2. Mioma s. leiomioma s. fibroīds s. fibromiomas s.
leiomiofibromas
Dzemdes miomas – labdabīgi gludas muskulatūras šūnu
jaunveidojumi ar variablu fibrozo audu (kolagēna, proteoglikānu,
fibronektīna) daudzumu;
Tie ir asi norobežoti, balti,
apaļi, cieti mezgli, griezienā
tiem ir raksturīga koncentriska
struktūra.
3. Epidemioloģija
• Miomas ir visbiežāk sastopams iegurņa audzējs sievietēm;
• 20-40% reproduktīva vecuma sievietēm ir miomas un to
attīstības risks pieaug ar vecumu (30- 40 gadi);
• Miomas ir 2-3 reizes biežāk sastopamas melnādainām
sievietēm;
• Melnādainām sievietēm miomas sasniedz lielākus izmērus
un ir izteiktāka simptomātika.
Vecums Biežums
20-30 4%
30-40 11-18%
40-60 33%
4. Etioloģija un riska faktori
Etioloģija nav zināma, pastāv vairākas teorijas.
• Ģenētiska – hromosomu lokusi, kas ir asociēti ar miomām
(10q24.33, 22q13.1, un 11p15.5.); Mäkinen et al. mutācijas X
hromosomas MED12 alēle (kodē mediatoru kompleksu, kas regulē
transkripcijas iniciāciju un elongāciju);
• Estrogēni – palielinās estrogēna koncentrācija miocītos saistība ar
aromatāzes (enzīms, kas androgēnus pārveido estrogēnos)
pārmērīgas veidošanās miocītos. Ir pierādīts, ka miomas miocīti
satur lielāku daudzumu estrogēnu receptorus α nekā normālie
miocīti;
Risku samazina Risku palielina
> 5 grūtniecībām Vecums ap 40 gadiem
Postmenopauze Pozitīva ģimenes anamnēze
POK ilgstoša lietošana Nuliparitāte
Depo-Provera lietošana Aptaukošanas
Arteriālā hipertensija
Melna rase
• Progesterons –
veicina šūnu
proliferāciju,
ekstracelulārās
matrices
veidošanos un
šūnu hipertrofiju.
5. Klasifikācija
Pēc lokalizācijas:
• Submukozas (10-15%) – starp miomas
mezglu un endometriju nav
miometrija. Submukozām miomām var
attīstīties „kājiņa” (pedunkulārā
mioma), tādā veidā tas var aizpildīt visu
dzemdes dobumu vai iziet caur
dzemdes kakla kanālu;
• Intramurālās (60-70%) – miomas
mezgls no visām pusēm ir ietverts ar
miometriju;
• Subserozas (20%) – starp miomas
mezglu un dzemdes serozu nav
miometrija slānis. Tām var attīstīties
„kājiņa”.
Subserozas miomas iedala cervikālās un
intraligamentārās.
6. European Society of Gynecological Endoscopy (ESGE)
Submukozas un submukozi-intramurālas miomas klasificē:
• 0 pakāpe – miomas lokalizētas dzemdes dobumā;
• I pakāpe – >50% no miomas mezgla lokalizēts dzemdes
dobumā, leņķis starp mezglu un dzemdes sieniņu ir >90°;
• II pakāpe – <50% no miomas mezgla lokalizēts dzemdes
dobumā, leņķis starp mezglu un dzemdes sieniņu ir <90°.
I
0
II
II
7. Klīniskās izpausmes
• Lielākā daļa miomas mezglu ir asimptomātiskas, simptomi
izpaužas tikai 35-50% pacientiem;
• Simptomi ar atkarīgi no miomas lokalizācijas, izmēra,
deģeneratīviem procesiem (sekundārās pārmaiņas);
Asiņošana no dzemdes – saistīta ar submukozām, dažreiz ar
intramurālām miomām.
• Šo simptomu novēro 30% pacientiem.
• Visbiežāk izpaužas ar ilgstošam mēnešreizēm,
premenstruāliem spotingiem vai ar ilgstošiem, gaišiem
izdalījumiem pēc mēnešreizēm;
• Ap 11% no visām patoloģiskām dzemdes asiņošanām izraisa
miomas.
8. Klīniskās izpausmes
Sāpes, saistītas ar deģeneratīvām izmaiņām miomas mezglā,
infekciju, kompresiju vai ar miometrija kontrakciju;
• Patstāvīgas sāpes pie intraligamentāriem mezgliem, miomas
išēmijas vai nekrozes;
• Krampveida sāpes pie submukozām miomām;
• Sāpes dzimumakta laikā pie subserozām miomām, kas lokalizētas
dzemdes mugurējā sienā.
Spiediena sajūta, palpējams
veidojums vēdera lejasdaļā –
lielās miomas var radīt smaguma
vai pilnuma sajūtas iegurnī,
masas sajūtas iegurnī vai arī
palpatoras masas sajūta caur
vēderu.
9. Klīniskās izpausmes
Blakusorgānu kompresijas simptomi – balkusorgānu
kompresija – urīnsistēmas traucējumi, gremošanas sistēmas
traucējumi;
Muguras sāpes – sāpes jostas vai krustu apvidu, kas var
izstarot pa nervu gaitu;
Neauglība un spontāni
aborti - aptuveni 27-40%
sieviešu ar multiplām
miomām ir neauglīgas.
10. Diagnostika
• Anamnēze (sūdzības un simptomi);
• Vispārēja apskate, apskate per speculum;
• Bimanuāla palpācija ;
• Laboratorā izmeklēšana (anēmijas diagnosticēšanai);
• Abdominālā vai transvagināla ultrasonogrāfija ;
• Histerosalpingogrāfija ;
• Transvaginālā sonohisterogrāfija;
• Magnētiskā rezonanse ;
• Invazīvās izmeklēšanas metodes – histeroskopija un
histerorezektoskopija, dzemdes dobuma abrāzija.
12. Terapija
Miomas ārstēšana ir atkarībā no daudziem faktoriem:
• Pacientes vecuma,
• Miomas izmēra un daudzuma (solidāra vai multiplas miomas),
• Miomas lokalizācijas,
• Vēlmes pēc grūtniecības,
• Blakusslimībām,
• +/- menopauze.
Galvenās ārstēšanas taktikas: pacienta novērošana, medikamentozā
ārstēšana, ķirurģiskā ārstēšana (histerektomija un mioektomija),
dzemdes artērijas embolizācija, miolize, endometrija ablācija,
magnētiskās rezonanses vadīta fokusēta ultrasonogrāfija.
Novērošanas taktika, ja miomas mezgls ir < 12.-14. grūtniecības
nedēļu un lēni aug; rekomendē veikt ikgadējo apskati un jānovērtē
miomas izmērs ar US un simptomi, kas saistītas ar miomu.
Ja konstatē miomas mezgla palielināšanos vairāk par 20% 6 mēnešu
laikā vai par 6 grūtniecības nedēļām gada laikā – operatīva ārstēšana.
15. Ķirurģiskā ārstēšana
Miomektomija – atsevišķu miomas mezglu izoperēšana sievietēm
reproduktīvajā vecumā.
Pirms operācijas: 2-3 mēnešus lieto medikamentozo terapiju –
samazina miomas lielumu, asiņošanu, infekcijas risku, atvieglo mezgla
izņemšanu.
Pielieto sekojošas
metodes:
histerorezektoskopija,
abdomināla,
laparoskopiska,
laparoskopiski asistēta
transvagināla
miomektomija.
16. Ķirurģiskā ārstēšana
Histerektomija – pilnīga vai daļēja dzemdes izņemšana;
Histerektomija var atvieglot simptomus, dzīves kvalitāti, un
psiholoģisko stāvokli sievietēm ar simptomātisku dzemdes
miomu;
Indikācijas miomas ķirurģiskāki
ārstēšanai:
Miomas izmērs ir lielāks par 13.-14.
grūtniecības nedēļu;
Menorāgijas, kas rada dzelzs deficīta
anēmiju;
Sāpes vai spiediena sajūtu radoša mioma;
Ātri augoša mioma;
Miomas augšana postmenopauzē;
Aizdomas par dzemdes sarkomām;
Miomas radīta neauglība;
Citu orgānu darbības traucējums, ko rada
mioma.
17. Citas ārstēšanas metodes
• A. uterina embolizācija – rentgenoloģiskā kontrolē veic artērijas
embolizācija ar polivinila mikroloditēm.
• Miolize - miomas mezgla destrukcija, izmantojot dažādus enerģijas
avotus: lāzers, bipolārās adatas, krioterapija. Izmanto, ja ir smaga
dzemdes asiņošana, vai submukozs mezgls ir < 3 cm.
• Endometrija ablācija – pielietojot dažādus enerģijas avotus, kas
noārda dzemdes iekšējo slāni.
• Magnētiskās rezonanses vadīta fokusēta ultrasonogrāfija.
