2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa iepazīstināja ar inflāciju ietekmējošiem faktoriem pasaulē.
Latvijas Bankas prezidenta preses konference 2014.gada 6.jūnijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija 2014.gada 6.jūnija preses konferencē par eiro zonas ekonomiku un Latvijas Bankas aktuālajām tautsaimniecības attīstības prognozēm.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa iepazīstināja ar inflāciju ietekmējošiem faktoriem pasaulē.
Latvijas Bankas prezidenta preses konference 2014.gada 6.jūnijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija 2014.gada 6.jūnija preses konferencē par eiro zonas ekonomiku un Latvijas Bankas aktuālajām tautsaimniecības attīstības prognozēm.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Septembris 2020Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Tautsaimniecības un monetārās politikas aktualitātes krīzes apstākļosLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
2022. gada 30. martā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste valsts vadošos ekonomistus un ekspertus iepazīstināja ar globālās, eirozonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību un turpmākajām prognozēm.
"Swedbank AS" galvenās ekonomistes Latvijā Līvas Zorgenfreijas prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021. gada 13. aprīlī
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", Decembris 2017Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Latvijas Bankas Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākās ekonomistes Māras Rūses prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Vieslekcija "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Kristas Kalnbērziņas vieslekcija Liepājas Universitātē "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika".
Makroekonomisko Norišu Pārskats. Septembris 2020Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Tautsaimniecības un monetārās politikas aktualitātes krīzes apstākļosLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
2022. gada 30. martā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste valsts vadošos ekonomistus un ekspertus iepazīstināja ar globālās, eirozonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību un turpmākajām prognozēm.
"Swedbank AS" galvenās ekonomistes Latvijā Līvas Zorgenfreijas prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021. gada 13. aprīlī
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", Decembris 2017Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Latvijas Bankas Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākās ekonomistes Māras Rūses prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Vieslekcija "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Kristas Kalnbērziņas vieslekcija Liepājas Universitātē "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika".
Vieslekcija LLU "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Prezentācija lekcijai "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika", ko Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa 15. aprīlī lasīja Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Daugavpils UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Daugavpils Universitātes studentiem šī gada 6. oktobrī.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Monetārās politikas veidošana un īstenošana EirosistēmāLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomnieka Andra Strazda prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Similar to Eiro zonas ekonomika un monetārā politika (20)
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Eiro banknošu pretviltošanas elementi un to pārbaudeLatvijas Banka
Šī Latvijas Bankas naudas zīmju ekspertu prezentācija iepazīstina ar eiro banknošu pretviltošanas elementiem un veidiem kā ikviens var pārlecināties par banknošu īstumu. Vienkāršākais veids - aptaustiet, apskatiet un pagroziet banknotes!
Kā atpazīt ar pretzagšanas ierīcēm bojātas banknotesLatvijas Banka
Latvijas Banka nemaina un neatgriež ar drošības tinti iekrāsotas banknotes, jo tās varētu būt iegūtas noziedzīgā ceļā. Izņēmums ir gadījumi, kad naudas zīmes iesniedz īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, kurš ir cietusī persona saistībā ar noziedzīgu darbību vai tās mēģinājumu, kas izraisījusi banknošu bojājumus.
Kā atpazīt šādi bojātas banknotes?
Vairāk informācijas par šādi bojātām banknotēm: https://www.ecb.europa.eu/euro/banknotes/ink-stained/html/index.lv.html
4. ♦EIRO ZONA
♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS
♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība – kas izmanto
eiro kā nacionālo valūtu?
