2. 2
Dedzinošais mutes sindroms (DMS) –stāvoklis, kas
raksturojas ar hroniskām dedzinošām sāpēm
intraorālajos mīkstajos audos, tipiski iesaistot mēli un
ar vai bez izplatīšanos uz lūpām vai mutes gļotādu.
Nav klīniski redzamu izmaiņu.
Definīcija
A.Sunil, A. Mukunda, M.N. Gonsalves, A.B. Basheer “An Overview of Burning Mouth
Syndrome”, 2012. Site: http://medind.nic.in/iaa/t12/i8/iaat12i8p145.pdf
http://emedicine.medscape.com/article/1508869-overview?pa=fU5XIfsOYecu3Aa
%2Fb2pZGG1PQDqDnJVwEGIs485sGEo5TVZtSYubx6esBx5UVbcQX8MwC0E
ECwzp432Skuf9qw%3D%3D#a13
3. 3
1. Subjektīva kserostomija;
2. Disgēzija;
3. Disosmija;
4. Mutes dobuma parestēzija.
Sindromu var papildināt:
Fred F. Ferri, “Ferri’s Clinical Advisor 2017: Burning Mouth Syndrome”. Site: https://www-
clinicalkey-com.db.rsu.lv/#!/content/book/3-s2.0-B9780323280488001196?scrollTo=
%23hl0000018
5. 5
5 : 100 000
Vecums : 27 – 87 g.v. (vidēji – 61 g.v.)
Sievietēm : 2,5 – 7 reizes biežāk
90% peri-/postmenopauzē
Epidemioloģija
G.E.Gurvits, A. Tan “Burning Moouth Syndrome”, 2013. Site:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3574592/
6. 6
Subtips Prevalence % Klīniskais raksturojums Iespējamie cēloņi
1 35 Simptomu nav pamostoties, tie sāk
parādīties vēlāk un pakāpeniski pieaug
to intensitāte, vakarā sasniedzot
maksimālo.
Uzturvielu deficīts,
endokrīni traucējumi, piem.,
CD.
2 55 Simptomi ir kopš pamošanās brīža,
turpinās visu dienu un sagādā grūtības
iemigt.
Psiholoģiski traucējumi,
garastāvokļa izmaiņas.
3 10 Intermitējoša dedzināšanas sajūta, kas
raksturojas ar bezsāpju periodiem
dienas laikā, dedzinošās sāpes ir
neparastās vietā.
Hronisks nemiers,
alerģiskas reakcijas.
Klasifikācija I
R. Aravindhan et Al. “Burning mouth syndrome: A review on its diagnostic and therapeutic
approach” , 2014. Site: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4157273/
Lamey&Lewis(1989)
7. 7
Scala A, Checchi L, Montevecch M, Marini I. Update on burning mouth syndrome: overview and
patient management. Crit Rev Oral Biol Med. 2003
1.Primārs jeb idiopātisks DMS
2.Sekundārs DMS
Klasifikācija II
S. Jimson et al. “Burning Mouth Syndrome”, 2015. Site:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4439667/
9. 9
Klīnika I
Scala A, Checchi L, Montevecch M, Marini I. Update on burning mouth
syndrome: overview and patient management. Crit Rev Oral Biol Med. 2003
Pamata kritēriji:
» Ikdienišķa dziļi dedzinoša sajūta
mutes dobuma gļotādā
(bilaterāla)
» Sāpes vismaz 4 – 6 mēnešus
» Konstanta intensitāte vai tā
pakāpeniski pieaug dienas laikā
» Raksturojošie simptomi
nepasliktinās, tie var uzlaboties,
norijot ēdienu vai šķidrumu
» Nav traucējoši miega laikā
Papildu kritēriji:
»Pievienojas orāli simptomi
(disgēzija, subjektīva
kserostomija)
»Sensorās izmaiņas
»Psihopatoloģiskas/garstāvokļa
izmaiņas.
