Ventilācija un mikroklimats
•
2 likes•2,083 views
Ventilāciju un mikroklimats Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte Video: https://youtu.be/x7IrBvjYgBs 2018.gada 13.decembris, Rīga seminārs "No A līdz Z: Sagatavošanās publiskās ēkas atjaunošanas projektam"
Recommended
More Related Content
What's hot
What's hot (20)
Similar to Ventilācija un mikroklimats
Similar to Ventilācija un mikroklimats (16)
More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)
Ventilācija un mikroklimats
- 1. 1 Ventilācija un mikroklimats Seminārs «No A līdz Z: Sagatavošanās publiskās ēkas atjaunošanas projektam» 13.12.2018. Žanna Martinsone Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija Rīgas Stradiņa universitāte Kontakti: zanna.martinsone@rsu.lv
- 2. Darba drošības un vides veselības institūts ❑Likumdošana ❑Gaisa kvalitāte un mikroklimats ❑Iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti ❑Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji ❑Ventilācija ❑Ietekme uz veselību – slimo ēku sindroms Saturs
- 3. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ MK noteikumi Nr.310 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 «Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija» (16.06.2015.) ◼ MK noteikumi Nr.610 «Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas» Likumdošana
- 4. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ gaisa kvalitāte – gaisa īpašības (gaisa sastāvs, putekļu un baktēriju koncentrācija, temperatūra, relatīvais mitrums, kustības ātrums), kas ietekmē cilvēku veselību vai komforta izjūtu; ◼ ventilācija – gaisa pārvietošana un apmaiņa telpās, lai uzturētu vēlamo telpas gaisa kvalitāti; ◼ dabiskā ventilācija – gaisa pārvietošanās gaisa blīvuma starpības vai vēja iedarbības dēļ; ◼ vēdināšana – periodiska telpas gaisa apmaiņa, kas rodas, atverot logus, durvis vai īpašas ailas, bez iespējas precīzi kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu. Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 «Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija» - termini 1
- 5. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ mehāniskā ventilācija – gaisa pārvietošana, izmantojot ventilatoru; ◼ recirkulācijas gaiss – gaiss, kas tiek ievadīts atpakaļ telpu grupā, no kuras tas tika izvadīts; ◼ gaisa kondicionēšana – automātiski vadāms gaisa apstrādes process, kas neatkarīgi no āra gaisa pārmaiņām un telpas gaisa piesārņojuma intensitātes uztur telpā vai tās daļā vēlamo gaisa kvalitāti; ....termini 2
- 6. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ 73. Telpām paredz dabisko vēdināšanu, piemēram, atveramus logus, logus ar īpašiem ventilējamiem rāmjiem vai īpašas ailas ārsienās. Nav ieteicams projektēt telpas, kurās nav iespējama dabiskā vēdināšana. ◼ 86. Publiskajās ēkās mācību, darba un publiskajiem pasākumiem paredzēto telpu pieplūdes gaisa vadus atļauts pievienot kopējiem kanāliem un ventilācijas iekārtām, bet nosūces gaisa vadus nav atļauts pievienot ventilācijas iekārtām, ja tās apkalpo telpas, kurām ir cits lietošanas veids. MK not. 310 prasības 1
- 7. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ 91. Būvprojektā norāda šādus izejas datus: ◼ 91.3. prasības telpas gaisa kvalitātei un vēlamie gaisa kvalitātes parametri attiecīgajā telpā (gaisa temperatūra, kas augstāka par 28°C vasarā un zemāka par 18°C apkures periodā, pieļaujama pēc saskaņošanas ar telpu īpašnieku vai lietotāju); ◼ 91.5. paredzamais cilvēku skaits telpā dažādā diennakts laikā, cilvēku darbības telpā un apģērbs; ◼ 91.7. telpas gaisa piesārņojuma avoti, to raksturojums un piesārņojuma apjoms, ieskaitot piesārņojumu no virsmu apdares materiāliem un mēbelēm; ◼ 91.12. logu atvēršanas iespējas vai logu konstrukcijas apraksts; ◼ 91.16. plānotie pasākumi ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu iedarbināšanai, regulēšanai un ekspluatācijai; MK not. 310 prasības 2
- 8. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ 103. Izvēloties ventilācijas sistēmas, ņem vērā: »103.1. izejas datus; »103.2. prasības gaisa kvalitātei telpās; »103.3. aprēķināto ventilācijas sistēmu ražīgumu; »103.4. esošos enerģētiskos resursus; »103.5. tehniskās telpas un brīvos tilpumus ēkā sistēmu izvietošanai. MK not. 310 prasības 3