€
340
miljoni iedzīvotāju
dalībvalstīs katru
dienu izmanto eiro
175
miljoni iedzīvotāju
dzīvo valstīs, kuru
valūta ir piesaistīta
eiro
60
valstis vai
teritorijas pasaulē
piesaistījušas savu
valūtu eiro
19
dalībvalstis
5. Eiro ir otra visplašāk izmantotā maksājumu
valūta pasaulē
Globālo maksājumu sadalījums pa valūtām, procentos
Avots: ECB
Citas
6. Eirosistēmas uzdevumi
6
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
Noteikt un īstenot monetāro politiku Padomdevējfunkcija
Veikt valūtas operācijas Statistisko datu vākšana un apkopošana
Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Banknošu emisija
Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās
rezerves
Starptautiskā sadarbība
Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē
7. ECB mērķis – cenu stabilitāte
GALVENAIS UZDEVUMS – CENU STABILITĀTE
ECB padome
Pieņem monetārās politikas lēmumus,
balstoties uz risku novērtējumu
Ekonomikas
rādītāju un
šoku
novērtējums
Monetāro
rādītāju
analīze
Visa pieejamā informācija
EKONOMIKAS
ANALĪZE
MONETĀRĀ
ANALĪZE
“stāsta”
saskaņošana
10. Eiro zona ir viena no lielākajām pasaules
tautsaimniecībām
Iedzīvotāji, miljonos
IKP uz iedzīvotāju, tkst euro
Avots: Eurostat, SVF
11. Tuvu 30% no eiro zonas IKP veido Vācija
Pārējās
3%
Grieķija
2%
Portugāle
2%
Somija
2% Īrija
3%
Austrija
3%
Beļģija
4%
Nīderlande
7%
Spānija
10%
Itālija
15%
Francija
20%
Vācija
29%
Eiro zonas IKP sadalījums pa valstīm, 2017 (%) IKP struktūra, 2017 (%)
Avots: Eurostat
12. Pasaules ekonomikas norises ietekmē eiro zonas
izaugsmi, jo būtisku daļu no IKP veido eksports
Preču un pakalpojumu eksports, % no IKP Eiro zonas eksporta tirgi, % no kopējā eksporta
Avots: Eurostat
14. Izaugsmes tempi sasniedza augstāko punktu 2018. gada vidū. Šī gada
sākumā palēninās
-4
-2
0
2
4
6
8
10
Attīstītās valstis Jaunattīstības valstis
Avots: SVF
Pasaules IKP, % Apstrādes rūpniecība, jaunie pasūtījumi, PMI, %
Avots: ECB, Markit
Eiro zonaPasaule
15. Politiskās nesaskaņas būtiski ietekmējušas
starptautiskās tirdzniecības apjomus
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
Pasaules tirdzniecības apjomi, 3 m/3m, %
Avots: CPB World Trade Monitor
16. Arī politiskā nenoteiktība saistībā ar Brexit
mazina izaugsmes tempus
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
01.2008
07.2008
01.2009
07.2009
01.2010
07.2010
01.2011
07.2011
01.2012
07.2012
01.2013
07.2013
01.2014
07.2014
01.2015
07.2015
01.2016
07.2016
01.2017
07.2017
01.2018
07.2018
01.2019
Eiropas politiskās nenoteiktības indekss
BREXIT
Avots: Bloomberg
17. 2019. gadā mazinājusies izejmateriālu ietekme uz
inflāciju eiro zonā un arī citur pasaulē
Pasaules preču cenas (pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)
Avots: Bloomberg
0
20
40
60
80
100
120
140
160
800
900
1000
1100
1200
1300
1400
2016 2017 2018 2019
Pārtika Nafta (labā ass)
20. Tomēr iekšzemes pieprasījumu balsta labvēlīgi
nosacījumi darba tirgū
Bezdarba līmenis, % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem
7.0
8.0
9.0
10.0
11.0
12.0
13.0
Bezdarbs
Strukturālais bezdarbs
Source: Eurostat, ECB
21. Inflācija eiro zonā joprojām salīdzinoši zema
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
20051.cet
3.cet
20061.cet
3.cet
20071.cet
3.cet
20081.cet
3.cet
20091.cet
3.cet
20101.cet
3.cet
20111.cet
3.cet
20121.cet
3.cet
20131.cet
3.cet
20141.cet
3.cet
20151.cet
3.cet
20161.cet
3.cet
20171.cet
3.cet
20181.cet
3.cet
20191.cet
Inflācija Pamatinflācija Algas ECB mērķis
Inflācija un algu pārmaiņas eiro zonā, gads pret gadu, %
Source: Eurostat, SDW
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Enerģija
Pārtika
Rūpniecības preces
Pakalpojumi
Kopā
Inflācija pa komponentēm, %
22. Aizvien augstais parāda līmenis ierobežo iespējas
veicināt izaugsmi ar fiskālās politikas palīdzību
Eiro zonas valstu parāda līmenis, % no IKP
Source: Eurostat
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Eiro zonas valdību parāds
max
min
23. Krīzei attālinoties, arī motivācija veikt
nepieciešamās reformas mazinājusies
Eiropas komisijas rekomendēto strukturālo reformu izpilde, %
Source: European Commission
ievērojams progress vidējs nav progress novērtējums sekos
25. ECB mērķis: cenu stabilitāte vidējā termiņā
Monetārā transmisija
Ekonomiskā
aktivitāte
Inflācija
Inflācijas
gaidas
Procentu
likmes
Valūtas
maiņas kurss
26. 26
2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo
banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes
→Stabilizēt cenu līmeni monetārajā
savienībā
→Uzlabot transmisijas mehānismu
→Samazināt īstermiņa aizņēmumu
procentu likmes eiro zonas
starpbanku tirgū
→Stimulēt kreditēšanas attīstību
Galvenās procentu likmes Eirosistēmā (%)
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Aizdevuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme
Avots: ECB
27. ECB monetārā politika turpina būt ļoti
atbalstoša
Sagaidāms, ka
procentu
likmes paliks
zemas ilgāku
laika periodu
TLTRO I
ABSPP – CBPP
ABS iegādes un
banku covered
bonds
PSPP: Valsts
vērtspapīru
iegāde 60
miljardu mēnesī
APP: Paziņo
reinvestēšanu
TLTRO II
CSPP:
Uzņēmumu
parādzīmju
iegāde
APP: 80
miljardi/mēnesī
Sagaidāms, ka
procentu likmes
paliks zemas
ilgāku laika
periodu un pēc
aktīvu iegādes
programmas
beigām
APP: 60
miljardi/
mēnesī
APP: 30
miljardi/
mēnesī
APP: 15
miljardi/m
ēnesī
APP: Noslēdz
aktīvu iegādes
programmu
Sagaidāms, ka
procentu likmes
paliks esošajā
līmenī ilgāku
laika periodu un
pēc aktīvu
iegādes
programmas
beigām
esošajā
līmenī vismaz
līdz 2019
gada vasarai
un jebkurā
gadījumā lai
vidējā
termiņā
nodrošinātu
ilgtspējīgu
inflācijas
atgriešanos
līmenī, kas
zemāks par
2%, bet tuvu
tam
pilnībā atkārtoti
ieguldīt ilgāku
laiku pēc tam,
kad tā būs
sākusi
paaugstināt
procentu
likmes, un
jebkurā
gadījumā tik ilgi,
cik tas būs
nepieciešams…
tagadējā līmenī
vismaz līdz 2019.