E.C. Coculescu, A. Radu, B.I. Coculescu “Burning mouth syndrome: a review on diagnosis and
treatment”, 2014. Site:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4316128/
10. 10
Klīnika II
3 galvenie simptomi:
1. Bilaterālas sāpes mutes
dobuma gļotādā, mēlē –
dedzinošas, tirpšanas
sajūta, nejūtīgums
2. Disgēzija – izmainīta garšas
sajūta, metāliska, rūgta
garšas sajūta mutē
3. Subjektīva kserostomija
Papildus simptomi:
»Zobu griešana:
- Galvassāpes
- Sāpes
temporomandibulārajā
locītavā
- Sāpes ausīs
- Sāpes košļāšanas
muskuļos
»Psihopatoloģiskās/garstāvokļa
izmaiņas
V. D. Eusterman et. Al. “Burning mouth syndrome”, 2016. Site:
http://emedicine.medscape.com/article/1508869-overview?pa=fU5XIfsOYecu3Aa
%2Fb2pZGG1PQDqDnJVwEGIs485sGEo5TVZtSYubx6esBx5UVbcQX8MwC0EECwzp432Skuf9qw%3D
%3D#a2
11. 11
Anatomija un fizioloģija I
Somatosensorā inervācija N.Trigeminus → Ganglion
trigeminale
» N. Maxillaris
- Mīkstās un cietās aukslējas
- Vestibulum maxillae gļotāda
- Augšlūpa
- Augšžokļa zobi, periodontālās
saites, smaganas
» N. Mandibularis
- Vaigu gļotāda
- Mēles priekšējās 2/3 (N.
Lingualis)
- Apakšžokļa zobi, periodontālās
saites, smaganas
- Vestibulum maxillae
N.glossopharyngeus (IX)
» Mēles mugurējā 1/3
» Rīkles mugurējā siena
V. D. Eusterman et. Al. “Burning mouth syndrome”, 2016. Site:
http://emedicine.medscape.com/article/1508869-overview?pa=fU5XIfsOYecu3Aa
%2Fb2pZGG1PQDqDnJVwEGIs485sGEo5TVZtSYubx6esBx5UVbcQX8MwC0EECwzp432Skuf9qw%3D
%3D#a2
http://info-farm.ru/img/003446-
b86e0c544831c9a90daa2113c4136217.gif
12. 12
Anatomija II
N. Lingualis
» Rr. lingualis
- Dorsum linguae no apex līdz
sulcus terminalis
- Papillae filiformes
Chorda tympani
» N. lingualis sastāvā
- Papillae fungiformes
- Papillae foliatae
N. glossopharyngeus
» Mēles saknē sazarojas par rr.
linguales
- Mēles gļotādas mugurējā 1/3
(Izņemot valleculae epiglotticae
apvidu)
- Papillae valleatae
http://www.mccullochlaw.net/nerve_injury/lingual_nerve/
“Anatomy of lingual nerve” Site:
http://www.mccullochlaw.net/nerve_injury/lingual_nerve/
13. 13
1) Chorda tympani un n. lingualis
sensoro funkciju izmaiņas.
2) Sensora disfunkcija, kas
saistīta ar mazo un/vai lielo
šķiedru neiropātiju.
3) Centrāli mediētas izmaiņas
nonciceptīvo sajūtu
apstrādāšanā.
4) Traucējumi autonomā
inervācijā un mutes dobuma
asins apgādē.
5) Hronisks nemiers un stress
izraisa pārmaiņas,
dzimumhormonos, virsnieru
hormonos un neiroaktīvajos
steroīda līmeņos ādā un mutes
gļotādā.
Patoģenēze
https://medicine.yale.edu/cranialnerves/nerves/facial/sensory.aspx
K.A.Kamala et Al. “Burning mouth syndrome”, 2016. Site:
http://www.jpalliativecare.com/article.asp?issn=0973-
1075;year=2016;volume=22;issue=1;spage=74;epage=79;aulast=Kamala
14. 14
1. Anamnēzes ievākšana
o Vizuālā analoga skala
1. Intraorāla izmeklēšana
2. Laboratoriski izmeklējumi
o Serums dzelzs līmenis
o Seruma ferritīna koncentrācija
o Dzelzs saistīšanās kapacitāte
o Folskābes koncentrācija, B12, cinks u.c.