- 9. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ 110. Āra gaisa ņemšanas ailas izvieto tā, lai ventilācijas sistēmā nonāktu pēc iespējas mazāk putekļu un ziemā tās netiktu aizputinātas ar sniegu. Ja nav citu nosacījumu, āra gaisa ņemšanas ailas ierīko ne zemāk kā 2 m augstumā no zemes virsmas. Āra gaisa ņemšanas ailas var ierīkot zemāk, ja veikti pasākumi, kas nepieļauj putekļu iesūkšanu un sniega aizputinājumus. ◼ 111. Ja āra gaisa ņemšanas vieta atrodas intensīvas transporta kustības zonā, ieteicams āra gaisu ņemt ēkas jumta līmenī, ievērojot jumta sakaršanu vasarā. ◼ 112. Āra gaisa ņemšanas ailas attālina no piesārņotā gaisa izvades vietām horizontālā un vertikālā plaknē tā, lai nenotiktu izvadītā gaisa pārplūšana uz āra gaisa ņemšanas vietu, īpaši, ja nav pieļaujama recirkulācija. MK not. 310 prasības 4
- 10. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ 39. Mehānisko pieplūdes un vilkmes ventilāciju ierīko mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām, un telpās, kur uzglabā ķīmiskās vielas. ◼ Tualetē un dušas telpā ierīko mehānisko vilkmes ventilāciju. Mehāniskās pieplūdes ventilāciju ierīko tā, lai tualetē un dušas telpā nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu. ◼ Telpu, kur nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri vēdina. Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). MK not. 610 «Higiēnas prasības izglītības iestādēm,....» prasības 1
- 11. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ 40. Mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām, papildus šo noteikumu 39.punktā minētajām prasībām ierīko velkmes skapi. Telpās, kur nav velkmes skapja, aizliegts veikt laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām. MK not. 610 «Higiēnas prasības izglītības iestādēm,....» prasības 2
- 12. Darba drošības un vides veselības institūts
- 14. Darba drošības un vides veselības institūts Vai svaigs gaiss vienmēr nozīmē arī kvalitatīvs (tīrs) gaiss?
- 15. Darba drošības un vides veselības institūts Iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti ❑Telpu apdares un mēbeļu materiāli ❑Antropotoksīni (>400 ķīmiskās vielas!) ❑Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti (iela, apkure u.c.) ❑Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi ❑Atmosfēras piesārņojums
- 16. Darba drošības un vides veselības institūts http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/261425-iekstelpu-gaisa-kvalitate-un-piesarnojums-ii/
- 17. Darba drošības un vides veselības institūts ❑Oglekļa dioksīds ❑Mikroklimats: temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums ❑Putekļi (putekļu daļiņas, škiedras), t.sk., nanodaļiņas ❑Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) - trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi u.c ❑Formaldehīds un citi aldehīdi ❑Ozons un slāpekļa oksīdi ❑Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji – vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, ziedputekšņi, u.c. ❑NO2, SO2, CO Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji
- 18. Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds – gaisa kvalitātes indikators ◼ Lielākā daļā apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās atkārtoti cirkulē ievērojama daļa no iekštelpu gaisa, lai saglabātu komfortu un samazināt enerģijas izmaksas, kas saistītas iekštelpu gaisa dzesēšanu/sildīšanu. ◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) kā rādītāju, kas, ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
- 19. Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds – gaisa kvalitātes indikators 2 ◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums telpās var uzkrāties līdzīgi kā CO2. ◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems. Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.
- 20. Darba drošības un vides veselības institūts Ventilācija - gaisa pārvietošana telpās ar mērķi uzturēt vēlamo telpas gaisa kvalitāti. ◼ Telpu ventilācijas pasākumi jeb sistēmas iedala: »telpu vēdināšana, kas, lielākoties, der tikai dzīvojamām telpām. »organizēta dabiskā ventilācija ir gaisa pievade pa speciāli ierīkotiem kanāliem un ierīcēm, bet bez mehānisma, kas gaisu kustina. Tā notiek gaisa temperatūras svārstību dēļ: siltais un netīrais gaiss iet ārā, bet tīrais plūst iekšā. »piespiedu jeb mehāniskās ventilācijas sistēmas saistītas ar ventilatora radītu gaisa spiedienu. Piespiedu mehānisko ventilāciju iedala: - noplūdes (novada gaisu, bet pievade notiek dabiski); - pieplūdes (pievada gaisu, bet izvade netiek organizēta); - pieplūdes – noplūdes.
