Baltijas jūras piesārņojums Vides medicīna, 3. kurss

1. BALTIJAS JŪRAS
PIESĀRŅOJUMS
IVETA VIGUPE, KIMS RAGAUŽS
RSU MF III 7.GR.
VIDES MEDICĪNA, 2014.G
TĒMA: «ŪDENS»

2. TĒMAS AKTUALITĀTE:
ZAĻĀKĀ VALSTS PASAULĒ PIESĀRŅOTĀKĀS JŪRAS
KRASTĀ?
SLIKTĀS ZIŅAS
• JŪRA IR KRITISKĀ STĀVOKLĪ
• „MIRUSĪ" ZONA 60-100 TŪKST.
KM2 PLATĪBĀ
• JŪRAS ZIVĪS UN DZĪVNIEKOS
UZKRĀJAS BĪSTAMAS VIELAS
• VAIRĀKI DESMITI ZIVJU UN
DZĪVNIEKU SUGU IR
APDRAUDĒTAS
LABĀS ZIŅAS
• BALTIJAS JŪRAS REĢIONA
VALSTIS SADARBOJAS, LAI
JŪRU ATVESEĻOTU

3. BALTIJAS JŪRAS VALSTU
SADARBĪBA
• 2000.GADS – STĀJĀS SPĒKĀ ES ŪDENS STRUKTŪRDIREKTĪVA. MĒRĶIS
IR SASNIEGT LABU ŪDENS STĀVOKLI LĪDZ 2015.GADAM.
• 2007.GADS – PIEŅEMTS HELSINKU KOMISIJAS BALTIJAS JŪRAS RĪCĪBAS
PLĀNS, KAS PAREDZ BALTIJAS JŪRAS LABA EKOLOĢISKĀ/VIDES
STĀVOKĻAATJAUNOŠANU LĪDZ 2021.GADAM.
• 2008.GADS – VISIETEKMĪGĀKAIS POLITIKAS PLĀNOŠANAS
DOKUMENTS IR ES JŪRAS STRATĒĢIJAS PAMATDIREKTĪVA. ARĪ TĀ
IZVIRZĪJA MĒRĶI VISU EIROPAS JŪRU LABA EKOLOĢISKĀ STĀVOKĻA
SASNIEGŠANU JAU LĪDZ 2020.GADAM
• 2011.GADS – APSTIPRINĀTAJĀ ES BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS
STRATĒĢIJĀ LĪDZ 2020.GADAM PAREDZĒJAAPTURĒT BIOLOĢISKĀS
DAUDZVEIDĪBAS UN EKOSISTĒMU SERVISU ZUDUMU.

4. GALVENĀS PROBLĒMAS
• EITROFIKĀCIJA – PALIELINOTIES BIOGĒNO ELEMENTU
KONCENTRĀCIJAI ŪDENĪ, PALIELINĀS BIOLOĢISKO PROCESU
INTENSITĀTE
• BĪSTAMĀS VIELAS – UZKRĀŠANĀS ŪDENĪ, AUGOS UN
DZĪVNIEKOS
• BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS SAMAZINĀŠANĀS –
APDRAUDĒTA SUGU IZDZĪVOŠANA

5. EITROFIKĀCIJA
• PĒDĒJO 50 GADU LAIKĀ BALTIJAS JŪRAS UNIKĀLĀ
EKOSISTĒMA KĻUVUSI PAR BARĪBAS VIELĀM PĀRSĀTINĀTU,
EITROFU VIDI.
• VAIRĀKU DESMITU METRU DZIĻUMĀ JŪRA IR KĻUVUSI PAR
BEZSKĀBEKĻA ZONU
• PAMANĀMĀKĀ EITROFIKĀCIJAS IETEKME IR IKGADĒJĀ
ZILAĻĢU ZIEDĒŠANA.
• ŠAJĀS ZONĀS BALTIJAS JŪRA IR MIRUSĪ ZONA, KURĀ NEKAS
NESPĒJ AUGT UN VAIROTIES
• VISSPĒCĪGĀK ZILAĻĢU ZIEDĒŠANU IZJŪT SOMIJAS UN
ZVIEDRIJAS SALU IEDZĪVOTĀJI, KURI AĻĢU DĒĻ BIEŽI VIEN
NEDRĪKST JŪRĀ PELDĒTIES, PŪSTOŠO AĻĢU SMAKA TOS
ATTUR PAT NO TUVOŠANĀS JŪRAI.

7. ZILAĻĢU IETEKME UZ VESELĪBU
• HEPATOTOKSĪNI – AKNU BOJĀJUMI - VEMŠANA, SLIKTA
DŪŠA, REIBOŅI, KUŅĢA SĀPES, CAUREJA, ORGANISMA
VĀJUMS
• NEIROTOKSĪNI - SPĒJ IZRAISĪT ORGANISMA VISPĀRĒJU
VĀJUMU, SPONTĀNU MUSKUĻU SARAUŠANOS, DERMATĪTU
(ĀDAS SLIMĪBU), TĀ SAUKTO PELDĒTĀJU NIEZI, NELIELUS
ĀDAS APDEGUMUS, GREMOŠANAS UN ELPOŠANAS
DARBĪBAS TRAUCĒJUMUS
• ALERĢISKAS SASLIMŠANAS: ASTMU, ACU NIEZĒŠANU,
PLAKSTIŅU PIETŪKUMU

8. BALTIJAS JŪRAS «MIRUŠĀS
ZONAS»

9. BALTIJAS JŪRAS LATVIJAS
PIEKRASTE, SALACGRĪVA, 2012.G
JŪLIJS

10. CĒLOŅI
• AKTĪVA LAUKSAIMNIECĪBA
• RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBA
• PILSĒTU NOTEKŪDEŅI UN MĀJSAIMNIECĪBU RADĪTAIS
PIESĀRŅOJUMS
• AKTĪVA KUĢNIECĪBA – SATIKSMES KUĢI, KRAVAS
PĀRVADĀJUMI
• AKTĪVA ZVEJNIECĪBA
• BALTIJAS JŪRAS ŪDENS LĒNĀ DABISKĀ ATTĪRĪŠANĀS
(PILNĪGAI ŪDENS NOMAIŅAI BALTIJAS JŪRĀ VAJADZĪGI 25-
30G)

11. LAUKSAIMNIECĪBA
• GANDRĪZ 25% NO 1,7 MLJ. KM2 NO BALTIJAS JŪRAS SATECES BASEINA
TIEK IZMANTOTI LAUKSAIMNIECISKAI DARBĪBAI
• RIETUMEIROPĀ 60-TAJOS UN 70-TAJOS GADOS, SAIMNIECĪBAS RAŽU
PALIELINĀŠANAI SĀKA LIETOT MĀKSLĪGO MĒSLOJUMU
• TAS NOZĪMĒJA BARĪBAS VIELU, ĪPAŠI FOSFORA UN SLĀPEKĻA,
PIEAUGUMU KOPĒJĀ APRITĒ – VEICINA EITROFIKĀCIJAS PROCESU
• DĀNIJĀ, SOMIJĀ, VĀCIJĀ UN ZVIEDRIJĀ PATLABAN IR SALĪDZINOŠI
AUGSTĀKAIS INTENSĪVAS LAUKSAIMNIECĪBAS LĪMENIS BALTIJAS JŪRAS
VALSTU VIDŪ
• PĀRĒJĀS VALSTIS ARĪ TURPINA ATTĪSTĪT LAUKSAIMNIECĪBU – TO
VEICINA ES SUBSĪDIJAS, KAS TIEK PIEŠĶIRTAS LAUKSAIMNIECĪBAS
INDUSTRIALIZĀCIJAI

13. RŪPNIECĪBA
• NEPIETIEKAMI ATTĪRĪTI NOTEKŪDEŅI
• JŪRĀ IEPLŪST NE TIKAI KAITĪGIE ATKRITUMPRODUKTI, BET
ATKRITUMI ARĪ NO ENERĢIJAS VEIDOŠANAS, FOSILĀ
KURINĀMĀ, UTT.
• 2000. GADĀ APTUVENI 660 000 TONNU SLĀPEKĻA UN 28
000 TONNU FOSFORA BALTIJAS JŪRĀ NONĀCA NO UPĒM.

15. KAITĪGĀS VIELAS BALTIJAS JŪRĀ

16. PIESĀRŅOJUMA SEKAS
• DAŽAS NO ATSEVIŠĶĀS BALTIJAS JŪRAS DAĻĀS SAZVEJOTAJĀM
ZIVJU SUGĀM NAV LIETOJAMAS UZTURĀ, JO TAJĀS IR BĪSTAMĀS
VIELAS, KAS PĀRSNIEDZ NOTEIKTOS KONCENTRĀCIJAS
LĪMEŅUS.

17. PIESĀRŅOJUMA SEKAS
BĪSTAMĀS VIELAS RADA NELABVĒLĪGU IETEKMI UZ EKOSISTĒMU,
PIEMĒRAM,
• PASLIKTINA DZĪVNIEKU VISPĀRĒJĀS VESELĪBAS STĀVOKLI,
• NOVĀJINA DZĪVNIEKU, ĪPAŠI LIELO PLĒSOŅU, VAIROŠANĀS
SISTĒMU,
• PAAUGSTINA UZTURĀ LIETOJAMO ZIVJU PIESĀRŅOJUMA LĪMENI.

18. DZĪVĀ DABA
• VAIRAKAS BALTIJAS ZIVJU SUGAS IR AIZLIEGTAS VAI NAV
REKOMENDĒTAS UZTURĀ – JŪRAS SIĻĶES UN LAŠI, MENCAS,
ĶIĻAVAS.
• VAIRĀKĀM ZIVJU SUGĀM, TĀDĀM KĀ ATLANTIJAS LASIS,
TAIMIŅŠ, MENCA UN ĀTE, PĒDĒJOS GADU DESMITOS IR
KONSTATĒTAS VAIROŠANĀS PROBLĒMAS

19. • GALVENOKĀRT NOTURĪGĀS UN BIOAKUMULATĪVĀS VIELAS VAR
NODARĪT POTENCIĀLU KAITĒJUMU CILVĒKA VESELĪBAI.
• DAŽI PIESĀRŅOTĀJI SAVA TOKSISKUMA, NOTURĪBAS UN
BIOAKUMULĀCIJAS ĪPAŠĪBU DĒĻ VAR BŪT BĪSTAMI, JO TIE
NEGATĪVI IETEKMĒ HORMONĀLO UN IMŪNSISTĒMU. DAŽI NO
TIEM PALIELĪNA AUDZĒJU RISKU.

20. • 26. FEBRUĀRĪ STOKHOLMĀ APKOPOJA PIVUS - PROSPECTIVE
INVESTIGATION OF THE VASCULATURE IN UPPSALA SENIORS -
PAGAIDU REZULTĀTUS
• PĒTĪJUMĀ PIEDALĪJĀS AP 1000 CILVĒKU VIRS 70 GADIEM
• LIELĀKU SAISTĪBU (1/3) AR HIPERTONIJU UN
KARDIOVASKULĀRAM SLIMĪBĀM TIKA KONSTATĒTA TIEM, KAS
LIETOJA BALTIJAS ZIVIS UZTURĀ

21. • NESKATOTIES UZ TO, ZIVIS TIEK ZVEJOTAS ARVIEN LIELĀKOS
DAUDZUMOS – 8,8 TŪKST. TONNAS 2012. G, KAS IR PAR 0,5
TUKST. TONNĀM VAIRĀK, NEKĀ 2011.G

22. • SAINDĒTAS IR NE TIKAI ZIVIS.
• POLIBROMINĒTO BIFENILU UN CITU TOKSĪNU LĪMENIS BALTIJAS
JŪRAS PLĒSĒJOS, PIEMĒRAM, ROŅOS, KAIJĀS UN JŪRAS ĒRGĻOS,
IR DIVAS LĪDZ PIECAS REIZES VAIRĀK NEKĀ ZIEMEĻJŪRĀ VAI
ZIEMEĻU LEDUS OKEĀNĀ

23. VIBRIO VULNIFICUS
• BAKTĒRIJA, KAS AGRĀK DZĪVOJA TIKAI MEKSIKAS JŪRAS LĪCĪ UN
KARĪBU SALĀS UN TO ŪDEŅOS
• 2006 G. BIJA ATKLĀTA VĀCIJAS KRASTMALĀS, KUR INFICĒJA 67
CILVĒKUS
• IZPAUŽAS AR NOPIETNĀM BRŪČU INFEKCIJĀM, SEPSI,
GASTROENTERĪTIEM UN DIAREJU
• JA NEKAS NEIZMAINĪSIES, LATVIJĀ TIE NOKĻŪS LĪDZ 2050 G;
• JAU APDRAUD VĀCIJU, POLIJU, DĀNIJU
UN ZVIEDRIJU

24. MERKŪRIJA KONCENTRĀCIJA VIDĒ

25. MERKŪRIJA KONCENTRĀCIJA ZIVĪS UN
GLIEMENĒS

26. SAINDĒŠANĀS AR MERKŪRIJU
• VISIZPLATĪTĀKAIS IEMESLS – ZIVJU LIETOŠANA UZTURĀ
• SIMPTOMI – PERIFĒRA NEIROPĀTIJA, ĀDĀS LOBĪŠANĀS,
TŪSKA, SVĪŠANA, TAHIKARDIJA, HIPERTENSIJA
• BĒRNI – MATU IZKRIŠANA, ZOBU BOJĀJUMI, MUSKUĻU
VĀJUMS, NIERU MAZSPĒJA

27. KADMIJA KONCENTRĀCIJA VIDĒ

28. KADMIJA KONCENTRĀCIJA ZIVĪS
UN GLIEMENĒS

29. SAINDĒŠANĀS AR KADMIJU
• BIEŽĀK SAINDĒJAS IEELPOJOT, BET ARĪ CAUR ĒDIENU
• GRIPAS SIMPTOMI, KAS PAKĀPENISKI SAASINĀS
• PIEVIENOJAS NIERU MAZSPĒJA
• OSTEOMALĀCIJA, OSTEOPOROZE

30. KUĢNIECĪBA
• SATIKSMES KUĢI
• KRAVAS PĀRVADĀJUMI
• ZVEJAS KUĢI

31. SATIKSMES KUĢI
• INTENSĪVA PRĀMJU SATIKSME
• KATRU GADU, JO ĪPAŠI VASARĀ, BALTIJAS JŪRAS KRUĪZA KUĢI
UN PRĀMJI, PĀRVADĀJOT TŪKSTOŠIEM PASAŽIERU, JŪRĀ
IEPLŪDINA TONNĀM NEPIETIEKAMI ATTĪRĪTU TUALEŠU, DUŠU
UN TĪRĪŠANAS NOTEKŪDEŅU, KURU SASTĀVĀ IR SLĀPEKLIS UN
FOSFORS. KUĢU NOTEKŪDEŅOS IR ARĪ BAKTĒRIJAS, VĪRUSI UN
CITI PATOGĒNI, UN TIE SATUR JAU PIEMINĒTOS MAZGĀŠANAS
LĪDZEKĻUS UN SMAGOS METĀLUS.
• PĒDEJOS GADOS VAIRĀKAS PRĀMJU KOMPĀNIJAS
PĀRTRAUKUŠAS IZGĀZT ATKRITUMUS BALTIJAS JŪRĀ, T.SK. ARĪ
RĪGA – STOKHOLMA LĪNIJAS OPERATORS «TALLINK-SILJA
LINE». DAUDZAS KOMPĀNIJAS TO DARĪT ATTEIKUŠĀS, JO TAS
IR DĀRGĀK

32. KRAVAS PĀRVADĀJUMI
• PIESĀRŅOJUMS NO KUĢU KORPUSIEM (PREAPAUGUMA
KRĀSA) – ALVAS ORGANISKIE SAVIENOJUMI
• NAFTAS KRAVU PĀRVADĀJUMI - NAFTAS PRODUKTU
NOPLŪDES (NEGADĪJUMI) – 2012.GADĀ KONSTATĒTI 54
NAFTAS NOPLŪDES GADĪJUMI, 47 NO TIEM TUVĀK SOMIJAI,
6 – IGAUNIJAI, 1 - ZVIEDRIJAI
• OSTU DARBĪBAS PIESĀRŅOJUMS

33. NAFTAS NOPLŪDES VIETAS NO
1989.-2002.GADAM
2008. gadā vidēji – 170l
2012. gadā – vidēji 25l

34. SATIKSMES INTENSITĀTE BALTIJAS
JŪRĀ
• BALTIJAS JŪRĀ JEBKURĀ MIRKLĪ
ATRODAS VISMAZ 2000 KUĢU
• KAS TO PADARA PAR VIENU NO
VISPĀRSLOGOTAJĀM JŪRĀM
PASAULĒ

35. OTRĀ PASAULES KARA ATKRITUMI
• BALTIJAS JŪRĀ ATRODAS LĪDZ PAT 35TŪKST TONNĀM
ĶĪMISKO IEROČU NO VĀCIJAS, PADOMJU SAVIENĪBAS,
LIELBRITĀNIJAS
• GĀZES, FOSFORS, NEIZMANTOTI SPRIDZEKĻI, MĪNAS,
GRANĀTAS UTT

36. KO DARĪT?
• HELCOM – BALTIJAS JŪRAS AIZSARDZĪBAS KOMITEJA
(HELSINKU KOMITEJA)
• RŪPNĪCU ĶĪMISKO VIELU IZMEŠU IEROBEŽOJUMI
• ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU ATJAUNOŠANA UN UZSTĀDĪŠANA
• ZVEJAS KVOTAS
• NO 2013.GADA JŪNIJA – EIROPAS SAVIENĪBĀ IEROBEŽOTA
FOSFORU SATUROŠU MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU RAŽOŠANA
UN IZPLATĪŠANA
• ŪDENS SASTĀVA MONITORINGS UN PELDVIETU
KONTROLĒŠANA

37. HELCOM NĀKOTNES PLĀNI
• 2013 G. 3 OTOBRĪ KOPENHĀGENĀ NOTIKA HELCOM SAPULCE,
KUR BIJA NOFORMULĒTI TĀLĀKAS RĪCĪBAS PLĀNI:
1. TURPINĀT CĪNITIES AR EITROFIKĀCIJU – KATRA VALSTS
APŅĒMĀS MAZINĀT PIESĀRŅOJUMU, UN NE TIKAI ŪDEŅOS
2. UZLABOT MONITORINGA SISTĒMAS, IESKAITOT NE- HELCOM
VALSTĪS

38. 3. NOVĒRST AGRIKULTŪRU BALTIJĀ LĪDZ MINIMUMAM;
UZLABOT MĒSLOJUMA UTILIZĀCIJU TEHNOLOĢIJAS UN
ATĻAUT CITU ĀRZEMJU DALĪBNIEKU KONTROLI UN
NUTRIENTU UZSKAITI.
4. UZLABOT KOOPERĀCIJU UN REAĢĒŠANAS SPĒJAS UZ
PIESĀRŅOJUMA PAZĪMĒM
5. KATRA VALSTS SAŅĒMA VĒL SAVU PERSONĪGO
REKOMENDĀCIJU, KĀ VIŅA VAR SAMAZINĀT PIESĀRŅOJUMU
BEZ NOPIETNĀM SEKĀM SAVAI RŪPNIECĪBAI

39. PANĀKUMI
Phosphorus
(tonnes)
Nitrogen
(tonnes)
2007 2013 2007 2013
Denmark 16 38 17,210 2,890
Estonia 220 320 900 1,800
Finland 150 330+26* 1,200 2,430+600*
Germany 240 110+60* 5,620 7,170+500*
Latvia 300 220 2,560 1,670
Lithuania 880 1,470 11,750 8,970
Poland 8,760 7,480 62,400 43,610
Russia 2,500 3,790 6,970 10,380
Sweden 290 530 20,780 9,240

40. • NO DIREKTĪVĀM, KAS BIJA PIEŅEMTAS 2010. GADĀ, 30% TIKA
IZPILDĪTAS, 60% IR IZPILDĪTI DAĻĒJI VAI IR PROCESĀ, UN 10%
NEBIJA IZPILDĪTI UN TIKA PĀRNESTI UZ NĀKOTNI.

41. IZMANTOTA LITETATŪRA
• HTTP://WWW.TVNET.LV/ZALA_ZEME/DABA/166723-
PATIESIBA_PAR_BALTIJAS_JURAS_ZIVIM
• HTTP://WWW.MEDSCI.UU.SE/PIVUS/
• HTTP://WWW.KASJAUNS.LV/LV/ZINAS/88949/BALTIJAS-JURA-
IZPLATAS-VESELIBAI-BISTAMAS-TROPU-BAKTERIJAS
• HTTP://WWW.VIDESVESTIS.LV/CONTENT.ASP?ID=102&WHAT=
10
• HTTP://WWW.HELCOM.FI/LISTS/PUBLICATIONS/BSEP128.PDF
• HTTP://HELCOM.FI/NEWS/PAGES/MASTER-BLUEPRINT-READY-
FOR-FUTURE-REGIONAL-ACTIONS-FOR-A-HEALTHIER-
BALTIC-SEA.ASPX
• HTTP://WWW.LVPORTALS.LV/VIEDOKLI.PHP?ID=178587

42. • HTTP://WWW.VIDESVESTIS.LV/CONTENT.ASP?ID=102&WHAT=10
• HTTP://WWW.ITAMERIHAASTE.NET/FILES/629/HANDBOOK_LV.PDF
• HTTPS://WWW.PDF.LV/LV_LV/NEWS/50/129/PASAULES-DABAS-
FONDA-CI-A-PRET-FOSFATIEM-JAUNI-PANAKUMI
• HTTPS://WWW.PDF.LV/LV_LV/KO-MES-DARAM/UDE-I/BALTIJAS-JURA
• HTTP://WWW.IR.LV/2012/11/23/ZALAKA-VALSTS-PASAULE-
PIESARNOTAKAS-JURAS-KRASTA
• HTTP://WWW.ITAMERIPORTAALI.FI/EN/AJANKOHTAISTA/ITAMERI-
TIEDOTTEET/2013/EN_GB/OIL_SPILLS/
• HTTP://WWW.ITAMERIPORTAALI.FI/EN/TIETOA/ITAMEREN_TILA/VUOS
IRAPORTIT/2007/EN_GB/ITAMEREN_SEURANTA_2006/
• HTTP://WWW.SPIEGEL.DE/INTERNATIONAL/TONS-OF-MERCURY-
FOUND-IN-THE-BALTIC-SEA-EUROPE-S-UNDERWATER-CHEMICAL-
DUMP-A-434329.HTML
• HTTP://HELCOM.FI/ACTION-AREAS/INDUSTRIAL-RELEASES/MAIN-
POLLUTION-SITES-HELCOM-HOTSPOTS
• HTTP://WWW.PDF.LV/LV_LV/KO-MES-DARAM/UDE-I/BALTIJAS-
JURA/EITROFIKACIJA/LAUKSAIMNIECIBA---NOZIMIGAKAIS-PIESAR-
OJUMA-AVOTS

43. PALDIES PAR UZMANĪBU!