1. 1

2. SIMTGADES PRIEKŠVAKARĀ:
MĒĢINĀJUMS IESKATĪTIES KRISTĀLA BUMBĀ
Andris Strazds
Latvijas Bankas padomnieks
01.12.2017.

3. Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO
TIK LABI, KĀ IR ŠODIEN, VĒL NAV BIJIS NEKAD
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1820 1860 1900 1940 1980
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā
nabadzībā
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā
nabadzībā
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nenomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Galēja nabadzība Lasītprasme Bērnu mirstība
94
10
88
15
43
4
2015

4. (1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna)
un (2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji
ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas
Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša
stagnācija vismaz daļēji izskaidro
pieaugošo atbalstu nacionālisma un
protekcionisma idejām
Tikmēr lielākie zaudētāji
(vai vismaz "neuzvarētāji") ir
(1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji
un (2) attīstīto valstu vidusslānis
Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview
Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un
2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm
(aprēķini 2005. gada dolāros)
Reāloienākumuizmaiņas(%)
Ienākumu procentīle
KAS IR LIELĀKIE IEGUVĒJI NO GLOBALIZĀCIJAS?
Globālais
vidusslānis
Paši
bagātākie
Paši
nabadzīgākie Attīstīto valstu
vidusslānis

5. Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD)
Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām
JO STRAUJĀKA EKONOMIKAS IZAUGSME, JO POZITĪVĀK
IEDZĪVOTĀJI VĒRTĒ GLOBALIZĀCIJU
5
20
30
40
50
60
70
80
90
-3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39
Pozitīvsviedoklisparglobalizāciju,%
Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016, %
ASV
Apvienotā Karaliste
Francija
Vācija
Indija
Vjetnama
Taizeme
Malaizija
Indonēzija
Filipīnas
Dānija
Apvienotie
Arābu Emirāti
Singapūra
Honkonga
Saūda Arābija
Austrālija
Zviedrija
Norvēģija
Somija

6. Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze
* - Starptautiskā Valūtas fonda prognozes
ĶĪNA: IESPAIDĪGS IZAUGSMES STĀSTS
,8.4 ,8.3
,9.1
,10.0 ,10.1
,11.3
,12.7
,14.2
,9.6 ,9.2
,10.6
,9.5
,7.9 ,7.8 ,7.3 ,6.9 ,6.7 ,6.6 ,6.2
,0
,2
,4
,6
,8
,10
,12
,14
,16
Reālā IKP izaugsme, %

7. 49.04% 49.03% 50.13% 50.25%
20.26% 19.46% 15.81% 14.62%
24.70%
21.66%
16.92% 15.30%
5.90% 9.74%
17.08% 19.76%
1995 2005 2015 2021*
Ķīna
ES-28
ASV
Citas
Pasaules IKP sadalījums (pēc pirktspējas paritātes)
41.78%
37.06% 38.29% 37.02%
24.91%
27.73% 24.53% 23.84%
30.92% 30.36%
22.17%
20.54%
2.39% 4.85%
15.01% 18.60%
1995 2005 2015 2021*
Pasaules IKP sadalījums (ASV dolāros)
ASV – JOPROJĀM LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ,
BET ĶĪNAS NOZĪME BŪTISKI PIEAUG
Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze, Latvijas Bankas aprēķini
* - Starptautiskā Valūtas fonda prognozes

8. Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze
IKP dati miljardos USD
0
5000
10000
15000
20000
1995 2005 2015
ASV
ES-28
SMAGUMA CENTRS ABPUS ATLANTIJAS OKEĀNAM

9. SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU

10. SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU
Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze
IKP dati miljardos USD
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
1995 2005 2015
ASV
Ķīna
中国
Zhōng Guó
Vidējā karaliste/
Centrālā zeme

