2. ES svarīgākie mērķi un principi
Mērķi:
Miera un stabilitātes garantēšana
Ekonomiskās labklājības palielināšana
Sociālās labklājības nodrošināšana
Eiropas starptautiskās ietekmes palielināšana
Iekšējās drošības garantēšana
Darbības pamatprincipi:
Demokrātiska sabiedrības pārvalde
Brīva tirgus ekonomika
Vispārējo cilvēktiesību ievērošana
3. Ekonomisko un sociālo problēmu
ietekme uz ES attīstību
Globalizācija – konkurences pastiprināšanās
pasaulē, ES pozīciju zaudēšana
Ierobežota resursu pieejamība
Iedzīvotāju novecošanās process
Globālās finanšu krīzes ietekme
Parādu krīze eirozonā
nepieciešama rīcības programma, stratēģija
nākotnes attīstībai
4. Stratēģijas būtība
Plāns un darbības principi, kas vērsti uz kāda, parasti
nozīmīga mērķa sasniegšanu.
(Svešvārdu vārdnīca, 2007.)
Ilgtermiņa komplekss rīcības plāns, kurā norādīti
galvenie mērķi un līdzekļi to sasniegšanai.
Organizācijas stratēģija – tālejoša rīcības programma,
plāns, kurā izvirzīti galvenie organizācijas darbības
virzieni un norādīti līdzekļi mērķa sasniegšanai.
(Ekonomikas un finanšu vārdnīca, 2003.)
5. Globālā konkurētspēja
“Noteikts valstij (valstu savienībai) piemītošu
īpašību kopums, lai novērtētu, kā valsts plāno tās
ekonomisko nākotni. Tā neapskata tikai pašreizējos
ekonomiskos rādītājus, labklājību un ekonomisko
spēku.
Konkurētspēja ir arī iepriekš pieņemto lēmumu un
veikto pētījumu rezultāts. Tā analizē kā valstis un
uzņēmumi vada tiem piemītošo kompetenču kopumu
ar mērķi gūt peļņu”.
“Institūciju, politikas un to faktoru kopums, kas
nodrošina ekonomikas izaugsmi un produktivitāti”.
(Menedžmenta attīstības institūts,
Pasaules ekonomikas forums)
6. Pasaules konkurences centri
Tradicionālie:
ASV
Japāna
Eiropas Savienība
Jaunie (?) :
BRICS valstis: Brazīlija + Krievija + Indija +
Ķīna + Dienvidāfrikas Republika
7. IKP pasaulē 2010.g.
(pēc Pasaules bankas datiem)
Kopējais IKP pasaulē 63 123 887 517 709 $
5 lielākās ekonomikas:
1. ASV (14, 59 triljoni)
2. Ķīna (5,93 triljoni)
3. Japāna (5,46 triljoni)
4. Vācija (3,28 triljoni)
5. Francija (2,56 triljoni)
Latvija 55. vietā (24,01 miljardi)
ES kopējais nominālais IKP 16 222 855 $
8. IKP pieaugums pasaules reģionos
(2001.-2010.)
Valstu 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji
grupa perio
dā
Pasaule 2.28 2.86 3.63 4.92 4.57 5.24 5.39 2.86 -0.52 5.01 3.62
Attīstītās 1.42 1.73 1.93 3.15 2.67 3.03 2.73 0.22 -3.36 2.97 1.65
ek-kas
Eirozona 1.88 0.94 0.81 2.17 1.70 3.06 2.86 0.45 -4.08 1.74 1.15
G-7 1.21 1.31 1.78 2.87 2.37 2.62 2.16 -0.16 -3.68 2.76 1.32
Jaunās 1.54 5.79 3.22 5.90 4.83 5.79 5.85 1.78 -0.81 8.36 4.23
industrial.
Āzijas v.
Citas 1.70 3.99 2.71 4.84 4.16 4.74 4.95 1.64 -1.21 5.72 3.32
attīstītās
v.
ES 2.11 1.40 1.55 2.59 2.20 3.50 3.20 0.69 -4.13 1.76 1.49
Avots: SVF
9. IKP pieaugums pasaules reģionos
(2001.-2010.), turp.
