EIROPAS SAVIENĪBAS
EKONOMIKAS
ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
Dr.oec. MARGARITA DUNSKA
LU asoc .profesore 2012.11.04.
ES svarīgākie mērķi un principi
      Mērķi:
   Miera un stabilitātes garantēšana
   Ekonomiskās labklājības palielināšana
   Sociālās labklājības nodrošināšana
   Eiropas starptautiskās ietekmes palielināšana
   Iekšējās drošības garantēšana
      Darbības pamatprincipi:
   Demokrātiska sabiedrības pārvalde
   Brīva tirgus ekonomika
   Vispārējo cilvēktiesību ievērošana
Ekonomisko un sociālo problēmu
ietekme uz ES attīstību
 Globalizācija – konkurences pastiprināšanās
  pasaulē, ES pozīciju zaudēšana
 Ierobežota resursu pieejamība

 Iedzīvotāju novecošanās process

 Globālās finanšu krīzes ietekme

 Parādu krīze eirozonā

         nepieciešama rīcības programma, stratēģija
  nākotnes attīstībai
Stratēģijas būtība
   Plāns un darbības principi, kas vērsti uz kāda, parasti
    nozīmīga mērķa sasniegšanu.
                                  (Svešvārdu vārdnīca, 2007.)
   Ilgtermiņa komplekss rīcības plāns, kurā norādīti
    galvenie mērķi un līdzekļi to sasniegšanai.
   Organizācijas stratēģija – tālejoša rīcības programma,
    plāns, kurā izvirzīti galvenie organizācijas darbības
    virzieni un norādīti līdzekļi mērķa sasniegšanai.
                      (Ekonomikas un finanšu vārdnīca, 2003.)
Globālā konkurētspēja
   “Noteikts valstij (valstu savienībai) piemītošu
    īpašību kopums, lai novērtētu, kā valsts plāno tās
    ekonomisko nākotni. Tā neapskata tikai pašreizējos
    ekonomiskos rādītājus, labklājību un ekonomisko
    spēku.
   Konkurētspēja ir arī iepriekš pieņemto lēmumu un
    veikto pētījumu rezultāts. Tā analizē kā valstis un
    uzņēmumi vada tiem piemītošo kompetenču kopumu
    ar mērķi gūt peļņu”.
   “Institūciju, politikas un to faktoru kopums, kas
    nodrošina ekonomikas izaugsmi un produktivitāti”.
                          (Menedžmenta attīstības institūts,

                             Pasaules ekonomikas forums)
Pasaules konkurences centri
   Tradicionālie:
     ASV

     Japāna

     Eiropas   Savienība
   Jaunie (?) :
     BRICS     valstis: Brazīlija + Krievija + Indija +
                         Ķīna + Dienvidāfrikas Republika
IKP pasaulē 2010.g.
    (pēc Pasaules bankas datiem)
   Kopējais IKP pasaulē 63 123 887 517 709 $
   5 lielākās ekonomikas:
    1.   ASV (14, 59 triljoni)
    2.   Ķīna (5,93 triljoni)
    3.   Japāna (5,46 triljoni)
    4.   Vācija (3,28 triljoni)
    5.   Francija (2,56 triljoni)
   Latvija 55. vietā (24,01 miljardi)
   ES kopējais nominālais IKP 16 222 855 $
IKP pieaugums pasaules reģionos
     (2001.-2010.)
  Valstu      2001 2002 2003       2004   2005   2006   2007   2008   2009 2010 Vidēji
  grupa                                                                         perio
                                                                                 dā
Pasaule       2.28   2.86   3.63   4.92   4.57   5.24   5.39   2.86   -0.52   5.01   3.62
Attīstītās    1.42   1.73   1.93   3.15   2.67   3.03   2.73   0.22   -3.36   2.97   1.65
ek-kas
Eirozona      1.88   0.94   0.81   2.17   1.70   3.06   2.86   0.45   -4.08   1.74   1.15
G-7           1.21   1.31   1.78   2.87   2.37   2.62   2.16   -0.16 -3.68    2.76   1.32
Jaunās        1.54   5.79   3.22   5.90   4.83   5.79   5.85   1.78   -0.81   8.36   4.23
industrial.
Āzijas v.
Citas         1.70   3.99   2.71   4.84   4.16   4.74   4.95   1.64   -1.21   5.72   3.32
attīstītās
v.
ES            2.11   1.40   1.55   2.59   2.20   3.50   3.20   0.69   -4.13   1.76   1.49
Avots: SVF
IKP pieaugums pasaules reģionos
   (2001.-2010.), turp.
  Valstu      2001 2002 2003 2004         2005   2006   2007 2008 2009 2010 Vidēji
  grupa                                                                     perio
                                                                             dā
Attīstības    3.71   4.69   6.25   7.53   7.27   8.23   8.80   6.06   2.72    7.25   6.25
valstis
CAEiropa      0.26   4.31   4.78   7.26   5.88   6.45   5.53   3.20   -3.56   4.24   3.83
NVS           6.06   5.24   7.74   8.15   6.72   8.85   8.96   5.30   -6.43   4.55   5.51
Attīstības    5.74   6.86   8.13   8.64   9.48   10.38 11.41 7.67     7.21    9.53   8.50
Āzija
ASEAN-5       2.83   5.06   5.75   6.06   5.54   5.70   6.37   4.72   1.70    6.88   5.06
L-Amerika 0.44       0.34   2.08   6.01   4.65   5.62   5.75   4.34   -1.74   6.08   3.36
un Karību v
Tuvie Aust.   2.91   3.57   7.26   5.95   5.39   5.84   6.15   5.12   1.78    3.76   4.77
un ZĀfrika
Sub-Sahāra    4.93   7.22   4.88   7.07   6.19   6.36   7.16   5.57   2.83    4.97   5.72
  Avots:
  SVF
IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PPS
2010.gadā, (indekss - ES27=100)




