Ventilācija un mikroklimats

1
Ventilācija
un
mikroklimats
Seminārs
«No A līdz Z: Sagatavošanās publiskās ēkas atjaunošanas projektam»
13.12.2018.
Žanna Martinsone
Darba drošības un vides veselības institūts,
Higiēnas un arodslimību laboratorija
Rīgas Stradiņa universitāte
Kontakti: zanna.martinsone@rsu.lv

Darba drošības un vides
veselības institūts
❑Likumdošana
❑Gaisa kvalitāte un mikroklimats
❑Iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti
❑Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji
❑Ventilācija
❑Ietekme uz veselību – slimo ēku sindroms
Saturs

◼ MK noteikumi Nr.310 Noteikumi par Latvijas
būvnormatīvu LBN 231-15 «Dzīvojamo un publisko
ēku apkure un ventilācija» (16.06.2015.)
◼ MK noteikumi Nr.610 «Higiēnas prasības izglītības
iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības,
vispārējās vidējās izglītības, profesionālās
pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās
vidējās izglītības programmas»
Likumdošana

◼ gaisa kvalitāte – gaisa īpašības (gaisa sastāvs,
putekļu un baktēriju koncentrācija, temperatūra,
relatīvais mitrums, kustības ātrums), kas ietekmē
cilvēku veselību vai komforta izjūtu;
◼ ventilācija – gaisa pārvietošana un apmaiņa telpās,
lai uzturētu vēlamo telpas gaisa kvalitāti;
◼ dabiskā ventilācija – gaisa pārvietošanās gaisa
blīvuma starpības vai vēja iedarbības dēļ;
◼ vēdināšana – periodiska telpas gaisa apmaiņa, kas
rodas, atverot logus, durvis vai īpašas ailas, bez
iespējas precīzi kontrolēt apmaināmā gaisa
daudzumu.
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 231-15 «Dzīvojamo un publisko
ēku apkure un ventilācija» - termini 1

◼ mehāniskā ventilācija – gaisa pārvietošana,
izmantojot ventilatoru;
◼ recirkulācijas gaiss – gaiss, kas tiek ievadīts
atpakaļ telpu grupā, no kuras tas tika izvadīts;
◼ gaisa kondicionēšana – automātiski vadāms gaisa
apstrādes process, kas neatkarīgi no āra gaisa
pārmaiņām un telpas gaisa piesārņojuma intensitātes
uztur telpā vai tās daļā vēlamo gaisa kvalitāti;
....termini 2

◼ 73. Telpām paredz dabisko vēdināšanu, piemēram,
atveramus logus, logus ar īpašiem ventilējamiem
rāmjiem vai īpašas ailas ārsienās. Nav ieteicams
projektēt telpas, kurās nav iespējama dabiskā
vēdināšana.
◼ 86. Publiskajās ēkās mācību, darba un publiskajiem
pasākumiem paredzēto telpu pieplūdes gaisa vadus
atļauts pievienot kopējiem kanāliem un ventilācijas
iekārtām, bet nosūces gaisa vadus nav atļauts
pievienot ventilācijas iekārtām, ja tās apkalpo telpas,
kurām ir cits lietošanas veids.
MK not. 310 prasības 1

◼ 91. Būvprojektā norāda šādus izejas datus:
◼ 91.3. prasības telpas gaisa kvalitātei un vēlamie gaisa kvalitātes
parametri attiecīgajā telpā (gaisa temperatūra, kas augstāka par
28°C vasarā un zemāka par 18°C apkures periodā, pieļaujama
pēc saskaņošanas ar telpu īpašnieku vai lietotāju);
◼ 91.5. paredzamais cilvēku skaits telpā dažādā diennakts laikā,
cilvēku darbības telpā un apģērbs;
◼ 91.7. telpas gaisa piesārņojuma avoti, to raksturojums un
piesārņojuma apjoms, ieskaitot piesārņojumu no virsmu apdares
materiāliem un mēbelēm;
◼ 91.12. logu atvēršanas iespējas vai logu konstrukcijas apraksts;
◼ 91.16. plānotie pasākumi ventilācijas un gaisa kondicionēšanas
sistēmu iedarbināšanai, regulēšanai un ekspluatācijai;

◼ 103. Izvēloties ventilācijas sistēmas, ņem vērā:
»103.1. izejas datus;
»103.2. prasības gaisa kvalitātei telpās;
»103.3. aprēķināto ventilācijas sistēmu ražīgumu;
»103.4. esošos enerģētiskos resursus;
»103.5. tehniskās telpas un brīvos tilpumus ēkā sistēmu
izvietošanai.

◼ 110. Āra gaisa ņemšanas ailas izvieto tā, lai ventilācijas sistēmā
nonāktu pēc iespējas mazāk putekļu un ziemā tās netiktu
aizputinātas ar sniegu. Ja nav citu nosacījumu, āra gaisa
ņemšanas ailas ierīko ne zemāk kā 2 m augstumā no zemes
virsmas. Āra gaisa ņemšanas ailas var ierīkot zemāk, ja veikti
pasākumi, kas nepieļauj putekļu iesūkšanu un sniega
aizputinājumus.
◼ 111. Ja āra gaisa ņemšanas vieta atrodas intensīvas transporta
kustības zonā, ieteicams āra gaisu ņemt ēkas jumta līmenī,
ievērojot jumta sakaršanu vasarā.
◼ 112. Āra gaisa ņemšanas ailas attālina no piesārņotā gaisa
izvades vietām horizontālā un vertikālā plaknē tā, lai nenotiktu
izvadītā gaisa pārplūšana uz āra gaisa ņemšanas vietu, īpaši, ja
nav pieļaujama recirkulācija.

◼ 39. Mehānisko pieplūdes un vilkmes ventilāciju ierīko
mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām
vielām, un telpās, kur uzglabā ķīmiskās vielas.
◼ Tualetē un dušas telpā ierīko mehānisko vilkmes
ventilāciju. Mehāniskās pieplūdes ventilāciju ierīko tā, lai
tualetē un dušas telpā nodrošinātu pietiekamu gaisa
apmaiņu.
◼ Telpu, kur nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri
vēdina. Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina
vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni,
atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina
vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes).
MK not. 610 «Higiēnas prasības
izglītības iestādēm,....» prasības 1

◼ 40. Mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar
ķīmiskām vielām, papildus šo noteikumu 39.punktā
minētajām prasībām ierīko velkmes skapi. Telpās, kur
nav velkmes skapja, aizliegts veikt laboratorijas
darbus ar ķīmiskām vielām.
MK not. 610 «Higiēnas prasības
izglītības iestādēm,....» prasības 2

13
Gaisa kvalitāte
un
mikroklimats

Vai svaigs gaiss vienmēr nozīmē arī
kvalitatīvs (tīrs) gaiss?

Iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti
❑Telpu apdares un mēbeļu materiāli
❑Antropotoksīni (>400 ķīmiskās vielas!)
❑Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti
(iela, apkure u.c.)
❑Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi
❑Atmosfēras piesārņojums

http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/261425-iekstelpu-gaisa-kvalitate-un-piesarnojums-ii/

❑Oglekļa dioksīds
❑Mikroklimats: temperatūra, mitrums, gaisa kustības
ātrums
❑Putekļi (putekļu daļiņas, škiedras), t.sk., nanodaļiņas
❑Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) -
trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie
aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi u.c
❑Formaldehīds un citi aldehīdi
❑Ozons un slāpekļa oksīdi
❑Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji –
vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, ziedputekšņi, u.c.
❑NO2, SO2, CO
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji

Oglekļa dioksīds – gaisa kvalitātes
indikators
◼ Lielākā daļā apkures, ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas sistēmās atkārtoti cirkulē ievērojama
daļa no iekštelpu gaisa, lai saglabātu komfortu un
samazināt enerģijas izmaksas, kas saistītas iekštelpu
gaisa dzesēšanu/sildīšanu.
◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti
kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) kā rādītāju, kas, ar
īpašu CO2 sensoru palīdzību, palīdz nodrošināt
efektīvu ventilācijas sistēmu darbību automātisku
kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas
laikā CO2 koncentrācijas var ievērojami svārstīties.

Oglekļa dioksīds – gaisa kvalitātes
indikators 2
◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā
nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas
nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums telpās
var uzkrāties līdzīgi kā CO2.
◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts
piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems.
Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa
pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar
ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.

Ventilācija - gaisa pārvietošana telpās ar
mērķi uzturēt vēlamo telpas gaisa kvalitāti.
◼ Telpu ventilācijas pasākumi jeb sistēmas iedala:
»telpu vēdināšana, kas, lielākoties, der tikai
dzīvojamām telpām.
»organizēta dabiskā ventilācija ir gaisa pievade pa
speciāli ierīkotiem kanāliem un ierīcēm, bet bez
mehānisma, kas gaisu kustina. Tā notiek gaisa
temperatūras svārstību dēļ: siltais un netīrais gaiss iet
ārā, bet tīrais plūst iekšā.
»piespiedu jeb mehāniskās ventilācijas sistēmas
saistītas ar ventilatora radītu gaisa spiedienu.
Piespiedu mehānisko ventilāciju iedala:
- noplūdes (novada gaisu, bet pievade notiek dabiski);
- pieplūdes (pievada gaisu, bet izvade netiek organizēta);
- pieplūdes – noplūdes.

Ventilācija 2
◼ Ventilācijas sistēmu izmantošana ir galvenais
iekštelpu gaisa attīrīšanas un tā kvalitātes
uzlabošanas paņēmiens (metode). Latvijas LBN 231-
03 Būvnormatīvi "Dzīvojamo un publisko ēku apkure
un ventilācija" paredz, ka ja vienīgais telpas gaisa
piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves
absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku.

Šis ir populārākais ventilācijas
risinājums.......

❑CO2
✓Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma
sajūtu, pulsa paātrinājumu, paaugstinātu
asinsspiedienu un ādas temperatūru, galvas sāpes,
fizisko un garīgo darba spēju pazemināšanos.
✓Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju
vājināšanos (t.i. samazina spēju mācīties un uztvert
kompleksus jēdzienus).
Ietekme uz veselību - CO2

◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp
ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas
mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa
mitrumu un gaisa kustības ātrumu.
◼ Iekštelpu gaisa temperatūru ietekmē gan
meteoroloģiskā atmosfēras temperatūra, gan dažādu
sildelementu (apkures elementi, apgaismes iekārtas,
biroja iekārtas, cilvēku) radītais siltums.
Mikroklimats (gaisa temperatūra,
relatīvais gaisa mitrums, gaisa
kustības ātrums)

◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka
organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un
kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un
precizitātes samazināšanās, piemēram, situācijā, kad
gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz +29°C,
darba efektivitāte samazinās par 40%.
◼ Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie
temperatūras no 19 līdz 25°C (Korhonens, 2003 ).
Turklāt pārāk augsta temperatūra veicina, piemēram,
nepietiekamu gaisa mitrumu telpā.
Mikroklimats....turp.

❑Mikroklimats:
✓sauss gaiss – veicina gan alerģisku, gan
iekaisīgu un infekciozu slimību attīstību, ādas
un gļotādu problēmas (kairinājums, nieze,
u.t.t.)
✓mitrs gaiss – pelējuma sēņu augšanu un
sporu izplatību telpā
Ietekme uz veselību - mikroklimats

❑Putekļi – atkarīgi arī no ķīmiskā sastāva
✓Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums var
izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis,
kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas
kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu u.c.
Ietekme uz veselību - putekļi

❑Gaistošie organiskie savienojumi:
✓ādas un gļotādas kairinājums,
✓elpošanas sistēmas traucējumi,
✓alerģijas,
✓CNS darbības (galvassāpes, nogurums,
reiboņi, slikta dūša, vemšana) u.c. traucējumi.
Ietekme uz veselību – gaistošie
organiskie savienojumi

Slimo ēku sindroms (SĒS)
❑Termins slimo ēku sindroms ieviests 20.gs. 80. gadu
sākumā un jau sākotnēji tika saistīts ar nespecifiskiem
simptomiem.
❑Simptomus nevar saistīt ar specifisku slimību, un
parasti tie arī nav identificējami saistībā ar konkrētu
cēloni.
❑Simptomiem ir saistība ar konkrētu ēku vai telpu.
❑Simptomi nav saistīti ar draudiem dzīvībai, tomēr tie ir
traucējoši, izraisa diskomfortu, ir saistīti ar
diskomfortu, veselības pasliktināšanos un
pazeminātu darba produktivitāti.

Slimo ēku sindroms 2
❑SĒS tiek definēts kā simptomu komplekss:
✓deguna, acu gļotādu iekaisuma reakcijas,
✓neproduktīvu klepu,
✓galvassāpes,
✓nogurumu,
✓miegainību,
✓sausu ādu,
✓reiboņus,
✓apgrūtinātu elpošanu,
✓elpceļu infekcijas,
✓alerģijas.

Slimo ēku sindroms 3
❑Šiem simptomiem ir subjektīvs raksturs, retāk ir arī
klīnisks apstiprinājums, bet raksturīgi ir tas, ka šie
simptomi ir vairākiem darbiniekiem un regulāri,
atrodoties konkrētajās telpās.
❑Lai apgalvotu, ka darbinieku sūdzības ir saistītas ar
telpas gaisa problēmām un klasificētu tās kā SĒS,
simptomu biežumam jābūt vismaz 1-3 reizes
nedēļā viena mēneša laikā.
❑Parasti visi šie simptomi ātri pāriet vai mazinās, ja
darbinieks atstāj savu darbavietu vai iziet no ēkas
(īpaši brīvdienās, atvaļinājumā).

Paldies par uzmanību!
https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta

Ventilācija un mikroklimats

More Related Content

What's hot

Similar to Ventilācija un mikroklimats

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Ventilācija un mikroklimats