Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
2. SATURS
2
IZPILDE 2015
Plāns un fakts
PROGNOZE 2016
Nominālā / strukturālā bilance, parāds. Vai situācija kļūst dramatiska?
FISKĀLĀ DISCIPLĪNA
Kādēļ nepieciešama? Kas ir strukturālā bilance un kā to aprēķina? Kontroles un soda mehānismi.
Aktuālās diskusijas ES līmenī
5. NODOKĻU IEŅĒMUMI PIEAUG…
Uzkrātie nodokļu ieņēmumi janvāris - jūlijs, gads pret gadu, %
4.6
3.8
5.2 5.5
4.2 4.3
0
1
2
3
4
5
6
KOPĀ PVN UIN Akcīze SAI IIN
Jūlijs
5
Avots: Valsts kase
6. …BET KĀPUMS PALĒNINĀS…
Uzkrātie nodokļu ieņēmumi uz ceturkšņu beigām un jūlijā, gads pret gadu, %
5.9
4.6
0
1
2
3
4
5
6
7
8
KOPĀ PVN UIN Akcīze SAI IIN
1.cet
2.cet
Jūlijs
6
Avots: Valsts kase
7. …UN NESASNIEDZ PLĀNOTOS APJOMUS
Uzkrātie nod. ieņēmumi, gads pret gadu, %
4
5 6
4 4
0
1
2
3
4
5
6
7
8
1.cet
2.cet
Jūlijs
Uzkrātie nod. ieņēmumi jūlijā pret plānu, milj. eiro un %
Nodoklis
Izpilde pret
budžeta plānu,
milj. EUR
Izpilde pret
budžeta plānu,
%
UZKRĀTIE NODOKĻI,
t.sk. -27.1 99.3%
PVN -37.7 96.6
UIN -4.9 97.8
Akcīzes nodoklis +11.7 102.7
SAI -3.6 99.7
IIN +0.8 100.1
7
Avots: Valsts kase, VID administrēto nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pārskats
Avots: Valsts kase, VID administrēto nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pārskats
8. KOPBUDŽETA BILANCE SLIKT(ĀK)A…
8
VKKB uzkrātā bilance janvāris-jūlijs, milj. eiro
80
276 265 258
218
132
0
50
100
150
200
250
300
-6,000
-4,000
-2,000
0
2,000
4,000
6,000
2014 V VI VII 2015 V VI VII
Izdevumi
Ieņēmumi
Bilance (labā ass)
Avots: Valsts kase, Finanšu ministrija
9. 12.5
6.2
-5.6
7.6
3.9
3.7
7.0
8.0
0.2
3.5
-1.6
4.6
Kapitālie izdevumi
Uzturēšanas izdevumu transferti
Kārtējie maksājumi ES budžetā
Sociālie pabalsti
Subsīdijas un dotācijas
Procentu izdevumi
Preces un pakalpojumi
Atlīdzība
Ārvalstu finanšu palīdzība
Pašu ieņēmumi
Nenodokļu ieņēmumi
Nodokļu ieņēmumi
VKKB izpildes izmaiņas janvāris-jūlijs, gads pret gadu, %
9
Avots: Valsts kase, Finanšu ministrija
…JO IZDEVUMI AUG STRAUJĀK
2015/2014 I-
VII
Ieņēmumi +3.6%
Izdevumi +6.6%
10. VĀJĀKAIS POSMS = VALSTS PAMATBUDŽETS
236
172
77
29 16 5
99
57 55
33 30
3
Valsts
kons.budž.
Pamatbudžets Speciālais
budžets
Pašvaldību kons.
budž.
Pamatbudžets Speciālais
budžets
2014 2015
NB: Pašvaldībām tiek
garantēti IIN ieņēmumi
plānotajā apmērā
10
Uzkrātā apakšbudžetu bilance, janvāris-jūlijs, milj. eiro
Avots: Valsts kase
11. BUDŽETA RISKI 2015. GADĀ
• Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi budžetā;
• Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu
kavēšanās;
• Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem;
• Budžeta pensiju izdevumi;
• IIN ieņēmumu garantija pašvaldībām.