o Glikozes līmenis
o Estradiola līmeņa noteikšana (sievietēm)
o Sialometrija
o Specifiska sistēmisko slimību noteikšana
o Alerģiskie testi
o Kultūras – sēnīšu, vīrusu, bakteriālo infekciju
noteikšanai u.c
1. Attēldiagnostika
2. Psiholoģisko slimību identificēšana
Diagnostika
A.Sunil, A. Mukunda, M.N. Gonsalves, A.B. Basheer “An Overview of Burning Mouth Syndrome”,
2012. Site: http://medind.nic.in/iaa/t12/i8/iaat12i8p145.pdf
http://assessment-module.yale.edu/im-palliative/visual-
analogue-scale
http://pocketdentistry.com/influence-of-chemo-radiotherapy-on-salivary-
gland-function-and-its-impact-on-quality-of-life/
15. 15
Ja cēlonis ir zināms, ārstē cēloni
Primārs DMS
»Spontāna remisija ~3%
»Ārstē individuāli atkarībā no simptomiem
Ārstēšana un terapija I
R. Aravindhan et. Al.” Burning mouth syndrome: A review on its diagnostic and therapeutic approach”, Journal Of
Pharmacy& Bioalliated Sciences, 2014. Site: http://eds.a.ebscohost.com.db.rsu.lv/eds/pdfviewer/pdfviewer?
vid=17&sid=2dd9daed-e916-4b8c-adc7-c2fad2ed02de%40sessionmgr4009&hid=4203
16. 16
Ārstēšana un terapija II
» Topiska terapija
- Kapsaicīns 0,025% krēms
- Klonazepāms 1mg šķīstošās
tabletes 3x/d 14 dienas
- Benzidamīna hidrohlorīds 0,15%
3x/d
» Sistemātiska terapija
- Tricikliskie antidepresanti
– Amitriptilīns
– Desipramīns
– Imipramīns
– Klomipramīns
– Nortriptilīns
- Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes
inhibitori
– Paroksetīns 20 mg/ dienā
8 ned.
– Sertalīns 50 mg/ dienā 8.
ned.
- Alfa liposkābe 200 mg 3xdienā 2
mēn.
- Kapsaicīns 0,25% kapsulas 3xdienā
1 mēn.
- Benzodiazepāmi
– Klonazepāms 0,25 – 2
mg/ dienā
» Psihoterapija
R. Aravindhan et. Al.” Burning mouth syndrome: A review on its diagnostic and therapeutic approach”, Journal Of
Pharmacy& Bioalliated Sciences, 2014. Site: http://eds.a.ebscohost.com.db.rsu.lv/eds/pdfviewer/pdfviewer?
vid=17&sid=2dd9daed-e916-4b8c-adc7-c2fad2ed02de%40sessionmgr4009&hid=4203
17. 17
Klīniskais gadījums I
Sieviete, 55 g.v.
Sūdzības par dedzinošu sajūtu mutes dobumā, kas ilgst
jau 4 mēnešus.
Sākumā sajūtas parādījušās uz mēles, ar laiku
dedzināšana parādījusies jau visā mutes dobumā.
Dedzinošā sajūta netika asociēta ar izmainītu garšas
sajūtu vai sausas mutes sajūtu.
Šī sajūta parādās no rīta un pakāpeniski progresē dienas
laikā.
Sajūtu paasina asi ēdieni, nav atvieglojumu, lietojot
analgētiskos līdzekļus.
S.A. Raghavan et Al. “Antidepressant-induced Burning Mouth Syndrome - A Unique Case”, Korean
J Pain 2014 July; Vol. 27, No. 3: 294-296. Site:
https://synapse.koreamed.org/Synapse/Data/PDFData/0047KJP/kjp-27-294.pdf
18. 18
Pacientei menopauze ir jau 4 gadus
3 gadus atpakaļ paciente bijusi aculieciniece kādam
negadījumam
Kopš tā laika pacientei ir depresija un paciente lieto
šādus medikamentus:
Propanolols 40 mg 2x/d
Benzheksols 2 mg 1 – 2x/d
Nātrija Valproāts 500 mg 2x/d
Haloperidols 5 mg 1x/d
Fluoksetīns 100 mg 1x/d
1 gadu pēc redzētā nelaimes gadījuma – 200 mg 1x/d
Klīniskais gadījums I
19. 19
Pacientes izmeklēšana
“Veselīga” izskata, orientēta telpā un laikā
Vitālās pazīmes – N
Intraorāla izmeklēšana – N, bez gļotādas bojājumiem.