                            Salīdzinājumam:
                            ASV – 148
Avots: Eurostat             Japāna - 106
Konkurētspējas faktori (pīlāri)
   (pēc globālās konkurētspējas indeksa)
   1.Galvenie resursu         2. Galvenie uz             3.Galvenie inovatīvās
  virzītās ekonomikas      produktivitāti virzītās        ekonomikas faktori
         faktori            ekonomikas faktori
Pamata prasības:          Produktivitātes               Inovāciju un augstas
• institūcijas            virzītājfaktori:              attīstības faktori:
• infrastruktūra          • augstākā izglītība un       • uzņēmējdarbības vides
• makroekonomiskā         darba spēka kvalifikācijas    attīstības līmenis
stabilitāte               uzturēšana                    • inovācijas
• veselība un izglītība   • preču tirgus efektivitāte
                          • darba spēka efektivitāte
                          • finanšu tirgus attīstība
                          • “tehnoloģiskā gatavība”
                          • tirgus lielums
ES valstu sniegumi inovāciju jomā,
2010.g.




Avots: PRO INNO Europe
Inovāciju un uzlabojumu indekss,
2010.g.
Indekss inovatīvi attīstītajās valstīs   Indekss Baltijas valstīs
Izdevumi IA , % no IKP
Valsts            2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
ES-27             1,83   1,83   1,85   1,85   1,92   2,01   2,0
Eirozona 1,85            1,84   1,87   1,88   1,96   2,06   2,06
Igaunija          0,85   0,93   1,13   1,08   1,28   1,43 1,62’
Latvija           0,42   0,56   0,7    0,6    0,62   0,46   0,6
Lietuva 0,75             0,75   0,79   0,81   0,79   0,83   0,79
ASV               2,53   2,56   2,6    2,66   2,79    ...    ...
Japāna            3,17   3,32   3,4    3,44   3,45    ...    ...
Avots: Eurostat
Globālās krīzes ietekme uz valstu
ekonomikām un finansēm
   Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā
    ietekme uz ražošanas apjomiem
   Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās
   Vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās un
    ekonomikas ieiešana recesijā
   Krīzes laikā ekonomikas glābšanai pasaulē iztērēti
    aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie ievērojama
    attīstīto valstu parāda pieauguma
   Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no
    IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai
   Pasliktinājās fiskālā situācija – pieauga valstu budžeta
    deficīti, valdību parādi
Eiropas Savienības IKP dinamika
(2000=100)




Avots: Eurostat
Bezdarbs Eiropas Savienībā,
darba meklētāji % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem
15-74 gadu vecumā