• Procentu izdevumi;
• Daļa “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
varētu tikt atbrīvota 4Q2015;
• Prezidentūras ietaupītie līdzekļi;
• 2. ceturkšņa makroekonomikas dati.
Negatīvie Pozitīvie
11
-1.0 > -1.46 > -1.54
14. -1.0
-0.7
-1.4
-1.5
-1.4
-2
-1.5
-1
-0.5
0
2013 2014 2015* 2016*
Budžeta mērķis
Budžeta prognoze
EK
LB
Vispārējās valdības budžeta nominālā bilance, izpilde un novērtējums (% no IKP, EKS`2010)
* prognoze
Avots: European Commission spring 2015 forecasts, FM materiāli, LB prognozes
BUDŽETA PROGNOZE
15. 15
Sākuma
gads
IZDEVUMI 2015 2016
KOPĀ 74.2 + pieaugums
2015
Ģimenes valsts pabalsta (EUR 11.38) palielināšana par otro un nākamajiem
bērniem (EUR 22.76 un EUR 34.14)
28.9
2015
Demogrāfijas veicināšanas pasākumi: bērnu kopšanas pabalstu reforma:
- personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam – EUR 171 (no EUR 100);
- personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz 2 gadiem – EUR 42,69
18.0
2015
Slimības, maternitātes, paternitātes un bezdarbnieku pabalstu “griestu”
atcelšana*
28.32015
Pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo
ģimenēm (no EUR 85 uz EUR 100)
2015
Bez apgādības palikušo, invalīdu kopšanas, ar celiakiju sirgstošos bērnu u.c.
sociālo pabalstu un programmu paplašināšana
* 2014 “griesti”:
• maternitātes pabalsts: 32,75 EUR un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 32,75 EUR;
• slimības lapa, bezdarbnieka pabalsts: 16,38 EUR un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 16,38 EUR;
SOCIĀLIE IZDEVUMI PIEAUG
16. 16
Sākuma
gads IEŅĒMUMI 2016
KOPĀ -34.5
2016 IIN likmes samazināšana par 1pp (23% uz 22%) -60.2
2016 VSAIO iemaksu palielināšana 2. pensiju līmenī no 5% uz 6% (neto) -60.3
2016
Maksājumu par valsts kapitāla izmantošana saglabāšana augstā līmenī (90% 2015.gadā
pret 80%/70% plānotajiem; 70% 2016. gadā pret 27% plānotajiem)
55.5
2016 Akcīzes nodokļa izmaiņas 9.4
2016 Ēnu ekonomikas mazināšana 52.6
2016
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņa un atvieglojumu
palielināšana
-31.5
IEŅĒMUMI MAZINĀS
17. BUDŽETA RISKI 2016. GADĀ
• Zemāka ieņēmu bāze
• Jaunās politikas iniciatīvas
• Aizsardzības izdevumi
• Augstāki sociālie izdevumi
• ES fondu līdzfinansējums
• Makroekonomiskie riski
• Procentu izdevumi;
• Makroekonomiskie riski
Negatīvie Pozitīvie
17
-1.4 > ?
18. BRĪVU BUDŽETA LĪDZEKĻU ŠOBRĪD NAV
18
Milj. eiro % no IKP
Bilances mērķis -258.7 -1.0
Bilances prognoze -355.4 -1.4
Fiskālā telpa -96.8 -0.4
Pieļaujamā un sagaidāmā nominālā bilance 2016. gadā
IEŅĒMUMI? IZDEVUMI?
19. 19
NEVIS: kur atrast 100
milj. eiro?