Siekalu izdale – adekvāta
Dzedzināšanas sajūta pēc vizuālās analoga skalas – 8
balles
Labratoriskās analīzes (pilna asins aina) - N
Klīniskais gadījums I
20. 20
Paciente tika nosūtīta pie psihiatra ar ieteikumu
nomainīt vai samazināt Fluoksetīna devu.
Psihiatrs medikamentu pārtrauca. Nomainīja to pret
Kolistrinīnu.
Sūdzības par dedzināšanas sajūtu mutē pazuda
mēneša laikā.
Diagnoze – SSAI (Fluoksetīna) inducēts DMS.
Klīniskais gadījums I
21. 21
Sieviete, 54 gadi
6 mēnešu ilga dedzinoša sajūta mēlē un izmainīta
garša.
Simptomi rezultējušies apetītes zudumā un svara
samazinājumā.
Ir kancerofobija.
Pirms tam bijusi uz izmeklējumiem pie dažādiem
internās medicīnas ārstiem (t.sk.otorinolaringologa),
nekas netika atrasts.
Klīniskais gadījums II
N. Ueda et Al. “Two cases of burning mouth syndrome treated with olanzapine”, Psychiatry
and Clinical Neurosciences 2008; 62: 359–361. Site:
http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1440-1819.2008.01806.x/pdf
22. 22
Pacienti nosūta uz psihiatrisko klīniku.
Pacienti apskata, atbilstoši viņas sūdzībām:
Mutes gļotāda - bez izmaiņām.
Mēle – bez izmaiņām.
Paciente bija neapmierināta, nemierīga un sūdzējās par
bailēm no vēža.
Klīniskais gadījums II
23. 23
Pacientei nenovēro ne depresiju, ne māniju.
Labratoriskie rādītāji:
Pilna asins aina – N
Vitamīna B12, seruma dzelzs un cinka līmeņi – N
Diagnoze – DMS.
Klīniskais gadījums II
24. 24
Ārstēšana
Milnaciprāms – 50 mg/d – 100 mg/d
Simptomi nesamazinājās
Ārstešanai pievienoja Olanzapīnu – 2,5 mg/d
2 nedēļas vēlāk:
Garšas sajūta normalizējās
Dedzināšanas sajūta pazuda
Uzlabojās apetīte un garstāvoklis
Pēc 1 mēn. tika pārtraukts Milnaciprāms
3 mēnešus vēlāk tika pārtraukts Olanzapīns
Atkal parādījās garšas izmaiņas , dedzinoša sajūta mēlē
Tika atsākta Olanzapīna terapija.
Klīniskais gadījums II
25. 25
1.A.Sunil, A. Mukunda, M.N. Gonsalves, A.B. Basheer “An Overview of Burning Mouth Syndrome”, 2012. Site:
http://medind.nic.in/iaa/t12/i8/iaat12i8p145.pdf
2.Fred F. Ferri, “Ferri’s Clinical Advisor 2017: Burning Mouth Syndrome”. Site: https://www-clinicalkey-
com.db.rsu.lv/#!/content/book/3-s2.0-B9780323280488001196?scrollTo=%23hl0000018
3.G.E.Gurvits, A. Tan “Burning Moouth Syndrome”, 2013. Site: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3574592/
4.R. Aravindhan et Al. “Burning mouth syndrome: A review on its diagnostic and therapeutic approach” , 2014. Site:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4157273/
5.S. Jimson et al. “Burning Mouth Syndrome”, 2015. Site: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4439667/
6.K.A.Kamala et Al. “Burning mouth syndrome”, 2016. Site: http://www.jpalliativecare.com/article.asp?issn=0973-
1075;year=2016;volume=22;issue=1;spage=74;epage=79;aulast=Kamala
7.E.C. Coculescu, A. Radu, B.I. Coculescu “Burning mouth syndrome: a review on diagnosis and treatment”, 2014.