Avots: Eurostat
Vispārējās valdības budžeta deficīts
2009.-10. ES valstīs (% no IKP)




Avots: Eurostat
Vispārējās valdības parāds 2009.-10.
ES valstīs (% no IKP)




Avots: Eurostat
Eiropas Monetārā savienība – optimālā
valūtas zona?
   Optimālās valūtas zonas teorija – Roberts
    Mandels (Robert Mundell), 1961. g.
   “Optimāla ģeogrāfiska teritorija, kurai kā
    galvenais maksājuma līdzeklis ir kopēja valūta
    vai dažādas valūtas, kuru kursi ir nemainīgi
    piesaistīti viens otram un ir brīvi konvertējami,
    bet var svārstīties attiecībā pret pārējām pasaules
    valūtām, kuras neietilpst valūtas zonā.”
    (Kavaji,1987.)
   Termins “optimāls” attiecas uz makroekonomisko
    mērķi – uzturēt iekšējo un ārējo līdzsvaru
Optimālās valūtas zonas pastāvēšanas
kritēriji
s   Valstīm ir jābūt vienādām monetārām politikām/
    vienai monetārai politikai
    Valstu industriālajai struktūrai vai ekonomikas
    nozaru struktūrai ir jābūt identiskai vai ļoti līdzīgai
i   Ekonomikas atvērtības pakāpei ir jābūt augstai: plaši
    ekonomiskie sakari valstu starpā, īpaši tirdzniecības
    attiecību veidā
r   Darbaspēka mobilitātei jābūt augstai
i   Cenu un īpaši algu elastībai ir jābūt augstai
g   Valstīm jābūt fiskāli integrētām
“ES 2020” stratēģija
   “Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai
    izaugsmei”
   “ES 2020” prioritātes:
    ā   Gudra izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītas
        ekonomikas izveide
    d   Ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu, konkurētspējīgu
        ekonomiku, kurā resursi tiek efektīvi izmantoti
    r   Iekļaujoša izaugsme: attīstīt ekonomiku ar augstu
        nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un
        teritoriālo kohēziju
Kvantitatīvie mērķi skar
   Nodarbinātību
   Pētniecību un zinātni – izdevumi↑
   Klimata pārmaiņas un enerģētiku – siltumnīcefekta
    gāzu emisija↓, enerģija no atjaunojamiem
    resursiem↑, energoefektivitāte↑
   Izglītību
   Nabadzību un sociālo atstumtību
Paldies par uzmanību!

