10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai? Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?

1. Vai laiks eiro zonas Finanšu
ministrijai?
2015. gada 10. decembrī

2. PROGRAMMA
14:00
Ievads
14:10
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja
vietnieks Mārtiņš Bitāns
14:30
Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami
tā četri posmi?
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle
14:45
Secinājumi, jautājumi, komentāri
Vada Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Inese Allika
15:00
Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas
stiprināšanā
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja,
Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka
15:15
Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir
nepieciešama? Vai tā ir iespējama?
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta
direktors Nils Sakss
15:30
Secinājumi, jautājumi, komentāri
Vada Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Inese Allika
16:00
Sarunas pie kafijas

3. 3
Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
10/12/2015

4. 4
• SIP mērķi – parāda griesti 60% no IKP, budžeta deficīta griesti 3% no IKP;
• SIP preventīvā daļa
• Vidējā termiņa budžeta deficīta mērķis (VTM) - ne lielāks kā 1% no IKP;
• Ik gadu aprīlī katra dalībvalsts iesniedz Komisijai stabilitātes programmas;
• Atzinumu par programmu pieņem Padome, bet balstoties uz Eiropas Komisijas ieteikumu :
• Ja tiek konstatētas būtiskas novirzes no VTM, Komisija dalībvalstij nosūta brīdinājumu;
• Ja netiek veiktas pienācīgas korekcijas darbības, iespējamas sankcijas procentus nesoša depozīta
veidā līdz 0,2 % no iepriekšējā gada IKP.
• SIP korektīvā daļa
• Ja dalībvalsts nepilda (vai ja ir risks, ka tā nepildīs) vismaz vienu no SIP kritērijiem, EK vēršas ar atzinumu pie
attiecīgās dalībvalsts un informē Padomi.
• Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pieņem galīgo lēmumu par to, vai pārmērīgs budžeta
deficīts pastāv un pieņem ieteikumus neatbilstības novēršanai ;
• Ieteikumu neizpildes gadījumā eiro zonas dalībvalstīm paredzētas sankcijas (līdz 0,5 % no IKP)
FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA: TEORIJA

5. 5
FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA: PIEMĒRI
Padome Eiropas Komisija
Strukturālo reformu
definīcija
(izmantojama, lai
rosinātu atkāpes no
Pārmērīga budžeta
deficīta novēršanas
procedūras rosināšanas
Ņemt vērā tikai "ieviestas" un detalizēti
izvērtējamas reformas (izņemt pensiju
reforma)
Pazīmes:
i. nozīmīgas;
ii. ilgtermiņā pozitīvi ietekmē budžetu;
iii. detalizētas un identificējamas / ieviestas
Arī plānotās, bet pilnībā neieviestas reformas (ja ir
ieviešanas plāns).
Virzība uz mērķi
(cikliskā klauzula)
“Labos laikus“ definē kā brīdi, kad
izlaide pārsniedz potenciālo līmenī
“Labie laiki”, kad izlaides starpība ir virs 1.5%
Iespēja piemērot
daudzas atkāpes
(ne)virzībai uz mērķi
Drīkst vienlaicīgi piemērot visas trīs atkāpes: ekonomiskā
cikla atkāpe (0.5% no IKP) ; strukturālo reformu gadījumu
+ investīciju atkāpe (kopā max 0.75% no IKP)
Investīciju klauzula Iespējams atkāpju trajektoriju paplašināt, ietverot arī
Lauku fonda lauku attīstībai un Zivju/Jūras lietu fonda
nacionālo līdzfinansējumu;
Bēgļu klauzula Bēgļu raisīto izdevumu “neparastu notikumu” atkāpe, ko
drīkst piemērot ierobežotā periodā i.e. 2015 – 2016.

6. 6
Cikliski koriģētā valdību budžeta bilance (% no IKP, 1996-2017)
Avots: EK
 FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS
-7.0
-6.0
-5.0
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0

7. 7
Vispārējās valdības parāds (% no IKP, 2007)
Avots: Eurostat, EK
 FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS
0.0
20.0
40.0
60.0
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
2007

8. 8
Vispārējās valdības parāds (% no IKP, 2012)
Avots: Eurostat, EK
 FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS
0.0
20.0
40.0
60.0
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
2007 2012

9. 9
Vispārējās valdības parāds (% no IKP, 2017)
Avots: Eurostat, EK
 FISKĀLĀ IETVARA UZRAUDZĪBA PRAKSĒ : SEKAS
0.0
20.0
40.0
60.0
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
2007 2012 2017

10. 10
NEPIETIEKAMAS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTS
Vispārējās valdības fiskālās telpas aprēķini
2016.gadam
Avots: Eurostat, EK
• Dažas eiro zonas valstis, iespējams, šobrīd
varētu stimulēt kopējo pieprasījumu caur
fiskālo politiku:
– There is fiscal space in economic terms…we would
urge the authorities to make use of this space to
support the recovery…
(SVF paziņojums par Nīderlandi, 2015.g. 10.novembris)
– We recommended a public investment increase of
some 2 percent of GDP over four years.. to support
domestic demand in the short-to-medium
run…This expenditure could be accommodated
under the existing fiscal rules.
• (SVF paziņojums par Vāciju, 2015.g.11.maijs)
• Taču tas nav iespējams, kamēr nav skaidra
kopējā eiro zonas fiskālā vadība ilgtermiņā;
• Rezultātā izaugsme eiro zonā zem
potenciāla
-3.5
-3.0
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
Vācija
Luksemburga
Igaunija
Lietuva
Austrija
Latvija
Nīderlande
Somija
Slovākija
Itālija
Malta
Portugāle
Īrija
Francija
Slovēnija
Spānija
Beļģija
Fiskālā telpa (% no IKP)
VTM
Strukturālā bilance 2016. gadā (% no IKP)

