Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā: vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no tādas pašas pozīcijas. Bet vai tiešām no tādas pašas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Vieslekcija: Globālās ekonomikas tendencesLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā: vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no tādas pašas pozīcijas. Bet vai tiešām no tādas pašas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Vieslekcija: Globālās ekonomikas tendencesLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Lekcija Globālās ekonomikas tendences, Juris KravalisLatvijas Banka
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
Vieslekcija LLU: Globālās ekonomikas tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere 7. maijā viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Globālās ekonomikas tendences".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Vieslekcija RTU: Globālās ekonomikas tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere 16. maijā viesojās Rīgas Tehniskajā universitātē ar lekciju "Globālās ekonomikas tendences".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2020. gada 29. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Vieslekcija LLU "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika"Latvijas Banka
Prezentācija lekcijai "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika", ko Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa 15. aprīlī lasīja Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā" Daugavpils UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Daugavpils Universitātes studentiem šī gada 6. oktobrī.
Prezentācijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un skaidrota koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".
Similar to Čempionu Brokastis #30 / Andris Strazds - Simtgades priekšvakarā: Mēģinājums ieskatīties kristāla bumbā (20)
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
3. Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO
TIK LABI, KĀ IR ŠODIEN, VĒL NAV BIJIS NEKAD
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1820 1860 1900 1940 1980
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā
nabadzībā
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā
nabadzībā
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1800 1840 1880 1920 1960 2000
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nenomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Galēja nabadzība Lasītprasme Bērnu mirstība
94
10
88
15
43
4
2015
4. (1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna)
un (2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji
ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas
Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša
stagnācija vismaz daļēji izskaidro
pieaugošo atbalstu nacionālisma un
protekcionisma idejām
Tikmēr lielākie zaudētāji
(vai vismaz "neuzvarētāji") ir
(1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji
un (2) attīstīto valstu vidusslānis
Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview
Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un
2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm
(aprēķini 2005. gada dolāros)
Reāloienākumuizmaiņas(%)
Ienākumu procentīle
KAS IR LIELĀKIE IEGUVĒJI NO GLOBALIZĀCIJAS?
Globālais
vidusslānis
Paši
bagātākie
Paši
nabadzīgākie Attīstīto valstu
vidusslānis
5. Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD)
Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām
JO STRAUJĀKA EKONOMIKAS IZAUGSME, JO POZITĪVĀK
IEDZĪVOTĀJI VĒRTĒ GLOBALIZĀCIJU
5
20
30
40
50
60
70
80
90
-3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39
Pozitīvsviedoklisparglobalizāciju,%
Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016, %
ASV
Apvienotā Karaliste
Francija
Vācija
Indija
Vjetnama
Taizeme
Malaizija
Indonēzija
Filipīnas
Dānija
Apvienotie
Arābu Emirāti
Singapūra
Honkonga
Saūda Arābija
Austrālija
Zviedrija
Norvēģija
Somija
7. 49.04% 49.03% 50.13% 50.25%