ES ekonomikas attīstības stratēģija

  • 1.
    EIROPAS SAVIENĪBAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA Dr.oec.MARGARITA DUNSKA LU asoc .profesore 2012.11.04.
  • 2.
    ES svarīgākie mērķiun principi Mērķi:  Miera un stabilitātes garantēšana  Ekonomiskās labklājības palielināšana  Sociālās labklājības nodrošināšana  Eiropas starptautiskās ietekmes palielināšana  Iekšējās drošības garantēšana Darbības pamatprincipi:  Demokrātiska sabiedrības pārvalde  Brīva tirgus ekonomika  Vispārējo cilvēktiesību ievērošana
  • 3.
    Ekonomisko un sociāloproblēmu ietekme uz ES attīstību  Globalizācija – konkurences pastiprināšanās pasaulē, ES pozīciju zaudēšana  Ierobežota resursu pieejamība  Iedzīvotāju novecošanās process  Globālās finanšu krīzes ietekme  Parādu krīze eirozonā nepieciešama rīcības programma, stratēģija nākotnes attīstībai
  • 4.
    Stratēģijas būtība  Plāns un darbības principi, kas vērsti uz kāda, parasti nozīmīga mērķa sasniegšanu. (Svešvārdu vārdnīca, 2007.)  Ilgtermiņa komplekss rīcības plāns, kurā norādīti galvenie mērķi un līdzekļi to sasniegšanai.  Organizācijas stratēģija – tālejoša rīcības programma, plāns, kurā izvirzīti galvenie organizācijas darbības virzieni un norādīti līdzekļi mērķa sasniegšanai. (Ekonomikas un finanšu vārdnīca, 2003.)
  • 5.
    Globālā konkurētspēja  “Noteikts valstij (valstu savienībai) piemītošu īpašību kopums, lai novērtētu, kā valsts plāno tās ekonomisko nākotni. Tā neapskata tikai pašreizējos ekonomiskos rādītājus, labklājību un ekonomisko spēku.  Konkurētspēja ir arī iepriekš pieņemto lēmumu un veikto pētījumu rezultāts. Tā analizē kā valstis un uzņēmumi vada tiem piemītošo kompetenču kopumu ar mērķi gūt peļņu”.  “Institūciju, politikas un to faktoru kopums, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi un produktivitāti”. (Menedžmenta attīstības institūts, Pasaules ekonomikas forums)
  • 6.
    Pasaules konkurences centri  Tradicionālie:  ASV  Japāna  Eiropas Savienība  Jaunie (?) :  BRICS valstis: Brazīlija + Krievija + Indija + Ķīna + Dienvidāfrikas Republika
  • 7.
    IKP pasaulē 2010.g. (pēc Pasaules bankas datiem)  Kopējais IKP pasaulē 63 123 887 517 709 $  5 lielākās ekonomikas: 1. ASV (14, 59 triljoni) 2. Ķīna (5,93 triljoni) 3. Japāna (5,46 triljoni) 4. Vācija (3,28 triljoni) 5. Francija (2,56 triljoni)  Latvija 55. vietā (24,01 miljardi)  ES kopējais nominālais IKP 16 222 855 $
  • 8.
    IKP pieaugums pasaulesreģionos (2001.-2010.) Valstu 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji grupa perio dā Pasaule 2.28 2.86 3.63 4.92 4.57 5.24 5.39 2.86 -0.52 5.01 3.62 Attīstītās 1.42 1.73 1.93 3.15 2.67 3.03 2.73 0.22 -3.36 2.97 1.65 ek-kas Eirozona 1.88 0.94 0.81 2.17 1.70 3.06 2.86 0.45 -4.08 1.74 1.15 G-7 1.21 1.31 1.78 2.87 2.37 2.62 2.16 -0.16 -3.68 2.76 1.32 Jaunās 1.54 5.79 3.22 5.90 4.83 5.79 5.85 1.78 -0.81 8.36 4.23 industrial. Āzijas v. Citas 1.70 3.99 2.71 4.84 4.16 4.74 4.95 1.64 -1.21 5.72 3.32 attīstītās v. ES 2.11 1.40 1.55 2.59 2.20 3.50 3.20 0.69 -4.13 1.76 1.49 Avots: SVF
  • 9.
    IKP pieaugums pasaulesreģionos (2001.-2010.), turp. Valstu 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji grupa perio dā Attīstības 3.71 4.69 6.25 7.53 7.27 8.23 8.80 6.06 2.72 7.25 6.25 valstis CAEiropa 0.26 4.31 4.78 7.26 5.88 6.45 5.53 3.20 -3.56 4.24 3.83 NVS 6.06 5.24 7.74 8.15 6.72 8.85 8.96 5.30 -6.43 4.55 5.51 Attīstības 5.74 6.86 8.13 8.64 9.48 10.38 11.41 7.67 7.21 9.53 8.50 Āzija ASEAN-5 2.83 5.06 5.75 6.06 5.54 5.70 6.37 4.72 1.70 6.88 5.06 L-Amerika 0.44 0.34 2.08 6.01 4.65 5.62 5.75 4.34 -1.74 6.08 3.36 un Karību v Tuvie Aust. 2.91 3.57 7.26 5.95 5.39 5.84 6.15 5.12 1.78 3.76 4.77 un ZĀfrika Sub-Sahāra 4.93 7.22 4.88 7.07 6.19 6.36 7.16 5.57 2.83 4.97 5.72 Avots: SVF
  • 10.
    IKP uz vienuiedzīvotāju pēc PPS 2010.gadā, (indekss - ES27=100) Salīdzinājumam: ASV – 148 Avots: Eurostat Japāna - 106
  • 11.
