Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no tādas pašas pozīcijas. Bet vai tiešām no tādas pašas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīsLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: 15 gadu pēc pievienošanās ES", kas 20. martā izmantota Latvijas Universitātes konferencē Latvijas demogrāfiskās attīstības izaicinājumiem veltītajā sekcijā.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Lekcija: Pasaules tautsaimniecības izaicinājumi un perspektīvasLatvijas Banka
Prezentācija "Pasaules tautsaimniecības izaicinājumi un perspektīvas" izmantota Latvijas Bankas vieslekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 17. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Pasaules tautsaimniecības attīstības tendences un tuvākās nākotnes perspektīvas;
• Pasaules ekonomikas un lielāko pasaules valstu ekonomiku attīstības prognozes;
• Būtiskākie ekonomikas attīstības riski;
• Aktuālie jautājumi un ieteikumi politikas veidotājiem.
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīsLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: 15 gadu pēc pievienošanās ES", kas 20. martā izmantota Latvijas Universitātes konferencē Latvijas demogrāfiskās attīstības izaicinājumiem veltītajā sekcijā.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Lekcija: Pasaules tautsaimniecības izaicinājumi un perspektīvasLatvijas Banka
Prezentācija "Pasaules tautsaimniecības izaicinājumi un perspektīvas" izmantota Latvijas Bankas vieslekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 17. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Pasaules tautsaimniecības attīstības tendences un tuvākās nākotnes perspektīvas;
• Pasaules ekonomikas un lielāko pasaules valstu ekonomiku attīstības prognozes;
• Būtiskākie ekonomikas attīstības riski;
• Aktuālie jautājumi un ieteikumi politikas veidotājiem.
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā 2016. gada 20. februārī.
Aplūkotās tēmas:
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitētā 2016. gada 26. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē
• Produktivitāte un izaugsme:
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Lekcija "Konkurētspējas jēdziens mūsdienu ekonomiskās izaugsmes teorijās"Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Liepājas Universitātē 2014. gada 14. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
- Konkurētspējas jēdziena un teoriju evolūcijas apskats, traktējums mūsdienu ekonomikas analīzē (t.sk. blue ocean).
- Ieskats novatoriskās idejās par to, kas ir izaugsme, sabiedrības tendences.
- Praktiskie piemēri: konkurētspējas vērtēšana pasaulē, izmantojot valstu salīdzināšanu, cenu un ārpus cenas konkurētspējas rādītāju dinamikas interpretācija attīstības valstīs un attīstītās valstīs, Latvijas konkurētspēja: pozīcijas un dinamikas rādītāji.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijās Biznesa augstskolā “Turība” 2016. gada 24. oktobrī.
Saturs:
- Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
- Kāda tā ir Latvijā?
- Maksājumu instrumenti;
- Attīstības tendences.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Banku Augstskolā 2015. gada 8. decembrī.
Aplūkotās tēmas:
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Konkurētspējas jēdziena un teoriju evolūcijas apskats, traktējums mūsdienu ekonomikas analīzē (t.sk. blue ocean). Ieskats novatoriskās idejās par izaugsmi. Praktiski piemēri: konkurētspējas vērtēšana pasaulē, izmantojot valstu salīdzināšanu, cenu un ārpuscenas konkurētspējas rādītāju dinamikas interpretācija attīstības valstīs un attīstītajās valstīs, Latvijas konkurētspēja (pozīcijas un dinamikas rādītāji).
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Konkurētspējas jēdziena un teoriju evolūcijas apskats, traktējums mūsdienu ekonomikas analīzē (t.sk. blue ocean). Ieskats novatoriskās idejās par izaugsmi. Praktiski piemēri: konkurētspējas vērtēšana pasaulē, izmantojot valstu salīdzināšanu, cenu un ārpuscenas konkurētspējas rādītāju dinamikas interpretācija attīstības valstīs un attīstītajās valstīs, Latvijas konkurētspēja (pozīcijas un dinamikas rādītāji).
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• ietaupījumu veidi un apjomi
• bažas, kas nav piepildījušās
• algas un inflācijas attiecības
• pensija un tās pirktspēja
• Latvijas kredītreitings
• ietekme uz valsts budžetu
Lekcija: Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Augstskolā 2015. gada 27. novembrī.