Valstu 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji
grupa perio
dā
Attīstības 3.71 4.69 6.25 7.53 7.27 8.23 8.80 6.06 2.72 7.25 6.25
valstis
CAEiropa 0.26 4.31 4.78 7.26 5.88 6.45 5.53 3.20 -3.56 4.24 3.83
NVS 6.06 5.24 7.74 8.15 6.72 8.85 8.96 5.30 -6.43 4.55 5.51
Attīstības 5.74 6.86 8.13 8.64 9.48 10.38 11.41 7.67 7.21 9.53 8.50
Āzija
ASEAN-5 2.83 5.06 5.75 6.06 5.54 5.70 6.37 4.72 1.70 6.88 5.06
L-Amerika 0.44 0.34 2.08 6.01 4.65 5.62 5.75 4.34 -1.74 6.08 3.36
un Karību v
Tuvie Aust. 2.91 3.57 7.26 5.95 5.39 5.84 6.15 5.12 1.78 3.76 4.77
un ZĀfrika
Sub-Sahāra 4.93 7.22 4.88 7.07 6.19 6.36 7.16 5.57 2.83 4.97 5.72
Avots:
SVF
10. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PPS
2010.gadā, (indekss - ES27=100)
Salīdzinājumam:
ASV – 148
Avots: Eurostat Japāna - 106
11. Konkurētspējas faktori (pīlāri)
(pēc globālās konkurētspējas indeksa)
1.Galvenie resursu 2. Galvenie uz 3.Galvenie inovatīvās
virzītās ekonomikas produktivitāti virzītās ekonomikas faktori
faktori ekonomikas faktori
Pamata prasības: Produktivitātes Inovāciju un augstas
• institūcijas virzītājfaktori: attīstības faktori:
• infrastruktūra • augstākā izglītība un • uzņēmējdarbības vides
• makroekonomiskā darba spēka kvalifikācijas attīstības līmenis
stabilitāte uzturēšana • inovācijas
• veselība un izglītība • preču tirgus efektivitāte
• darba spēka efektivitāte
• finanšu tirgus attīstība
• “tehnoloģiskā gatavība”
• tirgus lielums
15. Globālās krīzes ietekme uz valstu
ekonomikām un finansēm
Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā
ietekme uz ražošanas apjomiem
Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās
Vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās un
ekonomikas ieiešana recesijā
Krīzes laikā ekonomikas glābšanai pasaulē iztērēti
aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie ievērojama
attīstīto valstu parāda pieauguma
Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no
IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai
Pasliktinājās fiskālā situācija – pieauga valstu budžeta
deficīti, valdību parādi
20. Eiropas Monetārā savienība – optimālā
valūtas zona?
Optimālās valūtas zonas teorija – Roberts
Mandels (Robert Mundell), 1961. g.
“Optimāla ģeogrāfiska teritorija, kurai kā
galvenais maksājuma līdzeklis ir kopēja valūta
vai dažādas valūtas, kuru kursi ir nemainīgi
piesaistīti viens otram un ir brīvi konvertējami,
bet var svārstīties attiecībā pret pārējām pasaules
valūtām, kuras neietilpst valūtas zonā.”
(Kavaji,1987.)
Termins “optimāls” attiecas uz makroekonomisko
mērķi – uzturēt iekšējo un ārējo līdzsvaru
21. Optimālās valūtas zonas pastāvēšanas
kritēriji
s Valstīm ir jābūt vienādām monetārām politikām/
vienai monetārai politikai
Valstu industriālajai struktūrai vai ekonomikas
nozaru struktūrai ir jābūt identiskai vai ļoti līdzīgai
i Ekonomikas atvērtības pakāpei ir jābūt augstai: plaši
ekonomiskie sakari valstu starpā, īpaši tirdzniecības
attiecību veidā
r Darbaspēka mobilitātei jābūt augstai
i Cenu un īpaši algu elastībai ir jābūt augstai
g Valstīm jābūt fiskāli integrētām
22. “ES 2020” stratēģija
“Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai
izaugsmei”
“ES 2020” prioritātes:
ā Gudra izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītas
ekonomikas izveide
d Ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu, konkurētspējīgu
ekonomiku, kurā resursi tiek efektīvi izmantoti
r Iekļaujoša izaugsme: attīstīt ekonomiku ar augstu
nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un
teritoriālo kohēziju
23. Kvantitatīvie mērķi skar
Nodarbinātību
Pētniecību un zinātni – izdevumi↑
Klimata pārmaiņas un enerģētiku – siltumnīcefekta
gāzu emisija↓, enerģija no atjaunojamiem
resursiem↑, energoefektivitāte↑
Izglītību
Nabadzību un sociālo atstumtību