BET: kāpēc sagaidāmais
budžeta deficīts ir par
lielu?
politico.com
20. DEFICĪTS VIENU GADU NAV PROBLĒMA…
-0.7%
-10%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
Ieņēmumi
Izdevumi
Budžeta bilance
20
Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji, % no IKP
Avots: CSB
21. … UN PARĀDU VAR AUTĻAUTIES, JA IR
IZAUGSME + DEMOGRĀFIJA
12%
40%
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
0%
10%
20%
30%
40%
50%
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Billions
Milj. eiro
% no IKP
21
Vispārējās valdības parāds
Avots: CSB, Valsts kase
22. 22
2016 DEFICĪTS 1 MILJARDA APMĒRĀ?
259
97
64
76
547
0
200
400
600
800
1000 Jaunās politiskās iniciatīvas
Sociālās sistēmas izmaiņu
priekšlikumi
Aizsardzības papildu finansējums
Sagaidāmais budžeta deficīts
Budžeta deficīta mērķis
% no IKP
1%
1.4% 1.6%
1.9%
4.0%
Miljoni
eiro
23. PROCENTU:NOZARU FINANSĒJUMS
79
357
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
0
50
100
150
200
250
300
350
400
Milj. eiro % no IKP (labā ass)
23
Vispārējās valdības parāda apkalpošanas izdevumi (milj. eiro un % no IKP)
* prognoze saskaņā ar Informatīvo ziņojumu “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta
bilances prognozēm 2016.-2018. gadā”
** saskaņā ar Valsts kases oficiālo mēneša pārskatu, 2015. gada janvāris – jūlijs
2015. gada valdības izdevumi
atbilstoši funkcionālajām
kategorijām**
MEUR
Aizsardzība 243
Sabiedriskā kārtība un
drošība 461
Vides aizsardzība 192
Veselība 736
Atpūta, kultūra un reliģija 133
Izglītība 764
Sociālā aizsardzība 606
28. AKTUALIZĒJĀS KRĪZĒ
28
2012
Četru prezidentu ziņojums
2013 ES
Stabilitātes un Izaugsmes pakts (1997,
pārskatīts 2005; 2011-2013; 2015)
+ Pirmā ekonomikas pārvaldības pakotne
(Sešpaka) (2011)
+ Otrā ekonomikas pārvaldības pakotne
(Divpaka) (2013)
2013 LV
Fiskālās disciplīnas likums
Latvijas Republikas
Fiskālās disciplīnas padome
http://fdp.gov.lv
29. KONTROLĒJAMĀS VĒRTĪBAS UN MĒRĶI
29
o Nominālā bilance
o Māstrihtas budžeta
deficīta atsauces vērtību
o EKS’2010
o Strukturālā bilance
o LV mērķis SIP ietvarā:
-1.0%
o LV nacionālais mērķis:
-0.5%
o LV strukturālās bilances
drošības slieksnis: -1.8%
– mazinās uz 1.4% 2017. gadā
o Parāda līmenis
o Māstrihtas parāda
atsauces vērtību
o EKS’2010
> - 3 % > - 1% (-0.5%) > 60 %
30. KĀDĒĻ STRUKTURĀLĀ BILANCE?
30
Strukturālā bilance (SB) parāda fiskālās politikas lēmumu ietekmi uz budžetu,
neitralizējot ekonomiskā cikla devumu
Kā?
Strukturālā bilance = nominālā bilance - cikliskā komponente - vienreizējie izdevumi
Fiskālā telpa = SB prognoze – SB mērķis
Kad?
Plānojot vidēja termiņa budžetu (2016-2018), tiek aprēķināti strukturālās bilances MĒRĶI un
sagaidāmā IZPILDE
31. 31
LV 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
VTM -0.5 -0.5 -0.5 -0.5 -0.5 -0.5 -0.5
+ Pieļaujamās
atkāpes
no 2%
uz 4%
-0.5 -0.5 -0.5 0
no 4%
uz 5%
-0.25 -0.27 -0.27 0
no 5%
uz 6%
-0.29 -0.29 -0.29 0
= Jauns VTM -1.0 -1.0 -1.25 -1.06 -1.06 -0.79 -0.5
1. SOLIS: MAKSIMĀLĀS SB NOTEIKŠANA
% no IKP
32. 2.SOLIS: MAKSIMĀLĀS NOMINĀLĀS
BILANCES APRĒĶINS
32
Ja cikliskā komponente, kas
aprēķināta pēc nacionālās un EK
metodoloģijas, atšķiras par
vismaz 0.5% (2016 par 0.7), SB
mērķa noteikšanai tiek
izmantots algoritms: lielākā
nominālā bilance
Kuru izvēlas?