gada beigām un
jebkurā gadījumā tik
ilgi, kamēr tas būs
nepieciešams…
Jul. 2013 Jun. 2014 Sept. 2014 Jan. 2015 Dec. 2015 Mar. 2016 Dec. 2016
Jun. 2017
Oct. 2017 Jun. 2018 Dec. 2018 Jan. 2019 Feb. 2019
MRO: 0.15%
MLF:0.4%
DFR: -0.1%
MRO: 0.05%
MLF: 0.3%
DFR: -0.2%
MRO: 0.05%
MLF: 0.3%
DFR: -0.3%
MRO: 0.0%
MLF: 0.25%
DFR: -0.4%
28. 28
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) darbojās?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu
institūcijām iegādājas
parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2.
4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un
mājsaimniecībām
aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās
procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu
attīstību un mājsaimniecību
patēriņu…
…stimulējot
tautsaimniecības
izaugsmi un inflāciju
30. 30
ECB noteiktajām likmēm seko naudas tirgus likmes – arī
negatīvā teritorijā
• Kredītiestādēm jāmaksā par
brīvajiem naudas līdzekļiem (kas
pārsniedz minimālo obligāto
rezervju prasības)
• Starpbanku darījumu likmes
samazinās, kļūst pat negatīvas
=> bankas aizdod vairāk nekā
saņem atpakaļ
Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)
Avots: ECB
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
2014 2015 2016 2017 2018 2019
EONIA
EURIBOR-3M
Galvenā refinansēšanas likme
Noguldījuma iespējas likme
Aizdevuma iespējas likme
31. 31
Jauno kredītu likmes būtiski mazinājušās kopš
ECB aizsāka aktīvu iegādes programmu
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2003Jan
2003Aug
2004Mar
2004Oct
2005May
2005Dec
2006Jul
2007Feb
2007Sep
2008Apr
2008Nov
2009Jun
2010Jan
2010Aug
2011Mar
2011Oct
2012May
2012Dec
2013Jul
2014Feb
2014Sep
2015Apr
2015Nov
2016Jun
2017Jan
2017Aug
2018Mar
2018Oct
Eiro zona
Aktīvu iegādes
programma
* Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
Avots: SDW
32. Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā uzlabojas, it sevišķi
kopš ne-standarta monetārās politikas ieviešanas
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem (g/g, %, s.i.)
Avots: ECB
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
4 %
6 %
8 %
10 %
Aizdevumi, kopā
Aizdevumi nefinanšu uzņēmumiem
Aizdevumi mājsaimniecībām
APP
33. Tomēr liela daļa no tirgū iepludinātās
likviditātes tiek glabāta banku kontos
0
1
2
3
4
5
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Citi aktīvi
MRO
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
PSPP
ABSPP
CBPP
CSPP
Likviditātes pārpalikums
Eirosistēmas bilance, tn EUR
Avots: Bloomberg
34. PAPP uztur valstīm labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus
Valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes, %
Avots: Bloomberg
ECB samazina likmes un
paziņo par papildu
monetārajiem pasākumiem
ECB paziņo un sāk
Paplašināto aktīvu
pirkšanas programmu
ECB noslēdz APP un
turpina ieguldīt
esošajos aktīvos
-1
1
3
5
7
9
11
13
15
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Spānija
Itālija
Portugāle
Grieķija
Francija
Vācija
ECB paziņo, ka ir gatava
izmantot visus
instrumentus, kas ir to
pārziņā
35. Stimulējošas monetārās politikas ietekmē izaugsme eiro zonā atsākās
straujāk, nekā iepriekš prognozēts, tomēr ietekme mazinās laika gaitā
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Reālais IKP, %
Septembra 2015 prognozes
dec.16
dec.17
dec.18
marts.19
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Inflācija, %
Septembra 2015 prognozes
dec.16
dec.17
dec.18
marts.19
Eiro zonas IKP un inflācija un ECB prognozes (gada pieauguma temps %)