11. Avots: Pasaules Tirdzniecības organizācija
ĶĪNA: STARP LĪDERIEM PASAULES TIRDZNIECĪBĀ
0 1000 2000 3000 4000
Itālija
Dienvidkoreja
Hongkonga
Nīderlande
Francija
Lielbritānija
Japāna
Vācija
ASV
Ķīna
Eksports Imports
Top 10 preču eksportētāji un importētāji
2015. gada dati, miljardos USD
0 1000 2000 3000 4000
Indija
Īrija
Singapūra
Japāna
Nīderlande
Francija
Vācija
Lielbritānija
Ķīna
ASV
Eksports Imports
Top 10 pakalpojumu eksportētāji un importētāji
2015. gada dati, miljardos USD

12. Avots: Pasaules ekonomikas forums
ĶĪNA: GALVENAIS GLOBALIZĀCIJAS AIZSTĀVIS
"Atbalstīt protekcionismu
ir kā ieslēgt sevi tumšā
telpā. Lai gan sienas aiztur
vēju un lietu, tumšajā
telpā neiekļūst arī svaigs
gaiss un saules gaisma."
Sji Dzjiņpins
Ķīnas prezidents
Pasaules ekonomikas forums Davosā
17.01.2017.

13. Eiropā dzīvo mazāk par 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas
apjoma, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu
Rietumeiropas valstu institūcijas nav
gatavas iedzīvotāju sagaidāmā dzīves
ilguma būtiskam pieaugumam
(līdz ~90 gadiem), kas kļūst par arvien
ticamāku scenāriju
Vienlaikus tikai 4 Eiropas NATO
dalībvalstis – Lielbritānija, Grieķija,
Polija un Igaunija – pilda savas
finansiālās saistības pret aliansi
Militārie izdevumi
n=124, 2010
Sociālie izdevumi
n=96, 2004-2009
Valdības izdevumi
LABKLĀJĪBAS SAVIENĪBA, KAS NESPĒJ SEVI AIZSARGĀT
Pārējā
pasaule,
57%
Pārējā
pasaule,
42%
ASV,
43%
Eiropa
(n=36)
58%
Avots: Pasaules banka, Atlantijas padome

14. Daudzas valstis turpina dzīvot
pāri saviem līdzekļiem.
Sabalansēts budžets šogad
plānots 9 no 28 valstīm
Māstrihtas kritērijus (parāds
zem 60% no IKP, deficīts
nepārsniedz 3% no IKP)
pilnībā ievēro 13 no 28
ES valstīm
Valdības parāda līmeņi ir ļoti
augsti, vidēji Eiropā –
83.5% no IKP
Avots: Eurostat, Eiropas Komisijas rudens prognozes 2017. gadam
EIROPA: BUDŽETA DISCIPLĪNA
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
-3.5 -3 -2.5 -2 -1.5 -1 -0.5 0 0.5 1 1.5
Vispārējāsvaldībasparāds,%noIKP
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP

15. Avots: Shutterstock
"Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas 2/3 no visas
pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules
tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18% pasaules
iedzīvotāju. [..] Lai megareģioni darbotos kā integrētas ekonomiskas
vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un ātrāki veidi kā
pārvietot preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas dzelzceļš to var paveikt,
turklāt tas arī rada priekšnoteikumus "tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā
koridoru nākotnē."
/Ričards Florida, 2009/
VAI IR PIENĀCIS (MEGA)PILSĒTU LAIKMETS?

16. KO DARĪT LATVIJAI?
Avots: F64, LETA, Valsts kanceleja, Rail Baltica, Ivars Neimanis
Stiprināt attiecības ar Ķīnu
Tērēt vismaz 2% no IKP
aizsardzībai
Bez kavēšanās īstenot
Rail Baltica
Nepieļaut sociālo
izdevumu sloga
pieaugumu
Veikt administratīvo
reformu un koncentrēt
attīstību Rīgā un mazākā
skaitā reģionālo centru

17. PALDIES PAR UZMANĪBU!
UN TAGAD – LAIKS DISKUSIJAI