Sarunas par globālo, eiro zonas un Latvijas ekonomiku

1. Vētras norimšanu gaidot?
Sarunas par globālo, eiro zonas un Latvijas ekonomiku
30.03.2021.

2. Atbalsts (2021):
Fiskālais:
2.8 mljrd. eiro;
Monetārais:
1.6 mljrd. eiro
(prognoze)
Katrs pandēmijas vilnis citādāks…
2
2020 2021
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris janvāris februāris
(ilgtermiņa vidējais = 100)
102 102 97 79 80 85 89 92 95 93 91 89 87 89 ESI
103 105 101 84 88 91 96 96 100 97 97 97 96 96 Rūpniecība
101 98 90 64 60 67 72 83 88 85 80 77 70 74 Pakalpojumi
100 104 98 80 87 90 88 93 89 93 88 84 86 88 Patērētāji
102 99 90 69 73 81 89 96 96 96 88 83 79 76 Tirdzniecība
113 113 104 85 85 96 97 102 104 99 101 98 100 99 Būvniecība
2022+
NextGenEU:
2.5 mljrd. eiro
RailBaltica:
1.97 mljrd. eiro
Covid-19 saslimstība
Atbalsts (2020):
Fiskālais:
1.3 mljrd. eiro;
Monetārais:
2.6 mljrd. eiro

3. Covid-19 aktualitātes un ārējā vide

4. 25
30
35
40
45
50
55
janv.19
marts.19
maijs.19
jūl.19
sept.19
nov.19
janv.20
marts.20
maijs.20
jūl.20
sept.20
nov.20
janv.21
Kopējais Iepirkumu vadītāju indekss
Apstrādes rūpniecības Iepirkumu vadītāju indekss
Pakalpojumu Iepirkumu vadītāju indekss
-4.2
4.2
3.7
-3.4
5.6
4.0
-6
-4
-2
0
2
4
6
2020 2021 2022
Prognozes (Decembris, 2020) Prognozes (Marts, 2021)
Avots: Markit IHS, ESAO.
Globālais JP Morgan Iepirkumu vadītāju indekss
4
Globālais sentiments uzlabojas,
pārskatītas uz augšu arī globālās IKP izaugsmes prognozes
Globālās IKP izaugsmes prognozes (%)

5. -3.5
6.5
3.3 2.2
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
2020 2021 2022 2023
Reālā IKP izaugsmes temps Marts, 2021 Decembris, 2020
-6.6
4.0 4.1
2.1
2020 2021 2022 2023
Avots: Federālā Rezervju sistēma, Eiropas Centrālā banka.
Federālās rezervju sistēmas IKP izaugsmes
prognozes (%)
5
Sagaidāma spēcīgāka ASV izaugsme;
eiro zonas prognožu riski būtiski uzlabojušies
Eiropas Centrālās bankas IKP izaugsmes
prognozes (%)

6. 25
30
35
40
45
50
55
60
janv.20
febr.20
marts.20
apr.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
aug.20
sept.20
okt.20
nov.20
dec.20
janv.21
febr.21
Kopējais Iepirkumu vadītāju indekss
Apstrādes rūpniecības Iepirkumu vadītāju indekss
Pakalpojumu Iepirkumu vadītāju indekss
3.2
8.0
4.2
8.9 The Amercan Rescue Plan Act
(12.03.2021.)
Consolidated Appropriations Act
(27.12.2020.)
CARES Act (27.03.2020.)
Citi*
Avots: Markit IHS, Congressional Budget Office, Latvijas Bankas aprēķini. * Coronavirus Preparedness and Response Supplemental Appropriations Act, Paycheck Protection Program and Health Care
Enhancement Act (24.04.2020) (04.03.2020), Families First Coronavirus Response Act (18.03.2020),
ASV Markit IHS Iepirkumu vadītāju indekss
6
ASV vērienīgais fiskālais stimuls kā viens no ātrākas
izaugsmes stūrakmeņiem
ASV fiskālais stimuls Covid-19 krīzes laikā
(mljrd. ASV dolāru; % no IKP)
24.3%

7. 0
50
100
150
200
250
marts.20
marts.20
apr.20
maijs.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
jūl.20
aug.20
sept.20
sept.20
okt.20
nov.20
nov.20
dec.20
janv.21
janv.21
febr.21
marts.21
ASV
Francija
Vācija
Itālija
Polija
Krievija
Zviedrija
Lielbritānija
Spānija
Avots: Our World in Data.
Covid-19 jaunie saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (7 dienu slīdošais vidējais rādītājs)
7
Īstermiņā joprojām dominē ar vīrusa izplatību saistītie riski
0
50
100
150
200
250
marts.20
marts.20
apr.20
maijs.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
jūl.20
aug.20
sept.20
sept.20
okt.20
nov.20
nov.20
dec.20
janv.21
janv.21
febr.21
marts.21
Igaunija Latvija Lietuva

8. 0
20
40
60
80
100
120
27.dec 11.janv 26.janv 10.febr 25.febr 12.marts
Austrija
Beļģija
Kanāda
Ķīna
Francija
Vācija
Īrija
Izraēla
Itālija
Spānija
Lielbritānija
0
20
40
60
80
100
120
27.dec 11.janv 26.janv 10.febr 25.febr 12.marts
Igaunija Latvija Lietuva
Avots: Our World in Data.
Administrētās vakcīnas dozas uz 100 iedzīvotājiem
8
Vakcinācijas temps atšķiras valstu starpā;
Latvija atpaliek no ES vidējā līmeņa

9. Atbalstoša monetārā politika mazina stresu finanšu tirgos un
stiprina ekonomiku
9
Avots: Eiropas Centrālā banka, Bloomberg, Latvijas Bankas novērtējums.
-
10
20
30
40
50
60
70
80
Jan-05
Jul-05
Jan-06
Jul-06
Jan-07
Jul-07
Jan-08
Jul-08
Jan-09
Jul-09
Jan-10
Jul-10
Jan-11
Jul-11
Jan-12
Jul-12
Jan-13
Jul-13
Jan-14
Jul-14
Jan-15
Jul-15
Jan-16
Jul-16
Jan-17
Jul-17
Jan-18
Jul-18
Jan-19
Jul-19
Jan-20
Jul-20
Jan-21
Jul-21
Jan-22
Jul-22
Eirosistēma
Eirosistēma (bez COVID-19
pasākumiem)
Federālā Rezervju sistēma
Covid-19
uzliesmojums
Centrālo banku bilance (% no IKP)

10. 0
50
100
150
200
250
300
Jan-20
Feb-20
Mar-20
Apr-20
May-20
Jun-20
Jul-20
Aug-20
Sep-20
Oct-20
Nov-20
Dec-20
Jan-21
Feb-21
Mar-21
Itālija Portugāle Spānija Īrija
Latvija Lietuva Francija
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
Jan-20
Feb-20
Mar-20
Apr-20
May-20
Jun-20
Jul-20
Aug-20
Sep-20
Oct-20
Nov-20
Dec-20
Jan-21
Feb-21
Mar-21
Investīciju kategorijas ne-finanšu uzņēmumi
Investīciju kategorijas finanšu uzņēmumi
Augsta ienesīguma ne-finanšu uzņēmumi
Augsta ienesīguma finanšu uzņēmumi
PEPP
paziņojums
Avots: Bloomberg, Refinitiv, Iboxx, Latvijas Bankas aprēķini. *koriģēta atbilstoši iespēju līguma nosacījumiem.
Valdību 7 gadu obligāciju peļņas likmju starpība ar
Vācijas obligāciju peļņas likmēm (bp)
10
Jaudīgs monetārās politikas atbalsts ir slāpējis stresu
finanšu tirgos
Uzņēmumu EUR valūtā emitēto obligāciju peļņas likmju
starpība ar atbilstošām bezriska vērtspapīru likmēm (bp)*
ECB Padomes
sanāksme

11. -0.8%
-0.6%
-0.4%
-0.2%
0.0%
0.2%
0.4%
0.6%
0.8%
3M 6M 9M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y
Pirms Covid-19 krīzes (19.02.2020)
Pirms PEPP paziņojuma (18.03.2020)
2020. gada beigas
Pēdējais novērojums (25.03.2021)
Avots: Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķini.
Eiro zonas IKP svērtā valstu valdību nominālo
obligāciju ienesīguma līkne (%)
11
Jaudīgs monetārās politikas atbalsts likmju struktūru tur zem
pirms COVID-19 līmeņa
Likmju starpība starp valdības 10 gadu un 2 gadu
obligācijām (pp)
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
janv.2020
marts.2020
maijs.2020
jūl.2020
sept.2020
nov.2020
janv.2021
marts.2021
Eiro zonas valstu minimālā ASV