FM EK
= jaunais VTM -1.06 -1.56
(1.0+0.56)
+ maksimāli pieļaujamās papildu
strukturālās reformas*
0 0
+ cikliskā komponente -0.1 0.6
+ vienreizējie izdevumi 0 0
= maksimāli pieļaujamā nominālā
bilance
=-1.16 =-0.96
* EK vērtējumā ir pārsniegta SB drošības rezerve 1.8%, tātad atkāpi piemērot nedrīkst;
maksimāli pieļaujamo atkāpes apmērs: 0.5% citu reformu gadījumā, pensiju reformai ierobežojuma nav
2016. gadā, % no IKP
33. % no IKP
Lielākā nominālā bilance -0.96
- cikliskā komponente -0.1
- vienreizējie izdevumi 0
= SB mērķis = -0.9
(235.1 MEUR)
SB mērķa noteikšana Sagaidāmā SB
33
% no IKP
-1.4 Sagaidāmā nominālā bilance
-0.1 - cikliskā komponente
0 - vienreizējie izdevumi
= -1.3
(329.3 MEUR )
= SB prognoze
Fiskālā telpa 2016: -94.2 MEUR (0.4%)
Strukt. reformu
atkāpe 2016. gadā
samazinās par 0.21pp
3. SOLIS: FISKĀLĀS TELPAS APRĒĶINS
34. 3. SOLIS: ALTERNATĪVA
% no IKP
-1.4 Sagaidāmā nominālā bilance
-1.0 - Budžeta bilances mērķis
= -0.4 = Fiskālā telpa
Nominālās bilances mērķis Fiskālās telpas aprēķins
34
% no IKP
Strukturālās bilances
mērķis
-0.9
+ cikliskā komponente -0.1
+ vienreizējie izdevumi 0
= Budžeta bilances mērķis = -1.0
35. NACIONĀLIE MĒRĶI VAR MAINĪTIES…
-1.1
-0.9
-1.3
-1.5
-0.9
-1.0
-1.6
-1.4
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
2014 2015 2016 2017
Ikgadējie budžeta likumi
Stabilitātes programma
2015-2018 (aprīlis)
Vidēja termiņa budžeta
ietvara likums 2016-2018
(augusts)
35
Strukturālās bilances mērķi 2015.-2017. gadam
36. …BET VĒRTĒ EIROPAS KOMISIJA
36
Vispārējās valdības strukturālā bilance (% no IKP, EKS`2010)
* prognoze
0.0
-1.0
-1.6
-1.9
-2.2
0.0
-1.0
-1.4 -1.5
-1.3
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
2012 2013 2014 2015* 2016* EK Vienreizējie izdevumi
EK Ekonomiskā cikla ietekme
EK Budžeta bilance
EK Strukturālā bilance
LV Strukturālā bilance (negatīvs
cikls)
37. SEKAS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANAI?
37
Fiskālās disciplīnas likums (FDL) 11. pants (4)
Ja trīs gadu uzkrātā faktiskā novirze no bilances nosacījuma (-0.5) ir lielāka par 0.5, tad ietvara
likuma projektā trešajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo
bilanci nosaka par 0,5% no IKP lielāku.
2014 + 2015. gads = 0.8pp
2017. gadā mērķis = 0%?