Aplūkotās tēmas:
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Konkurētspējas jēdziena un teoriju evolūcijas apskats, traktējums mūsdienu ekonomikas analīzē (t.sk. blue ocean). Ieskats novatoriskās idejās par izaugsmi. Praktiski piemēri: konkurētspējas vērtēšana pasaulē, izmantojot valstu salīdzināšanu, cenu un ārpuscenas konkurētspējas rādītāju dinamikas interpretācija attīstības valstīs un attīstītajās valstīs, Latvijas konkurētspēja (pozīcijas un dinamikas rādītāji).
Lekcija: Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 6. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Latvijas Nacionālajā ...Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentiem šī gada 11. decembrī. Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Latvijas Bankas Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākās ekonomistes Māras Rūses prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.
Vieslekcija: Globālās ekonomikas tendencesLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Human capital as the key to economic developmentLatvijas Banka
This document discusses human capital as the key driver of economic development in Latvia. It finds that while Latvia's population and workforce are projected to decrease in the coming decades, there are still substantial internal labor reserves that could be activated, such as among the young and upper-middle aged men. Improving health outcomes and reducing excess mortality is identified as the most promising way to stop depopulation trends. Additionally, public spending on education and healthcare in Latvia has been modest and outcomes could be improved by increasing efficiency. Attracting high-skilled immigration through improved quality of life is also discussed but perceived livability in Riga does not yet lead to mass immigration.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Banka has revised Latvia's macroeconomic forecasts for 2023-2025. Inflation is projected to decline to 10% in 2023 and further to 2.7% in 2024 and 2.6% in 2025. GDP growth is forecast to be 0.5% in 2023, then increase to 3.7% in 2024 and 3.3% in 2025. Unemployment is projected to remain stable around 7.3-7.4% through 2025. The general government deficit is expected to decline from 4% of GDP in 2023 to around 2.7-1.5% of GDP in 2024-2025.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Eiro banknošu pretviltošanas elementi un to pārbaudeLatvijas Banka
Šī Latvijas Bankas naudas zīmju ekspertu prezentācija iepazīstina ar eiro banknošu pretviltošanas elementiem un veidiem kā ikviens var pārlecināties par banknošu īstumu. Vienkāršākais veids - aptaustiet, apskatiet un pagroziet banknotes!
2. KĀ RAKSTUROT DZĪVES LĪMENI UN DZĪVES KVALITĀTI?
• IKP?
• IKP uz 1 iedzīvotāju?
• Dzīves ilgums?
• Dzīves veselīgums?
• Brīvas izvēles iespējas dzīves laikā un to
īstenošana?
• Singapūra dala 3.-4. vietu pasaulē pēc IKP/1 iedz., taču tā ir
tikai 22. vietā laimes indeksā, un ienākumu nevienlīdzības
rādītājs (Gini) pārsniedz 0.4 (augstāks nekā jebkurai OECD
valstij);
• Norvēģija ir nedaudz zemākā vietā pēc ienākumiem; taču
4. vietā laimes indeksā, un Gini ir viens no zemākajiem
(~0.27)
2
Avots:http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf;
https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2172rank.html, PIXABAY
3. LATVIJAS IENĀKUMU LĪMENIS IR PAMAZĀM TUVOJIES, SASNIEDZOT 84% NO
IGAUNIJAS LĪMEŅA
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs
3Avots: SVF
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0 1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Tūkstoši
EE LV
4. IGAUNIJA PĀRSPĒJ LATVIJU LIELĀKAJĀ DAĻĀ SALĪDZINOŠO INDEKSU, TAČU TIE
NE VIENMĒR ATSPOGUĻO DZĪVES LĪMENI VAI DZĪVES KVALITĀTI
4
Indekss Veidotājs Igaunija Latvija Lietuva
Index of Economic Freedom Heritage Foundation 77.2 70.4 75.2
(max = 100%; > 70 = mostly free; 2016; 178) 9 36 13
Global competitiveness index
WEF
4.78 4.45 4.60
(1-7, 2016/2017, 138) 30 49 35
Ease of Doing Business
World Bank
81.05 80.61 78.84
(DTF %points, max = 100, 2017, 190) 12 14 21
Human Development index
UNO
0.861 0.819 0.839
( 0-1, 2015, 188) 30 46 37
Better Life index OECD 5.85 4.71
(11 topics weighted equally, 1-10, 2016, 38) 17 9 -
World Happiness index United Nations
Sustainable Development
Solutions Network
5.517 5.56 5.813
(1-10, best score = 7.526, 2016 update for
2013-2015, 157) 72 68 60
Social Progress Index The Social Progress
Imperative
82.62 76.19 76.94
(0-100, 2016, 133) 23 36 34
6. LATVIJĀ LIELĀKS PROGRESS SALĪDZINĀJUMĀ AR PERIODU PIRMS KRĪZES, UN AR
ŠĀDU PROGRESU TĀ APSTEIGUSI IGAUNIJU (PIRMS TAM BIJA ZEMĀK)