    Konkurētspējas faktori (pīlāri) (pēc globālās konkurētspējas indeksa) 1.Galvenie resursu 2. Galvenie uz 3.Galvenie inovatīvās virzītās ekonomikas produktivitāti virzītās ekonomikas faktori faktori ekonomikas faktori Pamata prasības: Produktivitātes Inovāciju un augstas • institūcijas virzītājfaktori: attīstības faktori: • infrastruktūra • augstākā izglītība un • uzņēmējdarbības vides • makroekonomiskā darba spēka kvalifikācijas attīstības līmenis stabilitāte uzturēšana • inovācijas • veselība un izglītība • preču tirgus efektivitāte • darba spēka efektivitāte • finanšu tirgus attīstība • “tehnoloģiskā gatavība” • tirgus lielums
  • 12.
    ES valstu sniegumiinovāciju jomā, 2010.g. Avots: PRO INNO Europe
  • 13.
    Inovāciju un uzlabojumuindekss, 2010.g. Indekss inovatīvi attīstītajās valstīs Indekss Baltijas valstīs
  • 14.
    Izdevumi IA ,% no IKP Valsts 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 ES-27 1,83 1,83 1,85 1,85 1,92 2,01 2,0 Eirozona 1,85 1,84 1,87 1,88 1,96 2,06 2,06 Igaunija 0,85 0,93 1,13 1,08 1,28 1,43 1,62’ Latvija 0,42 0,56 0,7 0,6 0,62 0,46 0,6 Lietuva 0,75 0,75 0,79 0,81 0,79 0,83 0,79 ASV 2,53 2,56 2,6 2,66 2,79 ... ... Japāna 3,17 3,32 3,4 3,44 3,45 ... ... Avots: Eurostat
  • 15.
    Globālās krīzes ietekmeuz valstu ekonomikām un finansēm  Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā ietekme uz ražošanas apjomiem  Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās  Vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās un ekonomikas ieiešana recesijā  Krīzes laikā ekonomikas glābšanai pasaulē iztērēti aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie ievērojama attīstīto valstu parāda pieauguma  Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai  Pasliktinājās fiskālā situācija – pieauga valstu budžeta deficīti, valdību parādi
  • 16.
    Eiropas Savienības IKPdinamika (2000=100) Avots: Eurostat
  • 17.
    Bezdarbs Eiropas Savienībā, darbameklētāji % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā Avots: Eurostat
  • 18.
    Vispārējās valdības budžetadeficīts 2009.-10. ES valstīs (% no IKP) Avots: Eurostat
  • 19.
    Vispārējās valdības parāds2009.-10. ES valstīs (% no IKP) Avots: Eurostat
  • 20.
    Eiropas Monetārā savienība– optimālā valūtas zona?  Optimālās valūtas zonas teorija – Roberts Mandels (Robert Mundell), 1961. g.  “Optimāla ģeogrāfiska teritorija, kurai kā galvenais maksājuma līdzeklis ir kopēja valūta vai dažādas valūtas, kuru kursi ir nemainīgi piesaistīti viens otram un ir brīvi konvertējami, bet var svārstīties attiecībā pret pārējām pasaules valūtām, kuras neietilpst valūtas zonā.” (Kavaji,1987.)  Termins “optimāls” attiecas uz makroekonomisko mērķi – uzturēt iekšējo un ārējo līdzsvaru
  • 21.
    Optimālās valūtas zonaspastāvēšanas kritēriji s Valstīm ir jābūt vienādām monetārām politikām/ vienai monetārai politikai Valstu industriālajai struktūrai vai ekonomikas nozaru struktūrai ir jābūt identiskai vai ļoti līdzīgai i Ekonomikas atvērtības pakāpei ir jābūt augstai: plaši ekonomiskie sakari valstu starpā, īpaši tirdzniecības attiecību veidā r Darbaspēka mobilitātei jābūt augstai i Cenu un īpaši algu elastībai ir jābūt augstai g Valstīm jābūt fiskāli integrētām
  • 22.
    “ES 2020” stratēģija  “Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”  “ES 2020” prioritātes: ā Gudra izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas izveide d Ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu, konkurētspējīgu ekonomiku, kurā resursi tiek efektīvi izmantoti r Iekļaujoša izaugsme: attīstīt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju
  • 23.
    Kvantitatīvie mērķi skar  Nodarbinātību  Pētniecību un zinātni – izdevumi↑  Klimata pārmaiņas un enerģētiku – siltumnīcefekta gāzu emisija↓, enerģija no atjaunojamiem resursiem↑, energoefektivitāte↑  Izglītību  Nabadzību un sociālo atstumtību
  • 24.