FDL atruna (6)
Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta
starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva
LV negatīva cikliskā komponente (-0.1)
38. SEKAS EIROPAS LĪMENĪ?
38
Stabilitātes un Izaugsmes pakts (SIP)
Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. un 126.pants nodrošina Stabilitātes un izaugsmes pakta tiesisko
pamatu. Pakts nosaka fiskālo uzvedību divos līmeņos – preventīvā uzraudzība (nodrošina, lai fiskālā politika tiktu
vadīta ilgtspējīgā veidā) un labošanās uzraudzība (nosaka pasākumus valstīm, kurām ir pārmērīgs deficīts).
Dalībvalstīm zem preventīvās uzraudzības (preventive arm)
Brīdinājums, rekomendācijas (2 līmeņi), eiro zonas dalībvalstīm - soda depozīts (līdz 0.2% no IKP)
Dalībvalstīm zem labošanās uzraudzības (corrective arm)
Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (angliski EDP); struktūrfondu un investīciju fondu
ierobežojumi; eiro zonas dalībvalstīm – sods depozīta apmērā
39. VAI IESPĒJAMS MĪKSTINĀT?
39
Eiropas Komisijas vadlīnijas SIP noteikumu piemērošanai (2015)
Akcentē "elastības" jeb tā saukto izaugsmi veicinošāku fiskālo nostāju, t.i., nosaka vairākas atkāpes
iespējas no vidēja termiņa korekcijas soļiem (attiecībā uz valstīm, kuras vēl nav sasniegušas mērķi)
vai atļaujot īslaicīgu novirzīšanos no mērķa (attiecībā uz valstīm, kuras jau to sasniegušas).
Cikliskā klauzula…
Sliktie / labie laiki
40. …PAMATOJOTIES UZ MATRICU
40
Ikgadējo korekcijas apmēri virzībai uz VTM matrica, % no IKP
Avots: Vadlīnijas SIP noteikumu piemērošanai Making the best use of the flexibility within the
existing rules of the Stability and Growth pact
41. ATKĀPES TURPINĀS
41
Investīciju klauzula
Ieguldījumi Junkerplāna Investīciju fondā (European Fund for
Strategic Investments (EFSI)) ir finanšu transakcija, tādējādi
neietekmē budžeta bilanci (t.i. netiek ņemta vērā, vērtējot
dalībvalsts fiskālo situāciju)
Strukturālo reformu klauzula…
Virzību uz mērķi drīkst palēnināt par strukturālo reformu
apjomu
Jean-Claude Juncker
Eiropas Komisijas prezidents
flickr.com
42. … STRUKTURĀLO REFORMU ROBEŽAS
42
Pieļaujamā ietekme uz budžetu un maksimālā atkāpe no mērķa
Pensiju reformas gadījumā – nav ierobežojumu; citos - nedrīkst pārsniegt 0.5% no IKP
Ierobežojumi, lai dalībvalsts kvalificētos strukturālo reformu atkāpei
Dalībvalsts ir preventīvās uzraudzības līmenī;
Nav pārkāpusi EK noteikto strukturālās bilances drošības rezervi Māstrihtas deficīta līmenim;
Iesniedz plānu mērķa sasniegšanai uz perioda beigām (t+4);
Maksimālā atkāpe no mērķa, piemērojot visas strukturālās reformas, nepārsniedz 1.5% no IKP (t
gadā)
43. PROBLĒMA NR 1 = HIERARHIJA
43
ECOFIN Padome: SIP uzvedības kodekss (Code of Conduct of the SGP)
Specifications on the implementation of the Stability and Growth Pact and Guidelines on
the format and content of Stability and Convergence Programmes (3.09.2012)
http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf
EIROPAS KOMISIJA: SIP elastības komunikācija (SGP Communication)
Vadlīnijas SIP noteikumu piemērošanai Making the best use of the flexibility within the
existing rules of the Stability and Growth pact (13.01.2015.)
http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/2015-01-
13_communication_sgp_flexibility_guidelines_en.pdf
44. PROBLĒMA NR 2 = INTERPRETĀCIJA
Padome Eiropas Komisija
Strukturālo reformu
definīcija
Ņemt vērā tikai "ieviestas" un detalizēti
izvērtējamas reformas (izņemt pensiju
reforma)
Pazīmes:
i. nozīmīgas;
ii. ilgtermiņā pozitīvi ietekmē budžetu;
iii. detalizētas un identificējamas / ieviestas
Arī plānotās, bet paziņotās reformas
(iespējams atkāpties no Pārmērīga
budžeta deficīta novēršanas
procedūra rosināšanas).