12. -2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
Jan-20
Feb-20
Mar-20
Apr-20
May-20
Jun-20
Jul-20
Aug-20
Sep-20
Oct-20
Nov-20
Dec-20
Jan-21
Feb-21
Mar-21
2 gadi 5 gadi 10 gadi
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
Jan-20
Feb-20
Mar-20
Apr-20
May-20
Jun-20
Jul-20
Aug-20
Sep-20
Oct-20
Dec-20
Jan-21
Feb-21
Mar-21
Inflācijas komponente
Reālās likmes komponente
Kopējās izmaiņas
Avots: Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķini.
Eiro zonas IKP svērtā valstu valdību obligāciju reālās
ienesīguma likmes dažādiem termiņiem (%)
12
Nominālo likmju kāpumu kopš 2020. gada nogales galvenokārt
noteicis inflācijas komponentes pieaugums
Nominālās 10 gadu mijmaiņas darījumu likmes; kā
atsauces likme izmantota bezriska eiro uz nakti
veikto darījumu likme, izmaiņas dalījumā pa
komponentēm (pp)
PEPP
paziņojums ECB Padomes
sanāksme

13. ECB monetārās politikas atbalsts: mērķēts un apjomīgs
13
Avots: Eiropas Centrālā banka.
Apr-2020
TLTRO III
nosacījumu
uzlabošana
PELTRO
Mar-2020
PEPP 750
mljrd.
Papildu APP:
120 mljrd.
Jūn -2020
PEPP +600
mljrd.
TLTRO III
nosacījumu
uzlabošana
APP – Aktīvu iegādes programma
PEPP – Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma
PELTRO – Pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
TLTRO III – ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas
Dec -2020
PEPP +500 mljrd.
PEPP pagarināšana
līdz 2022.g. martam
TLTRO III labvēlīgo
nosacījumu un
operāciju
pagarināšana
Mar -2021
PEPP iegādes
nākamajā
ceturksnī
straujākā tempā
nekā gada
pirmajos mēnešos

14. -0.3
-0.1
0.1
0.3
0.5
0.7
0.9
1.1
1.3
1.5
Sep-19
Oct-19
Nov-19
Dec-19
Jan-20
Feb-20
Mar-20
Apr-20
May-20
Jun-20
Jul-20
Aug-20
Sep-20
Oct-20
Nov-20
Dec-20
Jan-21
Feb-21
Latvijas Bankas izsniegtie kredīti
Latvijas Bankas nopirktās valsts un starptautisko institūciju obligācijas
Eirosistēmas nopirktās Latvijas valsts obligācijas (PSPP)
Monetāro operāciju mēneša izmaiņas (mljrd. eiro)
14
Tieši un netieši ieguvumi no atbalstošās monetārās politikas
arī Latvijai
TLTROIII ilgtermiņa
kredīti 1.3 mljrd. eiro
apjomā
Eirosistēma ir nopirkusi Latvijas valsts
obligācijas 3.6 mljrd. eiro apjomā jeb 36%
no visām Latvijas valsts obligācijām; t.sk.,
PEPP ietvaros – gandrīz 900 milj. eiro*.
Avots: Latvijas Banka, Eiropas Centrālā banka. * 2021. gada janvāra beigu dati.

15. Latvijas tautsaimniecības
makroekonomiskā attīstība
30.03.2021.

16. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
IKP (g/g; %; s.i.) un izlietojuma komponentes (devums; pp)
16
Privāto patēriņu pandēmija skārusi visbūtiskāk,
investīcijas saglabājušās 2019. gada līmenī
4.2
2.0
-3.6 -1.2
-8.6
-2.8
-1.8
-22
-18
-14
-10
-6
-2
2
6
10
2018 2019 2020 1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Preču un pakalpojumu imports
Preču un pakalpojumu eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP

17. Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Banka. 17
Patērētāju noskaņojums pasliktinājies, bet šoreiz mazākā
mērā ietekmēts ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums
Piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)
7.3
14.1
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
I
2019
IV VII X I
2020
IV VII X I
2021
Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi
pavisam
Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi
Mājsaimniecību noguldījumi
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
2019 2020 2021
Nākamajos 12 mēnešos plānotie lieli pirkumi
Valsts ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos
Ģimenes materiālais stāvoklis nākamajos 12 mēnešos
Ģimenes materiālais stāvoklis iepriekšējos 12 mēnešos
Patērētāju noskaņojums
Patērētāju noskaņojuma rādītājs (atbilžu saldo; s.i.)

18. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat.
Privātais patēriņš (g/g; %; s.i.) un preču un
pakalpojumu dalījums (devums; pp)
18
Patērētāju uzvedībā vērojama zināma pielāgošanās
Iepirkšanās internetā (% no iedzīvotājiem;
pēdējo 12 mēnešu laikā)
-25%
-20%
-15%
-10%
-5%
0%
5%
1. cet.
2019
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet.
Ilgtermiņa preces Vidēja termiņa preces
Īstermiņa preces Pakalpojumi
Privātais patēriņš
47
56
30
35
40
45
50
55
60
65
70
2015
2016
2017
2018
2019
2020
ES EE LV LT

19. -60
-40
-20
0
20
40
febr.20
marts.20
apr.20
maijs.20
jūn.20
jūl.20
aug.20
sept.20
okt.20
nov.20
dec.20
janv.21
febr.21
marts.21
Darba vietas Pārtikas veikali un aptiekas
Pieturvietas un stacijas Tirdzniecības un atpūtas vietas
Avots: Google, Oksfordas universitātes Blavatnika valdības skola (Valdības rīcības indekss apkopo valdību ieviestos Covid-19 izplatības ierobežojošos pasākumus vienā rādītājā),
Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Google mobilitātes indekss (% no mobilitātes vidējā
līmeņa 2020. g. janvārī un februārī, 7-dienu slīdošais
vidējais rādītājs)
19
Iedzīvotāju mobilitāte otrajā pandēmijas vilnī mazinājusies
pakāpeniskāk, pārnesot patēriņa vājināšanos uz šā gada sākumu
Mobilitātes un ierobežojumu stingrības indekss
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2021
Vidējais mobilitātes indekss
Ierobežojumu stingrības indekss (reversās vērtības)

20. Pandēmijas kontekstā investīcijas bijušas noturīgākas
nekā gaidīts
20
5.2% 4.8%
4.0%
-1.6%
3.1%
-5.7%
-1.7%
4.2%
-8%
-6%
-4%
-2%
0%
2%
4%
6%
8%
10%
1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Statistiskā novirze
Intelektuālais īpašums
Bioloģiskie resursi
Ražošanas iekārtas
Transporta aprīkojums
Citas būves
Mājokļi
Kopējā pamatkapitāla veidošana
Investīcijas (g/g; %; s.i.) un investīciju veidi (devums; pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

21. Investīcijas (salīdzināmās cenās; 2000=100)
21
Ilgākā laika posmā investīcijas Latvijā vājas;
viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem nākotnē
Avots: Eurostat, Eiropas Centrālā Banka.
100
150
200
250
300
350
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Igaunija Latvija Lietuva
Aizdevumi nefinanšu uzņēmumiem (pielāgoti, 3 mēn.
slīdošais vid., 2015. g. vid. = 100)
90
95
100
105
110
115
120
125
130
135
2015 2016 2017 2018 2019 2020
Igaunija Lietuva Latvija

22. 22
Preču eksports atgūstas sekmīgāk, pakalpojumi stagnē
Preču eksports (gada pārmaiņas; %; labā ass) pa
grupām (gada pārmaiņas; milj. eiro)
-11.9
-40
-30
-20
-10
0
10
-200
-150
-100
-50
0
50
2020
Jan
Feb
Mar
Apr
Mai
Jun
Jul
Aug
Sep
Okt
Nov
Dec
2021
Jan
Transports Braucieni Citi Kopā (labā ass)
Pakalpojumu eksports (gada pārmaiņas; %; labā
ass) pa grupām (gada pārmaiņas; milj. eiro)
-0.9
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
-200
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
2020
Jan
Feb
Mar
Apr
Mai
Jun
Jul
Aug
Sep
Okt
Nov
Dec
2021
Jan
Lauksaimn. produkti Pārtikas produkti
Minerālprodukti Ķīmiskās rūpn. ražojumi
Koksne un tās izstr. Parastie metāli, met. izstr.
Mehānismi, elektroierīces Satiksmes līdzekļi
Pārējās preces Kopā eksports (%, labā ass)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

23. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Nozaru pievienotā vērtība un IKP (g/g; s.i.; %); iekavās nozares īpatsvars no nominālā IKP (%)
23
Nozaru dalījumā būtiski atšķiras preču un pakalpojumu segmenti
-40 -30 -20 -10 0 10
PAVISAM
Būvniecība (6.1)
Veselība un sociālā aprūpe (4.1)
Lauksaimniecība (3.8)
Valsts pārvalde (7.1)
Izglītība (4.4)
Darbības ar NĪ (11.1)
Apstrādes rūpn. (10.6)
Ieguve, enerģ., ūdens (2.5)
Tirdzniecība (12.5)
Profesionālie u.c. pakalpojumi (8.3)
Finanšu pakalpojumi (2.4)
IKT pakalpojumi (4.9)
Transports (6.4)
Māksla, izklaide, atpūta (1.5)
Izmitināšana, ēdināšana (1.2)
2019
2020

24. -8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
I
2020
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2021
II
Novirze
Pārējās
Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem
Citu preču mazumtirdzniecība (apģ., apavi, farmāc., kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība
Autodegviela
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Kopā
-5000
-4000
-3000
-2000
-1000
0
1000
I
2020
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2021
II
Kravas Vieglie Autobusi
Motocikli, tricikli Citi Kopā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Mazumtirdzniecības apgrozījums (m/m, s.i., %) un
grupu devums (pp)
24
Mazumtirdzniecībā līdz ar ierobežojumiem jauns,
ar pērno pavasari salīdzināms kritums
Pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaits (gada
pārmaiņas, gab., izlīdzināti dati)

25. -20
-15
-10
-5
0
5
10
-10
-5
0
5
10
I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII IX XI I
2021
Nezināmās nozares + stat. novirze
Citas zināmās nozares
Iekārtu remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Elektriskās un citas iekārtas
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
Rūpniecība / konfidences indikators
(labā ass)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija.
Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devumi, pp) un konfidences indikators (%)
25
Rūpniecība otrajā pandēmijas vilnī daudz spēcīgāka,
būtisku artavu izaugsmei sniedz kokrūpniecība

26. Pagaidām smagi cietušas tikai tieši skarto nozaru bilances,
bet pandēmija vēl nav beigusies
-10 -5 0 5 10 15 20
Māksla, izklaide un atpūta
Transports un uzglabāšana
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
Tirdzniecība
Citi pakalpojumi
Kopā
Būvniecība
Apstrādes rūpniecība
Profesion., zinātn. un tehn. pakalpojumi
Operācijas ar nekustamo īpašumu
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Lauksaimn., mežsaimn., zivsaimn.
2015 - 2018 vidēji
2019
2020
26
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes nefinanšu sabiedrību apsekojums, Latvijas Bankas aprēķini.
Uzņēmumu rentabilitāte nozaru dalījumā (peļņa pēc nodokļiem pret apgrozījumu; %)
26

27. Dīkstāves pabalstu izmaksa mazinājusi bezdarba pieaugumu
abos vīrusa izplatības viļņos
Bezdarbnieku un dīkstāves, algu subsīdiju pabalstu saņēmēju skaits (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Bankas aprēķins. 27
7.6 8.6 8.4 7.9 8.8 9.1
5.6
3.4
5.6
7.5
0
4
8
12
16
1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet. I
2021
II
Dīkstāves, algu sbusīdiju
pabalsti kumulatīvi
Bezdarbs

28. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienesta dati, Latvijas Bankas ekspertu aprēķins.
Metodoloģijai sk. Dolado, Felgueroso, Jimeno (2020). "The Spanish Labour Market at the Crossroads: Covid-19 meets and megatrends". 28
Nodarbinātības un ienākumu kritums asimetrisks nozaru
un prasmju grupās
-30 -20 -10 0
Pavisam
IKT
Veselība
Nekustamais īpašums
Izglītība
Lauksaimniecība
Ieguve, enerģētika
Administratīvie dien., valsts pārv.
Apstrāde
Profesionālie pak.
Tirdzniecība
Finanšu pak.
Būvniecība
Transports
Māksla, izklaide
Citi pakalpojumi
Izmitināšana, ēdināšana
Nodarbināto skaits 2020. gadā PLE vienībās
(g/g; %)
Nodarbinātības īpatsvara pārmaiņas 2020. g. aprīlī –
novembrī, pēc profesijas vidējās algas 2019. gadā
(smooth local regression ar 95% ticamības intervālu;
3-ciparu ISCO profesiju dalījums)
Nodarbinātības
īpatsvara
pārmaiņas
2020.g.
aprīlī
–
novembrī
(procentpunktos)
Vidējā alga profesijā augstāka alga
zemāka alga

