 2013.g.
Valsts budžeta iestādēs (FM dati)
Vidējais nodarbināto skaits un izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (skaits, %)

48. 48
2013.gada laikā vidēji 14,3% nodarbināto ir
atstājuši darbu Valsts kancelejā un ministrijās
(centrālie aparāti)
5% 5%
9%
11%
15% 16% 16% 16% 16% 17%
19%
21% 22%
25%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
Ārlietuministrija
Zemkopībasministrija
Satiksmesministrija
Labklājībasministrija
Valstskanceleja
Aizsardzībasministrija
Finanšuministrija
Kultūrasministrija
Veselībasministrija
Iekšlietuministrija
Tieslietuministrija
Ekonomikasministrija
VARAM
IZM
Atbrīvoto īpatsvars % vidēji
14,3%

49. 49
Nodarbināto skaits / īpatsvars valsts budžeta iestādēs
sadalījumā pa nodarbināto grupām 2013.gada decembrī
(skaits, %) – kopā 57,8 tūkst. nodarbinātie
Ārstniecības
personas;
2 788
4,8%
Amatpersonas ar
speciālo dienesta
pakāpi (Iekšlietu
ministrijas sistēmas
iestādēs un
Ieslodzījuma vietu
pārvaldē);
13 013
22,5%
Karavīri;
4 802
8,3%
Pedagogi;
3 981 ;
6,9%
Tiesu un
prokuratūras
darbinieki;
2 215
3,8%
Prokurori,
tiesneši;
1 007
1,7%
Saeimas
deputāti;
100
0,17%
Ierēdņi;
11 614
20,1%
Sociālās
aprūpes centru
nodarbinātie;
3 106
5,4%
Darbinieki;
15 202
26,3%
Darbinieki, piem., ir muzeju,
bibliotēku, dienestu atbalsta
personāls – grāmatveži, lietveži
u.c. darbinieki
(Profesionālās
izglītības iestādes)

50. 50
Latvijā starp Baltijas valstīm 2008. - 2010.gadā
visstraujāk samazinājies nodarbināto skaits
39,9
84,3
74,6
38,8
83,5
67,3
42,3
80,4
60,3
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Igaunija Lietuva Latvija
Nodarbināto skaits Baltijas valstīs
2008.-2010.gadā, tūkstošos
2008 2009 2010
6,0
-4,6
-19,2
-25,0
-20,0
-15,0
-10,0
-5,0
0,0
5,0
10,0
Igaunija Lietuva Latvija
Nodarbināto skaita izmaiņas
2010/2008, %.
Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana
Datu avots: http://laborsta.ilo.org

51. 51
Latvijā valsts pārvaldē nodarbināto skaits uz 1000
iedzīvotājiem 2011.gadā bija zem ES vidējā līmeņa