Site:https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4316128
8.V. D. Eusterman Et. Al. “Burning mouth syndrome”, 2016. Site: http://emedicine.medscape.com/article/1508869-
overview?pa=fU5XIfsOYecu3Aa
%2Fb2pZGG1PQDqDnJVwEGIs485sGEo5TVZtSYubx6esBx5UVbcQX8MwC0EECwzp432Skuf9qw%3D%3D#a2
9.R. Aravindhan et. Al.” Burning mouth syndrome: A review on its diagnostic and therapeutic approach”, Journal Of
Pharmacy & Bioalliated Sciences, 2014. Site: http://eds.a.ebscohost.com.db.rsu.lv/eds/pdfviewer/pdfviewer?
vid=17&sid=2dd9daed-e916-4b8c-adc7-c2fad2ed02de%40sessionmgr4009&hid=4203
10.S.A. Raghavan et Al. “Antidepressant-induced Burning Mouth Syndrome - A Unique Case”, Korean J Pain 2014 July;
Vol. 27, No. 3: 294-296. Site: https://synapse.koreamed.org/Synapse/Data/PDFData/0047KJP/kjp-27-294.pdf
11.N. Ueda et Al. “Two cases of burning mouth syndrome treated with olanzapine”, Psychiatry and Clinical
Neurosciences 2008; 62: 359–361. Site: http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1440-1819.2008.01806.x/pdf
Izmantotā literatūra
Apskatot literatūras avotus, kā arī pētījumos pielietotās definīcijas vispārīgi par dedzinošo mutes sindromu, tās savā starpā nedaudz atšķiras.
Tātad, tas ir stāvoklis, kas raksturojas ar hroniskām (literatūras avotos un dažādos pētījumos tiek minēts vismaz 4 – 6 mēnešus) dzedzinošām sāpēm....
Sindromam raksturīgi ir tas, ka visbiežāk nav klīniski redzamu izmaiņu, bet pie sekundāra DMS tās var arī būt.
Subjektīva kserostomija (sausuma sajūta mutē, kuras iemesls nav identificēts)
Disgēzija(garšas sajūtas izmaiņas)
Disosmija (ožas sajūtas izmaiņas)
Mutes dobuma parestēzija (tirpšana, nejūtīgums)
Meklējot literatūras avotos informāciju, var nākties sastapties arī ar šādiem terminiem.
Glosodīnija (dedzinoša sajūta mēlē). Šis termins literatūras avotos ir visbiežāk sastopamais, jo pacientiem ar šo sindromu visbiežāk ir dedzinoša sajūta tieši mēles priekšējās 2/3
Orāla disestēzija (neparasta, sāpīga sajūta)
Glosopiroze (dedzinoša sajūta mēlē)
“Dedzinošās mēles sindroms”
Stomatodīnija (sāpes mutes dobumā)
Stomatopiroze (dedzināšana un karstuma sajūta mutes dobumā)
Taču šie termini vairāk raksturo kādu noteiktu simptomu, tāpēc dedzinošās mutes sindroms šķiet vispiemērotākais, jo iekļauj arī iepriekšminētos papildus simptomus, kas var būt pacientam.
Epidemioloģija dažādos avotos var nedaudz atšķirties, jo nav skaidri definēti diagnostiskie kritēriji pēc kā vadīties.
Biežums populācijā ir 5:100 000, kas ir diezgan reti sastopams sindroms.
Sindroma attīstības iespēja pieaug līdz ar vecumu.
Vispārīgi pie dedzinošā mutes sindroma izmanto 2 veidu klasifikācijas, taču neviena no tā netiek uzskatīta kā labāka. Pirmā no tām, ko izstrādājuši tādi autori kā Lamey un Lewis, ir balstīta uz simptomiem, kur DMS iedala 3 subtipos:....
3) Naparastās vietas – mutes dobuma “grīda”, vaigu gļotāda, rīkle.
Otrā klasifikācija ir balstīta etioloģiju...
Primārs jeb idiopātisks (nav identificēti lokāli vai sistemātiski organiski iemesls)
Sekundārs (ir identificēts lokāls vai sistemātisks iemesls)
Tātad galvenie cēloņi, kas varētu radīt sekundāru DMS, ir:
1)Lichen planus - Imūnsistēmas mediēta ādas nieze, kurai nav zināms cēlonis,mutes dobumā var radīt smaganu apsārtumu, čūliņas, bet var rezultēties arī ar asimptomātisku dedzinošu sajūtu mutē.
2)Ģeogrāfiskā mēle – uz mēles eritrēma ar baltām hiperkerotiskām apmalēm veido neregulāras formas laukumus, kam bieži mainās lokalizācija, forma. (diegveidīgo kārpiņu atrofija). Reti var būt papildus simptoms kā dedzinoša sajūta mēlē.