29. Aktuālās vakances 31.12.2020
Nacionālo bruņoto spēku profesijas u.c.
Vienkāršās profesijas
Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu
montieri
Kvalificēti strādnieki un amatnieki
Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības
un zivsaimniecības darbinieki
Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki
Kalpotāji
Speciālisti
Vecākie speciālisti
Vadītāji
Bezdabnieki ar darba pieredzi 2020
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde.
NVA aktuālās vakances 2020. gada beigās profesiju grupu griezumā un bezdarbnieku sadalījums pēc profesijas
iepriekšējā darba vietā 2020. gadā
29
Prasmju profils bezdarbā un vakancēs būtiski atšķiras

30. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas prognoze.
Vidējā bruto nominālā alga (g/g; %)
30
Algu izaugsme saglabājas augsta;
šogad to atbalstīs arī valdības lēmumi
Valdības lēmumu ietekme uz vidējās bruto nominālās
algas pārmaiņām 2021. gadā (pp)
7.4 7.1
7.6
6.9 6.8
4.4
7.0 6.7
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
1. cet.
2019
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet.
Tautsaimniecībā Privātajā sektorā
Sabiedriskajā sektorā
Pieņēmumi Efekts
Minimālā alga 1.2
Sabiedriskā sektora algas
Atalgojuma palielināšana mediķiem
Atalgojuma palielināšana pedagogiem
Piemaksas mediķiem, pedagogiem,
iekšlietu darb.
3.4
1.8
0.3
1.3
Minimālo algu saņēmēju īpatsvars: 2.2% (no tiem 80.6%
privātajā)
Minimālā vai mazāk: 18.1% (no tiem 77.4% privātajā)

31. 2.9 2.8 2.7
3.3 3.5
3.1 3.0 3.1
2.3 2.2 2.0 2.1 2.2 2.3
1.4
-0.1
-0.9-1.1
0.1
-0.5-0.4
-0.7-0.7-0.5-0.5
-0.2
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
-15
-10
-5
0
5
10
15
2019
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2020
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2021
I
II
90% produktu
75% produktu
50% produktu
Inflācija (labā
ass)
Piezīme: pamatojas uz SPCI sadalījumu 163 komponentēs.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas Bankas aprēķins.
Latvijas patēriņa cenu pārmaiņas un to sadalījums (%; 12 mēnešu laikā)
31
Ar pandēmiju saistītais deflācijas periods noslēdzies;
nākamgad inflācija pieaugs, bet būs mērena

32. 10
20
30
40
50
60
70
01.01.2020
01.02.2020
01.03.2020
01.04.2020
01.05.2020
01.06.2020
01.07.2020
01.08.2020
01.09.2020
01.10.2020
01.11.2020
01.12.2020
01.01.2021
01.02.2021
01.03.2021
Avots: Reuters, DG-AGRI.
Naftas cena (ASV dolāri par barelu; Brent)
32
Būtiskākie inflāciju palielinošie faktori būs
enerģijas un pārtikas cenu kāpums pasaules tirgū
90
95
100
105
110
115
120
125
2019
I
III
V
VII
IX
XI
2020
I
III
V
VII
IX
XI
2021
I
Graudaugu iepirkuma cenu indekss ES valstīs
(2015. gadā = 100)

33. -10
0
10
20
30
40
50
2015
I
IV
VII
X
2016
I
IV
VII
X
2017
I
IV
VII
X
2018
I
IV
VII
X
2019
I
IV
VII
X
2020
I
IV
VII
X
2021
I
Uztverta inflācija Sagaidāma inflācija
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
2015
I
V
IX
2016
I
V
IX
2017
I
V
IX
2018
I
V
IX
2019
I
V
IX
2020
I
V
IX
2021
I
Apstrādes rūpniecība Būvniecība
Pakalpojumi Mazumtirdzniecība
Avots: Eiropas Komisija.
Patērētāju inflācijas uztvere un gaidas (12 mēnešu
laikā; atbilžu bilance)
33
Patērētāju un ražotāju inflācijas gaidas
joprojām zemākas par pirmskrīzes līmeni
Ražotāju inflācijas gaidas (3 mēnešu laikā; atbilžu
bilance)

34. Covid-19 un valsts atbalsta ietekmē 2021. gadā gaidāms
būtiski lielāks budžeta deficīts, tomēr pasākumi ir īstermiņa
34
Bāzes scenārijs: nominālā budžeta bilance pie nemainīgas politikas (% no IKP)
-0.6
-5.0
-3.8
-1.5
-0.4
-5.3
-7.7
-1.2
-0.2
-9
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
2019 2020 P 2021 P 2022 P 2023 P
Decembris 2020
Marts 2021
Aplēse ņem vērā līdz
16.03.2021. pieņemtos
lēmumus par fiskālo
politiku
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas novērtējums.

35. Covid-19 ietekmes mazināšanai šogad plānots novirzīt vēl
2.75 mljrd. eiro, gadā kopumā sasniedzot 8.9% no IKP
35
Avots: Finanšu ministrija, Latvijas Bankas pieņēmumi.
Atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai, Latvijas Bankas pieņēmumi (milj. eiro)
1 257 2 751
467
112
1 256
638
903
4 107
596
158
83
11
182
2 037
771
513
250
83
48
58
95
161
381
1 093
0 1 000 2 000 3 000 4 000
KOPĀ (24.03.2021)
I Atbalsts pabalstu jomā, t.sk.
Dīkstāves pabalsti
Algu subsīdijas
Slimības palīdzības pabalsts un piemaksa pie tā par bērnu
Pabalsts ģimenēm ar bērniem (500 eur)
Pabalsts pensionāriem, invalīdiem (200 eur)
II Atbalsts nozarēm, t.sk.
Veselības nozarei
Satiksmes nozarei (t.sk. avio nozarei)
Granti apgrozāmajiem līdzekļiem
Zemkopības nozarei
Kultūras nozarei
Izglītības un zinātnes nozarei, sportam
Pašvaldību infrastuktūras projektiem
Valsts infrastrukūras projektiem (bez autoceļiem)
III Atbalsts nodokļu jomā
IV Atbalsts aizdevumu un garantiju jomā
2020 izpilde 2021 plāns 2022 plāns Kopā (2020-2022)

36. 6.5
2.8
3.6
6.7
12.0
8.9
7.4
8.4
13.5
4.5
9.5
4.6 4.0
9.9
12.9
17.0
16.3
17.8
0
5
10
15
20
18.01.-24.01. 25.01.-31.01. 1.02.-7.02. 8.02.-14.02. 15.02.-21.02. 22.02.-28.02. 1.03.-7.03. 8.03.-14.03. 15.03.-21.03.
Dīkstāves un algu subs. izmaksas Apgrozāmo līdzekļu granti
Avots: Valsts ieņēmumu dienests.
VID izmaksātie dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu granti, nedēļā, (milj. eiro)
36
VID programmās kritēriju grozījumu rezultātā martā būtiski
palielinājušies izmaksātie apjomi

37. 37
Valdības atbalsts sniegs būtisku pienesumu
ekonomikas izaugsmei
2020 2021
Atbalsts iedzīvotājiem 0.02 0.55
Atbalsts uzņēmējiem 0.10 1.39
Finansējums infrastruktūrai 0.11 0.69
Finansējums veselības nozares
kapacitātes stiprināšanai
0.05 0.89
Kopā 0.28 3.52
0.3
3.5
Pandēmijas otrā viļņa laikā sniegto atbalsta pasākumu kumulatīvā ietekme uz IKP (novirze no bāzes
scenārija, %)
Piezīmes: Novērtēts ar Latvijas fiskālo DSGE modeli (Bušs, Ginters, Grüning, Patrick (2020). Fiscal DSGE Model for Latvia. Latvijas Banka Working Paper 5/2020).

38. 0 10 20 30 40
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
Kopā
Ienākuma
decile
pēc
ekvivalentā
rīcībā
esošā
ienākuma
1
2
3
4+
Mājsaimniecību īpatsvars pēc bērnu skaita
(2018. gads; %)
38
Bērnu 500 eiro pabalsta ietekme uz rīcībā esošo ienākumu ir
atkarīga no bērnu skaita ģimenē un uzkrājumiem
Noguldījumu mediāna (eiro; 2017. gadā HFCS
aptauja)
0
50
100
150
200
250
300
350
Ģimene bez
bērniem
Ģimene ar 1
bērnu
Ģimene ar 2
bērniem
Ģimene ar 3
un vairāk
bērniem
Avots: EUROMOD 2021. gada scenārijs, kas balstīts EU-SILC 2018 datubāzes. HFCS 2017.gada rezultāti.

39. Scenāriji:
■ (1) 500 eiro par bērnu
■ (2) 450 eiro par bērnu, ja ģimenē ir viens vai divi bērni, un 680 eiro par bērnu, ja ģimenē 3 un vairāk bērnu
■ (3) 720 eiro par bērnu, ja ģimenes rīcība esošais ienākums uz vienu ekvivalento personu ir zem 1000 eiro mēnesī
Ar mērķētāku pabalstu labāk aizsniegtu ģimenes ar zemākiem
ienākumiem, bet tas nozīmētu arī lielāku administratīvo slogu
9.6%
7.6% 7.2%
6.1%
4.9%
3.7% 3.2% 2.7% 2.2% 1.4%
0%
5%
10%
15%
D1 D2 D3 D4 D5 D6 D7 D8 D9 D10
Ienākuma decile (pēc ekv. rīc. esošā ienākuma)
39
Izmaiņas mājsaimniecības ekvivalentajā rīcībā esošā ienākumā (mājsaimniecības ar bērniem; %)
Avots: EUROMOD 2021. gada scenārijs, kas balstīts EU-SILC 2018 datubāzes.

40. 6200
6400
6600
6800
7000
7200
7400
7600
7800
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
1.cet.*
2.cet.*
3.cet.*
4.cet.*
1.cet.*
2.cet.*
3.cet.*
4.cet.*
1.cet.*
2.cet.*
3.cet.*
4.cet.*
2019 2020 2021* 2022* 2023*
Decembra
optimistiskais scenārijs
Decembra bāzes
scenārijs
Decembra
pesimistiskais scenārijs
Marta novērtējums
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas prognozes.
IKP (2015. gada salīdzināmās cenās, s.i., milj. eiro)
40
Lai gan gads iesācies ar aktivitātes kritumu,
lielāks valdības atbalsts ļauj uzlabot IKP prognozi

41. -15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas novērtējums. 41
Valdības atbalsta pasākumi paātrinās ekonomikas atgriešanos
pie potenciālā izlaides līmeņa
Izlaižu starpība (% no IKP)

42. Marta prognozes Decembra prognozes
2020 2021 2022 2020 2021 2022
IKP salīdzināmās cenās
(izl. dati; g/g; %)
-3.6* 3.3 6.5 -4.7 2.8 5.3
Inflācija (SPCI)
(g/g; %)
0.1* 1.8 2.2 0.1 1.1 1.6
Inflācija (SPCI), izslēdzot pārtikas un
enerģijas cenas (g/g; %)
0.9* 1.0 1.5 1.0 1.5 1.5
Bezdarbs (% no ekon. akt.) 8.1* 8.3 7.3 8.2 8.5 7.5
Vidējā alga 6.2* 6.9 5.7 3.7 5.3 5.1
Tekošais konts 3.0* -0.3 -0.6 2.5 2.0 0.1
Budžeta bilance (% no IKP) -5.3 -7.7 -1.2 -5.0 -3.8 -1.5
Valdības parāds (% no IKP) 44.7 48.6 46.7 44.5 43.9 43.0
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Latvijas Bankas prognozes. * faktiskie dati.
42
Galveno rādītāju prognozes

43. Kāds ir jūsu skatījums uz
ekonomikas attīstību un
potenciālajiem riskiem?
Jautājumi diskusijai
43
Kādi ir sagaidāmie
izaicinājumi pēc-Covid-19
laikam?
Kad atgriezties pie
fiskālās disciplīnas?
Kā atbalsta instrumenti ietekmē
investīcijas un ilgtermiņa
izaugsmi?

44. Mūsu valsts, mūsu banka
44