1. 1
Konkurētspējas jēdziens mūsdienu ekonomiskās izaugsmes teorijās
Daina Paula, Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste
2014. gada 25. novembrī

2. Galvenie tēmas virzieni
•Kāpēc / cik daudz/ vai tautsaimniecībai jāaug?
•Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?

3. Saturs
•Kas ir ekonomiskā izaugsme
•Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā
•Konkurētspējas jēdziens, tā uztveres veidi
•Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
•Daži priekšstati par konkurētspēju
•Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
•Ko var iesākt ar dažādiem starptautiskajiem indeksiem?

4. Tautsaimniecības izaugsme ekonomiskās politikas mērķos
•ECB:
–"Without prejudice to the objective of price stability", the Eurosystem shall also "support the general economic policies in the Union with a view to contributing to the achievement of the objectives of the Union". These include inter alia "full employment" and "balanced economic growth“;
•Latvijas valdības deklarācijas uzmetums 2014:
–“strauja, bet ilgtspējīga ekonomikas izaugsme”

5. Ekonomikas politika balstās tās teorijā
•Ekonomikas politika balstās tās teorijā, t.i. sistematizētā uzskatu kopumā par likumsakarībām;
•Lai gan laika gaitā ir mainījušies priekšstati par izaugsmes iespējām, kā arī datu pieejamība un analīzes metodes ekonomikas teorija un politika arvien darbojas ar tiem pašiem jēdzieniem:
–resursi, pilnīga nodarbinātība, ekonomikas pastāvīgais stāvoklis u.c.,
un risina to pašu galveno problēmu
–cilvēka vajadzību neierobežotība un resursu ierobežotība

6. Ekonomikas izaugsmes jēdziens
•Ar ekonomisko izaugsmi var saprast tautsaimniecības spēju (kapacitāti jeb potenciālu) saražot vairāk preču un pakalpojumu nekā agrākajos periodos

7. Ekonomikas izaugsmes teorijas jēdziens
•Ekonomikas izaugsmes teorijas: ekonomikas teorijas daļa, kura pēta faktorus, kas nosaka ekonomisko izaugsmi, un to savstarpējo saistību izaugsmes nodrošināšanā; runa ir par potenciālo izlaides līmeni (pie pilnīgas nodarbinātības)

8. Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā
•Klasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (18.-19.gs.; Smits, Rikardo, Maltuss, Mils);
•Neoklasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (dažādas ekonomikas skolas; Solova – Svāna modelis);
•Endogēnā izaugsme;
•Alternatīvie ekonomiskās izaugsmes teoriju strāvojumi (enerģijas ekonomika, ekoloģijas ekonomika, institūcijas, “steady state” mūsdienu izpratne)

9. Klasiskās izaugsmes teorijas rodas kā vērtības teorijas blakusprodukts
•Klasiskās izaugsmes teorijas pārstāvji nav vienisprātis par procesiem, taču darbojas vienotā ietvarā, ir likuši pamatus būtiskiem jēdzieniem;
–Ražošanas faktori: Zeme, darbs, kapitāls;
–Pieaugoša/konstanta/ sarūkoša resursu atdeve (robežprodukts)
–Iztikas alga (subsistence wages);
–kapitāla uzkrāšana ir izaugsmes pamatā, tā atkarīga no ieguldījumu gaidāmās peļņas;
–Investīcijas = ? = uzkrājumi
–Ekonomikas pastāvīgais stāvoklis (stationary vai steady state) - stāvoklis, kurā ekonomika nonāks, jo vairs nespēs augt (dažādas tā interpretācijas)
–Efektīvais pieprasījums (Maltuss)

10. Neoklasiskās izaugsmes teorijas galvenās iezīmes
•Tā pievēršas izaugsmes matemātiskai modelēšanai, par pamatfaktoru pieņemot tehnoloģisko progresu; pieprasījums un piedāvājums tiek skatīts mijiedarbībā, nevis atrauti
•Tehnoloģiskais progress ir eksogēns (ārējs) process
•Daži jaunie/svarīgākie jēdzieni:
–Derīgums, tā maksimizācija, robežderīgums, izmaksu minimizācija, ceteris paribus, alternatīvās izmaksas u .c

11. Neoklasiskās izaugsmes teorijas tālākā attīstība: alternatīvie izaugsmes modeļi
•Endogēnās izaugsmes teorija: ekonomiskā izaugsme tiek radīta sistēmas iekšienē, kā sistēmas iekšējo procesu tiešs rezultāts. T.i., tautsaimniecības cilvēkkapitāla attīstība radīs ekonomikas izaugsmi, veidojot jaunus tehnoloģiju veidus.
•Cilvēkkapitāla iesaistīšana modeļos (Mankiw, Romer, Weil);

12. Neoklasiskās izaugsmes teorijas tālākā attīstība: alternatīvie izaugsmes modeļi
•Ekoloģijas ekonomika (resursu noplicināšana, atbalsta tiekšanos uz steady state (pretstatā izaugsmes ekonomikai), mūžīgas izaugsmes neiespējamība un bīstamība u.tml. (piem., H.E. Daly)
•Institūciju lomas novērtēšana, piem., koloniju valstīs (Acemoglu, Johnson, Robinson);

13. Tautsaimniecības konkurētspējas jēdziens: vai valstis tiešām/tīšām konkurē?
•Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes preces lētāk nekā citi (red/ blue ocean);
•WEF definīcija uzskata, ka konkurētspēja ir institūciju, faktoru un politikas kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī;
•Konkurētspējas praktiskie pētījumi parasti salīdzina tautsaimniecības modeli: veidu, kā tā apsaimnieko resursus attiecībā pret citām valstīm, savu agrāko periodu modeli u.c.;

14. Kas apgrūtina konkurētspējas definēšanu
•Vēlme definēt konkurētspēju vispārināti, lai gan jēdziena lietojums ir daudzveidīgs (indivīdu, uzņēmumu, lokālā, ekonomikas, eksporta, tautsaimniecības, ilgtermiņa, valsts, globālā u.c. konkurētspēja);
•Izšķiršanās par to, vai sacensība ir primāra, un ar to saistītā analīzes mērķa izvirzīšana: pārākuma pozīcija, vai darbības nodrošināšana

15. Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi no tā, kāda ir konkurētspēja uztvere
•Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī uz ilgtspēju
•Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus daļas, globālie indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un izmaksu, rādītāji)

16. ECB Competitiveness Research Network (CompNet)
•"A competitive economy, in essence, is one in which institutional and macroeconomic conditions allow productive firms to thrive. In turn, the development of these firms supports the expansion of employment, investment and trade" (Mario Draghi, 2012).

17. Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem
•Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija; kā tas var kļūt par destruktīvu radītāju)
•Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?)
•Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech
–kam pievienota vērtība?
–kas pievieno vērtību?
–Kur pievieno vērtību?
•“ Ir labi būt TOPu augšgalos”
•Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un dinamikas rādītājiem
•Konverģence

18. Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi lieto

19. Tirgus daļas
100%
Jebkuras valsts tirgus daļa var augt, tikai citām sarūkot

20. Latvijas tirgus daļas pasaules eksportā turpina pieaugt (tās aug arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas paņēmienus)
90
110
130
150
170
190
210
230
250
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014 Jan-aug
Bulgārija
Čehija
Igaunija
Ungārija
Latvija
Lietuva
Polija
Rumānija
Slovākija
Slovēnija
Preču eksporta daļas pasaules importā (2002=100)
Avots: PTO; MPP aprēķini

21. Ja eksports ir atkarīgs no importētajām izejvielām, uz cenu konkurētspējas rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var reaģēt vienādi (piemēram, Latvijā)
-10
-5
0
5
10
15
20
-40.0
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
1999 I
III
2000 I
III
2001 I
III
2002 I
III
2003 I
III
2004 I
III
2005 I
III
2006 I
III
2007 I
III
2008 I
III
2009 I
III
2010 I
III
2011 I
III
2012 I
III
2013 I
III
Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Lata reālais efektīvais kurss (PCI, gada pieauguma temps, %), labā ass
Avots: CSP, LB, MPP aprēķini

22. Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas kapacitāte, tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta izdevīgumu no cenu viedokļa
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Preču ārējās tirdzniecības bilance, % no IKP
Tirdzniecības nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Avots: CSP, MPP aprēķini

23. Preču eksporta noieta tirgi pašlaik paplašinās Eiropas valstīs
32.0
30.9
39.0
41.9
16.0
14.4
13.0
12.8
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2005
2010
2012
2013
2014 Jan-Aug
Pārējās
NVS valstis
Pārējās ES valstis
Eirozona
Lietuva 18.0%; Polija 7.0%; Zviedrija 5.7% Dānija 3.7%; Lielbritānija 5.0%;
Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Igaunija 12.0%;
Vācija 7.2%;
Somija 2.3%;
Nīderlande 2.1%
Krievija 10.3%; Baltkrievija 1.7% Ukraina 0.7%
Āzijas valstis7.2% Norvēģija 2.5%; ASV 1.1%
Avots: CSP
23

24. Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi
0.05
0.10
0.15
0.20
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Latvijas HHI, preces (22 preču grupas)
Latvijas HHI, valstis (15 lielākās 2013. gadā + pārējās)
Avots: CSP, MPP aprēķini

25. Konverģence : Latvijas cenu un reālo izdevumu attīstība (IKP, 1995-2013)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Reālo izdevumu uz 1 iedz.līmenis, ES 15 = 100%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Avots: Eurostat

26. Konverģence: Latvijas privātā patēriņa un kapitālpreču cenu un reālā izdevumu līmeņa attīstība (1999-2013)
Avots: Eurostat
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Reālo izdevumu uz 1 iedz.līmenis, ES 15 = 100%
Cenu līmenis, ES 15=100%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Reālo izdevumu uz 1 iedz.līmenis, ES 15 = 100%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Privātais patēriņš
Kapitālpreces

27. Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt kādu vērtētāja vajadzību

28. Vajadzība, ko nodrošina indeksa lietojums
Indekss
Latvijas pozīcija / no x valstīm (gads)
Pozīcijas pārmaiņas pret iepriekšējo (+ uzlabojums; - pasliktinājums; ~ nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)
Pašapliecināšanās / izaugsme
World giving index
93 / 134 (2013)
-
Indeksa mērķis ir veidot priekšstatu par nesavtīgas rīcības attīstību pasaulē; izstrādātāja Charities Aid Foundation misija ir motivēt efektīvai šādai rīcībai, palīdzot uzlabot cilvēku dzīves pasaulē
cieņa un atzinība / Pašapliecināšanās / izaugsme
Happy planet index
World happiness report
118 / 151 (2013) 88 / 156 (2013)
+
+ *
HPI rezultāti rāda valstu spēju radīt ilgu, laimīgu, ilgtspējīgu dzīvi saviem iedzīvotājiem; indekss ranžē valstu efektivitāti pēc tā, cik daudz ilgu un laimīgu dzīvju tās spēj radīt uz vienu "vides izlaides vienību"
Veidots ar mērķi palīdzēt saprast valstu ilgtspējīgas attīstības mērķus 2015.- 2030. gadā
Iekļaušanās, piederība kādai grupai / cieņa un atzinība
Global competitiveness index (GCI)
Social Sustainability adjusted GCI
Environmental Sustainability adjusted GCI
IMD World competitiveness yearbook
Global Innovation index
42 / 144 (2014/2015)
31 / 144 (2013/2014)
20 / 144 (2013/2014)
35 / 60 (2014)
33 / 142 (2013)
+
-
-
+
-
Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī
Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību
Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt
Kapacitāte, pamatvajadzības / Drošība
World energy sustainability index
43 / 129 (2013)
-
Sakārto valstis pēc to spējas nodrošināt ilgtspējīgu enerģijas politiku, ietverot enerģijas avotu diversifikāciju, infrastruktūru, pieejamību, pieprasījuma nodrošināšanu, vides aspektus
Kapacitāte, pamatvajadzības
Doing Business
Logistics performance index
ekonomiskās brīvības indekss
23 / 189 (2015)
36 / 160 (2014)
42 / 178 (2013)
-*
+
+
Mēra uzņēmējdarbības veikšanas pamatus: cik viegli ir uzsākt un turpināt uzņēmējdarbību
LPI ir interaktīvs salīdzināšanas rīks, kurš veidots ar mērķi palīdzēt valstīm identificēt izaicinājumus un iespējas, ko tās sastop tirdzniecības loģistikā, un saprast, ko tās var darīt, lai uzlabotu savu sniegumu
Mēra ekonomisko brīvību, iespējas, kuras ļauj pārvarēt nabadzību un nospiestību
[1] http://www.happyplanetindex.org/data/
•- Dati nav tieši salīdzināmi, jo 2013. gada izdevums atspoguļo 2010.-2012. gadu ar daudz lielāku valstu loku, taču tajā
•Latvijas pozīcija ir kriteni augstāka nekā 2012. gada izdevumā, kurš bija pirmais šāda veida apkopojums

29. Vajadzība, ko nodrošina indeksa lietojums
Indekss
Latvijas pozīcija / no x valstīm (gads)
Pozīcijas pārmaiņas pret iepriekšējo (+ uzlabojums; - pasliktinājums; ~ nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)
Iekļaušanās, piederība kādai grupai / cieņa un atzinība
Global competitiveness index (GCI)
Social Sustainability adjusted GCI
Environmental Sustainability adjusted GCI
IMD World competitiveness yearbook
Global Innovation index
42 / 144 (2014/2015)
31 / 144 (2013/2014)
20 / 144 (2013/2014)
35 / 60 (2014)
33 / 142 (2013)
+
-
-
+
-
Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī
Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību
Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt
[1] http://www.happyplanetindex.org/data/
•- Dati nav tieši salīdzināmi, jo 2013. gada izdevums atspoguļo 2010.-2012. gadu ar daudz lielāku valstu loku, taču tajā
•Latvijas pozīcija ir kriteni augstāka nekā 2012. gada izdevumā, kurš bija pirmais šāda veida apkopojums

30. Kopsavilkums
•Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu;
•Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja, veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus u.tml;
•Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās tomēr balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim; uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).

31. Interesanta, noderīga literatūra
•Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008
•Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005
•Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006
•Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000
•Porter M. “On Competition”, 2008
•IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;
•A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju
•ttp://steadystate.org/discover/definition/

32. 33
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
•līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā;
•pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;
•veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
•nodrošina starpbanku maksājumus;
•nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;
•vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
•pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.
To dara:
•ekonomisti un ekonometristi;
•grāmatveži;
•finanšu tirgus analītiķi;
•statistiķi;
•maksājumu sistēmu eksperti;
•finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
•kases operāciju metodikas eksperti;
•maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

33. 34
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

34. 35
Vairāk informācijas:
MAKROEKONOMIKA.LV

35. 36
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija Aptaujas anketa