Produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīze

Dzīves cikla analīze
Jūlija Doktorova, Olga Meļņičenko (ELLE; InCSR) 22.02.2017

Aplūkojamie jautājumi
• Kas ir dzīves cikla analīze?
• Kādi ir dzīves cikla analīzes mērķi un kāpēc tā ir
vajadzīga?
• Dzīves cikla analīzes piemērs – produkts
• Dzīves cikla novērtējums un pakalpojumu sektors
• Dzīves cikla analīzes piemērs – pakalpojums
• Ko ņem vērā, veicot novērtējumu

Kas ir dzīves cikla analīze?
Kas ir videi draudzīgāk?
vai

Rīks vadības lēmumu pieņemšanai

Produkta (pakalpojuma)
ražošanai/sniegšanai izmantoto
resursu, radīto vielu (atkritumi,
emisijas) un potenciālās ietekmes
uz vidi
raksturojums/analīze/izvērtējums
visam dzīves ciklam
(no «šūpuļa līdz kapam»)
Avots: Gatis Bažbauers. Produktu
dzīves cikla novērtējums (analīze)

Avots: altanova-energy.com Avots: ecodyger.com

Dzīves cikla novērtējums var būt:
• Standartizēts: LVS EN ISO 14044:2006
• Brīvās pieejas/pašnovērtēšana

Kādi ir dzīves cikla analīzes mērķi un kāpēc tā ir vajadzīga?
Kvalitatīvi veikts dzīves cikla
novērtējums sniedz informāciju,
kas ļauj:
 pārdomāti samazināt jaunu
produktu ietekmi uz vidi vēl to
dizaina fāzē;
 identificēt jau esošu produktu
vājās vietas;
 izvairīties no problēmu
pārneses, kad, atrisinot vienu
problēmu, radām vai
pastiprinām citu;
 salīdzināt līdzīgu produktu
ietekmi uz apkārtējo vidi, dabas
resursu patēriņu un cilvēka
veselību.
Avoti: ekomarkejums.lv, Francesco Romagnoli «LCA»
Salīdzinošs
Virzīts uz izmaiņām
Individuāls -
apskata
vienu
produktu vai
pakalpojumu
Novērtējuma

Dzīves cikla analīzes ietvars
Tieši piemērojams:
• Izstrādājot un
uzlabojot produktu
• Stratēģiskajā
plānošanā
• Politikas izstrādē
• Mārketingā
• U.t.t.
Atbilstoši ISO 14040:2006
Mērķa un apjoma
noteikšana
Inventarizācija
Ietekmes
novērtējums
Interpretācija

Piemērs – Recepšu grāmata
• Veselīgu sulu recepšu
grāmata
• Tirāža: 8000 eksemplāri
• Grāmata ir Norvēģu valodā
• Tipogrāfija: SIA «Livonia
Print», Latvija
• Ziemeļu ekomarķējums
(Northern Swan)
• Ceļā uz ES ekomarķējuma
ieviešanu

Atbilstoši ISO 14040:2006
Mērķa un apjoma
noteikšana
Inventarizācija
Ietekmes
novērtējums
Interpretācija

Funkcionālā vienība:
informācijas par 40 receptēm
attēlošana

PRODUKTA VISPARĪGS APRAKSTS
KRĀSA
PAPĪRS
vāks
iekšlapas
LĪME DIEGS

Izejmateriālu
iegūšana
Produkta
ražošana
Tirdzniecība Lietošana Izmešana
Koksnes
iegūšana
Naftas
produktu
Grāmatas
drukāšana
un
iesiešana
Grāmatas
uzglabāšana
un pārdošana
Grāmatas
lietošana
Atkritumu
pārstrāde
Atkritumu
apglabāšana
Resursi(input)Emisijas(output)
Materiālu
ražošana
Papīra
ražošana
Krāsu un
citu ķīmisko
vielu
ražošana
Enerģijas patēriņš Ūdens patēriņšIzejmateriālu patēriņš
Emisijas gaisā
Emisijas ūdenī
Atkritumi
Analīzes tvērums
PRODUKTA DZĪVES CIKLA ANALĪZE

PRODUKTA PROCESU KOKS
AtjaunotājsAttīstītājsLīmeKrāsaPapīrs DiegsPlates gumētājs
Papīra apdruka
Grāmatas iesiešana
Iepakošana
Transportēšana
Tirdzniecība
LietošanaPārstrāde Apglabāšana
Koku
audzēšana
Mežistrāde
Nātrija sulfātu
ieguve un
apstrāde
Sodas pelnu
ražošana
Kukurūzas
cietes
ražošana
Balināšanas
vielu ražošana
Māla vai talka
ieguve
Naftas
produktu
ieguve
Pigmentu
ražošana
Saistvielu
ražošana
Modifikatoru
ražošana

Koksnes sagatavošana
(mērcēšana, mizošana,
šķeldošana)
Papīra masas
sagatavošana
Balināšana
PAPĪRA RAŽOŠANA PROCESU KOKS
Attīrīšana
Enerģijas,ūdenspatēriņš,ķīmiskāsvielas
Emisijasgaisā,ūdenī,atkritumi
Lokšņu veidošana
Gruntēšana, žāvēšana,
kalenderēšana
Griešana un iepakošana

Papīra ražošanas procesā izmantotie resursi un radītās emisijas
Amber Graphic (Arctic
Paper)[17]
Incada Silk (Iggesund)
[21]
Izejvielas
Ūdens 10,84 m3/t
Celuloze 720,30 kg/t
Ciete 58,58 kg/t
„Pildvielas” 339,30 kg/t
Līme 1,54 kg/t
Cita piedevas 15,92 kg/t
Enerģijas patēriņš
Elektroenerģijas 628,0 kWh
Siltumenerģijas 8,16 GJ
Dabas gāze 470,4 m3
Emisijas ūdenī
Ķīmiskais skābekļa
patēriņš
0,29 kg/t 50 kg/t
Slāpeklis 0,06 kg/t 0,17 kg/t
Fosfors 0,006 kg/t 0,02 kg/t
Ražošanas notekūdeņu
apjoms
9,1 m3/t 38 m3/t
Emisijas gaisā
SOx 0,03 kg/t <0,05 kg/t
NOx 0,64 kg/t 1,42 kg/t
CO2 (no kurināmā
patēriņa)
545 kg/t 887 kg/t
Atkritumi
Apglabāto atkritumu
apjoms
0,16 kg 2,3 kg/t
Pārstrādāto atkritumu
apjoms
13,7 kg
Bīstamo atkritumu
apjoms
0,07 kg

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS: MET matrica
M – materiāla
lietošana
E – enerģijas
lietošana
T – toksiskie ieejošie
materiāli/emisijas
Kopā
Materiālu un komponenšu ražošana un piegāde
Papīra ražošana 3 3 2 8
Krāsu ražošana 2 1 1 4
Materiālu transportēšana 0 3 3 6
Produkta ražošana
Pirmsdruka (pārbaude) 0 1 0 1
Druka 3 2 2 7
Pēcdruka (griešana, locīšana,
iesiešana)
1 2 1 4
Izplatīšana
Iepakojums 2 0 0 2
Transportēšana 0 3 3 6
Lietošana vai
utilizēšana
Lietošana 0 0 0 0
Apkope - - -
Produkta mūža
beigas
Pārstrāde 2 2 2 6
Apglabāšana - - -
Kopā 11 17 14 42
+ FSC sertificēts
+ Viegls, neglancēts
+ Atbildīgie ražotāji
(piem. ISO14001)
- Balināts papīrs
- Nav ES eko sertificēts
icēts
+ nesatur minerāleļļas
+ CO2 neitrālā ražošana
+ Videi salīdzinoši nekaitīgs papīrs
+ Videi draudzīgās krāsas
+ Attīrīšanas līdzekļu atgūšana
+ Energoefektīvas iekārtas
+ GOS-nesaturošs mazgāšanas līdzeklis
- Papīra nelietderīgā izmantošana
- Ķīmisko vielu izmantošana

EKO INOVĀCIJA
Secinājumi:
 Ietekme uz vidi ir neliela vai vidēja, salīdzinot ar tradicionāli ražotām grāmatām
 Tajā pašā laikā pastāv iespējas vēl vairāk samazināt produkta ietekmi uz vidi.
Esošais stāvoklis:
 FSC papīrs
 Krāsas nesatur minerāleļļas, CO2-neitrālās
 Mazgāšanas līdzekļu un šķīdinātāju attīrīšana
 Nordic Ecolabel
Papildus iespējas:
Pārstrādājamība un pārstrādāto materiālu izmantošana
Vides pārvaldības sistēmas un ES ekomarķējums
Samazināt naftas saturošos produktus
CO2 neitrālas iekārtas

Dzīves cikla novērtējums un pakalpojumu sektors
Vai pakalpojuma sektors arī ietekmē vidi?
JĀ, JĀ, JĀ

Piemērs: Ēdināšanas sektors

Piemērs: Pasta pakalpojumi
Avots: DHL Sustainability report 2015 Avots: UPS Sustainability report 2015
CO2 emisijas:
• 27,95 milj.t. DHL vs 28,56 milj.t. UPS
• Salīdzinājumam: Latvijā 2012. gadā –
10,97 milj.t.

Citi piemēri:
Lidojumu sadalījums pēc ceļošanas mērķa no Lielbritānijas
lidostām (Avots: statista.com)

Kopējais enerģijas patēriņš ES-28 2014. gadā (% no kopējā, oil
equivalent) (Avots: Eurostat)

Pakalpojumu
sektors
Teritorijas
degradācija
Troksnis
Gaisa
piesārņojums
Ūdens
piesārņojums
Augsnes un
grunts
piesārņojums
Dabas resursu
noplicināšana
SEG emisijas
Bioloģiskās
daudzveidības
samazināšana
• apkure
• autotransports
• ķīmisko vielu lietošana
• kondicionieri
• saldēšanas un
atdzesēšanas iekārtas
• darījuma braucieni
• datortehnikas
izmantošana,
informācijas uzglabāšana
• autotransports
• ventilēšanas sistēmas
• sadzīves notekūdeņi
• noplūdes
• atkritumi
• noplūdes
• autotransports
• apgaismojums
• kondicionieri
• apkure
• datortehnika,
informācijas uzglabāšana
• ēdināšana
• biroja preces (piem., papīrs)
• jaunās biroja telpas vai noliktavas
• ēdināšana
• pamestas ēkas
• būvlaukumi
• biroja preces (piem., papīrs)
• autotransports

Piemērs: Finanšu sektors

Piemērs – Pakalpojums
ISO 14001 vides pārvaldības sistēmas ieviešana klienta uzņēmumā
• Vides pārvaldes sistēmas
izveidē atbilstoši ISO
14001:2016 standarta klienta
uzņēmumā

Izejmateriālu
iegūšana
Pakalpojuma sniegšana Pakalpojuma
izmantošana
Izmešana
Koksnes
iegūšana
Citu
izejmateriālu
iegūšana
Pakalpojums
ISO 14001 vides
pārvaldības
sistēmas
ieviešana
klienta
uzņēmumā
ISO 14001
vides
pārvaldības
sistēmas
uzturēšana
klienta
uzņēmumā
Atkritumu
pārstrāde
Atkritumu
apglabāšana
Resursi(input)Emisijas(output) Materiālu
ražošana
Papīra ražošana
un citas biroju
preces
Elektrisko un
elektronisko
iekārtu ražošana
Enerģijas patēriņš Ūdens patēriņšIzejmateriālu patēriņš
Emisijas gaisā, Emisijas ūdenī, Atkritumi
Analīzes tvērums
Elektro-
enerģijas
ražošana
Naftas
produktu
iegūšana
Siltum-
enerģijas
ražošana
Printeru
toneru
ražošana
Biroja mēbeles

Piemērs: inventarizācija – Pakalpojuma sniegšanas etaps
Pakalpojums
ISO 14001 vides
pārvaldības sistēmas
ieviešana klienta
uzņēmumā
Papīrs
Dabas resursu
noplicināšanās,
emisijas gaisā (iesk.
CO2), ķīmiskās
vielas
Elektroenerģija
Emisijas gaisā (iesk.
CO2)
u.c.
Degviela
Emisijas gaisā (iesk.
CO2)
Siltumenerģija Emisijas gaisā (iesk.
CO2)
Resursu patēriņš Ietekme uz vidi

Piemērs: inventarizācija – Pakalpojuma sniegšanas etaps
Pakalpojuma sniegšana
Resursu patēriņš
Darbinieku stundas 490 stundas
Ūdens 2,13 m3
Papīrs 150 lapas A4
Nobraukto km skaits 790 km
Enerģijas patēriņš
Elektroenerģijas 487,6 KWh
Gāzes patēriņš 92,5 m3
Emisijas gaisā
CO2 (autotransport) 102,7 kg
Atkritumi
Apglabāto atkritumu apjoms 14 kg
Pārstrādāto atkritumu apjoms 3,5 kg

Piemērs: ietekmes novērtējums – Pakalpojuma sniegšanas etaps
Piemērs: MET matrica – kvalitatīvas vai daļēji kvalitatīvas vides analīzes metode,
kas tiek izmantota, lai sniegtu vispārēju priekšstatu par izmantotajiem
resursiem un radītajām emisijām katrā produkta dzīves cikla posmā, noteiktu
būtiskākos vides aspektus un iespējamos vides uzlabošanas risinājumus
M – materiāla
lietošana
E –
enerģijas
lietošana
T – toksiskie
ieejošie
materiāli/emisijas
Kopā
Materiālu un resursu ražošana un piegāde
xxx 3 3 2 8
Produkta ražošana/Pakalpojuma sniegšana
xxx 0 1 0 1
Lietošana/
utilizēšana
Lietošana 0 0 0 0
Apkope - - -
Produkta
mūža beigas
Pārstrāde 2 2 2 6
Apglabāšana - - -
Kopā xx xx xx xx

Interpretācija
Interpretācijas posmā tiek analizēti iepriekšējo posmu rezultāti, sniedzot
skaidrus secinājumus un izstrādājot rekomendācijas.
Interpretācijas fāzē jāņem vērā, ka analīze izvērtē potenciālās ietekmes,
neidentificējot noteiktas/ modelētas ietekmes, risku robežas u.t.t.

Ko ņem vērā, veicot novērtējumu?
Vai Jūsu uzņēmums novērtē produktu/
pakalpojumu ietekmi uz vidi visā to dzīves cikla
laikā?
 Jā
 Nē
Kuros produkta/pakalpojuma dzīves cikla
posmos Jūsu uzņēmums novērtē produkcijas/
pakalpojumu ietekmi uz vidi?
 Resursu ieguves
 Produkcijas/pakalpojuma sniegšanas
 Produkta/pakalpojuma lietošanas
 Nolietotu produktu apsaimniekošana pēc dzīves cikla beigām
1. Vai tiešām VISĀ dzīves ciklā?
2. Formāls novērtējums
3. Pamatojumi/Pierādījumi
4. Mērķis ir stratēģiskā plānošana
(INTERPRETĀCIJA)

Noderīga informācija
http://eplca.jrc.ec.europa.eu/
http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/02_gb_dzives_cikla_novertejums
_5jun_2013.pdf
https://www.bsr.org/reports/BSR_Financial_Sector_Supply_Chain_Sustainabilit
y_2015.pdf
https://www.cbd.int/financial/privatesector/several-privatebestpractices.pdf
http://www.cp.org.jo/ghdp/docs/Hospital%20Guide.pdf
http://susproc.jrc.ec.europa.eu/activities/emas/documents/Telecommunicatio
ns_and_ICTservices_Scope_and_Proposed_BEMPs.pdf
........

Paldies par uzmanību!
Jautājumi?

Produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīze

Recommended

Recommended

More Related Content

What's hot

What's hot (20)

Viewers also liked

Viewers also liked (20)

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīze