Hronisks fascialas telpas sindroms

1. 1
Hroniskas pārpūles izraisīta apakšstilba
priekšējās muskuļu fasciālās telpas sindroms
Kaspars Deičmanis MF V

2. 2
 Parasti skar jaunus cilvēkus
 Riskam visbiežāk pakļauti skrējēji, basketbolisti,
futbolisti, slēpotāji
 Veidojas palielinoties spiedienam fasciālajā telpā.
Līdzīgi varianti iespējami arī citviet ķermenī, bet
apakšstilba priekšējā daļā tas ir visbiežāk.
Hroniskas pārpūles izraisīta apakšstilba
priekšējās muskuļu fasciālās telpas sindroms
(HFTS)
Barnes M. Diagnosis and management of chronic compartment
syndromes: a review of the literature. Br J Sports Med 1997;
31:21.
www.uptodate.com

3. 3
"Having compartment surgery
changed my life. I was always in
so much pain and unable to do
the proper training that I needed. I
had compartment surgery twice. I
had it on both legs in 1999 on my
lateral and anterior compartments
and again in 2005 on my right
posterior calf. Both times it was a
huge success for me. As soon as
the stitches came out and the
wound healed, I was able to run
pain free for the first time in
years."
Runner's World. Runner's World Magazine.
2015
Kara Goucher

4. 4
 Precīza prevalence nav zināma
 Cilvēki ar HFTS reti meklē palīdzību, jo bieži vien
maina dzīvesstilu un aktivitātes
 Salīdzinoši sarežģīta, invazīva diagnostika
Epidemioloģija
Detmer DE. Diagnosis and management of chronic
compartment syndrome of the leg. Semin Orthop 1988;
3:223.

5. 5
 Retrospektīvā pētījumā ASV armijā – 2006-2011
periodā 4100 gadījumi. Incidences biežums 0.49
gadījumi uz 1000 personu gadiem.
 2x biežāk kareivjiem virs 40 gadiem nekā tiem, kas
jaunāki par 20
Waterman BR, Liu J, Newcomb R, et al. Risk factors for chronic
exertional compartment syndrome in a physically active military
population. Am J Sports Med 2013; 41:2545.

6. 6
 Visbiežāk publikācijas apraksta gadījumus sportistos,
sevišķi skrējējos
 Nav novērota atšķirība biežumā starp dzimumiem
Pedowitz RA, Hargens AR, Mubarak SJ, Gershuni DH.
Modified criteria for the objective diagnosis of chronic
compartment syndrome of the leg. Am J Sports Med
1990; 18:35

7. 7
 Grūti definēt faktorus, kas veicinātu HFTS, jo bieži tiek
nepareizi vai novēloti diagnosticēts
Riska faktori

8. 8
 Fiziska slodze izraisa palielinātu asins pieplūdi
 Muskuļi palielinās
 Paaugstinās spiediens fasciālajā telpā
 Fascija nespēj izplesties
 Tiek nospiesti asinsvadi, veidojas išēmija un sāpes,
kad muskuļiem metaboliskās vajadzības netiek
sniegtas
 Muskuļu hipertrofija(?)
 Mikrotraumu rezultātā, fasciālajā telpā mainās
osmolaritāte (?)
Patofizioloģija
Shah SN, Miller BS, Kuhn JE. Chronic
exertional compartment syndrome. Am J
Orthop (Belle Mead NJ) 2004; 33:335.

9. 9

10. 10

11. 11

12. 12
 Sāpes, ko raksturo kā krampjainas, spiedošas
 Sākas slodzes laikā pēc vairākām minūtēm
 Sāpes parasti pāriet 10-20 minūšu laikā pēc slodzes
 HFTS bieži vien novērojams bilaterāli
 Retāk novērojami arī neiroloģiski simptomi –
parestēzijas, nejūtīgums
Klīniskās izpausmes
Bong MR, Polatsch DB, Jazrawi LM,
Rokito AS. Chronic exertional compartment
syndrome: diagnosis and management.
Bull Hosp Jt Dis 2005; 62:77.
www.uptodate.com

13. 13
 Miera stāvoklī izmeklēšanas laikā parasti simptomus
nevar novērot
 Diagnozi apstiprināt var palīdzēt fiziskas slodzes
veikšana
 Pacientiem mēdz būt lieli ikru muskuļi
 Pulsa izmaiņas parasti netiek novērotas
Diagnostika

14. 14
 Invazīva intramuskulāra spiediena mērīšana
 Neinvazīvas metodes nav sevišķi noderīgas
 Potenciāli – P-kodolmagnētiskās rezonanses
spektroskopija, MIBI perfūzija, magnētiskā rezonanse,
ultraskaņa
Diagnostika
Balduini FC, Shenton DW, O'Connor KH, Heppenstall RB.
Chronic exertional compartment syndrome: correlation of
compartment pressure and muscle ischemia utilizing 31P-
NMR spectroscopy. Clin Sports Med 1993; 12:151.

15. 15

16. 16
 Nav vienots viedoklis vai obligāti nepieciešams
mērījums, lai uzstādītu diagnozi
 Visbiežāk pielietotie kritēriji (pēc Pedowitz et al)
 Pirmsslodzes spiediens - ≥15 mmHg
 1 minūti pēc - ≥30 mmHg
 5 minūtes pēc slodzes - ≥20 mmHg
Fasciālās telpas spiediena mērīšana
Roscoe D, Roberts AJ, Hulse D. Intramuscular
compartment pressure measurement in chronic exertional
compartment syndrome: new and improved diagnostic
criteria. Am J Sports Med 2015;

17. 17
 Tendinopātija
 Dziļo vēnu tromboze
 Lumbāra radikulopātija
 Perifēro nervu nospiedums
 Miopātija
 Periostīts
 Tibia stresa lūzums
 Kaula audzējs
Diferenciāldiagnoze
http://emedicine.medscape.com/article/880
14-differential

18. 18
 Daudzas patoloģiju simptomātika var būt līdzīga, tādēļ
precīzu diagnozi uzstāda ar invazīvu spiediena
mērīšanu.
 Izmeklē citas iespējas, kas varētu izsaukt slodzes
izraisītos simptomus, kā arī veic konservatīvu terapiju
pirms veic mērījumu.
Terapija

19. 19
 Skriešana uz mīkstākām virsmām
 Lietojot labākus skriešanai piemērotus apavus
 Samazinot treniņu slodzi vai veicot citus
vingrinājumus
 Ledus uz skartās vietas pēc treniņa
 Pārtraucot treniņus, sāpes pilnībā pāriet, bet
daudziem sportistiem šāda iespēja neder
Konservatīva terapija

20. 20
 Tiek veikta fasciotomija vai fasciektomija
 Labāki rezultāti priekšējai un laterālajai telpai nekā
aizmugurējai
 Rezultāti sliktāki mēdz būt sievietēm sportistēm
Ķirurģiska ārstēšana

21. 21
 Daļa autoru uzsver, ka fasciektomija ir ar labāku
prognozi nekā fasciotomija.
 109 pacienti ar fasciektomiju un 100 fasciotomiju
 2% pret 11% pieredzēja sāpju atgriešanos
Turnipseed W, Detmer DE, Girdley F. Chronic
compartment syndrome. An unusual cause for
claudication. Ann Surg 1989; 210:557.

22. 22
 Ja netiek veikta operācija un pārtrauktas aktivitātes –
prognoze slikta
 Ķirurgiskā iejaukšanās palīdz 90% pacientu
 3-10% veic atkārtotu operāciju
Prognoze
Detmer DE, Sharpe K, Sufit RL, Girdley FM. Chronic
compartment syndrome: diagnosis, management,
and outcomes. Am J Sports Med 1985; 13:162.

23. 23

24. 24
 40 gadus vecs vīrietis darbā ar presi guva labā
apakšdelma saspieduma traumu
 2 dienas novērošana, ekstremitātes pacelšana
 Nebija sāpes, atgriezās darbā
 Nerva pārvadīšanas ātrums noteikts ar
elektromiogrāfu - 77 m/sek (kr.) un 62mm/sek (labajā
rokā)
Klīniskais gadījums

25. 25
 6 mēnešus pēc traumas pacients atgriežas pie ārsta
 Sūdzības 2 mēnešus par nejūtīgumu virs apakšdelma
radiālajā pusē
 Nevar iztaisnot pirkstus pēc fiziskas slodzes

26. 26
 Nerva vadīšanas ātrumi (skartajā pusē) 67.5 m/s, pēc
slodzes 53 m/s/
 Lai gan lēns vadīšanas ātrums tiek uzskatīts zem
50m/s, tika novērota būtiska starpība pēc slodzes
 Izmērīts fleksoru fasciālas telpas spiediens –
23mm/hg pirms un 40.5mm/hg pēc 30min slodzes

27. 27
 Tika nolemts veikt fasciotomiju (8 mēneši pēc
traumas)
 Pēc operācijas nerva vadīšanas ātrums – 66m/sek
(nemainoties slodzes ietekmē)
 Spiediens -11mm/hg pirms, bet pēc 15mm/hg pēc
30min slodzes

28. 28
 Pacients atgriezās darbā un atguva iepriekšējo
aktivitāšu līmeni
 Visticamāk, ka traumas rezultātā veidojās tūska,
rētošanās un fibroze mīkstajos audos, kas rezultātā
samazināja fasciālās telpas tilpumu

29. 29
Paldies par
uzmanību!