3)Zobu materiāli – amalgāms.
6)Periodontālas slimības – gingivīts, periodontīts...
7)Alerģiska pārtika – zemesrieksti, kanēlis
9)Uzturvielu deficīts - B1, B2, B6, B12 deficīts, cinka, folātu, dzelzs deficīts.
10) Estrogēns samazinājums – izmaina nervu galu stimulāciju epitēlijā, tādējādi veicinot atrofisku pārmaiņu veidošanos.
Vairogdziedzera hipofunkcija – vairogdziedzera hormoni veicina garšas sīpoliņu nobriešanu. Ja ir hipofunkcija, samazinās garšas sajūta. Veicina rūgtas garšas veidošanos un atbrīvo sensorā trigeminālā nerva inhibitorus (samazinās garšas sajūta).
11) Trigeminal neuralgia
Trigeminal neuralgia is characterized by brief episodes of intense pain in bursts, usually in people aged over 50 years, mainly involving the mandibular branch territory, sometimes causing tongue hypoesthesia or paresthesia. Trigeminal neuralgia may be caused by nerve compression due to neoplasms, vascular malformation, encephalopathy, myringomyelia, herpes zoster infection, trauma or after dental extraction15.
Glossopharyngeal neuralgia
Glossopharyngeal neuralgia is a rare disease occurring mostly in women aged between 40 and 60 years23. Pain is usually incapacitating, unilateral, affecting the posterior oropharynx, tonsillar fossa and base of the tongue, extending to the ear. It is initiated by swallowing, coughing or phonation24.
Pain may also be caused by undiagnosed neoplasms, infection, elongated styloid process and vascular causes such as arterial compression, elongation or looping, mostly of the posterior inferior cerebellar artery24. Neuralgia may course with bradycardia, asystole and syncope in up to 10% of cases15.
12)Medikamenti – AKE inhibitori - paaugstina kallikreīna līmeni siekalās. Kalikreīns ir enzīms, kas saistās ar lielmolekulāru kininogēnu un izveido bradikinīnu, kas lokāli paplašina asinsvadus, veicinot pastiprinātu siekalu dziedzera aktivitāti un izraisa iekaisumu.
Un idiopātiskam, tātad, šis cēlonis nav zināms, bet ir teorijas, ka tas varētu būt multifaktoriālas izcelsmes..
Tā kā objektīvi izmeklējot mutes dobumu, visticamāk lokāls patoloģisks iemesls netiks atrasts, tad var izmantot 2003. gada pētījuma kritērijus par dedzinošo mutes sindromu. Šie kritēriji tiek pieminēti arī citos pētījumos, kā viens no veidiem, kā diagnosticēt DMS un tie palīdz izslēgt tieši mutes gļotādas pārmaiņas.
Disgēzija – var būt garsās izmaiņas un var būt pastāvīga garša mutē – piemēram, metāliska, rūgta...
Otrs klīniskās diagnostikas veids, kas vispārīgi vedina domāt par DMS, ir, balstoties uz klīniskās triādes atradni:
Neviens no veidiem pēc literatūras datiem netiek uzskatīts kā labāks vai sliktāks.
Kserostomija – bez objektīvām siekalu dziedzeru izmaiņām.
Lai nedaudz izprastu iespējamo patoģenēzes mehānismu, mazliet atgādināšu anatomiju par somatosensoro inervāciju, kas skar tieši mutes apvidu.
N. Trigeminus veido 2 saknītes. Mazākā – radix motoria, lielākā, radix sensoria. Radix sensoria atrodas nerva mezgls – ganglion trigeminale ar jušanas šūnām. Šis ganglijs atrodas dura mater spraugveidīgā dobumā – cavum trigeminale (uzgūlies uz impressio trigeminale).
Tas sadalās 3 nervos: n. opthalmicus, n. maxillaris un n. mandibularis.
N. maxillaris atejošie zari inervē....
N. mandibulari atejošie zari inervē...
Un tuvāk tieši par mēles inervāciju:
N. Lingualis (temperatūra, pieskāriena, sāpju sajūta)
Rr. lingualis
Dorsum linguae no apex līdz sulcus terminalis
Papillae filiformes
Chorda tympani (garšas sajūta)
N. lingualis sastāvā
Papillae fungiformes
Papillae foliatae
N. Glossopharyngeus (garšas sajūta)
Mēles saknē sazarojas par rr. linguales
Mēles gļotādas mugurējā 1/3 (Izņemot valleculae epiglotticae apvidu)
Papillae valleatae
Tā kā dedzinošam mutes sindromam nav pierādīts kāds konkrēts patoģenēzes mehānisms, pētījumos tiek izteiktas vairākas teorijas.