20.26% 19.46% 15.81% 14.62%
24.70%
21.66%
16.92% 15.30%
5.90% 9.74%
17.08% 19.76%
1995 2005 2015 2021*
Ķīna
ES-28
ASV
Citas
Pasaules IKP sadalījums (pēc pirktspējas paritātes)
41.78%
37.06% 38.29% 37.02%
24.91%
27.73% 24.53% 23.84%
30.92% 30.36%
22.17%
20.54%
2.39% 4.85%
15.01% 18.60%
1995 2005 2015 2021*
Pasaules IKP sadalījums (ASV dolāros)
ASV – JOPROJĀM LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ,
BET ĶĪNAS NOZĪME BŪTISKI PIEAUG
Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze, Latvijas Bankas aprēķini
* - Starptautiskā Valūtas fonda prognozes
8. Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze
IKP dati miljardos USD
0
5000
10000
15000
20000
1995 2005 2015
ASV
ES-28
SMAGUMA CENTRS ABPUS ATLANTIJAS OKEĀNAM
10. SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU
Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze
IKP dati miljardos USD
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
1995 2005 2015
ASV
Ķīna
中国
Zhōng Guó
Vidējā karaliste/
Centrālā zeme
11. Avots: Pasaules Tirdzniecības organizācija
ĶĪNA: STARP LĪDERIEM PASAULES TIRDZNIECĪBĀ
0 1000 2000 3000 4000
Itālija
Dienvidkoreja
Hongkonga
Nīderlande
Francija
Lielbritānija
Japāna
Vācija
ASV
Ķīna
Eksports Imports
Top 10 preču eksportētāji un importētāji
2015. gada dati, miljardos USD
0 1000 2000 3000 4000
Indija
Īrija
Singapūra
Japāna
Nīderlande
Francija
Vācija
Lielbritānija
Ķīna
ASV
Eksports Imports
Top 10 pakalpojumu eksportētāji un importētāji
2015. gada dati, miljardos USD
12. Avots: Pasaules ekonomikas forums
ĶĪNA: GALVENAIS GLOBALIZĀCIJAS AIZSTĀVIS
"Atbalstīt protekcionismu
ir kā ieslēgt sevi tumšā
telpā. Lai gan sienas aiztur
vēju un lietu, tumšajā
telpā neiekļūst arī svaigs
gaiss un saules gaisma."
Sji Dzjiņpins
Ķīnas prezidents
Pasaules ekonomikas forums Davosā
17.01.2017.
13. Eiropā dzīvo mazāk par 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas
apjoma, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu
Rietumeiropas valstu institūcijas nav
gatavas iedzīvotāju sagaidāmā dzīves
ilguma būtiskam pieaugumam
(līdz ~90 gadiem), kas kļūst par arvien
ticamāku scenāriju
Vienlaikus tikai 4 Eiropas NATO
dalībvalstis – Lielbritānija, Grieķija,
Polija un Igaunija – pilda savas
finansiālās saistības pret aliansi
Militārie izdevumi
n=124, 2010
Sociālie izdevumi
n=96, 2004-2009
Valdības izdevumi
LABKLĀJĪBAS SAVIENĪBA, KAS NESPĒJ SEVI AIZSARGĀT
Pārējā
pasaule,
57%
Pārējā
pasaule,
42%
ASV,
43%
Eiropa
(n=36)
58%
Avots: Pasaules banka, Atlantijas padome
14. Daudzas valstis turpina dzīvot
pāri saviem līdzekļiem.
Sabalansēts budžets šogad
plānots 9 no 28 valstīm
Māstrihtas kritērijus (parāds
zem 60% no IKP, deficīts
nepārsniedz 3% no IKP)
pilnībā ievēro 13 no 28
ES valstīm
Valdības parāda līmeņi ir ļoti
augsti, vidēji Eiropā –
83.5% no IKP
Avots: Eurostat, Eiropas Komisijas rudens prognozes 2017. gadam
EIROPA: BUDŽETA DISCIPLĪNA
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
-3.5 -3 -2.5 -2 -1.5 -1 -0.5 0 0.5 1 1.5
Vispārējāsvaldībasparāds,%noIKP
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
15. Avots: Shutterstock
"Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas 2/3 no visas
pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules
tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18% pasaules
iedzīvotāju. [..] Lai megareģioni darbotos kā integrētas ekonomiskas
vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un ātrāki veidi kā
pārvietot preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas dzelzceļš to var paveikt,
turklāt tas arī rada priekšnoteikumus "tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā
koridoru nākotnē."
/Ričards Florida, 2009/
VAI IR PIENĀCIS (MEGA)PILSĒTU LAIKMETS?
16. KO DARĪT LATVIJAI?
Avots: F64, LETA, Valsts kanceleja, Rail Baltica, Ivars Neimanis
Stiprināt attiecības ar Ķīnu
Tērēt vismaz 2% no IKP
aizsardzībai
Bez kavēšanās īstenot
Rail Baltica
Nepieļaut sociālo
izdevumu sloga
pieaugumu
Veikt administratīvo
reformu un koncentrēt
attīstību Rīgā un mazākā
skaitā reģionālo centru