- 21. Darba drošības un vides veselības institūts Ventilācija 2 ◼ Ventilācijas sistēmu izmantošana ir galvenais iekštelpu gaisa attīrīšanas un tā kvalitātes uzlabošanas paņēmiens (metode). Latvijas LBN 231- 03 Būvnormatīvi "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" paredz, ka ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku.
- 22. Darba drošības un vides veselības institūts
- 23. Darba drošības un vides veselības institūts Šis ir populārākais ventilācijas risinājums.......
- 24. Darba drošības un vides veselības institūts ❑CO2 ✓Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu, pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju pazemināšanos. ✓Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju vājināšanos (t.i. samazina spēju mācīties un uztvert kompleksus jēdzienus). Ietekme uz veselību - CO2
- 25. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa kustības ātrumu. ◼ Iekštelpu gaisa temperatūru ietekmē gan meteoroloģiskā atmosfēras temperatūra, gan dažādu sildelementu (apkures elementi, apgaismes iekārtas, biroja iekārtas, cilvēku) radītais siltums. Mikroklimats (gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, gaisa kustības ātrums)
- 26. Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. ◼ Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie temperatūras no 19 līdz 25°C (Korhonens, 2003 ). Turklāt pārāk augsta temperatūra veicina, piemēram, nepietiekamu gaisa mitrumu telpā. Mikroklimats....turp.
- 27. Darba drošības un vides veselības institūts ❑Mikroklimats: ✓sauss gaiss – veicina gan alerģisku, gan iekaisīgu un infekciozu slimību attīstību, ādas un gļotādu problēmas (kairinājums, nieze, u.t.t.) ✓mitrs gaiss – pelējuma sēņu augšanu un sporu izplatību telpā Ietekme uz veselību - mikroklimats
- 28. Darba drošības un vides veselības institūts ❑Putekļi – atkarīgi arī no ķīmiskā sastāva ✓Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu u.c. Ietekme uz veselību - putekļi
- 29. Darba drošības un vides veselības institūts ❑Gaistošie organiskie savienojumi: ✓ādas un gļotādas kairinājums, ✓elpošanas sistēmas traucējumi, ✓alerģijas, ✓CNS darbības (galvassāpes, nogurums, reiboņi, slikta dūša, vemšana) u.c. traucējumi. Ietekme uz veselību – gaistošie organiskie savienojumi
- 30. Darba drošības un vides veselības institūts Slimo ēku sindroms (SĒS) ❑Termins slimo ēku sindroms ieviests 20.gs. 80. gadu sākumā un jau sākotnēji tika saistīts ar nespecifiskiem simptomiem. ❑Simptomus nevar saistīt ar specifisku slimību, un parasti tie arī nav identificējami saistībā ar konkrētu cēloni. ❑Simptomiem ir saistība ar konkrētu ēku vai telpu. ❑Simptomi nav saistīti ar draudiem dzīvībai, tomēr tie ir traucējoši, izraisa diskomfortu, ir saistīti ar diskomfortu, veselības pasliktināšanos un pazeminātu darba produktivitāti.
- 31. Darba drošības un vides veselības institūts Slimo ēku sindroms 2 ❑SĒS tiek definēts kā simptomu komplekss: ✓deguna, acu gļotādu iekaisuma reakcijas, ✓neproduktīvu klepu, ✓galvassāpes, ✓nogurumu, ✓miegainību, ✓sausu ādu, ✓reiboņus, ✓apgrūtinātu elpošanu, ✓elpceļu infekcijas, ✓alerģijas.
- 32. Darba drošības un vides veselības institūts Slimo ēku sindroms 3 ❑Šiem simptomiem ir subjektīvs raksturs, retāk ir arī klīnisks apstiprinājums, bet raksturīgi ir tas, ka šie simptomi ir vairākiem darbiniekiem un regulāri, atrodoties konkrētajās telpās. ❑Lai apgalvotu, ka darbinieku sūdzības ir saistītas ar telpas gaisa problēmām un klasificētu tās kā SĒS, simptomu biežumam jābūt vismaz 1-3 reizes nedēļā viena mēneša laikā. ❑Parasti visi šie simptomi ātri pāriet vai mazinās, ja darbinieks atstāj savu darbavietu vai iziet no ēkas (īpaši brīvdienās, atvaļinājumā).
- 33. Darba drošības un vides veselības institūts Paldies par uzmanību! https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta