1. Iegurņa traumas
Ligita Laimiņa
Rīgas Stradiņa Universitāte
Traumatoloģijas un ortopēdijas katedra
MF V kurss 3.grupa

2. Iegurņa anatomija

3.  Iegurņa kaulu lūzumi sastāda 3% no visiem
lūzumiem
 60% no ceļu satiksmes negadījumiem
 30% kritieni no augstuma
 10% no citām traumām, sporta traumas
 Mirstība no iegurņa traumas ir no 10 – 16%.
 Vaļējs lūzums – 45%.

4. Tile klasifikācija (pēc stabilitātes) (I)
A tips – “stabili” lūzumi
 A1 – iegurņa traumas, kur nav iekļauts iegurņa gredzens,
pārsvarā var tikt ārstētas neoperatīvi
 A2 – Stabili os ileum spārna lūzumi un iegurņa gredzena
lūzumi bez dislokācijas, pārsvarā ārstējami neoperatīvi

5. Tile klasifikācija (II)
B tips – daļēji stabili lūzumi
 B1 – anteroposterior kompresijas lūzumi(“atvērtā
grāmata”) nestabili pie ārējas rotācijas, vertikāli stabili
 B2 – laterālas kompresijas lūzumi, ipsilaterāls. Nestabili pie
iekšējas rotācijas, ar gredzena plīsumu.

6. Tile klasifikācija (III)
 B3 – abpusējs laterāls lūzums, kontralaterāls.

7. Tile klasifikācija (IV)
C tips – nestabilas – vertikāli un rotatori
C1 – unilaterāls
C2 – bilaterāls (B+C1 tipa luzumi)
C3 – bilaterāls C1 +/- acetabulāru lūzumu

8. Iegurņa kaulu traumas pazīmes
Atkarīgas no lokalizācijas
 Pamatpazīmes – sāpīgums,
hematoma kāda iegurņa kaula rajonā.
 Tūska viena vai vairāku iegurņa kaulu
rajonā.
 Nejutīgums vai tirpšana starpenē vai
ciskas augšdaļā
 Sāpes vai diskomforts stāvot kājās

11. Ārstēšana
 Kā visiem traumas pacientiem kā prioritāte
jāievēro ATLS (advanced trauma life
support)un ABC algoritms.
 Ārstēšana:
- Hemodinamiski nestabils pacients
- Hemodinamiski stabils pacients

12. Hemodinamiski nestabils pacients
 Hemodinamikas līdzsvars (kristaloīdi, asins
aizstājēji)
Ārstēšanas rekomendācijas –
a. Ārēja stabilizācija
b. Angiogrāfija un iespējama embolizācija,
laparotomija

13. Ārējā fiksācija – jāveic uzreiz pēc lūzuma diagnosticēšanas, ja tas ir
hemodinamikas traucējumu iemesls
 -nestabili iegurņa lūzumi ar hipotensiju
 -pacientiem ar nestabilu iegurņa lūzumu jāveic ārēja iegurņa
stabilizācija pirms laparoskopijas.

14. Angiogrāfija – identificēt asiņošanas iemeslu, embolizācija, ja
iespējams
 Angiogrāfija un embolizācija nepieciešama:
 lieli iegurņa lūzumi, kur turpinās asiņošana
 asiņošanu nevar adekvāti kontrolēt veicot laparotomiju
Laparotomija – masīva asiņošana, vai neveiksmīga embolizācija pie
angiogrāfijas.
Neatliekama laparotomija nepieciešama –
 hipotenzija un liels asins daudzums vēdera dobumā; turpinās
intraabdomināla asiņošana
 ir aizdomas par zarnu perforāciju

15. Hemodinamiski stabils
 Stabili lūzumi var tikt ārstēti bez operācijas.
Pacientam nepieciešami kruķi, staigulis, lai
samazinātu svara iedarbību uz iegurni līdz
sadzīšanai.
 Nestabiliem lūzumiem lieto
-ārēja fiksācija
-akūta ārēja repozīcija un iekšējā fiksācija

17. Pirmā palīdzība
Pazīmes: stipras sāpes iegurņa apvidū, no kurām
cietušais nespēj pats piecelties.
Bīstami:
šoks no sāpēm un (vai) iekšējās asiņošanas;
 iegurņa orgānu bojājumi.
Palīdzība:
 lai mazinātu muskuļu sasprindzinājumu cietušo
noguldīt uz muguras, t.s. "vardes pozā" - novietot
cietušo guļus, kājas saliekt ceļos, zem tiem novietot
valnīti;
 izsaukt ātro palīdzību;
Bez vajadzības nekustināt!

18. Sarežģijumi
 deformācija
 nepareiza saaugšana
 nn. bojājumi
 avaskulāra nekroze
 izgulējumi
 30% gadījumu kombinējas ar šoku
 neveiksmīga transportēšana var novest pie
atkārtotas kaulu translokācijas un
pasliktināt cietušā stāvokli.

19. Paldies!