Virzība uz mērķi “Labos laikus“ definē kā brīdi, kad
izlaide pārsniedz potenciālo līmenī
“Labie laiki”, kad izlaides starpība ir
virs 1.5%
Iespēja piemērot
daudzas atkāpes
(ne)virzībai uz mērķi
Drīkst vienlaicīgi piemērot visas trīs
atkāpes: strukturālo reformu
gadījumu + ekonomiskā cikla atkāpe
+ investīciju atkāpe
44
45. REZULTĀTĀ
45
Sodu atliek
EK nevar pierādīt, ka dalībvalsts nav veikusi efektīvu darbību
Risks, ka fiskālā disciplīna kļūst vājāka
Īrijas u.c. mazās dalībvalstis pieprasa vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm
Tomēr…
Vairākas dalībvalstis (īpaši NL, FI, DK, DE, SE, EE, arī LV) nav apmierinātas ar elastīgo SIP
interpretāciju; Padomes juridiskais dienests ir paudis bažas par pretrunīgo interpretāciju.
Šā gada oktobrī gaidāms jauns SIP Uzvedības kodekss.
46. KOPSAVILKUMS
46
IZPILDE 2015
Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plāna par 27 milj. eiro; sagaidāmā budžeta izpilde būs sliktāka kā
prognozēts
PROGNOZE 2016
Tautsaimniecība attīstās labi, bet bilance par 100 milj. eiro pārsniedz mērķi; tiek pētītas iespējas
izdevumu un ieņēmumu pusē; lielāks deficīts nozīmē lielākus procentu maksājumus
FISKĀLĀ DISCIPLĪNA
Latvijā ir divi budžeta bilances mērķi: nacionālais un EK; 2016. gadā ir risks pārkāpt noteikumus,
kam var sekot struktūrfondu apturēšana un finanšu sods; ES līmenī redzami ilgtermiņa riski atliktu
reformu un vājāku fiskālo noteikumu dēļ, tomēr “disciplīnas atbalstītāju alianse” joprojām stipra
Galvenie iemesli:
Ieņēmumi: Nodokļi un ĀFP (I-V kāpums 257.4 milj. EUR jeb 68.0%)
Izdevumi: Sociālie pabalsti (griestu atcelšana, pabalstu izmaiņas), atlīdzība, kapitālie izdevumi
Pamatbudžets ieņēmumi + 5.5%, izdevumi + 7.1%. Transferti: brīvpusdienām, pedagogu atalgojums, klimata pārmaiņu instruments. Kapitālie: Rīgas pils piebūves būvniecība, ES fondi (vide un izglītība)
Speciālais budžets ieņēmumi +3.7, izdevumi +6.5%. Soc. pabalstu griestu atcelšana.
Pamatbudžets ieņēmumi + 5.5%, izdevumi + 7.1%. Transferti: brīvpusdienām, pedagogu atalgojums, klimata pārmaiņu instruments. Kapitālie: Rīgas pils piebūves būvniecība, ES fondi (vide un izglītība)
Speciālais budžets ieņēmumi +3.7, izdevumi +6.5%. Soc. pabalstu griestu atcelšana.
Grozījumi Komerclikumā, kas liktu uzņēmumu amatpersonām ārvalstniekiem, fiziski ierasties LV (6 milj. eiro) un grozījumus likumos, kas liktu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgajiem darījumiem ziņot VID (14.5milj. eiro) – kopā ~20 milj. kas varētu ietekmēt ieņēmumus gada turpinājumā (Bāne).