11. 11
Vispārējās valdības budžeta deficīts strukturālajā izteiksmē (% no IKP) , LATVIJA
Avots: EK
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
2012 2013 2014 2015
Valdības strukturālais
deficīts
Vidējā termiņa budžeta
mērķis
NEPIETIEKAMAS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTS

12. 12
NEPIETIEKAMAS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTS
Investīcijas un izaugsme eiro zonā (10 gadu
slīdošais vidējais)
Avots: Eurostat
• Neskaidrība, tajā skaitā
attiecībā uz turpmāko
fiskālo pārvaldību eiro zonā
(un ar to saistītām
iespējamām nodokļu
izmaiņām) kavē investīcijas;
• Nepietiekamais investīciju
apjoms bremzē tālāku
izaugsmi;
• Rezultātā izaugsme eiro
zonā zem potenciāla0
0.5
1
1.5
2
2.5
19
20
20
21
21
22
22
23
23
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014Investīcijas (% no IKP)
Reālā IKP izaugsme (%)

13. 13
• EK lēmums: Eiropas Fiskālā Padome (ar 2015.gada
1.novembri)
• Pašreiz paredzētā sistēma rada bažas:
• EFP mandāts: padomnieka, nevis uzrauga funkcijas;
• EFP ziņojums paredzēts bez ietekmes uz politikas veidošanu;
• EFP locekļus ieceļ EK un apmaksā no EK budžeta
• Neveidojot EFP kā pilnībā neatkarīgu institūciju, esošo
fiskālā ietvara uzraudzību neizdosies būtiski stiprināt
KO DARĪT 1? STIPRINĀT ESOŠO SISTĒMU

14. 14
5 Prezidentu ziņojums:
• Yet, while the degree to which currency unions have common budgetary
instruments differs, all mature Monetary Unions have put in place a common
macroeconomic stabilisation function to better deal with shocks that cannot be
managed at the national level alone.
ECB prezidents M.Draghi:
• I certainly think, that this system is not completely satisfactory, for a variety of
reasons that you've seen in the last few years, and so it would be a good thing if
we were to move to a common institution also in the budgetary area.
Francijas EM E.Macron:
• The eurozone needs new institutions to which national governments transfer
sovereignty: a strong European economic government with its own budget.
KO DARĪT 2? VAIRĀK FISKĀLĀS CENTRALIZĀCIJAS

15. 15
ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA: TEORIJA
Budžeta izdevumu sadalījums starp federatīvo un
vietējo līmeni 2010.gadā (%)
Avots: OECD,
Francijas FM
2
35
49 54 54 60 60 67
98
65
51 46 46 40 40 33
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
ES
Kanāda
Šveice
ASV
Argentīna
Brazīlija
Spānija
Vācija
Vietējā līmeņa budžeta izdevumi
Federālā līmeņa budžeta izdevumi
Federālā budžeta starpvalstu sadalījums
(teorētisks scenārijs)

16. 16
France and Germany are pushing
plans to introduce a minimum
corporation tax rate across the
continent
The Telegraph, 26/05/2015
Commissioner Pierre Moscovici
explained that he - like Mr
Juncker - favours a common
consolidated corporate tax
base..
Eiropas Parlaments, 17/09/2015
ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA: PRAKSE

17. 17
Standarta PVN likme (%) Standarta UIN likme (%)
ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA UN LATVIJA
0
5
10
15
20
25
Somija
Grieķija
Īrija
Portugāle
Slovēnija
Beļģija
Spānija
Latvija
Lietuva
Nīderlande
Itālija
Francija
Austrija
Slovākija
Vācija
Igaunija
Kipra
Malta
Luksemburga
Avots: Eurostat, KPMG
0
5
10
15
20
25
30
35
Malta
Beļģija
Francija
Itālija
Vācija
Luksemburga
Spānija
Grieķija
Nīderlande
Austrija
Slovākija
Portugāle
Somija
Igaunija
Slovēnija
Latvija
Lietuva
Īrija
Kipra

18. 18
Vispārējās valdības budžeta deficīts strukturālajā izteiksmē (% no
IKP) , LATVIJA
Avots: EK
 ES FISKĀLĀ FEDERĀCIJA UN LATVIJA
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
2012 2013 2014 2015
Valdības strukturālais
deficīts
Vidējā termiņa budžeta
mērķis

19. 19
• Pašreizējā fiskālās disciplīnas uzraudzība ES ir ļoti vāja:
• Valdību parādu apjoms pēdējos gados strauji audzis, nav skaidrs, kā tie tiks mazināti;
• Ja šāda tendence saglabāsies, eiro zonas nākotnes attīstības perspektīvas ir ļoti nelabvēlīgas.
• Esošā sistēma, kad atbildība par Stabilitātes un Izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu ir pašām
dalībvalstīm, un to uzrauga Eiropas Komisija, nav attaisnojusies:
• sistēma sarežģīta, nepārskatāma
• esošie instrumenti netiek izmantoti
• Vēl nav par vēlu – ieviest sistēmu, kas neparedz tālāku centralizāciju, un kas tiešām darbojas!
• Alternatīva – eiro zonas fiskālā federācija, ar vienotu eiro zonas Finanšu ministriju:
• Galvenais risks Latvijai – nodokļu harmonizācija / augstāki nodokļi;
• Galvenais ieguvums (Latvijai un pārējām valstīm) – apturēts tālāks valdības parāda
pieaugums.
• Latvijas pozīcija?
SECINĀJUMI