6Avots: http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf
8. VAI VALSTIS ATTĪSTĀS NO "VIENĀDAS POZĪCIJAS" PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS?
Igaunija Latvija
Galvenie dabas (zemes
dzīļu) resursi
Kaimiņi, attiecības ar
tiem
8Avots: PIXABAY; Enefit
9. RESURSI: ENERGOATKARĪBA IGAUNIJĀ ZEMĀKA DEGSLĀNEKĻA IEGUVES DĒĻ
9Avots: Eurostat; Enefit
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Igaunija Latvija
Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %
10. ATVĒRTĪBA: LV TIRGUS ATVĒRTĪBA IR MAZĀKA NEKĀ EE, PĒDĒJOS GADOS SARŪK
10
40%
60%
80%
100%
120%
140%
160%
180%
EA EE LV
Avots: Eurostat
Tautsaimniecības atvērtība, % no IKP
11. ATVĒRTĪBA: EE GALVENIE TIRDZNIECĪBAS PARTNERI JAU KOPŠ 90. GADIEM –
SKANDINĀVIJAS VALSTIS; LV – 90. GADOS DE UN UK, ŠOBRĪD – BALTIJA UN RU
Latvijas eksporta valstu struktūra, % Igaunijas eksporta valstu struktūra, %
11
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
SE FI LV RU LT DE Pārējās
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015LT EE RU DE PL UK Pārējās
Avots: CSB, Statistics Estonia
12. ATVĒRTĪBA: GALVENĀ ATŠĶIRĪBA – MAŠĪNU UN IEKĀRTU DAĻA EKSPORTĀ
Latvijas eksporta preču struktūra, % Igaunijas eksporta preču struktūra, %
12
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Pārējais
Mašīnas, iekārtas
Pārējā apstr. rūpn.
ķīmija
Minerālprodukti
Izejvielas
Pārtika, dzērieni
Avots: Eurostat
13. ATVĒRTĪBA: TIRDZNIECĪBA AR RIETUMU PARTNERIEM 90. GADOS UN JAUNĀS
TŪKSTOŠGADES SĀKUMĀ – EE MAŠĪNAS UN IEKĀRTAS, KAMĒR LV PĀRSVARĀ
KOKSNE: TEHNOLOĢIJU PĀRNESES POTENCIĀLS NEVEIDOJAS
13
1993 1996 1999 2002 2005
Igaunija
Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)
Zviedrija
tekstils (22.2%);
koks (21.2%)
mašīnas (25.5%);
koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)
Latvija
Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)
Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)
Avots: CSB, Statistics Estonia
18. LAI SASNIEGTU IGAUNIJAS IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU 5 GADOS, LATVIJAS
REĀLAJAM IKP JĀAUG AR ĀTRUMU VIRS 6% GADĀ
IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais
2011.g ASV dolārs
19Avots: SVF dati un prognozes (WEO 2016.g Okt), Latvijas Bankas aprēķini
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
Thousands
EE LV, SVF progn. LV,lai noķertu EE
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Igaunija Fakts&SVF progn.
Izaugsme,lai sasniegtu EE LB progn.
Latvijas reālā IKP izaugsme: SVF un LB prognozes
un nepieciešamā izaugsme, lai 5 gados sasniegtu
Igaunijas dzīves līmeni
19. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI IR PAR ~16% ZEMĀKI NEKĀ IGAUNIJĀ
Ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju
un Igauniju (%) un tās sadalījums noteicošo faktoru dalījumā
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
Kapitāls Kopējā faktoru produktivitāte Darbaspēks
20Avots: Eiropas Komisijas datu bāze Tax and Benefits indicators; Tax Reforms in EU Member States 2015
21. INVESTĪCIJAS NO IKP ŠOBRĪD IR LĪDZĪGAS; ĀTI LATVIJĀ GAN
VĒSTURISKI, GAN ŠOBRĪD IR IEVĒROJAMI ZEMĀKAS NEKĀ
IGAUNIJĀ
Investīciju īpatsvars IKP, % ĀTI apjoms perioda beigās % no IKP
22
0
20
40
60
80
100
120
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Igaunija Latvija
Avots: Eurostat
(2.00)
-
2.00
4.00
6.00
8.00
10.00
12.00
14.00
10
15
20
25
30
35
40
Starpība EE LV
22. TAS NAV LIKUMDOŠANAS PROBLĒMU REZULTĀTS: BALTIJAS VALSTĪS LIKUMDOŠANAS
IEROBEŽOJUMI ĀRVALSTU INVESTĪCIJĀM IR MINIMĀLI; TĀTAD ATPALIEK
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE
24
0.000
0.020
0.040
0.060
0.080
0.100
0.120
0.140
1997 2003 2006 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Igaunija Latvija OECD
Avots: OECD
ĀTI likumdošanas ierobežojumu indekss, 0 (atvērta) – 1
(slēgta)
23. ATPALIEKAM STARPTAUTISKOS RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO UZŅĒMĒJDARBĪBAS
VIDI UN EKONOMISKO BRĪVĪBU
Avots: http://www.doingbusiness.org/, http://www.heritage.org/index/visualize
* - uzlabojās, palielinot kredītbiroju segumu
Pasaules bankas Doing business rādītāji (Distance to
frontier novērtējums)
25
0
20
40
60
80
100
Īpašumtiesības
Brīvība no
korupcijas
Fiskālā brīvība
Valdības izdevumi
Uzņēmējdarbības
brīvība
Darbaspēka
brīvība*
Monetārā brīvība
Tirdzniecības
brīvība
Investīciju brīvība
Finansiālā brīvība
2000 EST 2000 LAT 2016 EST 2016 LAT
Heritage Foundation Ekonomiskā brīvība vērtējumi
balstīti uz normatīviem rādītājiem
0
20
40
60
80
100
Uzņēmējdarbības
uzsākšana
Būvatļauju
saņemšana
Piekļuve
elektroenerģijai
Īpašuma
reģistrācija
Kredīta
pieejamība*
Mazākuminvestoru
tiesību aizsardzība
Nodokļu nomaksa
Pārrobežu
tirdzniecība
Līgumu izpilde
Maksātnespējas
risināšana
EST 2006 EST 2017 LAT 2006 LAT 2017
Šis varētu būt
veiksmīgākas
privatizācijas ietekmē
24. ĒNU EKONOMIKAS ĪPATSVARS PĒC DAŽĀDIEM MĒRIEM IGAUNIJĀ IR KRIETNI
ZEMĀKS NEKĀ LATVIJĀ
SSE Riga ēnu ekonomikas indekss (privātajam sektoram), %
no IKP
Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka; PIXABAY 27
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
LV EE
25. ĒNU EKONOMIKA SARUKUSI
28
• Ēnu ekonomika mazinājusies pārsvarā aplokšņu algu un
neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu sarukuma dēļ;
• Ēnu ekonomiku 2015. gadā veidoja: neuzrādītie
uzņēmējdarbības ienākumi (44%), aplokšņu algas (35%)
nereģistrētie nodarbinātie (21%).
Avots: Putniņš & Sauka, Shadow Economy Index for the Baltic countries (2016)
Ēnu ekonomikas līmenis atsevišķos komponentos 2013 2014 2015
Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (% no faktiskās
peļņas)
19.9 21.7 19.9
Aplokšņu algas (% no faktiskās algas) 25.2 20.3 17.9
Nereģistrētie nodarbinātie (% ņo faktiskā nodarbināto skaita) 10.3 9.6 9.6
26. AUGSTĀ NEAPMIERINĀTĪBA AR NODOKĻU POLITIKU LATVIJĀ IR LIKUMSAKARĪGA,
ATSPOGUĻOJOTIES AUGSTĀ ĒNU EKONOMIKĀ
Apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, % no
visiem respondentiem
0
10
20
30
40
50
60
70
Neapmierināti Ne apmierināti, ne
neapmierināti
Apmierināti
LV EE
• Kaut gan kopš 2010.g neapmierinātībai ar
valdības nodokļu politiku bijusi tendence
kristies, 2015.g vērojams neapmierinātības
pieaugums.
• Apmierinātībā ar biznesa likumdošanas kvalitāti
LV ir sliktākā pozīcijā nekā EE (neapmierināti ir
35.4% (LV) pret 27.4% (EE), apmierināti –
25.3%(LV) pret 36.4% (EE)).
• Saukas pētījums liecina: ēnu uzņēmējdarbība ir
visciešāk saistīta ar neapmierinātību ar biznesa
likumdošanu un VID, kam seko neapmierinātība
ar valdības īstenoto nodokļu politiku un atbalstu
uzņēmējiem.
29Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka
27. REZULTĀTĀ IGAUNIJAS BUDŽETA IEŅĒMUMI PRET IKP IR LIELĀKI, NESKATOTIES UZ
VISUMĀ LĪDZĪGĀM NODOKĻU LIKMĒM
Latvija, budžeta ieņēmumi, milj EUR Igaunija, budžeta ieņēmumi, milj EUR
30
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
19951997199920012003200520072009201120132015
Avots: Eurostat
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
50.0
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
PVN ieņēmumi Nodokļi uz ieņēmumiem, bagātību
Sociālās iemaksas Kapitāla transferti
Citi Budžeta ieņēmumi, % no IKP
EE ieņēmumi no PVN ir tikpat
lieli, cik LV, lai gan EE ir daudz
mazāka, un svērtā vidējā PVN
likme ir ļoti līdzīga (2014.g
12.6% LV pret 13.0% EE).
28. IGAUNIJĀ INVESTĪCIJĀM (ĪPAŠI VĒSTURISKI) TIKUSI ATVĒLĒTA IEVĒROJAMI
LIELĀKA DAĻA NO VALSTS BUDŽETA NEKĀ LATVIJĀ
33
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
0.0%
5.0%
10.0%
15.0%
20.0%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Starpība EE LV
Avots: Eurostat
Investīcijas, % no budžeta
29. LIELĀKAS INVESTĪCIJAS IGAUNIJĀ NAV TIKUŠAS FINANSĒTAS, VALSTIJ VAIRĀK
AIZŅEMOTIES
34
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
EE LV
Avots: Eurostat
Valsts parāds, % no IKP
31. PĒC PIEVIENOŠANĀS ES DARBASPĒKA PĀRVIETOŠANĀS KĻUVA VIENKĀRŠĀKA; EE TĀ
NEIZRAISA EMIGRĀCIJU: TURĪGĀ VALSTS IR TUVU, VAR STRĀDĀT, NEPĀRCEĻOTIES,
TURĪGĀS VALSTS IEDZĪVOTĀJI BRAUC IEPIRKTIES UZ SAŅEMT PAKALPOJUMUS
36
65
70
75
80
85
90
95
100
105
1995 2000 2004 2015 2030 2050
Latvija Igaunija
1.4 milj.
2.5 milj.
1.1 milj.
1.7 milj.
Avots: OECD; PIXABAY
Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)
32. MIGRĀCIJA VARĒTU BŪT VIENS NO IEMESLIEM, KURŠ PASTIPRINĀJIS NEGATĪVO
DABISKO PIEAUGUMU, JO BIEŽI EMIGRĒ FERTILĀ VECUMA IEDZĪVOTĀJI
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju
skaita Igaunijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Dabiskais pieaugums Migrācijas saldo
Pavisam
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju
skaita Latvijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Dabiskais pieaugums Migrācijas saldo
Pavisam
37Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika
33. BEZDARBS (KĀ ARĪ JAUNIEŠU BEZDARBS) IGAUNIJĀ IR IEVĒROJAMI MAZĀKS NEKĀ
PĀRĒJĀS BALTIJAS VALSTĪS …
Bezdarbs, (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) Jauniešu bezdarbs, (%)
38
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015EE LV
Avots: Eurostat
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
EE LV
34. LATVIJĀ IR LIELĀKAS REĢIONĀLĀ BEZDARBA ATŠĶIRĪBAS
39Avots: Eurostat, PIXABAY
Ziemeļaustrum-
igaunija: 8.4%
Dienvidigaunija: 4.8%
Pierīga: 4%
Latgale:
11.8%
36. TEHNOLOĢIJAS IGAUNIJĀ IENĀCA AGRĀK UN VALDĪBA TO ĪPAŠI VEICINĀJA
41
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
LVA EST
Avots: Eurostat; PIXABAY
Interneta lietotāji no 100 iedzīvotājiem
37. IGAUNIJA NOVIRZA LIELĀKU DAĻU NO IKP PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS
IZDEVUMIEM
Pētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc
līdzekļu avota (procentos no IKP) Igaunijā
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektors
Augstākās izglītības sektors Privātais ne-peļņas sektors
Ārzemes
Pētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc
līdzekļu avota (procentos no IKP) Latvijā
42
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektors
Augstākās izglītības sektors Privātais bezpeļņas sektors
Ārzemes
Avots: Eurostat
38. PĀRVALDĪBAS JOMĀ JOPROJĀM JŪTAMI ATPALIEKAM NO IGAUNIJAS
Avots: World Bank Governance indicators, PEF
Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksa atsevišķu
sastāvdaļu novērtējumi (1-7 (labākais)), ekspertu aptaujas
43
Pasaules bankas pārvaldības rādītāji (ietver daudzus
avotus, t.sk. aptauju novērtējumus), % no labākā
0
1
2
3
4
5
6
7
Sabiedrības uzticība
politiķiem
Tiesu sistēmas
neatkarība
Favorītisms valdības
lēmumos
Valdības līdzekļu
izlietošanas
nelietderīgums
Valdības regulējošais
apgrūtinājums
Progresīvu
tehnoloģiju produkti
valdības iepirkumos
2006-2007 EST 2006-2007 LVA
2016-2017 EST 2016-2017 LVA
0
50
100
Balsstiesības
un atbildība
Politiskā
stabilitāte
Valdības
efektivitāte
Regulējošo
mehānismu
kvalitāte
Likuma spēks
Korupcijas
novēršana
2014 EST 2014 LVA
40. CITU VALSTU PIEREDZES ATDARINĀŠANA NE VIENMĒR DOD CERĒTO REZULTĀTU:
45
• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav
dublējamas (Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties
sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem u.tml.);
• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos
apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;
• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.
41. TAČU KĀDĒĻ IR VĒRTS SKATĪTIES UZ IGAUNIJU?
46
• Igaunija Latvijai ir kaimiņos, tādēļ investoram reģiona ietvaros var būt pievilcīga
kā Latvija tā Igaunija, bet,
pārfrazējot Singapūras valsts ilggadējā vadītāja Li Guaņjao teikto:
• "Ja būsim tikai tikpat labi kā mūsu kaimiņi, uzņēmumiem nebūs iemesla
darboties Latvijā"
42. TĀPĒC LATVIJA VAR:
47
• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par
augstāku dzīves kvalitāti;
• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem,
kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt
vai nebūt lietotas agrāk pasaules valstu
pieredzē;
• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot
to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus
neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem
indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt
un ranžēt
43. PIEMĒRAM, TUVĀKAJĀ LAIKĀ LATVIJA VAR KONCENTRĒTIES UZ ŠĀDIEM
REFORMU VIRZIENIEM UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANAI
48
• Izglītības satura reforma;
• Ilgtermiņā stabilas un pārskatāmas nodokļu
sistēmas izveide;
• Atteikšanās no budžeta deficīta ekonomiskās
izaugsmes gados;
• Reģionu pārvaldes veikšana plašākās, faktiskajai
demogrāfiskajai situācijai atbilstošās reģionu
vienībās;
• Nodarbinātības aktīvās politikas pasākumi ir
reformējami;
• Tiesu sistēmas reforma.
44. ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
49
• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu
apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās
domas attīstību.
• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā
• Vairāk informācijas un ieskats tēmās https://www.makroekonomika.lv/par-studentu-
zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0