Likums par valsts budžetu 2015. gadam:
23. pants. Noteikt, ka budžeta resora (..) programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem“ (..) izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
49.pants. Noteikt, ka pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervētais finansējums 2015.gada četriem mēnešiem ir 3 000 000 euro, paredzot, ka finansējums tiek pārdalīts pēc modeļa aprobācijas procesa beigām un pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas Ministru kabinetā.
Līdz. nep. gad.
ar MK lēmumu 1Q2015 piešķirti 1/3 līdzekļu (t.sk. skolotāju algām (3.0 MEUR) un MUN kompensācija (5.5 MEUR));
Indikatīvi pieteikumi par 1/3 (t.sk. RSU (6.0 MEUR), RS par biļetēm (5.2 MEUR))
Pensijas:
(šobrīd pieaugums +1.5% + gaidāmā indeksācija)
Grozījumi Komerclikumā, kas liktu uzņēmumu amatpersonām ārvalstniekiem, fiziski ierasties LV (6 milj. eiro) un grozījumus likumos, kas liktu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgajiem darījumiem ziņot VID (14.5milj. eiro) – kopā ~20 milj. kas varētu ietekmēt ieņēmumus gada turpinājumā (Bāne).
Likums par valsts budžetu 2015. gadam:
23. pants. Noteikt, ka budžeta resora (..) programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem“ (..) izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
49.pants. Noteikt, ka pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervētais finansējums 2015.gada četriem mēnešiem ir 3 000 000 euro, paredzot, ka finansējums tiek pārdalīts pēc modeļa aprobācijas procesa beigām un pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas Ministru kabinetā.
Līdz. nep. gad.
ar MK lēmumu 1Q2015 piešķirti 1/3 līdzekļu (t.sk. skolotāju algām (3.0 MEUR) un MUN kompensācija (5.5 MEUR));
Indikatīvi pieteikumi par 1/3 (t.sk. RSU (6.0 MEUR), RS par biļetēm (5.2 MEUR))
Pensijas:
(šobrīd pieaugums +1.5% + gaidāmā indeksācija)
Vēl info par lielākajām JPI (tām, kas no 17.03.):
39,192,913
Izglītība 16,714,406 (100% kompensācija par vb vietām + mērķdotācijas pašvaldībām izglītības finansēšanai)
Veselība 1,515,208 Dispičeru centrs
Labklājības (algām) 5,870,652
Ārlietu minsitrija 2,888,170 Iemaksas starpt. organizācijās (OECD, ANO, UNESCO utt)
Radio un televīzija 12,204,477 Lai turpinātu iesāktos raidījumus, reģionālas TV, jauna TV kanāla izveide krievu valodā,
The 'Four Presidents' report'*of December 2012 led to the creation of a resolution mechanism to complete the Banking Union and prompted recourse to intergovernmental agreements outside the EU framework, notably the Fiscal Compact Treaty, officially known as the Treaty on Stability, Coordination and Governance (TSCG), and the European Stability Mechanism (ESM).
MSc.oec. Jānis Platais, Padomes priekšsēdētājs
Dr.oec. Ingars Eriņš, Padomes priekšsēdētāja vietnieks
MSc.oec. Mortens Hansens
Dr.oec. Mārtiņš Kazāks
MSc.oec. Ulo Kāsiks
Igaunijas Bankas (Eesti Pank) prezidenta vietnieks.
LV Sip mērķis aprēķināts saskaņā ar Code of Conduct of the SGP, 2012
The Commission will take into account the positive fiscal impact of structural reforms under the preventive arm of the Pact, provided that such reforms (i) are major, (ii) have demonstrable long-term positive budgetary effects, including by raising potential sustainable growth, and (iii) are actually implemented.
= ilgtermiņa risks atliktu reformu dēļ
= vēl vājāki fiskālās disciplīnas (parāda un deficīta) noteikumi