1)Šeit rodas izmaiņas garšas un sensorajās sajūtās, kas var rasties chorda tympani hipofunkcijas dēļ. Normā ir līdzsvars starp n.lingualis un chorda tympanis darbību. Chorda tympani hipofunkcija veicina n. lingualis hiperfunkciju, tādējādi izmainot šo centrāli mediēto normālo garšas un sajūtu uztveri. Tiek uzskatīts, ka šī hipofunkcija veicina arī garšas sīpoliņu proliferāciju, tādējādi rodas cilvēks “supertasters”, kurš ir daudz jūtīgāks tieši pret rūgtu garšu.
2) Imunohistoķīmiski izpaužas kā aksonu deģenerācija epitēlijā un subpaillārajās nervu šķiedrās. Tiek izmainīts sensoro sajūtu slieksnis.
3) Ir dopamīnerģisko neironu hipofunkcija bazālajos ganglijos, kas rezultējas samazinātā centrālo sāpju nomākumā.
4)Patoloģiski paaugstinās vazoreaktivitāte mutes dobuma asinvadiem, pacientiem ar DMS.
5) Hronisks nemiers un stress izraisa pārmaiņas, dzimumhormonos virsnieru hormonos un neiroaktīvajos steroīda līmeņos ādā un mutes gļotādā.
N. Facialis - chorda tympani – n.lingualis
N. Trigeminus – Ganglion trigeminale – N. Mandibularis – N. lingualis
Anamnēze – kad sākās? Sāpju, dedzinošās sajūtas lokalizācija, intenistāte, vai šī sajūta ir regulāra, kas atvieglo sajūtu, pastiprina?
Vizuālā analogu skala – no 1 līdz 10 nosaka sāpju intensitāti. 1-3 vieglas sāpes, 4 – 6 vidēji stipras sāpes, 7 – 10 stipras sāpes.
Labratorisko izmeklējumu mērķis ir atšķirt primāru dedzinošu mutes sindromu no sekundāra.
Laboratoriskie izmeklējumi – Nav īpašu testu, kas norādītu tieši uz BMS.
Sialometrija – mēra izdalīto siekalu daudzumu. Veic 3 testus:
1 – visu dziedzeru nestimulēta siekalu produkcija (Pacients 90 min. Pirms izmeklēšanas neko nēed, nedzer, nekošļā un nesmēķē, tad ārsts savāc siekalas ar apsirācijas šļirci.
2 – Visu dziedzeru stimulētā siekalu produkcija (pacients 5- 15 min. Košļā parafīna gabaliņu un ārsts savāc siekalas ar aspirācijas šļirci.
3 – Stimulēta parotīdā dziedzera siekalu produkcija (2 piesūcošas cepurītes tiek uzliktas uz ductus parotideus, tādējādi itkā “izsūcot” siekalas 5 – 15 min laikā.
https://www.hopkinssjogrens.org/disease-information/diagnosis-sjogrens-syndrome/sialometry/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1753437/
5. Noskaidro vai pacientam nav nemiers, depresija, kas konstatēts visai bieži pacientiem ar DMS.
http://assessment-module.yale.edu/im-palliative/visual-analogue-scale
Tā kā primārajam jeb idiopatiskajam DMS etioloģija nav skaidra, šī ārstēšana vairāk ir individuāla, balstīta uz pacienta simptomiem.
Kapsaicīns – darbojas kā desensibilizētājs, novēršot sāpes.
Mutes skalošana ar benzidamīda hidrohlorīdu 3 reizes dienā – analgētisks, anestētisks un prestāpju līdzeklis.
Klonazepāms – novēš dedzinošās sāpes
Alfa liposkābe - darbojas kā antioksidants un kā neiroprotektīvs aģents, novērš brīvo radikāļu iedarbību uz nerviem. Tādējādi efektīvi novērš garšas sajūtas izmaiņas.
Kapsaicīns – novērš sāpju intensitāti
Benzodiazepāmi zemās dozās novērš nemieru, sāpes.
Tricikliskie antidepresanti - sāk ar mazu devu 5 – 10 mg/ dienā un palielina līdz 50 mg/ dienā. Daži autori kontrindicē šos medikamentus pacientiem, kam ir sausa mutes, jo tie var pasliktināt stāvokli.
Selektīvie serotonīna atpakaļpiesaistes inhibitori (SSAI) – novērš dedzināšanas sajūtu
Sieviete 55 g.v., verusies pie otorinolaringologa ar sūdzībām....
Kurš no DMS subtipiem ir raksturīgs šai sievietei?
Kādus jautājumus jūs vēl vēlētos pajautāt, ievācot vēsturi?
Kā jūs domājat, kas varētu ierosināt šo dedzinošo mutes sindromu?
Propanolols – Tabletes. Neselektīva beta1,2 blokāde. Neirotiski traucējumi, nemiers.
Benzheksols(triheksilfenidila hidrohlorīds) – Tabletes. Pretparkinsonisma preperāts (antispazmotisks). Novērš antipsihotisko medikamentu izraisītos ekstrapiramidālos traucējumus.
Nātrija Valproāts – Granulas. Indikācijas: novērš bipolārus traucējumus(mānijas epizodes).
Haloperidols – antipsihotiskais līdzeklis. Uzvedības traucējumi.
Fluoksetīns – SSAI,antidepresants, ilglaicīgai depresijai. Kapsulas. Sākuma deva bija 100 mg/d, devu pakāpeniski gada laikā palielināja līdz 200 mg/d, šo devu paciente lietoja mēnesi un tajā laikā parādījās viegla dedzināšanas sajūta mutē, un šī sajūta izzuda, kad deva tika samazināta līdz iepriekšējam līmenim. 6 mēnešu pirms vizītes pie otorinolaringologa devu atkal pakāpeniski tika palielināta līdz 200 mg/d. Šajā reizē dedzinošā sajūta parādījās 2 mēnešus pēc devas palielināšanas.
Kolistirīns – prolīnu bagāti polipeptīdi, smadzeņu darbības uzlabojošs efekts.
Ar šo es gribēju parādīt, ka arī antidepresanti, ko tomēr pielieto DMS terapijā var tieši izraisīt DMS, bet paskatoties Eiropas medicīnas aģentūrā un Zāļu valsts aģentūras mājaslapā Fluoksetīna maksimālā deva nedrīskt pārsniegt 80 mg dienā, jo tā iedarbība nav sistemātiski novērtēta.
Kā jūs domājat, pie kāda speciālista pacienti nosūtīja?
Acīmredzot klīnikā bija arī otorinolaringologs un apskatīja pacienti vēlreiz.
Kādu diagnozi Jūs pacientei uzstādītu?
Milnaciprāms – serotonīna/ norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitors, antidepresants. Pielieto pie fibromialģijas, kas ir hronisks sāpju sindroms, kam nav zināms cēlonis, kā arī lieto kā antidepresantu.
Olanzapīns – Antipsihotiskais līdzeklis. Mehānisms līdz galam nav izprasts, bloķē dopamīna receptorus. Indikācija - slimība, kuras simptomi ir neesošu lietu dzirdēšana, redzēšana vai sajušana, kļūdaini uzskati, neparasts aizdomīgums un atsvešināšanās. Cilvēki ar šo slimību var justies arī nomākti, satraukti vai saspringti; Parasti netiek pielietots DMS sindroma ārstēšanā. Šajā publikācijā tika publicēts arī otrs gadījums ar 3 mēn. Ilgu augšlūpas nejūtīgumu un kairinājumu sajūtu mutes dobumā, kur viss bija izmeklēts un tāpat kā šajā klīniskajā gadījumā tika nosūtīts uz psihiatrisko klīniku. Arī tika uzsākta ārstēšana ar antidepresantu un Olanzapīnu, bet šoreiz simptomi pacientam pazuda pavisam. Tāpēc ar šiem piemēriem gribēju parādīt, ka tiešām vēl līdz šim nav ārstēšanas vadlīniju DMS, jo nav zināms patiesais patoģenēzes mehānisms un ir iespējama arī ārstēšana ar citiem medikamentiem....
http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1440-1819.2008.01806.x/pdf